[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

aare s {`aarde, aaret, `aardeid} 1. dārgums ∙ seiklusfilm aarete otsijaist piedzīvojumu filma par dārgumu meklētājiem 2. apslēptā manta, depozīts ∙ aare koosnes peamiselt hõbemüntidest apslēptā manta sastāvēja galvenokārt no sudraba monētām

aasta|käik s 1. gadagājums, gada komplekts ∙ ajakirjad olid korralikult aastakäikude kaupa köidetud laikraksti bija kārtīgi sasieti pa gadagājumiem 2. (par produktiem) izlaidums ∙ 1950. aastakäigu auto 1950. gada izlaiduma automašīna 3. mil iesaukums ∙ mobiliseeriti kümme aastakäiku mobilizēja desmit iesaukumus

aed`nik s {aedniku, aed`nikku, aed`nikke} dārznieks ∙ ta töötab botaanikaaias aednikuna viņš strādā botāniskajā dārzā par dārznieku

aegsasti adv laikus ∙ saime sellest aegsasti teada uzzinājām par to laikus

ahenema v sašaurināties ∙ tema huvid on järjest ahenenud viņa intereses ir aizvien sašaurinājušās; metsatee ahenes jalgrajaks meža ceļš sašaurinājās, kļūdams par taku

ahtruma v (par dzīvniekiem) kļūt neauglīgam

ahtrus s {ahtruse, ahtrust, ahtrusi} (par dzīvniekiem) neauglība

`aim s {aimu, `aimu, `aime} jausma ∙ tal polnud juhtunust õrna aimugi viņam par notikušo nebija ne mazākās jausmas

ainu|õige adj vienīgais pareizais ∙ pidasin oma teooriat ainuõigeks uzskatīju savu teoriju par vienīgo pareizo

aitäh intj paldies ∙ aitäh meelde tuletamast! paldies par atgādinājumu!

ajaloo|huvi s interese par vēsturi

aja|lugu s 1. vēsture ◦ esiajalugu senvēsture; kultuuriajalugu kultūras vēsture ∙ soome-ugri rahvaste ajalugu somugru tautu vēsture; Eesti ajalugu Igaunijas vēsture 2. inf (iepriekš veikto darbību saraksts) vēsture ∙ maksete ajalugu maksājumu vēsture ∆ ajalugu tegema veidot vēsturi; sellest ajalugu vaikib par to vēsture klusē

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

kinni ajama 1. aizrakt ∙ hauda kinni ajama aizrakt kapu 2. (par lopiem) sadzīt ∙ lauta kinni ajama sadzīt kūtī

maha ajama 1. gāzt zemē, bērt zemē, liet zemē ∙ traktor oli väravaposti maha ajanud traktors bija apgāzis vārtu stabiņu; keegi on siia piima, jahu maha ajanud kāds šeit ir izlējis pienu un izbēris miltus 2. vilkt nost, mest nost ∙ riideid maha ajama novilkt drēbes; kuusk hakkas okkaid maha ajama egle sāka mest nost skujas 3. noskūt ∙ ta on vuntsid maha ajanud viņš ir noskuvis ūsas 4. sar (par attālumu) nobraukt ∙ aeti maha üle kolmesaja kilomeetri tika nobraukti vairāk nekā trīssimt kilometri

peale ajama 1. bērt virsū, liet virsū, likt virsū ∙ kartulikuhjale aeti muld peale kartupeļu kaudzei uzbēra zemi; laps on endale piima peale ajanud bērns ir uzlējis sev pienu; tünnile aeti vitsad peale mucai uzlika stīpas 2. (par sajūtu) uzdzīt ∙ ta ajab mulle hirmu peale viņš uzdzen man bailes; igav raamat ajab une peale garlaicīga grāmata uzdzen miegu 3. uzbraukt ∙ mootorrattur oli jalakäijale peale ajanud motociklists bija uzbraucis gājējam 4. uzrīdīt ∙ peremees oli koerad peale ajanud saimnieks bija uzrīdījis suņus

