[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 34 artiklit

`ahvima v {`ahvida, ahvin} 1. mēdīt mis sa ahvid teist inimest! ko tu mēdi citu cilvēku! 2. mērkaķoties kas tasub neile igas asjas järele ahvida? vai ir vērts vienmēr mērkaķoties viņiem pakaļ?
taga ajama 1. dzīties pakaļ, sekot varast taga ajama dzīties pakaļ zaglim 2. tiekties, dzīties au ja kuulsust taga ajama dzīties pēc goda un slavas
järele hüüdma saukt pakaļ, kliegt pakaļ talle hüüti järele needusi viņam kliedza pakaļ lāstus
järele jooksma skriet pakaļ mees jooksis trollibussile järele vīrietis skrēja pakaļ trolejbusam; ta jookseb tüdrukule järele viņš skrien pakaļ meitenei
jälil b pop pa pēdām, aiz, pakaļ poiss jooksis isa jälil zēns skrēja tēvam pa pēdām
järel a adv pakaļ, iepakaļ ta käis mul tükk aega järel viņš labu laiku gāja man pakaļ; üks ütles sõnad ees, teised kordasid järel viens teica vārdus priekšā, citi atkārtoja; kell on järel pulkstenis atpaliek; poiss on õppimises järel zēns atpaliek mācībās; mul on ainult viis eurot järel man palikuši tikai pieci eiro
järel b pop 1. aiz, pakaļ ta käis mu järel nagu vari viņš staigāja man pakaļ kā ēna 2. pēc suve järel tuleb sügis pēc vasaras nāk rudens
järele a adv (virziens) pakaļ ta kihutas põgenikule järele viņš traucās bēglim pakaļ; tule oma raamatutele järele nāc pakaļ savām grāmatām; pakane andis järele sals atlaidās; allkiri on järele tehtud paraksts ir viltots
sisse kandma 1. ienest iekšā pakid kanti väljast sisse pakas ienesa iekšā no āra 2. reģistrēt kogu teenistuskäik on tööraamatusse sisse kantud visa dienesta gaita ir reģistrēta darba grāmatiņā 3. ievalkāt uued saapad tuleb enne matkale minekut sisse kanda jauni zābaki pirms došanās pārgājienā ir jāievalkā
kannule a adv (virziens) pakaļ, pa pēdām põgenikule asus kannule kaks meest bēglim pa pēdām sekoja divi vīri
ära kuluma 1. nodilt kingatallad on ära kulunud kurpju zoles ir nodilušas 2. iztērēties raha kulus ostude peale ära nauda iztērējās pirkumiem; pakk küünlaid kulus ühe õhtuga ära sveču paka iztērējās vienā vakarā 3. noderēt sulle kuluks uus ülikond ära tev noderētu viens uzvalks; vaheldus kuluks küll ära pārmaiņas noderētu gan
järel käima 1. staigāt pakaļ koer käib peremehel järel suns staigā pakaļ saimniekam 2. doties pakaļ ma käisin tal kodus järel es devos viņam pakaļ uz mājām
järele minema 1. sekot poiss kõndis ees, meie läksime talle järele zēns gāja pa priekšu, mēs viņam sekojām 2. iet pēc, iet pakaļ lähen lasteaeda lapsele järele eju uz bērnudārzu pēc bērna
nagi s {nagi, nagi, nagisid} vadzis, pakaramais riidenagi drēbju pakaramais puust nagid seinas koka vadži pie sienas; riputa mantel nagi otsa pakar mēteli uz vadža
pagasi|ruum s bagāžas nodalījums pakk mahtus hädavaevu auto pagasiruumi paka tik tikko ietilpa automašīnas bagāžas nodalījumā
`pakk a s {paki, `pakki, `pakke} 1. paka, sainis mahlapakk sulas paka pakk kohupiima paciņa biezpiena; pakk dokumente dokumentu paka; suur paberisse mässitud pakk liela, papīrā ietīta paka; ta tuleb rongi pealt, rasked pakid käe otsas viņš nāk no vilciena ar smagiem saiņiem rokās 2. (pasta sūtījums) paka pakki saatma nosūtīt paku; sain eile kodunt paki vakar saņēmu no mājām paciņu 3. pakete aktsiapakk akciju pakete; kontrollpakk kontrolpakete
`piim s {piima, `piima, `piimu} 1. piens hapupiim rūgušpiens; piimafarm piena ferma; piimajäätis piena saldējums; piimakokteil piena kokteilis; piimapakk piena paka; piimarasv piena tauki; rinnapiim mātes piens värskelt lüpstud piim svaigi slaukts piens; piimaga kohv kafija ar pienu 2. pieniņš kehapiim ķermeņa pieniņš; näopiim sejas pieniņš
ribu|rada b adv rindā, cits aiz cita isa ees, lapsed riburada järel tēvs pa priekšu, bērni rindiņā pakaļ
saak|loom s (dzīvnieka) medījums ilvese saakloom lūša medījums; saaklooma taga ajama dzīties pakaļ medījumam
saba s {saba, saba, sabu} 1. aste sabaots astes gals; sabasulg astes spalva koer liputas saba suns luncināja asti; saba jalgade vahele tõmbama iemiegt asti kājstarpē; sabas käima staigāt pakaļ; lennuki saba lidmašīnas aste; kleidi ilus, pikk saba oli märg kleitas skaistā, garā aste bija slapja; vagunid haagiti rongile sappa vagonus pieāķēja vilcienam astē 2. sar rinda kassasaba rinda pie kases; supisaba rinda pēc zupas sabas seisma stāvēt rindā; koridoris lookles pikk ootajate saba koridorā vijās gara gaidītāju rinda saba kergitama celt asti; saba liputama luncināt asti; saba selga võtma ņemt kājas pār pleciem
