[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 34 artiklit
vahele astuma iejaukties ∙ kui isa poleks vahele astunud, oleks tütar joodikuga abiellunud ja tēvs nebūtu iejaucies, meita būtu apprecējusies ar dzērāju
ära aurama 1. iztvaikot, izgarot ∙ kui merevesi ära auras, jäi soolakord järele kad jūras ūdens izgaroja, palika pāri sāls kārtiņa 2. sar laisties lapās ∙ õige aeg oleks ära aurata būtu īstais laiks laisties lapās
eh intj ek, eh ∙ eh, vastik elu! ek, pretīgā dzīve!; eh, kui kõik juba möödas oleks! ek, kaut viss jau būtu galā!
eks`lik adj {eksliku, eks`likku, eks`likku} 1. maldīgs, kļūdains ∙ ekslik järeldus maldīgs secinājums 2. maldīgi, kļūdaini ∙ ekslik oleks arvata, et mind laias maailmas toimuvad asjad ei puuduta būtu maldīgi uzskatīt, ka mani neskar visā pasaulē notiekošais 3. tāds, kas kļūdās ∙ inimene on ekslik cilvēks nav nekļūdīgs
et knj 1. ka ∙ võimalik, et ilm päeva jooksul muutub iespējams, ka laiks dienas gaitā mainīsies 2. lai ∙ ta võttis raamatu, et natuke aega lugeda viņš paņēma grāmatu, lai brīdi palasītu; et see homseks tehtud oleks! lai tas līdz rītam būtu izdarīts! 3. tā kā ∙ et tal midagi teha ei olnud, läks ta metsa jalutama tā kā viņam nebija ko darīt, viņš devās uz mežu pastaigāties
hani s {hane, hane, hanesid} (Anser) zoss ◦ mardihani mārtiņzoss; metshani meža zoss ∙ praetud hani cepta zoss; jahimees laskis kaks hane mednieks nošāva divas zosis; ta oleks viimane hani, kui sind usuks viņa būtu pēdējā zoss, ja ticētu tev ∆ haneks püüdma ķert uz muļķa; nagu hane selga vesi kā pīlei ūdens
`huikama v {huigata, `huikan} ūjināt, saukt ∙ huikab, nagu oleks metsas eksinud ūjina, it kā būtu apmaldījies mežā; vastastikku huikama sasaukties; kari huigati koju ganāmpulku sauca mājup
huvitav p {huvitava, huvitavat, huvitavaid} 1. interesants ∙ huvitav uurimus interesants pētījums 2. interesanti ∙ seda oleks eriti huvitav kuulda to būtu sevišķi interesanti dzirdēt
ümber jooksma 1. skraidīt apkārt, skriet apkārt 2. skrienot apgāzt ∙ äärepealt oleks ta mind esikus ümber jooksnud skriedams viņš gandrīz būtu mani priekšnamā apgāzis
just|kui a adv tā kā, it kā ∙ sa justkui lubasid kindlasti tulla tu it kā apsolīji noteikti atnākt; oleks justkui aeg lõunale minna būtu tā kā laiks iet pusdienās; tal oli justkui häbi viņam bija tā kā kauns; justkui sa ise ei teaks it kā tu pats nezinātu
kallis adj {`kalli, kallist, `kalleid} 1. dārgs ∙ kallis ülikond dārgs uzvalks; tootmine on väga kallis ražošana ir ļoti dārga; praegu on iga minut kallis patlaban katra minūte ir dārga 2. mīļš, dārgs ∙ kas sa ei oleks nii kallis ja ei laenaks mulle selle summa? esi tik mīļš, aizdod man šo summu!; kallid külalised dārgie viesi; oota mind, kallis! gaidi mani, dārgais! ∆ kalliks maksma minema sanākt dārgi maksāt
kena adj {kena, kena, kenasid} 1. glīts, skaists ∙ ta on kena poiss viņš ir glīts zēns; hobune on kenamaid koduloomi zirgs ir viens no skaistākajiem mājdzīvniekiem; võtsin paar kenamat kleiti kaasa paņēmu līdzi pāris glītāko kleitu; sa näed täna eriti kena välja šodien tu izskaties sevišķi skaista 2. jauks ∙ kas sa oleksid nii kena ja ootaksid pisut esi tik jauks un mazliet uzgaidi; tal on päris kena hääl viņam ir gluži patīkama balss; oleks kena būtu jauki 3. krietns, prāvs ∙ kena patakas raha krietns naudas žūksnis; peatuses oli kena hulk inimesi pieturā bija prāvs ļaužu pulks
