[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 78 artiklit
apel`leerima v {apel`leerida, apelleerin} 1. apelēt ∙ mõni apelleerib tunnetele dažs apelē pie jūtām 2. jur apelēt, iesniegt apelāciju ∙ talupoeg võis apelleerida isegi kindralkubernerile zemnieks varēja iesniegt apelāciju pat ģenerālgubernatoram
eine s {`eine, einet, `eineid} 1. maltīte ∙ meile pakuti einet mums piedāvāja maltīti; oli nii kiire, et einegi jäi söömata bija tāda steiga, ka pat maltīte palika neēsta 2. (ātrās ēdināšanas uzņēmumos) komplekts ∙ juustuburgeri eine siera burgera komplekts 3. brokastis ◦ einevõileib brokastu sviestmaize
esma|pilk s pirmais mirklis ∙ ma ei tundnud teda esmapilgul äragi pirmajā mirklī es viņu pat nepazinu
hinge|aur s dvaša ∙ tuba oli nii külm, et hingeaurgi oli näha istaba bija tik auksta, ka varēja pat redzēt dvašu
isegi adv 1. pat ∙ isegi kodus ei saa rahu pat mājās nav miera 2. tāpat, jau tā ∙ tal on tööd isegi palju viņam tāpat ir daudz darba
jalamaid adv tūlīt pat, uz karstām pēdām ∙ tule jalamaid siia! tūlīt pat nāc šurp!
järele jätma 1. atstāt, atlicināt ∙ sõda on linnast ainult varemed järele jätnud karš ir atstājis no pilsētas tikai drupas; kõike ei jõutud ära süüa, muist jäeti järele visu nespēja apēst, daļu atlicināja; miski ei kao jätmata järele jälgegi nekas nepazūd, neatstājot pat pēdas 2. izbeigt, pārstāt, rimties ∙ jäta kohe järele! tūlīt pat izbeidz!; laps jättis peagi nutu järele bērns drīz vien pārstāja raudāt
üle jääma 1. (pāri) palikt, atlikt ∙ kui aega üle jääb, siis loen ja paliks laiks, tad palasīšu; toitu jäi ülegi ēdiens pat palika pāri; küll ta nõustub, mis tal muud üle jääb gan jau viņš piekritīs, kas viņam cits atliks 2. pāriet, mitēties ∙ vihm jäi üle lietus pārgāja
ka adv 1. arī ∙ tema tahab ka õppida viņš arī vēlas mācīties; ka meie olime kunagi noored arī mēs kādreiz bijām jauni; kas tuled sisse ka? vai ienāksi arī iekšā? 2. pat ∙ keegi ei suutnud aidata, ka arst mitte neviens nespēja viņam palīdzēt, pat ne ārsts 3. gan ∙ sa oled ka imelik tu gan esi dīvains
`kaev s {kaevu, `kaevu, `kaeve} aka ◦ kaevuvõll akas grieztuve ∙ ta käis kaevul vett toomas viņš gāja uz aku pēc ūdens ∆ häda ajab härja kaevu bada laikā velns pat mušas ēd
kah adv 1. sar arī 2. sar pat 3. sar gan
kanna|pealt adv acumirklī, tūlīt ∙ ta pööras kannapealt ringi ja pani jooksu viņš acumirklī apcirtās un metās skriet; ta lahkus kannapealt viņš tūlīt pat aizgāja
kavatsema v 1. taisīties, grasīties ∙ ma ei kavatsegi sellega leppida es pat netaisos ar to samierināties; kavatseme esmaspäeval töö lõpetada grasāmies pirmdien darbu pabeigt 2. iecerēt ∙ kõik ei läinud nii, nagu kavatsetud viss nenoritēja tā, kā iecerēts
koguni adv 1. pat ∙ algul ta sammus aeglaselt, siis üha kiiremini, lõpuks koguni jooksis sākumā viņš soļoja lēnām, tad aizvien ātrāk, beigās pat skrēja; ma sõidan ära, võib-olla koguni mitmeks kuuks es braucu projām, varbūt pat uz vairākiem mēnešiem; mees ei võtnud raha vastu, sai koguni pahaseks vīrs nepieņēma naudu, kļuva pat dusmīgs 2. pavisam ∙ seal on koguni teine kliima tur bija pavisam cits klimats; ma kujutlesin teda koguni teistsugusena es iedomājos viņu pavisam citādāku