ära ajama 1. aizdzīt ∙ alaealised aeti peolt ära nepilngadīgos aizdzina no svinībām; kohv ajab une ära kafija aizdzen miegu 2. nodzīt ∙ hobused olid ära aetud zirgi bija nodzīti 3. (par apģērbu) novilkt ∙ aja mantel ära novelc mēteli 4. sar aizdzīt, nozagt ∙ öösel oli tal auto hoovist ära aetud naktī viņam no pagalma bija nozagta automašīna

ajend s {ajendi, ajendit, ajendeid} impulss, ierosme, dzinulis ∙ tegutsema sisemisel ajendil darboties pēc savas ierosmes; see sai tüli ajendiks tas kļuva par cēloni strīdam

akt`sent s {aktsendi, akt`senti, akt`sente} 1. akcents, izcēlums ∙ keskuse aktsendiks on uus hotell centra akcents ir jaunā viesnīca 2. val akcents ∙ tal on tugev läti aktsent viņam ir spēcīgs latviešu akcents 3. val uzsvars ∙ uurimusi eesti keele aktsendi kohta pētījumi par uzsvaru igauņu valodā

ala|hindama v novērtēt par zemu, nenovērtēt ∙ ei maksa oma võimeid alahinnata nevajadzētu novērtēt savas spējas par zemu

alal|hoid s saglabāšana, uzturēšana ∙ elu alalhoiu instinkt dzīvības saglabāšanas instinkts; vara alalhoiu eest vastutav isik par mantas saglabāšanu atbildīgā persona

alandama v 1. pazemināt ∙ järve pinda alandama pazemināt ezera līmeni; makse alandama pazemināt nodokļus; sõja ajal alandati ta ohvitserist reameheks kara laikā viņu no oficiera pazemināja par ierindnieku 2. pazemot ∙ alluvaid ei tohi solvata ega alandada padotos nedrīkst aizvainot vai pazemot

alane b adj {alase, alast, alaseid} jomas- ∙ profülaktika alane konverents profilaktikas konference; kunsti alased loengud lekcijas par mākslu

alar`meerima v {alar`meerida, alarmeerin} 1. izraisīt trauksmi, satraukt ∙ alarmeerivad sümptomid trauksmi izraisoši simptomi; alarmeerivad teated satraucošas ziņas 2. celt trauksmi, brīdināt par trauksmi ∙ tulekahju puhul alarmeerima brīdināt par trauksmi ugunsgrēka gadījumā

ala|tasa adv vienā laidā, pastāvīgi ∙ sellest kirjutati alatasa ajalehtedes par to vienā laidā rakstīja avīzēs; olukord oli keeruline ja muutus alatasa situācija bija sarežģīta un pastāvīgi mainījās

ala|vääristama v 1. nievāt ∙ alavääristav suhtumine nievājoša attieksme; rahvast alavääristama nonievāt tautu 2. novērtēt par zemu

alla b prp 1. mazāk par, mazāk nekā ∙ alla kahesaja krooni mazāk par divsimt kronām; alla viie aasta vanused lapsed par pieciem gadiem jaunāki bērni 2. zem ∙ seelik on alla põlve svārki ir zem ceļgala

alles|jäämine s {-jäämise, -jäämist, -jäämisi} pastāvēšana, saglabāšanās ∙ inimeste võitlus allesjäämise eest cilvēku cīņa par pastāvēšanu

alt c pop 1. no apakšas ∙ voodi alt no gultas apakšas; leti alt zem letes; põranda alt välja tulema iznākt no pagrīdes 2. no ∙ silma alt kaduma pazust no acīm; poiss tuli akna alt ära zēns aizgāja projām no loga; ettepanekule uue nurga alt vaatama paraudzīties uz priekšlikumu no jauna leņķa; vaenlane taganes linna alt ienaidnieks atkāpās no pilsētas pievārtes 3. pie, zem ∙ rubriigi alt vaatama skatīties rubrikā ∆ alt ära hüppama (par solījumu neievērošanu) pievilt; alt üles vaatama raudzīties no apakšas uz augšu

alt|kulmu adv (par skatienu) caur pieri, šķībi ∙ nad hakkavad meie peale altkulmu vaatama viņi sāk uz mums šķībi skatīties

alt|minek s sar izgāšanās, neveiksme ∙ teise altminekust kahjurõõmu tundma ļauni priecāties par cita neveiksmi