kulukas adj {kuluka, kulukat, kulukaid} dārgs, ar lieliem izdevumiem ∙ kulukas töö dārgs darbs; tooraine kaugelt vedamine oleks liiga kulukas izejvielu vešana no tālienes būtu pārāk dārga
kuri a s {kurja, `kurja, `kurje} 1. ļaunums ∙ viin on kõige kurja juur degvīns ir visa ļaunuma sakne; kellelegi kurja tegema darīt kādam ļaunu; neil on midagi kurja mõttes viņiem ir kaut kas ļauns padomā 2. nelabais ∙ mehel õnnestus kurja küüsist pääseda vīram izdevās izglābties no nelabā nagiem; kõik tormasid, nagu oleks neil kuri kannul visi brāzās, it kā viņiem nelabais mītu uz papēžiem
kuri|tegu s noziegums ◦ kuriteokoosseis nozieguma sastāvs; kuriteopaik nozieguma vieta; majanduskuritegu ekonomiskais noziegums ∙ kuriteo varjamine nozieguma slēpšana; kuritegu inimkonna vastu noziegums pret cilvēci; oleks kuritegu tal sportimist keelata aizliegt viņam sportot būtu noziegums
leiva|kannikas s maizes doniņa, maizes rieciens ∙ kuivanud leivakannikas kapis sakaltusi maizes doniņa skapī; ta rühmab päevast päeva, et leivakannikas laual oleks viņš plēšas diendienā, lai maizes kumoss būtu galdā
malakas s {malaka, malakat, malakaid} 1. milna, boze ∙ ta ähvardas malakaga viņš draudēja ar bozi 2. pēriens, kāviens ∙ malakat oleks sulle tarvis! tev vajadzētu kāvienu!
mõist`lik adj {mõistliku, mõist`likku, mõist`likke} 1. prātīgs, saprātīgs ∙ mõistlik inimene prātīgs cilvēks; mõistlik ettepanek saprātīgs priekšlikums; mõistlikum annab järele gudrākais piekāpjas 2. prātīgi, saprātīgi ∙ oleks mõistlik seda asja koos arutada būtu prātīgi apspriest to kopīgi
määre s {`määrde, määret, `määrded} ziede, smēre, smērviela ◦ suusamääre slēpju ziede ∙ tahke määre cietā smērviela; leivale oleks määret vaja vajadzētu uz maizes kaut ko uzziest
nagu b knj 1. kā ∙ raske nagu tina smags kā svins 2. it kā ∙ kadus, nagu ei oleks teda olnudki pazuda, it kā viņa nemaz nebūtu bijis 3. tā ka ∙ laps jookseb juba nagu madiseb bērns jau skrien, tā ka rīb 4. tikko, tiklīdz ∙ nagu teada saad, ütle teistele ka tikko uzzini, pasaki arī citiem
nõme adj {nõmeda, nõmedat, nõmedaid} 1. stulbs ∙ nõme inimene stulbs cilvēks; nõmedad naljad stulbi joki; füüsikas olen täiesti nõme fizikā esmu pavisam stulbs 2. stulbi ∙ oleks nõme temalt rohkem nõuda būtu stulbi prasīt no viņa vairāk
ringi|sõit s 1. apbraukšana ∙ ringisõit oleks võtnud palju aega ja otsustasime otse minna apbraukšana būtu bijusi ilga, un nolēmām braukt taisni 2. (apceļošanas) brauciens, ceļojums ∙ nautisime ringisõitu Lõuna-Eestis izbaudījām ceļojumu pa Dienvidigauniju
ära sättima 1. nokārtot ∙ endise peremehega oleks andnud see asi ehk ära sättida ar iepriekšējo saimnieku varbūt izdotos šo lietu nokārtot 2. sar pielikties, sadzerties ∙ ta oli ennast õhtuks nii ära sättinud, et ei osanud kojugi minna līdz vakaram viņš bija tā pielicies, ka nemācēja pat mājās aiziet
`tark b adj {targa, `tarka, `tarku} 1. gudrs ∙ tark inimene gudrs cilvēks; tark raamat gudra grāmata; targad silmad gudras acis; ta pidas targemaks vaikida viņš uzskatīja par gudrāku paklusēt 2. gudri ∙ tark oleks praegu puhkus välja võtta pašlaik būtu gudri izņemt atvaļinājumu ∆ taga targemaks! tā tik vēl trūka!