kogunisti adv 1. pat ∙ hinnad ehk kogunisti tõusevad cenas varbūt pat celsies 2. pavisam ∙ kogunisti 24 naist lahkus slaalomirajalt tulemusteta slaloma trasi bez rezultātiem atstāja kopā 24 sievietes
kogus s {koguse, kogust, koguseid} daudzums ∙ toodangu kogus produkcijas daudzums; isegi väga väikestes kogustes põhjustab see kemikaal mürgistusi pat ļoti mazos daudzumos šī ķimikālija izraisa saindēšanos
kohatu adj {kohatu, kohatut, kohatuid} 1. nevietā ∙ kohatu märkus piezīme nevietā; küsimus oli ülearune ja isegi kohatu jautājums bija lieks un pat nevietā 2. nepiedienīgs ∙ kohatu käitumine nepiedienīga uzvedība
kohe b adv 1. tūlīt, uzreiz ∙ laps jäi kohe magama bērns tūlīt aizmiga; hakkan kohe tööle tūlīt sākšu strādāt; raamat müüdi kohe läbi grāmata tūlīt tika pārdota; seadus ei jõustunud kohe likums nestājās spēkā uzreiz; kohe esimesel päeval uzreiz pirmajā dienā 2. tieši, uzreiz ∙ maja asus kohe järve kaldal māja atradās tieši ezera krastā; jõgi on kohe maja taga upe ir uzreiz aiz mājas 3. sar pilnīgi ∙ tulge kohe kindlasti meile! pilnīgi noteikti atnāciet pie mums!; kohe rõõm näha, kuidas töö edeneb pilnīgi prieks skatīties, kā darbs sokas 4. sar pat ∙ sellest ei taha kohe rääkidagi par to pat runāt negribas; ma ei tea kohe, mida teha es pat nezinu, ko darīt
korra|pealt adv uzreiz, tūlīt pat ∙ asi sai korrapealt selgeks lieta uzreiz kļuva skaidra; käis piksekärgatus ja korrapealt kustusid tuled atskanēja pērkona grāviens, un tūlīt pat nodzisa ugunis
kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu
kummatigi adv 1. tomēr ∙ epideemiale suudeti kummatigi piir panna epidēmiju tomēr spēja ierobežot 2. vēl jo vairāk ∙ sinna ei läheks ma isegi päeval, kummatigi öösel turp es nedotos pat dienā, vēl jo vairāk naktī 3. turklāt
`kuulma v {`kuulda, kuulen} 1. dzirdēt ∙ mees ei kuule hästi vasaku kõrvaga vīrs labi nedzird ar kreiso ausi; kuulsin koputust uksele dzirdēju klauvējienu pie durvīm; kuulsin seda raadiost dzirdēju to pa radio; ta oli meie kavatsusest kuidagi kuulda saanud viņš kaut kā bija padzirdējis par mūsu plāniem; ma ei taha sellest kuuldagi es nevēlos par to pat dzirdēt; kuule! paklau!; kuulge! klausieties! 2. uzklausīt ∙ ta võtab teiste nõuandeid kuulda viņš uzklausa citu padomus ∆ mitte kuulmagi tegema nelikties ne zinis
kõne|alune adj 1. tāds, par ko runā, runātais ∙ kõnealune küsimus apspriežamais jautājums; kõnealune ise istus osavõtmatu näoga pat tas, par kuru tika runāts, sēdēja ar atsvešinātu sejas izteiksmi 2. šis ∙ kõnealusel juhul šajā gadījumā
`kõssama v {kõssata, `kõssan} iepīkstēties ∙ ta ei kõssanud midagi viņš pat neiepīkstējās
kärbes s {`kärbse, kärbest, `kärbseid} (Muscidae) muša ∙ kärbes istus seinale muša apsēdās uz sienas; see mees ei tee kärbselegi liiga šis vīrs pat mušai nedarīs pāri ∆ kaks kärbest ühe hoobiga divi zaķi ar vienu šāvienu; kärbseid pähe ajama karināt makaronus uz ausīm; kärbes hammustas muša iekodusi
kärnane adj {kärnase, kärnast, kärnaseid} 1. kreveļains ∙ kärnane selg kreveļaina mugura; mehel polnud taskus kärnast krossigi vīram kabatā nebija pat ne plika graša 2. kraupains ∙ kärnane kass kraupains kaķis 3. červeļains ∙ õunad on kärnased āboli ir červeļaini