`andma v {`anda, annan} 1. dot, sniegt ∙ anna mulle käsi dod man roku; anna mulle riiulilt raamat pasniedz man no plaukta grāmatu; verd andma nodot asinis; tööd andma dot darbu; läbirääkimised ei andnud tulemusi sarunas nedeva rezultātu; retsensent annab käsikirja kohta hinnangu recenzents sniedz vērtējumu par manuskriptu; peaminister andis neile audientsi premjerministrs pieņēma viņus audiencē 2. piešķirt ∙ ordeneid andma piešķirt ordeņus; talle anti doktorikraad viņam piešķīra doktora grādu; viimast lihvi andma piešķirt galīgo slīpējumu; sõnadele suuremat kaalu andma piešķirt vārdiem lielāku svaru 3. nodrošināt, sagatavot ∙ katlamaja annab soojust kogu linnaosale katlumāja nodrošina siltumu visai pilsētas daļai; maaülikool annab põllumajanduse spetsialiste lauksaimniecības universitāte sagatavo lauksaimniecības speciālistus 4. būt iespējamam ∙ temaga annab rääkida ar viņu ir iespējams runāt; tegime kõik, mis teha andis darījām visu, ko bija iespējams izdarīt 5. sar sadot ∙ anna talle nii, et mäletab! sadod viņam tā, lai atceras!

aru andma atskaitīties ∙ tal tuleb oma tegudest aru anda viņam jāatskaitās par saviem darbiem

tagasi andma 1. atgriezt, atdot ∙ ta laenab ja tagasi enam ei anna viņš aizņemas un vairs neatdod; toit andis haigele jõu tagasi ēdiens atgrieza slimniekam spēku 2. (par naudas atlikumu) izdot ∙ kas teil parajat raha ei ole, ma ei saa teile tagasi anda vai jums nav precīzas naudas, es nevaru jums izdot

`arg adj {ara, `arga, `argu} 1. bailīgs ∙ arg nagu jänes bailīgs kā zaķis; argadest ei saa alpiniste bailīgie nekļūst par alpīnistiem 2. bikls, nedrošs ∙ arg ja häbelik noormees bikls un kautrīgs jauneklis; naiste seltskonnas muutub ta araks sieviešu kompānijā viņš kļūst nedrošs

arg|`püks s {-püksi, -`püksi, -`pükse} zaķpastala ∙ teda peeti argpüksiks viņu uzskatīja par zaķpastalu

armastama v 1. mīlēt ∙ vanemad armastavad oma lapsi vecāki mīl savus bērnus 2. patikt, mīlēt ∙ armastan vaikust man patīk klusums; mänd armastab liivast maad priedei patīk smilšaina augsne; oma tööst ta ei armasta rääkida viņš nemīl runāt par savu darbu

armastus|teemaline adj par mīlestības tēmu

armsasti adv mīļi ∙ ta hoolitses meie eest armsasti viņš mīļi rūpējās par mums

aru|saam s 1. priekšstats ∙ nad järgisid üldtuntud arusaamasid viņi sekoja vispārzināmiem priekšstatiem 2. izpratne ∙ see on minu arusaam ajaloosündmustest tā ir mana izpratne par vēstures notikumiem

aru|saamine s {-saamise, -saamist, -saamisi} 1. izpratne ∙ neil on elust ja poliitikast hoopis erinevad arusaamised viņiem ir pavisam atšķirīga izpratne par dzīvi un politiku 2. sapratne ∙ arusaamine ning üksmeel abikaasade vahel sapratne un vienprātība starp dzīvesbiedriem

arutama v 1. spriest, apspriest ∙ hakkasime arutama, mida ette võtta sākām spriest par to, ko darīt; neid probleeme tuleks koosolekul arutada šīs problēmas būtu jāapspriež sapulcē 2. noskaidrot ∙ küll aeg kõik asjad arutab gan laiks visas lietas noskaidros

