[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 13 artiklit
armuline adj {armulise, armulist, armulisi} 1. žēlīgs ∙ issand olgu teile armuline! lai kungs jums ir žēlīgs! 2. novec cienīts ∙ armuline proua cienītā kundze
ehk b knj 1. jeb ∙ diameeter ehk läbimõõt diametrs jeb caurmērs; 12 hektarit ehk veerand talu maadest 12 hektāri jeb ceturtā daļa saimniecības zemju 2. lai gan ∙ asusime teele, ehk küll sadas kõvasti devāmies ceļā, lai gan stipri lija 3. ja nu, varbūt ∙ raamatud poissi ei huvita, ehk olgu siis seiklusjutud grāmatas zēnu neinteresē, ja nu vienīgi piedzīvojumu stāsti
issand s {issanda, issandat, issandaid} dievs, kungs ∙ olgu issand meile armuline! lai tas kungs ir mums žēlīgs!; ootasime pääsemist nagu issanda õnnistust gaidījām izglābšanos kā dieva brīnumu; oh sa issand, kui ilus ta on! ak tu kungs, cik viņš ir skaists!
jumal s {jumala, jumalat, jumalaid} dievs, dievība ∙ muistsed jumalad senie dievi; jumalaid kummardama pielūgt dievus; jumal olgu neile armuline! lai dievs viņiem žēlīgs!; jumala õnn dieva laime; jumal nendega dievs ar viņiem; issand jumal! ak, kungs! ∆ jumala eest no dieva tiesas; jumala pärast dieva dēļ; jumala sõrm dieva pirksts; jumala õnnelik milzīgi priecīgs
kaunistus s {kaunistuse, kaunistust, kaunistusi} 1. rotājums, dekors, garnējums ∙ sepistatud kaunistused kalti rotājumi; arhitektuurilised kaunistused arhitektoniski dekori; salatil olgu kaunistust mõõdukalt salātu garnējumam jābūt mērenam 2. greznošana, dekorēšana, garnēšana
kerge b adj {kerge, kerget, kergeid} 1. viegls ∙ kerge kui udusulg viegls kā pūciņa; kerged suupisted vieglas uzkodas; kerge relvastus vieglais bruņojums; olgu muld sulle kerge lai tev vieglas smiltis; sul on kerge ütelda! tev viegli teikt!; kerged suvekingad vieglas vasaras kurpes; pane endale midagi kergemat selga! uzvelc kaut ko vieglāku!; kergete eluviisidega naine sieviete ar pavieglu dzīvesveidu; tekkis kerge arusaamatus radās neliels pārpratums 2. vienkāršs ∙ ülesanne oli kerge lahendada uzdevumu varēja atrisināt vienkārši 3. trausls ∙ naine on kerge unega sievietei ir trausls miegs 4. viegli ∙ temaga on hea ja kerge olla kopā ar viņu ir labi un viegli; klaasesemed on kerged purunema stikla priekšmeti viegli plīst ∆ kerge käega olema dot rokām vaļu; kergel käel vieglu roku; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu
kui a adv cik ∙ kui vana sa oled? cik vecs tu esi?; kas sa tead, kui mitu kilomeetrit meil veel minna on? vai tu zini, cik kilometru mums vēl jāiet?; kui ilus maja! cik skaista māja!; kui kahju! cik žēl!; ma ei oska öelda, kui suur on tekitatud kahju es nevaru pateikt, cik lieli ir nodarītie zaudējumi; olgu vastane kui tahes tugev, ma tulen temaga toime lai cik stiprs būtu pretinieks, es tikšu ar viņu galā
kui|tahes adv vienalga cik ∙ olgu need kuitahes erinevad lai tie būtu vienalga cik atšķirīgi
`muld s {mulla, `mulda, `muldi} 1. augsne, zeme ∙ viljakas muld auglīga augsne; happeline muld skāba augsne; mulda väetama mēslot augsni 2. zeme, zemes klēpis ◦ maamuld zeme, ∙ ta magab ammu mullas viņš sen guļ zemes klēpī; raske haigus viis ta mulda smaga slimība noveda viņu kapā; olgu muld talle kerge! lai viņam vieglas smiltis! 3. pārn vecis, večuks, ļoti vecs cilvēks ∙ mis mulle, mullale, enam tarvis on kas man, vecam cilvēkam, vairs vajadzīgs