ligi a adv 1. klāt, tuvu ∙ läksin ligi, et paremini näha gāju klāt, lai labāk redzētu; mets ainult paistab ligi mežs tikai šķiet tuvu 2. līdzi ∙ mul pole täna rahakottigi ligi man šodien pat naudas maka nav līdzi 3. apmēram, aptuveni, gandrīz ∙ ootasin ligi kaks tundi gaidīju apmēram divas stundas
`loll a s {lolli, `lolli,`lolle} 1. muļķis, nejēga, stulbenis ∙ igale lollilegi arusaadav pat muļķim skaidrs; ära mängi lolli netēlo muļķi; lolli ajama dzīt muļķi 2. muļķība, nejēdzība ∙ temast räägitakse igasugust lolli par viņu stāsta dažādas muļķības
`lärm s {lärmi, `lärmi, `lärme} troksnis ∙ sellise lärmi sees ei kuule enda häältki tādā troksnī nedzird pat savu balsi; naised lõid lärmi lahti sievietes sacēla traci
vastu lööma 1. sist pretī ∙ mind löödi ja ma lõin vastu mani sita, un es situ pretī 2. sisties pretī, plūst pretī ∙ hapukas hais lõi uksel vastu durvīs sitās pretī skābena smaka 3. sar būt pretīgam, šķebināt ∙ ma ei taha süüa, toidulõhngi lööb täna vastu es negribu ēst, šodien pat ēdiena smarža šķebina 4. sar pietikt, izturēt ∙ toiduvarud löövad vastu veel paar nädalat pārtikas krājumu pietiks vēl pāris nedēļām; mu tervis ei löö enam vastu mana veselība vairs netur
meie|sugune adj līdzīgs mums, tāds kā mēs ∙ meiesugune tavaline inimene mums līdzīgs parasts cilvēks; ta ei märkagi meiesuguseid tādus kā mēs viņš pat nepamana
`märkama v {märgata, `märkan} 1. manīt, pamanīt, ievērot ∙ ta ei teinud mind märkamagi viņš izlikās mani nemanām; märkasime lähenevat äikesepilve pamanījām tuvojošos negaisa mākoni 2. prasties, pamanīties ∙ ta ei märganud aitähki öelda viņš nepratās pat paldies pateikt
mürama v 1. trokšņot, dārdēt ∙ masinad müravad kõrvulukustavalt mašīnas tā trokšņo, ka ausis krīt ciet 2. rūkt, rēkt ∙ karu mürab puuris lācis būrī rēc 3. dauzīties, draiskoties, trakot ∙ koolis ei tohi palju mürada skolā nedrīkst daudz dauzīties 4. sar rauties, plēsties ∙ isa mürab tööd teha, ei mõtlegi pensionile jääda tēvs raujas pa darbu, pat nedomā iet pensijā
niigi adv 1. jau tā, jau tāpat ∙ see mahl on niigi magus šī sula jau tā ir salda; kõik on niigi selge viss jau tāpat ir skaidrs 2. kaut tik, pat tā ∙ hea, et niigi palju tagasi sain labi, ka tik daudz dabūju atpakaļ; hea, et niigi läks labi, ka vēl tā izgāja
nimetama v 1. saukt, dēvēt ∙ ta armastab end peremeheks nimetada viņam patīk sevi dēvēt par saimnieku 2. (amatā) iecelt, norīkot ∙ ametisse nimetama iecelt amatā; ta nimetati direktoriks viņu iecēla par direktoru 3. minēt, nosaukt ∙ tühine asi, seda ei maksa nimetadagi sīkums, to nav vērts pat pieminēt; eespool nimetatud taimed iepriekš minētie augi
ära näitama 1. (pavisam) izrādīt, parādīt ∙ ta näitas meile oma maja keldrist pööninguni ära viņš izrādīja mums savu māju no pagraba līdz pat bēniņiem 2. norādīt ∙ instruktsioonis on ära näidatud, mida sel juhtumil teha instrukcijā ir norādīts, ko šādā gadījumā darīt; ankeedis tuli ära näidata, mitu last on perekonnas anketā bija jānorāda, cik bērnu ir ģimenē
nördimus s {nördimuse, nördimust, nördimusi} sašutums ∙ nördimust tekitama izraisīt sašutumu; nördimust avaldama paust sašutumu; ta ei püüagi oma nördimust varjata viņš pat necenšas slēpt savu sašutumu