`arvama v {arvata, `arvan} 1. uzskatīt ∙ arvatakse, et ta hukkus uzskata, ka viņš gājis bojā; ta on enda arvates väga tähtis mees viņš uzskata sevi par ļoti svarīgu vīru; mis sa sellest ettepanekust arvad? ko tu domā par šo priekšlikumu?; arvad, et ma ei tea, kus sa olid? domā, ka es nezinu, kur tu biji? 2. minēt ∙ mis seal arvata, see on kindel ko tur minēt, tas ir droši; ma püüdsin arvata, mida ta mõtleb es centos uzminēt, ko viņš domā 3. iekļaut ∙ meeskonda arvatud jalgpallurid komandā iekļautie futbolisti 4. skaitīt ∙ volikiri kehtib aasta jooksul, arvates selle tegemise päevast pilnvara ir spēkā gadu no tās sastādīšanas dienas

maha arvama atskaitīt, atvilkt ∙ toiduraha arvati palgast maha izdevumus par pārtiku atskaitīja no algas

arvamine s {arvamise, arvamist, arvamisi} 1. skaitīšana ◦ ajaarvamine laika skaitīšana; kokkuarvamine saskaitīšana; mahaarvamine atņemšana ∙ reservi arvamine ieskaitīšana rezervē 2. sar uzskats ∙ selles lähevad meie arvamised lahku par to mūsu uzskati dalās; olin temast heal arvamisel biju par viņu labos ieskatos

arvatu adj {arvatu, arvatut, arvatuid} domāts, gaidīts ∙ arvatust palju pikem daudz garāks par domāto

arvustama v 1. kritizēt ∙ esimeest arvustati tehtud vigade pärast priekšsēdētāju kritizēja par pieļautajām kļūdām 2. recenzēt ∙ ilmunud romaani arvustati mitmes ajalehes iznākušo romānu recenzēja vairākos laikrakstos

arvustus s {arvustuse, arvustust, arvustusi} 1. kritika ∙ heast arvustusest on igas töös tulu laba kritika ir noderīga katrā darbā; kuidas arvustus uuele romaanile reageeris? kā kritika reaģēja uz jauno romānu? 2. recenzija ∙ kontserdi arvustus koncerta recenzija; luuletuskogu kohta ilmus mitu arvustust par dzejas krājumu tika publicētas vairākas recenzijas ∆ allpool igasugust arvustust zem katras kritikas

ase`mik s {asemiku, ase`mikku, ase`mikke} vietnieks, aizstājējs ∙ paavsti peeti jumala asemikuks pāvestu uzskatīja par dieva vietnieku

asetama v 1. novietot ∙ ma asetasin toolid kõrvuti es novietoju krēslus vienu otram blakus; mälestussamba jalamile asetati pärgi pieminekļa pakājē tika novietoti vainagi 2. likt, uzstādīt ∙ me pole sellist eesmärki endale asetanud mēs neesam uzstādījuši sev tādu mērķi; midagi kahtluse alla asetama apšaubīt kaut ko; nii te asetate ohtu oma elu šādi jūs pakļaujat savu dzīvību briesmām; direktor asetas pearõhu toodete kvaliteedile direktors par galveno uzskatīja izstrādājumu kvalitāti

asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta ◦ mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta ∙ igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana ∙ mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā ∆ asja ära ajama kaut kā derēt

asja|kohane adj 1. lietišķs, par lietu ∙ asjakohased küsimused lietišķi jautājumi 2. atbilstošs ∙ olen nõus maksma asjakohast hinda esmu ar mieru maksāt atbilstošu cenu

assis`tent s {assistendi, assis`tenti, assis`tente} asistents ∙ ta töötas apteegis assistendina viņš strādāja aptiekā par asistentu; loenguid pidas professor, praktikume juhendas assistent lekcijas lasīja profesors, praktikumus vadīja asistents

välja astuma 1. iznākt, iziet ∙ ema astus uksest välja māte iznāca pa durvīm 2. izkāpt ∙ astusime vagunist välja izkāpām no vagona 3. izstāties ∙ ülikoolist välja astuma izstāties no universitātes 4. iestāties ∙ ta astub enda sõprade eest välja viņš iestājas par saviem draugiem; oma ideede eest välja astuma iestāties par savām idejām

au s {au, au, ausid} 1. gods ◦ sõjameheau karavīra gods ∙ ta vannub oma au nimel, et see on tõsi viņš zvēr pie sava goda, ka tā ir taisnība; igaühele on kallis oma perekonna au ikvienam ir dārgs savas ģimenes gods; mõisahärra oli röövinud talupoja mõrsja au muižnieks bija nolaupījis zemnieka līgavas godu; juubeli auks par godu jubilejai; ta oli klassi au ja uhkus viņš bija klases gods un lepnums 2. cieņa ∙ talle on tähtis au ja kuulsus viņam ir svarīga cieņa un slava; antud lubaduse täitsid nad auga doto solījumu viņi ar cieņu izpildīja ∆ au andma atdot godu

