[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

asja|kohane adj 1. lietišķs, par lietu ∙ asjakohased küsimused lietišķi jautājumi 2. atbilstošs ∙ olen nõus maksma asjakohast hinda esmu ar mieru maksāt atbilstošu cenu

eales adv 1. jebkad, vien ∙ kõige huvitavam inimene, keda eales olen tundnud visinteresantākais cilvēks, kādu jebkad esmu pazinis; mõelgu minust, mis eales tahavad lai viņi domā par mani, ko vien vēlas 2. (noliegumā) nekad, nemūžam ∙ ma ei unusta seda eales es to nemūžam neaizmirsīšu

eest|poolt adv no priekšpuses, no priekšas ∙ olen seda maja ainult eestpoolt näinud esmu to māju redzējis tikai no priekšpuses

ümber eksima maldīties apkārt, klīst apkārt ∙ juba terve päeva olen metsas ümber eksinud jau veselu dienu esmu maldījies apkārt pa mežu

ära elama 1. izdzīvot, iztikt ∙ selle rahaga ei ela kuidagi ära ar tādu naudu nekādi nevar izdzīvot 2. nodzīvot ∙ mina olen oma elu ära elanud es savu dzīvi esmu nodzīvojis

haridus s {hariduse, haridust, haridusi} izglītība ◦ haridusasutus izglītības iestāde; hariduspoliitika izglītības politika; haridustase izglītības līmenis; haridustöötaja izglītības darbinieks; keskharidus vidējā izglītība; muusikaharidus muzikālā izglītība ∙ sõjaväeline haridus militārā izglītība; haridust tõendav dokument izglītību apliecinošs dokuments; ta sai hariduse eesti keeles viņš ieguva izglītību igauņu valodā; ma olen hariduselt keeleteadlane pēc izglītības es esmu valodnieks

harjuma v pierast ∙ olen harjunud vara tõusma esmu pieradis celties agri; laps harjus pikapeale kasuvanematega bērns ar laiku sarada ar audžuvecākiem

haru|kordselt adv 1. neparasti ∙ kevad oli harukordselt soe pavasaris bija neparasti silts 2. sevišķi ∙ ma olen täna harukordselt unine es šodien esmu sevišķi miegains

hoopis adv 1. pavisam, galīgi ∙ väljas oli juba hoopis pime ārā bija jau pavisam tumšs; hoopiski mitte nepavisam ne 2. daudz, ievērojami ∙ ilm on täna hoopis soojem laiks šodien ir daudz siltāks 3. vispār, pretēji ∙ olen väsinud ja lähen hoopis koju esmu noguris un vispār iešu mājās

iga|sugu adj {indekl.} visāds ∙ olen tast kuulnud igasugu lugusid esmu dzirdējis par viņu visādus stāstus; kapis oli igasugu asju skapī bija visādas lietas

igate|pidi s sar visādā ziņā ∙ mina olen igatepidi nõus es visādā ziņā piekrītu

igat|sugu adj {indekl.} visāds ∙ terve kuhi igatsugu riidehilpe vesela kaudze visādu skrandu; olen tast kuulnud igatsugu lugusid esmu dzirdējis par viņu visādus stāstus

ise|seisvalt adv patstāvīgi, neatkarīgi ∙ olen harjunud iseseisvalt elama esmu radis dzīvot patstāvīgi

jahmuma v 1. samulst, apjukt ∙ olen tema käitumisest jahmunud esmu apmulsis no viņa uzvedības 2. izbīties ∙ ta jahmus kaameks viņš no izbīļa nobālēja; jahmusin seisma no izbīļa sastingu

joovastus s {joovastuse, joovastust, joovastusi} 1. reibums, skurbums ◦ võidujoovastus uzvaras skurbums ∙ joovastust tekitama skurbināt; ta tundis joovastust viņš jutās apreibis; olen sinu ilust joovastuses esmu apreibis no tava skaistuma 2. dzērums

kallistama v apskaut, apmīļot ∙ olen nii rõõmus, et kallistaksin kogu maailma esmu tik priecīgs, ka apskautu visu pasauli; ema kallistab lapsi māte apmīļo bērnus

ära kaotama 1. nozaudēt ∙ ma olen oma rahakoti ära kaotanud es esmu nozaudējis savu maku 2. (pavisam) atcelt ∙ see kohustus kaotati uue seadusega ära šis pienākums ar jauno likumu tika atcelts

kas adv vai ∙ kas väljas sajab? vai ārā līst?; kas me kohtume? vai mēs tiksimies?; kas laps ei olegi inimene? vai bērns nemaz nav cilvēks?; kas sa oled vait! vai tu stāvēsi klusu!; nad küsivad, kas ma olen ettepanekuga nõus viņi vaicā, vai es piekrītu priekšlikumam; otsustage ise, kas see on õige izlemiet paši, vai tas ir pareizi; kas üks või teine vai nu viens, vai nu otrs