`oid s {oiu, `oidu, `oide} prāts, apķērība, attapība ∙ ta ei kaotanud selget oidu viņš nezaudēja skaidru prātu; tal pole oidu suudki lahti teha viņam nepietiek prāta pat muti atvērt
oma|enese pr savs, paša- ∙ omaenese emagi ei tundnud tütart ära pat pašas māte nepazina meitu
oma|moodi b adv 1. citādi, atšķirīgi, pa savam ∙ poiss sai jutust omamoodi aru zēns saprata teikto pa savam; ta seadis mööbli omamoodi ümber viņš pārkārtoja mēbeles citādi 2. savā ziņā, savā veidā ∙ omamoodi võib sul õiguski olla savā ziņā tev pat var būt taisnība
otse|kohe adv 1. nekavējoties, tūlīt pat ∙ otsekohe oli vaja teele asuda ceļā bija jādodas nekavējoties; tulge otsekohe, ärge viitke enam aega! nāciet tūlīt pat, nekavējiet vairs laiku! 2. sar tieši, taisni ∙ seda peaks kunagi ta käest otsekohe küsima tas būtu kādreiz viņam tieši jāuzprasa; pilv liigub otsekohe meie peale mākonis nāk taisni uz mums 3. sar pavisam ∙ otsekohe vale see jutt ei ole pavisam nepatiess tas stāsts nav
otse|maid adv tūlīt, tūliņ pat, nekavējoties ∙ tule otsemaid siia! tūliņ pat nāc šurp!
välja pigistama izspiest ∙ sidrunist mahla välja pigistama izspiest no citrona sulu; raha välja pigistama izspiest naudu; ta pigistas paar pisaratki välja viņš izspieda pat pāris asariņas
piiksatama v iepīkstēties ∙ hiirepoeg piiksatas ehmunult pelēns nobijies iepīkstējās; ma ei julge sellest kellelegi piiksatada es neiedrošinos par šo lietu nevienam pat iepīkstēties
külge pistma 1. pielikt, piedurt ∙ koer ei pistnud toidule ninagi külge suns ēdienam pat purnu nepiedūra 2. (uguni) pielikt, pielaist ∙ poisid on kulule tule külge pistnud zēni ir pielaiduši kūlai uguni 3. sar piešūt, piediegt ∙ ema pistis pluusile nööbi külge māte piešuva blūzei pogu
poolenisti adv 1. pa pusei ∙ ta on alles poolenisti laps viņš vēl pa pusei ir bērns 2. puslīdz ∙ see jutt pole poolenistigi õige šis stāsts nav pat puslīdz patiess 3. līdz pusei ∙ poolenisti täis buss līdz pusei pilns autobuss; männid varjavad maja poolenisti priedes līdz pusei aizsedz māju
pooltki adv pat uz pusi ∙ ta pole pooltki nii kena kui varem viņš vairs nav uz pusi tik skaists kā agrāk; asi ei ole pooltki nii tõsine, nagu sa arvad lieta nav pat uz pusi tik svarīga, kā tev šķiet
`pruuk s {pruugi, `pruuki, `pruuke} 1. paradums ∙ nii nõuab iidne pruuk tā prasa sens paradums 2. lietojums ◦ keelepruuk valodas lietojums ∙ tänini pruugis lietojumā līdz pat šodienai
tagasi põrkama 1. atsisties atpakaļ, atsprāgt ∙ kirves põrkas kõvalt pakult tagasi cirvis atsitās atpakaļ no cieta bluķa; kuul põrkas rikošetina tagasi lode rikošetā atsitās atpakaļ; naine põrkas ukselt jahmunult tagasi sieviete pārsteigta atsprāga no durvīm 2. kautrēties ∙ selline tüüp, kes ei põrka tagasi isegi kuritööst tāds tips, kas nepakautrēsies pat no nozieguma
`põud s {põua, `põuda, `põudu} 1. sausums, sauss laiks ∙ suvel oli pikaldane põud vasarā bija ilgs sausums; põud põletab põllud paljaks sausums izdedzina laukus; maa kannatab põua käes zeme cieš no sausuma; kaev ei jää kuivaks ka põuaga aka neizsusē pat sausā laikā 2. pārn trūkums, nepietiekamība ∙ teatmekirjanduse põud izziņu literatūras trūkums; valitseb oskuslike ehitusmeeste põud nepietiek prasmīgu celtnieku