auto|romu s (par automašīnu) lūznis

avaldama v 1. paust ∙ kõik avaldasid imestust visi pauda apbrīnu; ma avaldasin oma arvamuse es paudu savu viedokli 2. atklāt ∙ avaldan sulle saladuse atklāšu tev noslēpumu 3. izrādīt ∙ vaenlane avaldas vastupanu ienaidnieks izrādīja pretestību; nad avaldasid huvi kõige ümbritseva vastu viņi izrādīja interesi par visu apkārtējo 4. izraisīt, atstāt ∙ kellelegi negatiivset mõju avaldama atstāt negatīvu iespaidu uz kādu; kontsert avaldas publikule sügavat muljet koncerts atstāja uz publiku dziļu iespaidu; ravimid avaldavad mõju medikamenti iedarbojas 5. publicēt ∙ avaldamata käsikirjad nepublicēti rokraksti; ta on avaldanud kolm romaani viņš ir publicējis trīs romānus

avaldus s {avalduse, avaldust, avaldusi} 1. izpausme ◦ eneseavaldus pašizpausme ∙ elu oma mitmepalgelistes avaldustes dzīve savās daudzveidīgajās izpausmēs; arhitektuur materiaalse kultuuri ühe avaldusena arhitektūra kā materiālās kultūras izpausme 2. apliecinājums ◦ sõprusavaldus draudzības apliecinājums; kaastundeavaldus līdzjūtības apliecinājums 3. iesniegums, pieteikums ◦ hagiavaldus prasības pieteikums ∙ kirjalik avaldus rakstisks iesniegums; avaldus seltsi astumiseks iesniegums par iestāšanos biedrībā 4. paziņojums ∙ valitsuse avaldus valdības paziņojums

ava|meelselt adv vaļsirdīgi, atklāti ∙ omavahel võime kõigest avameelselt rääkida savā starpā par visu varam runāt atklāti

avatult adv 1. atklāti ∙ sellest tuleb avatult rääkida par to jārunā atklāti 2. atvērtā veidā ∙ raamatud on avatult laual uz galda stāv atvērtas grāmatas

bülle`tään s {bülletääni, bülle`tääni, bülle`tääne} biļetens ∙ bülletään presidendi haiguse kohta biļetens par prezidenta slimību; maleturniiri bülletään šaha turnīra biļetens; ta lasi bülletääni valimiskasti viņš iemeta biļetenu vēlēšanu kastē

bürokraadistuma v kļūt par birokrātu, birokratizēties

devalveerimine s {devalveerimise, devalveerimist, devalveerimisi} devalvācija, devalvēšana ∙ spekulatsioonid krooni võimalikust devalveerimisest spekulācijas par iespējamu kronas devalvāciju

drama`turg s {dramaturgi, drama`turgi, drama`turge} dramaturgs ∙ temast kujunes väljapaistev dramaturg viņš tapa par izcilu dramaturgu

eales adv 1. jebkad, vien ∙ kõige huvitavam inimene, keda eales olen tundnud visinteresantākais cilvēks, kādu jebkad esmu pazinis; mõelgu minust, mis eales tahavad lai viņi domā par mani, ko vien vēlas 2. (noliegumā) nekad, nemūžam ∙ ma ei unusta seda eales es to nemūžam neaizmirsīšu

eba|mugav adj 1. neērts ∙ ebamugavad kingad neērtas kurpes; ebamugav küsimus neērts jautājums 2. neērti ∙ kitsastes kingades on jalal ebamugav šaurās kurpēs kājai ir neērti; tal oli ebamugav sellest rääkida viņam bija neērti par to runāt

edasine adj {edasise, edasist, edasisi} turpmāks ∙ tema edasisest saatusest pole teateid par viņa turpmāko likteni ziņu nav

edestama v apsteigt ∙ finaaljooksus edestas ta oma peamist konkurenti kahe sekundiga finālskrējienā viņš apsteidza savu galveno konkurentu par divām sekundēm

edutama v paaugstināt amatā ∙ tööline edutati meistriks strādnieku paaugstināja par meistaru

eeh intj ek ∙ eeh, mis sest rääkida! ek, ko par to runāt!