kindel adj {kindla, kindlat, kindlaid} 1. drošs, stingrs ∙ jää pole enam kuigi kindel ledus vairs nav diez cik drošs; kindla kaanega purk burka ar stingru vāku; kindla tahtega inimene cilvēks ar stingru gribu; ta juhtis tööd kindla käega viņš vadīja darbu ar stingru roku 2. drošs, uzticams ∙ see on kindel vahend tas ir drošs līdzeklis; ta peitis raha kindlasse kohta viņš noslēpa naudu drošā vietā 3. pastāvīgs, stabils ∙ tal pole kindlat töökohta viņam nav pastāvīgas darba vietas; kindel tugi stabils atbalsts 4. pārliecinošs ∙ kindlad tõendid pārliecinoši pierādījumi; kindel ülekaal pārliecinošs pārsvars; ma olen kindel, et ta tuleb esmu drošs, ka viņš atnāks 5. noteikts ∙ kindel tähtaeg noteikts termiņš; igal mõistel on kindel sisu katram jēdzienam ir noteikts saturs; kindel kõneviis īstenības izteiksme ∆ kindel kui aamen kirikus kā āmen baznīcā; kindel pind jalge all pamats zem kājām

kindlalt adv 1. stingri, droši ∙ ma olen kindlalt otsustanud, et ma ei lähe esmu stingri nolēmis, ka neiešu; müürid seisid kindlalt aastasadu mūri droši stāvēja gadu simteņiem 2. cieši ∙ uksed on kindlalt suletud durvis ir cieši aizslēgtas; mees püsis kindlalt sadulas vīrs cieši turējās seglos; ma olen selles kindlalt veendunud esmu par to cieši pārliecināts 3. noteikti, skaidri ∙ kindlalt piiritletud ala skaidri norobežota teritorija

`koer a s {koera, `koera, `koeri} suns ∙ koer ajab jänese jälgi suns dzen pēdas zaķim; olen väsinud kui koer esmu noguris kā suns; koerale koera palk sunim suņa alga; tema, koer, julgeb veel kaevata, et talle on liiga tehtud! viņš, suns tāds, vēl iedrošinās sūdzēties, ka viņam ir darījuši pāri! ∆ kes koera saba kergitab, kui koer ise kas sunim asti cels, ja ne pats; nagu kirjut koera tundma pazīt kā raibu suni; kirju koer saldā šokolādes desa ~ saldā brunete

kohustama v uzlikt pienākumu, noteikt pienākumu ∙ leping kohustab tööd õigeaegselt lõpetama līgums uzliek pienākumu savlaikus pabeigt darbu; süüdlane on kohustatud hüvitama tekitatud kahju vainīgajam ir pienākums kompensēt nodarītos zaudējumus; arvasin, et olen kohustatud seda teile teatama uzskatīju, ka man ir pienākums to jums paziņot

`koormama v {koormata, `koorman} 1. noslogot ∙ olen tööga väga koormatud esmu ļoti noslogots darbā; õhtusöök ei tohi liigselt koormata seedeelundeid vakariņas nedrīkst pārāk noslogot gremošanas orgānus; elektriliinid on õhtuti väga koormatud elektrolīnijas vakaros ir ļoti noslogotas 2. piekraut ∙ raskelt koormatud laev smagi piekrauts kuģis

kuigi|võrd adv 1. kaut cik, kaut kādā mērā ∙ tunned sa kuigivõrd seda ümbruskonda? vai tu kaut cik pazīsti šo apkaimi?; olen kuigivõrd õppinud läti keelt esmu nedaudz mācījies latviešu valodu 2. necik, ne īpaši ∙ üks pole teisest kuigivõrd parem viens nav necik labāks par citiem; see ei huvita mind kuigivõrd tas mani īpaši neinteresē; töö ei edenenud kuigivõrd darbs diez ko neveicās

kuis adv 1. sar kā ∙ aga kuis mina siis koju saan? bet kā es tikšu mājās? 2. sar cik ∙ kuis olen väsinud kõigest cik ļoti es esmu no visa noguris

kulutus s {kulutuse, kulutust, kulutusi} 1. izdevumi ∙ ehitus nõudis suuri kulutusi būvniecība prasīja lielus izdevumus; kulutused tervishoiule izdevumi veselības aprūpei 2. tēriņš ∙ olen teinud liigseid kulutusi man ir bijuši lieki tēriņi

kuna c knj 1. jo ∙ ma pean seda tegema, kuna olen lubanud man tas ir jādara, jo esmu apsolījis; ta ei saanud tulla, kuna oli haige viņš nevarēja atnākt, jo bija slims 2. tā kā ∙ kuna aeg on hiline, tuleb laagrisse jääda tā kā laiks ir vēls, jāpaliek nometnē; kuna ta oli haige, ei saanud ta koosolekust osa võtta tā kā viņš bija slims, viņš nevarēja piedalīties sapulcē 3. kamēr ∙ ema tõusis hommikul varakult, kuna pere jäi veel magama māte cēlās agri no rīta, kamēr ģimene vēl palika guļam; linna piiras järv, teiselt poolt tumeroheline mets, kuna mujal laiusid nurmed pilsētu ietvēra ezers un zaļš mežs, tālāk pletās lauki