`rood a s {roo, `roodu, `roode} 1. stiebrs, stublājs ∙ karv koosneb juurest ja roost mats sastāv no saknes un stiebra 2. (lapas) dzīsla ∙ röövikud hävitasid kapsalehed roodudeni kāpuri iznīcināja kāposta lapas līdz pat dzīslām 3. (zivs) asaka, muguriņa ∙ kassidele said kalade pead ja rood kaķiem tika zivju galvas un muguras
`ropp adj {ropu, `roppu, `roppe} 1. neķītrs, nešķīsts, rupjš ∙ ta sõimab roppude sõnadega viņš lamājas neķītriem vārdiem 2. netīrs ∙ roppude kätega sööma ei tulda ar netīrām rokām ēst nenāk 3. sar baigs, drausmīgs, šausmīgs ∙ ropp hais drausmīga smaka; nii ropu ilmaga ei aeta koeragi välja tik drausmīgā laikā pat suni ārā nedzen; tal vedas ropul kombel viņam šausmīgi paveicās
kokku rääkima 1. sarunāt, norunāt ∙ rääkisime kokku, et kohtume pühapäeval sarunājām, ka tiksimies svētdien 2. sarunāt, samelst ∙ ei mäleta isegi enam, mida ma seal kokku rääkisin pat neatceros, ko tur sarunāju
rääkimata adv 1. nerunājot ∙ linnapea pole senini esitanud lepingu projektigi, rääkimata siis kirjalikest kalkulatsioonidest pilsētas mērs nav iesniedzis pat līguma projektu, nemaz nerunājot par kalkulācijām 2. neizsakāmi, ārkārtīgi ∙ rääkimata mõnus tunne neizsakāmi patīkama sajūta
saati a adv jo vairāk, vēl jo vairāk, kur nu vēl ∙ siin on valgeski ohtlik liikuda, saati veel pimedas te pat gaismā ir bīstami staigāt, kur nu vēl tumsā
samas adv 1. turpat, tanī pašā vietā ∙ bussijaam on väljaku ääres ja samas on ka kauplus autoosta ir laukuma malā, un turpat ir arī veikals 2. tai pašā laikā, vienlaikus ∙ kõik tundus nii tuttav, kuid samas ka uus viss šķita tik pazīstams, bet tai pašā laikā arī jauns 3. tūlīt pat, uzreiz ∙ korraks praotati toaust ja suleti samas uz mirkli pavēra istabas durvis un tūlīt pat aizvēra
sarnane adj {sarnase, sarnast, sarnaseid} 1. līdzīgs ∙ kaksikud olid teineteisega väga sarnased dvīņi bija ļoti līdzīgi; sarnased kolmnurgad līdzīgi trijstūri 2. sar tāds ∙ ma pole midagi sarnast mõelnudki es neko tādu pat iedomājies neesmu
seal|samas adv 1. turpat ∙ minu maja on sealsamas metsatuka taga mana māja ir turpat aiz meža stūra 2. tūlīt pat ∙ olin nõus, aga sealsamas kahetsesin piekritu, bet tūlīt pat nožēloju
`sein s {seina, `seina, `seinu} 1. siena ◦ peegelsein spoguļsiena; pilvesein mākoņu siena; seinafresko sienas freska; seinakalender sienas kalendārs; seinakapp sienas skapis; seinakell sienas pulkstenis; seinalamp sienas lampa; seinaleht sienas avīze; seinavärv sienas krāsa; tellissein ķieģeļu siena ∙ mittekandev sein nenesošā siena; ta ei oska naelagi seina lüüa viņš neprot pat naglu sienā iedzīt; kuristiku seinad bezdibeņa sienas; hekk moodustab rohelise seina dzīvžogs veido zaļu sienu 2. anat siena, sieniņa ∙ veresoonte seinad asinsvadu sienas ∆ peaga vastu seina jooksma skriet ar galvu sienā; seinast seina no sienas līdz sienai; seina äärde panema pielikt pie sienas; seina äärde suruma piespiest pie sienas
siia|samma adv (virziens) šeit pat, tepat ∙ viskan kuskile siiasamma pikali nometīšos kaut kur šeit pat garšļaukus
siin|samas adv 1. tepat ∙ oota mind siinsamas gaidi mani tepat 2. tūlīt pat, uzreiz ∙ varas peeti kinni, siinsamas tuli ka politsei zagli aizturēja, tūlīt pat ieradās arī policija