olema v {`olla, olen} būt ∙ ma mõtlen, järelikult ma olen es domāju, tātad esmu; vanaisa ei ole enam vectēva vairs nav; lapsed on toas bērni ir istabā; praegu on talv pašlaik ir ziema; mul on hirm man ir bail; mul on hea olla man ir labi; mis sul viga on? kas tev kaiš?; olen tööl esmu darbā; raha pole ollagi naudas nav nemaz; eks ole? vai ne?; olgu siis nii lai būtu tā; ma olen töö lõpetanud es esmu beidzis darbu; siis oli ta juba surnud tad viņš bija jau miris; me oleksime läinud mēs būtu gājuši
taevas s {`taeva, taevast, `taevaid} 1. debess ◦ tähistaevas zvaigžņota debess; taevakaart debesu karte; taevakeha debess ķermenis; taevasina debess zilgme; taevavõlv debess velve ∙ päike on juba kõrgel taevas saule jau ir augstu debesīs; taevas selgib debess skaidrojas; sõnum tuli kui välk selgest taevast ziņa nāca kā zibens no skaidrām debesīm; hinnad on taevasse tõusnud cenas sakāpušas debesīs 2. (reliģijā) debesis, dievs ∙ see on taeva tahtmine tā ir debesu griba; taeva saama tikt debesīs; taeva pärast, ära tee seda! dieva dēļ, nedari to!; taevas olgu tänatud! paldies dievam!; taevas teab, kus ta nüüd on dievs vien zina, kur viņš tagad ir ∆ lageda taeva all zem klajas debess; nagu taevast kukkunud kā no debesīm nokritis; seitsmes taevas septītās debesis; taevani kiitma celt vai debesīs; vastu taevast lendama aizlidot pie visiem velniem
venitama v 1. stiept ∙ kummi venitama stiept gumiju; pilti venitama pastiept attēlu; venitatud vormid izstieptas formas; artikkel tuleks pikemaks venitada raksts būtu jāpastiepj garāks; harjutuse eesmärk on venitada seljalihaseid vingrinājuma mērķis ir izstiept muguras muskuļus; rasked kõrvarõngad venitasid kõrvu smagi auskari nostiepa ausis; suure vaevaga venitati kivi mäele tagasi ar lielām pūlēm akmeni uzstiepa atpakaļ kalnā; eksamihindeks venitasin kuidagi kolme eksāmena atzīmi tomēr izvilku uz trijnieku; ta rääkis mõtlikult, sõnu venitades viņš runāja domīgi, stiepjot vārdus 2. vilkt, stiept ∙ laps venitas kampsunit allapoole bērns novilka jaku uz leju; kohtuasja venitati meelega lietas izskatīšanu apzināti ievilka garumā; kuidagiviisi venitas ta oma tööpäeva õhtusse kaut kā viņš novilka savu darbadienu līdz vakaram; mehed venitasid end ehitusplatsi poole vīri vilkās būvlaukuma virzienā; “noh, olgu,” venitas poiss läbi hammaste “nu, labi,” zēns novilka caur zobiem 3. kavēt, ievilkt, novilcināt ∙ üüriline venitab maksmisega īrnieks kavē maksājumus 4. plest ∙ ta venitas haigutades suu pärani žāvājoties viņš atpleta muti līdz galam; uudist kuuldes venitas tüdruk silmad pärani dzirdot jaunumu, meitenes acis izpletās
üht[e]|moodi b adv 1. vienādi, līdzīgi, vienlīdz ∙ ta kohtles kõiki oma alluvaid ühtemoodi viņš pret visiem padotajiem izturējās vienādi; korraldus olgu kõigile ühtemoodi arusaadav rīkojumam jābūt visiem vienlīdz saprotamam 2. vienā veidā ∙ ühed seletavad nähtut ühtemoodi, teised jälle teistmoodi vieni redzēto skaidro vienā veidā, savukārt citi – citādi