kuskil adv kaut kur ∙ kuskil haugatas koer kaut kur ierējās suns; ma olen teda kuskil näinud es esmu viņu kaut kur redzējis; ta ei leia kuskil rahu viņš nekur nerod mieru; see oli kuskil 1950. aastate esimesel poolel tas bija apmēram 1950. gadu pirmajā pusē

maha kõndima nostaigāt, noiet ∙ ma olen täna paar­kümmend kilomeetrit maha kõndinud es šodien esmu nostaigājis pāris desmitus kilometru

käsutus s {käsutuse, käsutust, käsutusi} rīcība, pārziņa ∙ olen teie käsutuses esmu jūsu rīcībā; meie käsutuses oli ainult paar päeva mūsu rīcībā bija tikai dažas dienas; kindrali käsutusse anti diviis ģenerāļa rīcībā tika nodota divīzija

läbi külmuma 1. caursalt ∙ maapind oli sügavalt läbi külmunud zemes virskārta bija dziļi caursalusi 2. pārsalt ∙ olen üdini läbi külmunud esmu pārsalis līdz kaulam

küüsis a adv nagos, varā ∙ ma olen neil küüsis es esmu viņu nagos

lausik a s {lausiku, lausiku, lausikut} līdzenums, līdzens apvidus ∙ olen lausiku laps esmu līdzenuma bērns

lähedale b pop (virziens) tuvu, tuvumā, pie ∙ ta ostis maja linna lähedale viņš nopirka māju pilsētas tuvumā; olen jõudnud juba kuuekümne lähedale man ir jau tuvu sešdesmit gadiem

maha adv 1. (virziens) zemē, lejā ∙ ta viskas kivi käest maha viņš nometa akmeni zemē; roni hobuse seljast maha! kāp lejā no zirga!; ma kukkusin selili maha es nokritu uz muguras; õun kukkus puu otsast maha ābols nokrita no koka; udu langes maha nolaidās migla; astusime bussist maha izkāpām no autobusa 2. (virziens) zemē, augsnē ∙ kartuleid maha panema stādīt kartupeļus zemē; tulbisibulad pannakse maha sügisel tulpju sīpolus stāda zemē rudenī; surnud maeti maha mirušos apglabāja zemē 3. (virziens) nost ∙ müts maha! cepuri nost!; habet maha ajama nodzīt bārdu; poiss laskis püksid maha zēns nolaida bikses; puu laseb sügisel lehed maha koks rudenī nomet lapas; võta mantel maha novelc mēteli; maha sõda! nost ar karu! 4. no- ∙ magasin tervelt pool päeva maha es nogulēju pusi dienas; saun põles maani maha pirts nodega līdz pamatiem; niitsin eile heina maha vakar nopļāvu sienu; tempot maha võtma nomest tempu; ma olen haiguse ajal mitu kilo maha võtnud slimības laikā esmu nometis vairākus kilogramus; kirjutasin valemi tahvlilt maha norakstīju formulu no tāfeles; parem, kui me selle loo maha vaikime labāk, ja mēs šo stāstu noklusēsim 5. galā ∙ kirjanik sai maha uue romaaniga rakstnieks tika galā ar jauno romānu; naine sai priske poisslapsega maha sieviete piedzemdēja veselīgu puiku 6. iepakaļ ∙ ta ei jää sammugi maha viņš neatpaliek ne soli; sa oled elust maha jäänud tu esi atpalicis no dzīves

juurde maksma piemaksāt ∙ olen nõus juurde maksma esmu ar mieru piemaksāt

materiaalselt adv materiāli ∙ olen püüdnud teda toetada nii materiaalselt kui moraalselt esmu centies viņu atbalstīt gan materiāli, gan morāli; materiaalselt vastutav isik materiāli atbildīga persona

mõju s {mõju, mõju, mõjusid} 1. ietekme, iespaids ◦ mõjujõud ietekmes spēks; mõjupiirkond ietekmes sfēra ∙ kahjulik mõju kaitīga ietekme; valguse mõju taimedele gaismas ietekme uz augiem; olen ikka veel filmi mõju all es joprojām esmu filmas iespaidā 2. iedarbība ∙ mürgi mõju indes iedarbība