eeldama v 1. (par priekšnoteikumu) prasīt, paredzēt ∙ see töö eeldab eriettevalmistust šis darbs prasa īpašu sagatavotību 2. (iepriekš) pieņemt, pieļaut varbūtību ∙ hea inimene eeldab, et teisedki on samasugused labs cilvēks pieņem, ka arī citi ir tādi paši

-eelik s {-eeliku, -eelikut, -eelikuid} (par cilvēku) pirms- ◦ pensionieelik pirmspensijas vecuma cilvēks

eelistama v dot priekšroku, uzskatīt par labāku ∙ ta eelistab kerget muusikat viņš dod priekšroku vieglajai mūzikai; ma eelistan sellest vaikida es uzskatu, ka man par to labāk klusēt

eelistus s {eelistuse, eelistust, eelistusi} priekšroka, izvēle par labu ∙ tema rõivastuses hakkab silma pruuni värvi eelistus apģērbā pamanāma viņa izvēle par labu brūnai krāsai

eelmine adj {eelmise, eelmist, eelmisi} iepriekšējs, pagājis ◦ üle-eelmine aizpagājušais ∙ eelmisel leheküljel iepriekšējā lappusē; see korter on eelmisest palju suurem šis dzīvoklis ir daudz lielāks par iepriekšējo; kogu eelmise öö sadas visu pagājušo nakti lija; eelmisel nädalal pagājušajā nedēļā

eest b pop 1. no priekšas, no ∙ vanaema võttis käe silmade eest vecmāmiņa noņēma roku no acīm; ta tõmbas kardinad akna eest kõrvale viņš atvilka aizkarus no loga 2. no ∙ ta põgenes tagaajajate eest viņš bēga no vajātājiem; hoia end tema eest sargies no viņa 3. vietā, par ∙ ema vastab lapse eest māte atbild bērna vietā; ta sõi ja jõi kolme eest viņš ēda un dzēra par trim 4. pirms ∙ paari aasta eest polnud veel seda maja pirms pāris gadiem šīs mājas vēl nebija 5. par ∙ ta tegi seda väikese tasu eest viņš izdarīja to par nelielu atlīdzību; kirjanik sai raamatu eest honorari rakstnieks saņēma honorāru par grāmatu

eesti|aegne adj (par Igaunijas Republiku no 1918. līdz 1940. gadam) Igaunijas laika-

eest|võitleja s cīnītājs par ∙ rahvusliku kunsti eestvõitleja cīnītājs par nacionālo mākslu

ega a adv 1. vai, vai tik ∙ ega sa ei ole sellest kuulnud? vai tu neesi par to dzirdējis? 2. (noliegumā) jau, taču ∙ ega ta tule viņš jau nenāks; ega see paha mõte ole tā taču nav slikta doma; raske oli, aga ega ma kurda bija grūti, bet es jau nesūdzos; ega sa ei karda? tu taču nebaidies?

egas adv taču ne, ne jau ∙ teised tegid, egas meie citi darīja, ne jau mēs; egas veel hilja pole vēl taču nav par vēlu

ümber ehitama pārbūvēt ∙ kaupluseruumid ehitati ümber sööklaks veikala telpas pārbūvēja par ēdnīcu

ei|keegi s (par dzīvām būtnēm) nekas ∙ sa oled minu jaoks eikeegi tu man esi nekas

ei|miski b pr nekas ∙ nad nõudsid palka eimillegi eest viņi pieprasīja algu par neko

eitus s {eituse, eitust, eitusi} noliegums ∙ ta raputas eituse märgiks pead par nolieguma zīmi viņš pakratīja galvu; eitus ja jaatus noliegums un apgalvojums

eksimus s {eksimuse, eksimust, eksimusi} 1. kļūda, kļūdīšanās ∙ oluline, tõsine eksimus būtiska, nopietna kļūda; uurimuses on veel muidki eksimusi pētījumā ir vēl arī citas kļūdas 2. pārkāpums, nodarījums ∙ liiklejat ei pea iga eksimuse eest karistama satiksmes dalībnieku nevajag sodīt par katru pārkāpumu

kokku elama (par nereģistrētām attiecībām) dzīvot kopā ∙ nad pole abielus, elavad niisama kokku viņi nav precējušies, dzīvo kopā tāpat

välja elama (par emocijām) izdzīvot, izpaust ∙ oma solvumist välja elama izpaust savu apvainojumu