sirutama v 1. iztaisnot, izstaipīt ∙ pole mahti selgagi sirutada nav vaļas pat muguru iztaisnot; ta ronis autost välja jalgu sirutama viņš izrāpās no automobiļa izstaipīt kājas 2. stiept, sniegt ∙ ta sirutas hüvastijätuks käe viņš stiepa roku atvadām; sirutasin talle kirja lugemiseks pastiepu viņam vēstuli, lai izlasa 3. sliet, plest ∙ tamm sirutab oksi üle katuse ozols pleš zarus pāri jumtam 4. (garšļaukus) nogāzt, notriekt ∙ hoop sirutas mehe pikali trieciens nogāza vīrieti garšļaukus
soristama v 1. (ar strūklu) liet ∙ ta soristas vett potti viņš lēja ūdeni katlā; küll soristab sadada nu gan līst 2. čurāt ∙ linnas ei tohi lapski soristada, kuhu juhtub pilsētā pat bērns nedrīkst čurāt, kur pagadās 3. (runājot) bērt, skaitīt ∙ ta soristas peast tulbisorte viņš skaitīja no galvas tulpju šķirnes
suvatsema v 1. labpatikt, labpatikties ∙ ta suvatses vaikida viņam labpatika klusēt 2. papūlēties, vīžot ∙ ta ei suvatsenud kohalegi ilmuda viņš pat nepapūlējās ierasties; suvatsege palun vastata esiet, lūdzu, tik laipns un atbildiet 3. mēgt ∙ ta suvatseb käia kohvikutes viņš mēdz apmeklēt kafejnīcas
välja sõitma 1. izbraukt ∙ rong sõidab välja viie minuti pärast vilciens izbrauc pēc piecām minūtēm 2. nobraukt, novirzīties ∙ mootorratas sõitis teelt välja motocikls nobrauca no ceļa 3. izbraukt, aizbraukt ∙ sõitsime välja peateele izbraucām uz galvenā ceļa; ratturid sõitsid puhkamata Tartuni välja riteņbraucēji bez atpūtas aizbrauca līdz pat Tartu 4. sp (braucot) sasniegt, uzstādīt ∙ mootorrattur sõitis välja rajarekordi motociklists sasniedza trases rekordu
ära sättima 1. nokārtot ∙ endise peremehega oleks andnud see asi ehk ära sättida ar iepriekšējo saimnieku varbūt izdotos šo lietu nokārtot 2. sar pielikties, sadzerties ∙ ta oli ennast õhtuks nii ära sättinud, et ei osanud kojugi minna līdz vakaram viņš bija tā pielicies, ka nemācēja pat mājās aiziet
läbi sööma 1. saēst, sagrauzt ∙ rooste sööb raudtaladki läbi rūsa saēd pat dzelzs sijas 2. izspiesties cauri ∙ üks värvidest on teistest läbi söönud viena krāsa ir izspiedusies cauri citām 3. izgrauzties, ar pūlēm apgūt ∙ eksamiks tuleb end läbi süüa tohututest raamatuvirnadest pirms eksāmena jāizgraužas cauri milzīgām grāmatu grēdām
maha tantsima nodejot ∙ isegi vana paar tantsis maha kõik tantsud pat vecais pāris nodejoja visas dejas
tere a s {tere, teret, teresid} sveiciens, labdiena ∙ ta ei võtnud teregi vastu viņš pat sveicienu neatņēma
tola s {tola, tola, tolasid} 1. muļķis, stulbenis, muļķadesa ∙ sellest saab iga tolagi aru tas pat katram muļķim skaidrs 2. āksts ∙ tola mängima tēlot ākstu
tolgus s {tolguse, tolgust, tolguseid} 1. muļķis, stulbenis, muļķadesa ∙ on alles tolgus, ei saa kõige lihtsamagi asjaga hakkama! ir nu gan muļķis, netiek galā pat ar visvienkāršāko lietu! 2. slaists
tsirkus s {tsirkuse, tsirkust, tsirkusi} cirks ◦ rändtsirkus ceļojošais cirks; tsirkuseetendus cirka izrāde; tsirkusetrikk cirka triks ∙ tsirkuse artistid cirka mākslinieki; lapsed armastavad tsirkust bērniem patīk cirks; lõpetage juba see tsirkus ära! tūlīt pat izbeidziet šo cirku!