`mõõtma v {`mõõta, mõõdan} 1. mērīt ∙ pikkust mõõtma mērīt garumu; palavikku mõõtma mērīt temperatūru; joonlauaga mõõtma mērīt ar lineālu; kaugust mõõdetakse kilomeetrites attālumu mēra kilometros; inimesi ei saa mõõta sama mõõdupuuga cilvēkus nevar mērīt ar vienu mēru 2. iemērīt, iedot ∙ ta mõõtis liitri piima viņš iemērīja litru piena; ta mõõtis pullile vitsaga mööda külgi viņš sadeva bullim ar rīksti pa sāniem 3. mērot ∙ olen seda teed küllalt mõõtnud esmu šo ceļu diezgan mērojis 4. (vērtējoši) nomērīt, aplūkot ∙ ta mõõtis meid kahtlustava pilguga viņš nomērīja mūs ar aizdomu pilnu skatienu

`möönma v {`möönda, möönan} atzīt, piekrist ∙ möönan, et olen eksinud atzīstu, ka esmu kļūdījies

naa|pidi adv tā, tādējādi ∙ olen seda asja kaalunud niipidi ja naapidi esmu šo lietu apsvēris šā un tā

`nahk s {naha, `nahka, `nahku} 1. āda ◦ limanahk gļotāda; näonahk sejas āda ∙ tõmmu nahk tumsnēja āda; rasune nahk taukaina āda; nahka hooldama kopt ādu; olen seda omal nahal tunda saanud esmu izjutis to uz savas ādas; seekord pääsesid terve nahaga šoreiz izspruki ar veselu ādu 2. (materiāls) āda ◦ lambanahk aitāda ∙ pargitud nahk miecēta āda; töötlemata nahk neapstrādāta āda; nahka nülgima dīrāt ādu; nahast jalatsid ādas apavi 3. plēve, apvalks, miza ◦ piimanahk piena plēve; vorstinahk desas apvalks ∆ nahast välja pugema līst no ādas ārā; nahast välja hüppama lēkt no ādas ārā; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu; mitut nahka koorima plēst vairākas ādas; naha peale andma sadot pa mizu; naha peale saama dabūt pa ādu; kellegi naha peal elama dzīvot kādam uz kakla; kellegi nahka pugema ielīst kāda ādā; kellegi nahas olema būt kāda ādā; nahka maha tõmbama novilkt ādu; nahka kuumaks kütma sadot pa mizu; nahka turule viima riskēt ar savu ādu; nahka vedama stiept gumiju; oma nahka hoidma sargāt savu ādu; paks nahk bieza āda

nahutama v 1. pērt, sist ∙ vargapoiss tuleks läbi nahutada zaglēnu vajadzētu nopērt 2. mānīt, krāpt ∙ olen oma lolli usaldavuse tõttu tihti nahutada saanud savas muļķīgās paļāvības dēļ bieži esmu ticis piekrāpts 3. rāt, kritizēt ∙ sain koosolekul nahutada dabūju sapulcē rājienu

natuke[ne] b adv {natukese, natukest, natukesi} mazliet, nedaudz, drusku ∙ ma olen natuke väsinud es esmu mazliet noguris; natukene rohkem või vähem, ükskõik mazliet vairāk vai mazāk, vienalga; oota natukene pagaidi mazliet

`nautima v {`nautida, naudin} baudīt ∙ vabadust nautima baudīt brīvību; olen nautinud ta külalislahkust esmu baudījis viņa viesmīlību

nõme adj {nõmeda, nõmedat, nõmedaid} 1. stulbs ∙ nõme inimene stulbs cilvēks; nõmedad naljad stulbi joki; füüsikas olen täiesti nõme fizikā esmu pavisam stulbs 2. stulbi ∙ oleks nõme temalt rohkem nõuda būtu stulbi prasīt no viņa vairāk

nõus → nõu bar mieru, piekrītot ∙ ta oli nõus minema viņš bija ar mieru iet; ma olen kõiges teiega nõus es visā jums piekrītu

ära nägema 1. dabūt redzēt, apskatīt ∙ Niagara kose olen oma silmaga ära näinud Niagāras ūdenskritumu esmu apskatījis savām acīm 2. (pavisam) noskatīties ∙ ma nägin nüüd ka selle filmi ära tagad es arī noskatījos to filmu 3. redzēt, paredzēt ∙ nägin ära, et sellest ei tule midagi välja redzēju, ka no tā nekas neiznāks

oh intj ak ∙ oh kui tore! ak, cik jauki!; oh õnnetust! ak, nelaime!; oh jaa, olen kuulnud ak jā, esmu dzirdējis!; oh mis nüüd mina! ak, ko nu es!