sebima v 1. skriet poiste kannul sebis kutsikas zēniem pakaļ skrēja kucēns 2. rosīties, šaudīties, skraidelēt õuel sebisid lapsed pagalmā skraidelēja bērni 3. locīt, tīt, likt kopā ta sebib köit viņš tin virvi
seelik s {seeliku, seelikut, seelikuid} svārki, brunči alusseelik apakšsvārki; püksseelik bikšusvārki; seelikuäär svārku mala ta pani seeliku selga viņa uzvilka svārkus; ta jookseb iga seeliku järele viņš skrien pakaļ visiem brunčiem
järele sõitma braukšus sekot, braukt pakaļ me sõidame neile järele gan sekosim viņiem
taga a adv 1. aizmugurē sellel autol on mootor taga šim automobilim motors ir aizmugurē; nõelal on niit taga adatā ir diegs; kõigil on kiirus taga visi steidzas 2. pakaļ, iepakaļ koer ajas kassi taga suns dzinās pakaļ kaķim; su kell on taga tavs pulkstenis atpaliek 3. sar arvien taga külmemaks läheb kļūst arvien aukstāks
takka a adv 1. sar no mugurpuses, no aizmugures üks sikutas eest, teine lükkas takka viens vilka no priekšas, otrs grūda no aizmugures 2. sar pakaļ, līdzi kogu pere naeris takka visa saime smējās līdzi 3. sar vēlāk, pēcāk igaüks takka tark pēcāk visi gudri
takka|järele adv 1. sar pēc tam, vēlāk takkajärele oli mul isast kahju pēc tam man tēva bija žēl 2. sar pakaļ, nopakaļ üks läks ees, teised takkajärele viens gāja pa priekšu, pārējie pakaļ
takka|pihta adv 1. sar pēc tam, vēlāk noortel sündis titt, pulmad tulevad takkapihta jaunajiem piedzima bērniņš, kāzas būs vēlāk 2. sar pakaļ, nopakaļ 3. sar turklāt, vēl arī olime väsinud, külmetanud ja takkapihta algas lumesadu bijām noguruši, nosaluši, turklāt sāka snigt
järele tegema 1. atdarināt, atveidot, darīt pakaļ poisid tegid õpetaja kõnnakut järele zēni atdarināja skolotāja gaitu; allkirja järele tegema atdarināt parakstu 2. izdarīt vēlāk tegin kontrolltöö järele uzrakstīju kontroldarbu vēlāk
järele tulema 1. sekot, nākt nopakaļ ma lähen ees, tule mulle järele es iešu pa priekšu, seko man 2. nākt pakaļ tulen sulle õhtul lasteaeda järele atnākšu vakarā uz bērnudārzu tev pakaļ
uhama v 1. skalot ta uhas porised kummikud puhtaks viņš noskaloja dubļainos gumijniekus 2. liet, gāzt ta uhas kerisele paar kopsikutäit vett viņš uzgāza uz ceriem pāris kausus ūdens; uhas sadada gāza kā no spaiņa 3. plūst aknast uhab külma sisse pa logu plūst iekšā aukstums 4. nesties, traukties poisid uhasid vargale järele zēni nesās pakaļ zaglim 5. sist, dauzīt poissi uhati käte ja jalgadega zēnu sita rokām un kājām 6. rauties, plēsties ta uhab vahetpidamata tööd viņš nemitīgi raujas ar darbiem
järele vaatama 1. skatīties pakaļ, pavadīt ar skatienu vaatasin tükk aega lahkujale järele labu laiku skatījos aizgājējam pakaļ 2. apskatīties, pārbaudīt lähen vaatan järele, mida isa seal teeb iešu apskatīšos, ko tēvs tur dara; vaatan sõnaraamatust järele, mis see sõna tähendab apskatīšos vārdnīcā, ko šis vārds nozīmē 3. uzraudzīt, pieskatīt
vari s {varju, `varju, `varje} 1. ēna poolvari pusēna; kahtlusevari šaubu ēna puud heitsid teele pikki varje koki meta uz ceļa garas ēnas; see lill võib kasvada ka varjus šī puķe var augt arī ēnā; koer käis oma peremehe kannul kui vari suns kā ēna staigāja pakaļ savam saimniekam; esivanemad on läinud varjude riiki senči ir devušies uz ēnu valstību 2. patvērums, aizsegs, pajumte tulekahju jättis kümned inimesed varjuta ugunsgrēks desmitiem cilvēku atstāja bez pajumtes; ta põgenes pimeduse varjus viņš bēga tumsas aizsegā 3. apsegs, abažūrs päikesevari saulsargs laual põles rohelise varjuga lamp uz galda dega lampa ar zaļu abažūru; vihma hakkas sadama ja kõik tegid varjud lahti sāka līt lietus, un visi atvēra lietussargus 4. sar ēdiens ta võttis kiiruga kõhule varju viņš ātri kaut ko iekoda
`virn a s {virna, `virna, `virnu} grēda, kaudze küttepuude virn malkas grēda; pakid seisavad virnas pakas stāv grēdā; heinaajal oli virna tegemine naiste töö siena laikā kaudzes taisīšana bija sieviešu darbs
väärikas adj {väärika, väärikat, väärikaid} 1. cienīgs õpetajaamet on igati väärikas elukutse skolotāja amats ir visnotaļ cienīga profesija 2. cienīgi trammile järele joosta pole kindlasti väärikas skriet pakaļ tramvajam noteikti nav cienīgi

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur