[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

enese a pr {`enda, ennast} 1. paša-, savs, sevis ∙ ta on enese meelest kangesti tark viņš, pēc paša domām, ir ļoti gudrs; ta pani mu enese kõrvale istuma viņš apsēdināja mani sev blakus 2. sevi ∙ ta tõmbas enese kössi viņš sarāvās čokurā

oma b adj {oma, oma, omi} savs, savējs, paša- ∙ omal ajal oli ta kuulus savā laikā viņš bija slavens; elu läheb oma rada dzīve iet savu gaitu; oma sõnadega saviem vārdiem; sünnipäeval olid ainult omad inimesed dzimšanas dienā bija tikai savējie; ta lahkus töölt omal soovil viņš aizgāja no darba pēc paša vēlēšanās

ise|enese pr sevis-, paša- ∙ iseenese üle naerma smieties pašam par sevi; ta mõtleb ainult iseendale viņš domā tikai pats par sevi; iseenese lõbuks savam priekam; neil ei ole usku iseendasse viņiem nav ticības sev pašiem

oma|enese pr savs, paša- ∙ omaenese emagi ei tundnud tütart ära pat pašas māte nepazina meitu

oma c pr {oma, oma, omi} 1. savs, paša- ∙ ta saavutas oma eesmärgi viņš sasniedza savu mērķi; ta on oma tööga rahul viņš ir apmierināts ar savu darbu; minu oma manējais 2. sevis ∙ ta ostis omale kingad viņš nopirka sev kurpes 3. pats ∙ mine sina, mul omal pole aega ej tu, man pašam nav laika

oma|algatuslikult adv pēc paša ierosmes, pēc paša iniciatīvas

enda pr {enda, end} 1. paša-, savs, sevis ∙ ta pomises midagi enda ette viņš kaut ko murmināja pie sevis; enda nimel savā vārdā 2. sevi ∙ kass on enda hästi ära peitnud kaķis ir labi noslēpies

ise|enda pr sevis-, paša-

ise|oma pr savs paša ∙ nägin seda iseoma silmaga redzēju pats savām acīm; katsusin iseoma käega aptaustīju pats savām rokām

liituma v savienoties, pievienoties ∙ udupiisakesed liituvad tilkadeks miglas pilieniņi savienojas lāsēs; oma hädadele liitus mure sõbra tervise pärast paša likstām pievienojās raizes par drauga veselību

põhiliselt adv galvenokārt, pamatā ∙ elan põhiliselt vanemate kulul dzīvoju galvenokārt uz vecāku rēķina; põhiliselt oleneb see sinust endast pamatā tas atkarīgs no tevis paša

`silm a s {silma, `silma, `silmi} 1. acs ◦ silmakoobas acs dobums; silmanurk acs kaktiņš; silmatrauma acs trauma; silmavalge acs baltums ∙ vasak silm kreisā acs; ta pilgutab silmi viņš mirkšķina acis; silmad jooksevad vett acis asaro; ma suudan tõele silma vaadata es spēju skatīties patiesībai acīs; kui silm ei peta, on tulijaid kaks ja acs neviļ, nācēji ir divi; järvede sinised silmad zilās ezeru acis; ta pani pudrule tükikese võid silmaks viņš ielika putrā gabaliņu sviesta kā actiņu 2. acs, skatiens ◦ kullisilm vanaga acs ∙ tõstsin silmad raamatult pacēlu acis no grāmatas; kellegi soove silmist lugema nolasīt kāda vēlmes no acīm 3. acs, cilpa, valdziņš ◦ nõelasilm adatas acs; sukasilm zeķes valdziņš; võrgusilm tīkla acs ∙ niit tuleb silmast läbi ajada diegs jāizver caur aci; pahempidi kootud silmad kreiliski adīti valdziņi 4. acs, punkts ∙ kaardimängijad loevad silmi kāršu spēlmaņi skaita acis ∆ ta ei pilguta silmagi viņš ne acu nepamirkšķina; ilusate silmade pärast par skaistām acīm; kahe silma vahele jääma nepamanīt ~ palaist garām; kuri silm ļauna acs; lahtiste silmadega vaļā acīm; nelja silma all zem četrām acīm; silmi peast välja nutma izraudāt visas acis; oma silm on kuningas paša acs neviļ; palja silmaga ar neapbruņotu aci; pinnuks silmas olema būt skabargai acī; silma otsaski ne acu galā; silma ees lööb kirjuks metas raibs gar acīm; silmadega sööma aprīt ar acīm; silme all acu priekšā; silmad on märja koha peal acis slapjā vietā; silma torkama durties acīs; silma heitma mest acis; silma paistma izcelties; silma peale heitma uzmest aci; silma peal hoidma paturēt acīs; silma looja laskma aizdarīt acis; silm vajub kinni acis krīt ciet; silmast silma aci pret aci; silmi peast vahtima visas acis izskatīt; silmi lahti hoidma turēt acis vaļā; silmist kaotama pazaudēt no acīm; silmist laskma izlaist no acīm; silm silma vastu aci pret aci; suuri silmi tegema taisīt lielas acis; silmi kinni pigistama pievērt acis ~ skatīties uz citu pusi; silmas pidama paturēt acīs