olema v {`olla, olen} būt ∙ ma mõtlen, järelikult ma olen es domāju, tātad esmu; vanaisa ei ole enam vectēva vairs nav; lapsed on toas bērni ir istabā; praegu on talv pašlaik ir ziema; mul on hirm man ir bail; mul on hea olla man ir labi; mis sul viga on? kas tev kaiš?; olen tööl esmu darbā; raha pole ollagi naudas nav nemaz; eks ole? vai ne?; olgu siis nii lai būtu tā; ma olen töö lõpetanud es esmu beidzis darbu; siis oli ta juba surnud tad viņš bija jau miris; me oleksime läinud mēs būtu gājuši

oma|jagu adv diezgan, visai, krietni ∙ omajagu huvitav raamat diezgan interesanta grāmata; mehel on aastaid juba omajagu vīrietis ir jau krietni gados; olen omajagu väsinud esmu diezgan noguris

taga otsima meklēt, dzīt pēdas ∙ terve päeva olen sind taga otsinud es visu dienu esmu tevi meklējis; politsei otsib taga üht kahtlast meest policija dzen pēdas vienam aizdomīgam vīrietim

paigal adv uz vietas ∙ ta ei suuda rahulikult paigal istuda viņš nespēj mierīgi nosēdēt uz vietas; olen kogu päeva paigal istunud visu dienu esmu sēdējis uz vietas

pisar s {pisara, pisarat, pisaraid} 1. asara ∙ pisarad on silmas asaras acīs; tüdruk puhkes pisaraisse meitene izplūda asarās; olen pisarateni liigutatud esmu aizkustināts līdz asarām 2. lāse, piliens ∙ kevadvihma soojad pisarad siltas pavasara lietus lāses; hirmuhigi pisarad laubal baiļu sviedru lāses uz pieres

pooleldi adv pa pusei ∙ olen pooleldi eestlane, pooleldi lätlane esmu pa pusei igaunis, pa pusei latvietis; pooleldi naljatades puspajokam; kivi on pooleldi vee all akmens pa pusei ir zem ūdens

praktiliselt adv praktiski ∙ ta õpib uut ala praktiliselt tundma viņš praktiski iepazīst jaunu jomu; olen praktiliselt terve esmu praktiski vesels; tulemus on praktiliselt null rezultāts praktiski ir nulle; katsu raha praktilisemalt kulutada centies tērēt naudu praktiskāk

prii adj {prii, priid, priisid} 1. brīvs ∙ vangid olid priid ieslodzītie bija brīvi; olen muredest prii esmu brīvs no raizēm; prii päev brīva diena; prii tahtmine brīva griba; saun on prii pirts ir brīva 2. bez maksas, bezmaksas ∙ prii korter bezmaksas dzīvoklis; arstiabi oli kõigile prii medicīniskā palīdzība visiem bija bez maksas

`puhk a s {puhu, `puhku, `puhke} 1. gadījums, reize ∙ pidulikel puhkudel svinīgos gadījumos; tule veel ükski puhk! atnāc vēl kaut reizīti! 2. brīdis ∙ ta ootas puhu viņš brīdi pagaidīja 3. drusciņa, mazumiņš ∙ olen puhu aega puhanud esmu mazliet atpūties; puhk maad on veel minna vēl gabaliņš jāiet

välja puhkama (kārtīgi) atpūsties ∙ olen nädala jooksul hästi välja puhanud esmu pa nedēļu labi atpūties

pundar s {`puntra, pundart, `puntraid} 1. saišķis ∙ pundar peergusid skalu saišķis 2. mudžeklis, pineklis ∙ puntrasse käkerdatud linad mudžeklī samurcīti palagi; puntrasse läinud õngenöör samudžinājusies makšķeraukla; vastuolude pundar pretrunu mudžeklis; olen omadega puntras esmu nonācis strupceļā 3. kamols ∙ mesilased olid sumiseva puntrana puus bites bija kokā kā dūcošs kamols 4. lupatlasis, skrandainis ∙ ta käib ringi nagu pundar viņš staigā apkārt kā lupatlasis

põdema v {põdeda, `põen} 1. slimot, sirgt ∙ kopsupõletikku põdema slimot ar plaušu karsoni; olen mumpsi juba põdenud cūciņas jau esmu izslimojis; haige põdes kaua slimais ilgi sirga; püstijalu põetud haigus izstaigāta slimība; pärast kaklust tuli hulk aega haavu põdeda pēc kautiņa vajadzēja ilgi dziedēt brūces; suurusehullustust põdema sirgt ar lielummāniju 2. ciest ∙ alatist rahahäda põdema ciest pastāvīgas naudas grūtības; mis sa põed! nepārdzīvo!