umbne adj {umbse, umbset, umbseid} 1. necaurejams, necaurlaidīgs ∙ umbne riie gaisa necaurlaidīgs audums; tuisk ajas kõik teed umbseks putenis aizputināja visus ceļus; umbne sein akla siena 2. smacīgs, piesmacis, smags ∙ umbne õhk smacīgs gaiss 3. nomācošs, smags ∙ umbsed mõtted painasid isegi öösiti nospiedošas domas mocīja pat naktīs 4. dobjš, slāpēts ∙ umbne tänavamüra slāpēts ielas troksnis
vana|rahvas s vecie cilvēki, vecākie cilvēki ∙ nii külma talve ei mäleta vanarahvaski tik aukstu ziemu neatceras pat vecākie cilvēki; vanarahvas teab rääkida veci cilvēki zina stāstīt; vanarahva tarkus senču gudrība
viimane adj {viimase, viimast, viimaseid} pēdējais ◦ eelviimane priekšpēdējais ∙ viimane uks paremal pēdējās durvis pa labi; viimane soov pēdējā vēlēšanās; viimane kord tegid sina välja pēdējoreiz tu izmaksāji; arvuti viimane mudel pēdējais datora modelis; on viimane aeg minema hakata ir pēdējais laiks sākt iet; viimase hetke reisid pēdējā brīža ceļojumi; viimane kui üks visi līdz pēdējam; poiss on viimane laiskvorst zēns ir pēdējais slaists; oli poisse ja tüdrukuid, viimaseid isegi rohkem bija zēni un meitenes, pēdējo pat vairāk
viimati adv 1. pēdējoreiz ∙ ma ei mäletagi, millal ma viimati haige olin es pat neatceros, kad es pēdējoreiz biju slims 2. varbūt, ja nu ∙ võta vihmavari kaasa, viimati hakkab sadama paņem līdzi lietussargu, ja nu sāk līt 3. (iepriekš minēts) pēdējais, iepriekš, nupat ∙ viimati mainitud asjaolu pēdējais minētais apstāklis
võte s {`võtte, võtet, `võtteid} 1. paņēmiens ◦ jõuvõte spēka paņēmiens; töövõte darba paņēmiens ∙ lubatud võtted atļauti paņēmieni; sportlane kasutas vale võtet sportists izmantoja nepareizu paņēmienu 2. tvēriens, satvēriens ◦ tantsuvõte dejas satvēriens ∙ ta ei tea sedagi, millise võttega tantsitakse polkat viņš nezina pat to, kādā satvērienā dejo polku 3. uzņēmums, ieraksts ◦ momentvõte momentuzņēmums ∙ huvitavad võtted lindude häältest interesanti putnu balsu ieraksti; veealuste võtete kaamera kamera zemūdens filmēšanai 4. ierakstīšana, filmēšana, fotografēšana ◦ võttegrupp filmēšanas grupa; võtteplats filmēšanas laukums
maha võtma 1. (zemē) nogāzt ∙ ta ei luba ühtegi puud maha võtta viņš neļauj nogāzt nevienu koku; haigus võttis ta maha slimība viņu nogāza 2. noņemt, atdalīt ∙ vana värv tuleb maha võtta vecā krāsa jānotīra; vigastatud jalg võeti maha ievainoto kāju nogrieza 3. novilkt, noģērbt ∙ ta ei võtnud üleriideidki maha viņš nenovilka pat virsdrēbes 4. sar nogāzt, nokaut, nonāvēt ∙ sügisel võeti kümme siga maha rudenī nokāva desmit cūkas 5. sar atņemt, atvilkt, samazināt ∙ honorarist võeti maksud maha no honorāra atvilka nodokļus; kiirust maha võtma samazināt ātrumu 6. sar noņemt, atbrīvot ∙ ta olevat direktori ametilt maha võetud viņš esot noņemts no direktora amata 7. sar novājēt, nokristies ∙ paistab, et oled maha võtnud rādās, ka esi novājējis