õpetaja s {õpetaja, õpetajat, õpetajaid} 1. skolotājs ◦ õpetajatöö skolotāja darbs ∙ koolis on palju noori õpetajaid skolā ir daudz jaunu skolotāju; oma kogemus on parim õpetaja paša pieredze ir vislabākais skolotājs 2. mācītājs ∙ õpetaja peab jutlust mācītājs lasa sprediķi

enese|usk s ticība sev, ticība paša spēkiem

ise b pr {enda~enese, end~ennast, endi} pats ∙ ta ise ütles seda viņš pats tā teica; tema enda korjatud marjad viņa paša lasītas ogas; ta on tähelepanu ise viņš ir pati uzmanība

laadne adj {laadse, laadset, laadseid} veida-, līdzīgs ◦ samalaadne tāda paša veida- ∙ ta on saanud midagi töötu abiraha laadset viņš ir saņēmis kaut ko līdzīgu bezdarbnieka pabalstam; kung-fu laadne löök sitiens kungfu garā

lahkuma v 1. doties projām, aiziet ∙ külalised lahkusid viesi devās projām; ta lahkus töölt omal soovil viņš aizgāja no darba pēc paša vēlēšanās 2. šķirties ∙ lahkusime sõpradena šķīrāmies kā draugi; elust lahkuma šķirties no dzīves

maitse|asi s gaumes lieta ∙ see on igaühe maitseasi tā jau ir katra paša gaumes lieta

oma|algatuslik adj pašierosmes-, pašiniciatīvas- ∙ omaalgatuslik tegevus darbība pēc paša iniciatīvas

oma|tahtsi adv labprātīgi, pēc paša vēlēšanās ∙ seda tööd ei ole ta omatahtsi ette võtnud šo darbu viņš nav uzņēmies labprātīgi

`puss b s {pussi, `pussi, `pusse} joks, stiķis ∙ ta oma naine mängis talle selle pussi viņa paša sieva izspēlēja ar viņu to joku

sama|sooline adj tā paša dzimuma-, viena dzimuma- ∙ samasoolised inimesed viena dzimuma cilvēki

soo|kaaslane s tā paša dzimuma persona

-suunaline adj {-suunalise, -suunalist, -suunalisi} virziena- ◦ erisuunaline daudzvirzienu-; kahesuunaline divvirzienu-; samasuunaline tā paša virziena-; vastassuunaline pretēja virziena-; ühesuunaline vienvirziena-

äpardus s {äparduse, äpardust, äpardusi} neizdošanās, neveiksme ∙ ettevõtmine oli algusest peale üks äpardus pasākums jau no paša sākuma bija viena vienīga neizdošanās; oma äpardusest ei rääkinud ta kellelegi par savu neveiksmi viņš nevienam nestāstīja

ühe|laadne adj viena veida-, tā paša veida- ∙ ühelaadsed tooted viena veida izstrādājumi