põhi|osa s 1. pamatdaļa, galvenā daļa ∙ kirjaniku loomingu põhiosa rakstnieka daiļrades galvenā daļa 2. lielākā daļa, lielākā tiesa ∙ põhiosa oma elust olen ma linnas elanud lielāko daļu savas dzīves es esmu dzīvojis pilsētā

põline adj {põlise, põlist, põliseid} 1. sens, mūžsens, mūžvecs ∙ põline asulakoht sena apmetne; me oleme põlised tuttavad mēs esam seni paziņas; pargi põlised puud parka mūžvecie koki 2. sens, daudzās paaudzēs pastāvošs ∙ ta pärineb põlisest aadlisoost viņš cēlies no senas aristokrātu dzimtas; olen põline siitkandi inimene esmu šejienietis daudzās paaudzēs

rea`list s {realisti, rea`listi, rea`liste} reālists ∙ olen realist, mitte unistaja esmu reālists, nevis sapņotājs; romantikud ja realistid romantiķi un reālisti

reservatsi`oon s {reservatsiooni, reservatsi`ooni, reservatsi`oone} 1. ieruna, atruna, iebildums ∙ reservatsioonideta kuulekus bezierunu paklausība; olen nõus, aga paari reservatsiooniga piekrītu, bet ar pāris iebildumiem 2. rezervāts ∙ indiaanlaste reservatsioon indiāņu rezervāts

risti-|rästi adv krustām šķērsām ∙ risti-rästi tõmmatud nöörid krustām šķērsām savilktas auklas; oksad pilluti risti-rästi hunnikusse zarus sameta kaudzē krustām šķērsām; olen kõik risti-rästi läbi kaalunud esmu visu pārdomājis krustām šķērsām

`ränk adj {ränga, `ränka, `ränki} 1. smags ∙ ränk koorem smaga krava 2. smags, grūts ∙ see raha on ränga tööga teenitud šī nauda ir nopelnīta smagā darbā; rängad lahingud smagas kaujas; ränk haigus smaga slimība; rängad mõtted grūtas domas 3. bargs, stingrs, nežēlīgs ∙ kohtuotsus oli ootamatult ränk tiesas spriedums bija negaidīti bargs 4. stiprs, spēcīgs ∙ ränk higistamine stipra svīšana; ränk torm stipra vētra 5. smagi, grūti ∙ vastutuult oli üsna ränk astuda pret vēju bija diezgan grūti iet 6. sar smags, milzīgs, šausmīgs ∙ olen teinud ränga vea esmu pieļāvis milzīgu kļūdu; ta teenib ränka raha viņš pelna milzīgu naudu

saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus

läbi saama 1. iztikt ∙ olen harjunud vähesega läbi saama esmu radis iztikt ar mazumiņu 2. satikt, sadzīvot ∙ temaga tuli hästi läbi saada ar viņu vajadzēja labi satikt 3. beigties ∙ mets sai läbi, algas küla mežs beidzās, sākās ciems 4. pabeigt ∙ olin raamatu just läbi saanud ja jutustasin loetust teistelegi tikko biju pabeidzis lasīt grāmatu un pastāstīju par to arī citiem 5. tikt cauri ∙ soost kuiva jalaga läbi ei saa sausām kājām purvam cauri netiek

maha saama 1. dzemdēt ∙ ta sai maha teise lapsega viņa dzemdēja otro bērnu 2. izdarīt, paveikt ∙ kirjanik sai romaaniga maha rakstnieks uzrakstīja romānu; olen jälle rumalusega maha saanud atkal esmu pastrādājis muļķības 3. dabūt nost ∙ ma ei saanud käte küljest värvi maha es nedabūju krāsu nost no rokām

sada num {saja, sada, sadu} simts, simt ◦ seitsesada septiņsimt; viissada piecsimt; üheksasada deviņsimt; mitusada vairāki simti; paarsada pārsimt ∙ sada aastat simt gadu; leheküljel sada simtajā lappusē; ma olen sulle seda sada korda öelnud es esmu tev to teicis simtiem reižu

seal|kandis adv taipusē, tanī pusē ∙ olen sealkandis elanud esmu taipusē dzīvojis

sedel s {sedeli, sedelit, sedeleid} 1. zīme, zīmīte ◦ hääletussedel balsošanas zīme ∙ jätsin talle postkasti sedeli, et olen linnas atstāju viņam pastkastē zīmīti, ka esmu pilsētā 2. (kartotēkas) kartīte ∙ kartoteegi sedelid kartotēkas kartītes

siiralt adv 1. patiesi, neliekuļoti ∙ need sõnad on mõeldud siiralt ja südamest šie vārdi ir domāti neliekuļoti un no sirds; olen siiralt rõõmus esmu patiesi priecīgs 2. atklāti, vaļsirdīgi

skeptik s {skeptiku, skeptikut, skeptikuid} skeptiķis ∙ olen loomult skeptik pēc dabas es esmu skeptiķis