üle elama 1. pārdzīvot, piedzīvot ∙ riik elab kriisi üle valsts pārdzīvos krīzi 2. (nelabvēlīgus apstākļus) pārdzīvot, pārciest ∙ elasime selle aasta kuidagi üle to gadu kaut kā pārdzīvojām; rukis on talve hästi üle elanud rudzi ir labi pārcietuši ziemu 3. pārdzīvot, nodzīvot ilgāk par kādu citu ∙ vanake on kõik oma lapsed üle elanud vecītis ir pārdzīvojis visus savus bērnus

elu|ase s 1. mājvieta ∙ saime ajutise eluaseme aita dabūjām pagaidu mājvietu klētī 2. mājoklis ◦ eluasemelaen mājokļa kredīts ∙ perekonnale jääb see eluase kitsaks ģimenei šis mājoklis kļūst par šauru

elu|järg s dzīves līmenis, dzīves apstākļi, dzīve ∙ elujärg on paranenud dzīves apstākļi ir uzlabojušies; unistasin paremast elujärjest sapņoju par labāku dzīvi

elukas s {eluka, elukat, elukaid} 1. dzīvnieks ∙ veider elukas savāds dzīvnieks; teame juba, mis elukas ta on! mēs jau zinām, kas viņš ir par putnu! 2. zvērs, nezvērs ∙ hirmuäratav elukas šausmīgs nezvērs

elu|ruum s 1. dzīvojamā telpa ◦ mitteeluruum nedzīvojamā telpa ∙ eluruumi üürileping dzīvojamo telpu īres līgums 2. dzīves telpa ∙ võitlus eluruumi pärast cīņa par dzīves telpu

elu|võitlus s cīņa par izdzīvošanu ∙ ta on eluvõitlusest väsinud viņš ir noguris no cīņas par izdzīvošanu

ema s {ema, ema, emasid} māte ◦ emapiim mātes piens; kasuema audžumāte; võõrasema pamāte ∙ mitme lapse ema vairāku bērnu māte; emaks saama kļūt par māti; tibud magasid ema tiiva all cālēni gulēja zem mātes spārna; vaimne ema garīgā māte; Eesti teatrikunsti ema Lydia Koidula Igaunijas dramaturģijas māte Lidija Koidula ∆ (nagu) ema suust kukkunud (kā) izspļauta māte

ema|maa s (par valsti) metropole ∙ koloniaalmaade võitlus emamaaga koloniju cīņa ar metropoli

enam a adj {enama, enamat, enamaid} 1. vairāk ∙ enam kui sõber vairāk nekā draugs; enamale ma ei pretendeerigi uz kaut ko vairāk es nemaz nepretendēju 2. pārāks, labāks ∙ ta ei ole teistest enam viņš nav pārāks par citiem

endast|mõistetav p pašsaprotams ∙ midagi endastmõistetavaks pidama uzskatīt kaut ko par pašsaprotamu

endist|viisi adv kā iepriekš, tāpat kā iepriekš ∙ enam ei saa endistviisi elada vairs nevar dzīvot kā iepriekš; parkimise eest tuleb tasuda ju endistviisi par stāvvietu taču jāmaksā tāpat kā iepriekš

enne|kõike adv vispirms, visvairāk ∙ preemiat väärib ennekõike tema prēmiju vispirms ir pelnījis viņš; ta huvitub ennekõike keemiast visvairāk viņš interesējas par ķīmiju

ennetama v 1. apsteigt ∙ vaenlase rünnak ennetati ienaidnieka uzbrukums tika apsteigts; oma aega ennetama apsteigt savu laiku 2. novērst ∙ kuritegusid peaks püüdma ennetada noziegumus būtu jācenšas novērst 3. izvairīties ∙ tuleks mõelda sellele, kuidas kriisi ennetada būtu jādomā par to, kā izvairīties no krīzes 4. veikt profilaksi