ühe|tüübiline adj viena tipa-, tā paša tipa-

kinnitus s {kinnituse, kinnitust, kinnitusi} 1. stiprinājums ∙ detailide kinnitus detaļu stiprinājums; tuleb kontrollida aparaadi kinnitust jāpārbauda aparāta stiprinājums 2. apstiprinājums ∙ ta otsis oma kahtlustele kinnitust viņš meklēja apstiprinājumu savām aizdomām; tema oletused ei leidnud kinnitust viņa pieņēmumi neguva apstiprinājumu; seaduseelnõul puudub veel parlamendi kinnitus likumprojektam vēl nav parlamenta apstiprinājuma 3. apgalvojums ∙ mehe enda kinnituse järgi olevat ta täiesti terve pēc vīrieša paša apgalvojuma, viņš esot pilnīgi vesels

kirjastus s {kirjastuse, kirjastust, kirjastusi} izdevniecība ∙ käsikiri on kirjastusele üle antud manuskripts ir nodots izdevniecībai; romaan ilmus autori enda kirjastusel romāns iznāca autora paša izdevumā

välja käima 1. staigāt ārā, iet ārā ∙ rahvas käis uksest sisse ja välja ļaudis staigāja pa durvīm iekšā un ārā 2. nākt ārā ∙ tulekeeled käisid katusest välja liesmu mēles nāca ārā pa jumtu 3. izspēlēt ∙ käis enda meelest kõige kangema trumbi välja viņš, pēc paša domām, izspēlēja visspēcīgāko trumpi; ta käis välja poti kuninga viņš izspēlēja pīķa kungu

`pinnima b v {`pinnida, pinnin} 1. tincināt, prašņāt ∙ ülekuulamisel pinniti neid väga üksikasjalikult nopratināšanā viņus tincināja ļoti detalizēti; ajalooõppejõud armastab aastaarve pinnida vēstures pasniedzējam patīk prašņāt gadskaitļus 2. diņģēt ∙ nad pinnisid meistrilt raha viņi diņģēja meistaram naudu 3. tirdīt ∙ pinnis üürnikku, kuni see ära kolis viņš tirdīja īrnieku, kamēr tas izvācās 4. sar tempt, trimpelēt ∙ mehed pinnisid õlut juba hommikust saati vīri trimpelēja alu jau no paša rīta

`soov s {soovi, `soovi, `soove} 1. vēlme, vēlēšanās ◦ salasoov slepena vēlēšanās; õppimissoov vēlme mācīties ∙ soov läks täide vēlēšanās piepildījās; ta lahkus töölt omal soovil viņš aizgāja no darba pēc paša vēlēšanās 2. vēlējums ◦ õnnesoov laimes vēlējums ∙ head soovid laba vēlējumi

tunnistus s {tunnistuse, tunnistust, tunnistusi} 1. liecība, liecināšana ◦ valetunnistus viltus liecība ∙ avarii pealtnägijate tunnistused avārijas aculiecinieku liecības; tunnistus protokolliti liecību protokolēja; tunnistust andma liecināt 2. liecība, apliecinājums ∙ hea söögiisu on tunnistus sellest, et haige paraneb laba ēstgriba liecina par to, ka slimnieks atlabst; oma tunnistust mööda on ta palju lugenud pēc paša teiktā viņš ir daudz lasījis 3. liecība, apliecība ◦ kutsetunnistus kvalifikācijas apliecība; registreerimistunnistus reģistrācijas apliecība; surmatunnistus miršanas apliecība ∙ kaheksanda klassi tunnistus astotās klases liecība; abielulahutuse tunnistus laulības šķiršanas apliecība

välja tõstma 1. izcelt, izņemt, iznest ∙ aken tõsteti raamidest välja logu izcēla no rāmjiem; ma pole täna kodunt jalga välja tõstnud es šodien neesmu kāju no mājas laukā spēris 2. (no telpām) izlikt ∙ ta tõsteti oma majast välja viņu izlika no paša mājas

`voorima v {`voorida, voorin} 1. pārvietoties, ripot, plūst ∙ tänaval voorisid autod ja tõttasid inimesed pa ielu ripoja automašīnas un steidzās cilvēki; ehitusplatsile voorivad veoautod kividega uz būvlaukumu ripo kravas automašīnas ar akmeņiem; mööda teed voorib vankrite rivi pa ceļu ripo pajūgu rinda; rahvast vooris kirikusse tauta plūda uz baznīcu; hommikust saadik voorib külalisi jau no paša rīta plūst viesi 2. novec vest, vadāt ∙ laevad olid voorinud Riiga relvi kuģi bija veduši uz Rīgu ieročus