`sportima v {`sportida, spordin} sportot ∙ olen nooruses palju sportinud jaunībā esmu daudz sportojis

suge`reerima v {suge`reerida, sugereerin} iedvest, suģestēt ∙ sugereerisin endale, et olen haige iedvesu sev, ka esmu slims; sugereeriv hääl suģestējoša balss

surema v {`surra, suren} 1. mirt ∙ ta suri vähki viņš nomira no vēža; olen uudishimust suremas es mirstu no ziņkārības; lootus sureb viimasena cerība mirst pēdējā; nälga surema mirt badu 2. iet bojā, iznīkt ∙ külma tõttu surid kõik taimed aukstuma dēļ iznīka visi augi 3. tirpt, pamirt ∙ liikmed on istumisest surnud locekļi no sēdēšanas ir notirpuši

surmavalt adv nāvējoši, nāvīgi ∙ surmavalt haavatud karu nāvīgi ievainots lācis; olen surmavalt õnnetu esmu nāvīgi nelaimīgs

suure|päraselt adv lieliski ∙ olen suurepäraselt välja puhanud esmu lieliski atpūties

`sõtkuma v {`sõtkuda, sõtkun} 1. mīt, mīdīt, bradāt ∙ siia on rada sisse sõtkutud te iemīta taka 2. mīties ∙ poiss sõtkus jalgrattaga posti järele zēns minās ar riteni pēc pasta 3. mīcīt ∙ sõtku taina sisse rosinaid iemīci mīklā rozīnes 4. brist ∙ ma olen metsi ja soid sõtkunud esmu mežus un purvus izbridis

sünni|pärane adj iedzimts, dzimis ∙ sünnipärased instinktid iedzimti instinkti; sünnipärane anne iedzimts talants; olen sünnipärane eestlane esmu dzimis igaunis

`šanss s {šansi, `šanssi,`šansse} iespēja ∙ täna on sul viimane šanss šodien tev ir pēdējā iespēja; olen kindla šansi mööda lasknud esmu palaidis garām drošu iespēju

`šokk s {šoki, `šokki, `šokke} šoks ◦ kultuurišokk kultūršoks; närvišokk nervu šoks; šokiseisund šoka stāvoklis ∙ šokki esile kutsuma izraisīt šoku; olen ikka veel šokis es vēl joprojām esmu šokā

tangid s pl {`tangide, `tange} 1. knaibles, stangas ∙ ta tõmbab tangidega lauast naelu välja viņš velk ar knaiblēm naglas no dēļa 2. pārn spīles ∙ tundsin, et olen tangide vahel jutu, ka esmu iedzīts spīlēs

tarkus s {tarkuse, tarkust, tarkusi} 1. (īpašība) gudrība ∙ tarkuse sümboliks peetakse öökulli par gudrības simbolu uzskata pūci 2. gudrība, atziņa, zināšanas ◦ raamatutarkus grāmatu gudrība; rahvatarkus tautas gudrība ∙ seda tarkust olen juba ammu kuulnud šo gudrību es jau sen esmu dzirdējis

tead`lik adj {teadliku, tead`likku, tead`likke} 1. apzināts ∙ teadlik vale apzināti meli; teadlik kontroll liigutuste üle apzināta kustību kontrole 2. apzinīgs ◦ eneseteadlik pašapzinīgs ∙ teadlik kodanik apzinīgs pilsonis 3. informēts, zinošs ∙ olen sellest teadlik esmu par to informēts

teenistus s {teenistuse, teenistust, teenistusi} 1. peļņa, izpeļņa ◦ lisateenistus papildpeļņa ∙ terve kuu teenistus vesela mēneša izpeļņa; kui suur su teenistus on? cik tu pelni? 2. dienests ◦ tsiviilteenistus civildienests; sõjaväeteenistus karadienests; teenistusaste dienesta pakāpe; teenistuskoer dienesta suns; teenistusleht dienesta lapa; teenistuspüstol dienesta pistole; teenistusvahekord dienesta attiecības; teenistusülesanne dienesta uzdevums ∙ teenistusest lahkuma aiziet no dienesta; teenistus reservis dienests rezervē 3. (iestāde) dienests ◦ julgeolekuteenistus drošības dienests; luureteenistus izlūkdienests ∙ geoloogilise luure teenistus ģeoloģiskās izlūkošanas dienests 4. dievkalpojums ∙ hommikune teenistus rīta dievkalpojums; piiskop peab teenistust Toomkirikus bīskaps vada dievkalpojumu Doma baznīcā 5. rīcība, kalpošana ∙ olen sinu teenistuses! esmu tavā rīcībā! 6. darbs ◦ teenistuskäik darba gaitas ∙ ta otsis teenistust viņš meklēja darbu

läbi tegema 1. pabeigt, paveikt ∙ ta on gümnaasiumi juba läbi teinud viņš ir jau pabeidzis ģimnāziju 2. piedzīvot, pārdzīvot ∙ teist korda ei tahaks ma seda enam läbi teha otrreiz es to vairs negribētu piedzīvot 3. izmēģināt ∙ olen laeval kõik ametid läbi teinud uz kuģa esmu izmēģinājis visus amatus

teie a s {teie, teie, teiesid} jūs ∙ olen temaga teie peal esmu ar viņu uz “jūs”

teist|moodi a adj citāds ∙ olen näinud ka teistmoodi aegu esmu redzējis arī citādus laikus