`teadma v {`teada, tean} zināt ∙ ma tean, et ma midagi ei tea es zinu, ka es neko nezinu; lapsed teavad luuletust peast bērni zina dzejoli no galvas; oleks ma seda teadnud! būtu es to zinājis!; ta on tea kuhu kadunud viņš ir nez kur pazudis; otsus anti õhtul teada lēmumu paziņoja vakarā; see jääb meie kahe teada tas paliks starp mums diviem
teivas s {`teiba, teivast, `teibaid} kārts, miets ∙ teibad ja latid kārtis un latas; ta seisab, nagu oleks teiba alla neelanud viņš stāv kā mietu norijis
uhke adj {uhke, uhket, uhkeid} 1. lepns ∙ tugev ja uhke inimene stiprs un lepns cilvēks; vanemad võisid poja üle uhked olla vecāki varēja būt lepni par dēlu; peeti suured ja uhked pulmad nosvinēja lielas un lepnas kāzas 2. lepni ∙ küll oleks uhke oma purjekaga merel seilata būtu gan lepni burāt pa jūru ar savu burinieku
vaid a adv tikai, vien ∙ ta kõhkles vaid hetke viņš šaubījās tikai brīdi; ma olen kuulnud temast vaid head es esmu dzirdējis par viņu tikai labu; oleks vaid isa kodus! ja vien tēvs būtu mājās!
vale b adj {vale, valet, valesid} 1. nepatiess, nepareizs ∙ vale ettekujutus nepatiess priekšstats; oleme istunud valele rongile esam iekāpuši nepareizā vilcienā 2. nepatiesi, nepareizi ∙ oleks vale öelda, et ma ei karda būtu nepatiesi teikt, ka es nebaidos
välja vedama 1. izvest ∙ laudast on sõnnik juba välja veetud mēsli no kūts jau izvesti; riik veab välja toiduaineid valsts izved pārtikas produktus 2. izvilkt ∙ ta vedas käed taskust välja viņš izvilka rokas no kabatas; kes meid sellest hädast välja veab? kurš izvilks mūs no šīs nelaimes? 3. iztikt, izvilkt ∙ küll ta selle rahaga välja veab gan jau viņš izvilks ar to naudu 4. sar pavilkt ∙ oleks nagu noorteajakiri, aga päris välja ei vea būtu it kā jauniešu žurnāls, bet īsti nepavelk
`õlg a s {õla, `õlga, `õlgu} plecs ◦ õlaliiges pleca locītava; õlarätik plecu lakats ∙ poisil on laiad õlad zēnam ir plati pleci; pea õlgade vahel galva plecos; õlg õla kõrval plecu pie pleca; õlgu kehitama raustīt plecus; majapidamine jäi tütre õlgadele saimniecība palika uz māsas pleciem; otsekui koorem oleks õlgadelt langenud it kā nasta būtu novēlusies no pleciem; aeru õlad aira pleci; kaalu õlad svaru pleci
õppe|tund s 1. mācību stunda 2. mācība ∙ see oleks talle hea õppetund tā viņam būtu laba mācība
ääre|pealt adv 1. gandrīz ∙ varas oleks äärepealt kätte saadud zagli gandrīz noķēra; pidin äärepealt bussist maha jääma gandrīz nokavēju autobusu 2. tik tikko ∙ jõudsin äärepealt bussile tik tikko paspēju uz autobusu
üle|kohtune adj {-kohtuse, -kohtust, -kohtusi} 1. netaisns, netaisnīgs ∙ ülekohtune karistus netaisns sods 2. netaisni, netaisnīgi ∙ oleks ülekohtune väita, et kõik noored on rikutud būtu netaisni apgalvot, ka visi jaunieši ir sabojāti