tervelt adv 1. vesels, neskarts ∙ ta jõudis elusalt ja tervelt tagasi viņš atgriezās sveiks un vesels 2. veselā veidā, vienā gabalā ∙ neelasin tableti tervelt alla noriju tableti veselu 3. (par daudzumu) vesels ∙ korteris oli tervelt seitse tuba dzīvoklī bija veselas septiņas istabas; olen sinust tervelt viis aastat vanem esmu par tevi veselus piecus gadus vecāks

tihedalt adv 1. biezi, blīvi, cieši ∙ tihedalt asustatud piirkond biezi apdzīvots apvidus; tihedalt kinnitambitud lumi blīvi piemīdīts sniegs; taimed on istutatud liiga tihedalt dēsti ir sastādīti pārāk cieši 2. bieži ∙ ta pilgutab tihedalt silmi viņš bieži mirkšķina acis 3. cieši, intensīvi ∙ need sündmused on omavahel tihedalt seotud šie notikumi ir savstarpēji cieši saistīti; olen terve nädala tihedalt tööd teinud veselu nedēļu esmu intensīvi strādājis

toime b adv novec galā, kārtībā, paveiktā stāvoklī ∙ kuritegu toime panema izdarīt noziegumu; kahtlustatava korteris pandi toime läbiotsimine aizdomās turamā dzīvoklī veica kratīšanu; ta sai oma tööga hiilgavalt toime viņš spīdoši tika galā ar savu darbu; olen harjunud vähesega toime tulema esmu radis iztikt ar mazumiņu

ette tulema 1. nākt priekšā ∙ tule ette, sina tunned teed! nāc priekšā, tu zini ceļu! 2. (priekšā) pienākt, piebraukt ∙ rong tuli ette vilciens piebrauca 3. gadīties, notikt ∙ mõnikord tuleb ette tülisid reizēm gadās strīdi; olen tahtnud sulle külla tulla, aga ikka on midagi ette tulnud esmu gribējis atnākt pie tevis ciemos, bet arvien kaut kas ir atgadījies 4. nākt prātā, nākt atmiņā ∙ tal ei tule ealeski ette meid kahtlustada viņam nenāks ne prātā turēt mūs aizdomās; mulle ei tule ette, kus ma olen teda näinud es nevaru atcerēties, kur es esmu viņu redzējis 5. šķist, likties ∙ kogu see lugu tuleb mulle tuttav ette viss šis stāsts man šķiet pazīstams 6. tikt izskatītam ∙ asi tuli kohtus ette lietu izskatīja tiesā

tunduma v 1. šķist, likties ∙ tundub, et olen siin juba olnud šķiet, ka esmu te jau bijis; kivi tundub soe akmens šķiet silts 2. būt manāmam, būt jūtamam, jausties ∙ hääles tundub ahastus balsī manāms izmisums

`tuur c s {tuuri, `tuuri, `tuure} 1. loks, aplis ∙ sõidan rattaga väikese tuuri izbraukšu ar riteni nelielu loku 2. turneja, viesizrādes ∙ lauljad sõitsid tuurile dziedoņi aizbrauca turnejā 3. brauciens, ceļojums ◦ velotuur velobrauciens 4. (dejas) tūre ∙ ta tegi paar tuuri polkat viņš nodejoja pāris polkas tūres 5. sar apgrieziens ◦ täistuur pilns apgrieziens ∙ mootor kogub tuure motors uzņem apgriezienus 6. sar noskaņojums, garastāvoklis, oma ∙ ma olen tuurist ära es neesmu omā

tõsiselt adv 1. nopietni ∙ laps vaatas mulle tõsiselt otsa bērns nopietni paraudzījās uz mani; ma mõtlen seda täiesti tõsiselt es domāju to pavisam nopietni; võtab oma kohustusi väga tõsiselt viņš uztver savus pienākumus ļoti nopietni; purjus inimese juttu ei saa võtta tõsiselt piedzēruša cilvēka sacīto nevar uztvert nopietni; te peate tõsiselt harjutama jums nopietni jāvingrinās; tõsiselt haige mees nopietni slims vīrs; olen tema pärast tõsiselt mures es nopietni raizējos par viņu 2. patiesi, patiesībā ∙ mul on temast tõsiselt kahju man viņa ir patiesi žēl; mis siin tõsiselt toimus, ei tea keegi neviens nezina, kas šeit patiesībā notika

täiesti adv pilnīgi, pavisam ∙ maja on täiesti valmis māja ir pilnīgi gatava; olen täiesti üksi esmu pavisam viens; täiesti minu mõte! gluži mana doma!

tänu a s {tänu, tänu, tänusid} pateicība, paldies ◦ tänukõne pateicības runa ∙ tänu avaldama izteikt pateicību; olen sõbrale tänu võlgu esmu draugam pateicību parādā; suur tänu! liels paldies!