[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

väsinud p {indekl.} noguris

väsinult adv noguris, nogurumā

ilmselt adv acīmredzot, laikam ∙ käsikirjad on ilmselt hävinud rokraksti acīmredzot ir gājuši bojā; mees oli ilmselt väsinud vīrietis laikam bija noguris

kuis adv 1. sar kā ∙ aga kuis mina siis koju saan? bet kā es tikšu mājās? 2. sar cik ∙ kuis olen väsinud kõigest cik ļoti es esmu no visa noguris

natuke[ne] b adv {natukese, natukest, natukesi} mazliet, nedaudz, drusku ∙ ma olen natuke väsinud es esmu mazliet noguris; natukene rohkem või vähem, ükskõik mazliet vairāk vai mazāk, vienalga; oota natukene pagaidi mazliet

näima v šķist ∙ ta näib väsinud olevat viņš šķiet noguris; lumi näib õhtuvalguses sinakana sniegs vakara gaismā šķiet zilgans

pisut adv mazliet, nedaudz, drusku ∙ ta on pisut väsinud viņš ir nedaudz noguris; lisa pisut soola pieliec drusku sāls; ta on pisut oma venna moodi viņš ir mazliet līdzīgs savam brālim

potsatama v 1. nokrist ar pakšķi, nokrist ar būkšķi ∙ õun potsatab maha ābols ar pakšķi nokrīt zemē; poisike potsatas väsinult toolile noguris zēns ar būkšķi iekrita krēslā 2. pakšķēt, būkšķēt ∙ parm lendas potsatades vastu akent dundurs būkšķēdams ielidoja logā

prantsatama v 1. (ar būkšķi, troksni) nokrist, nogāzties ∙ prantsatasin väsinult voodile noguris atkritu gultā; ta prantsatas trepist alla viņš nogāzās pa trepēm; uks langes prantsatades kinni durvis ar būkšķi aizkrīt ciet; uks prantsatab lahti durvis atsprāgst vaļā 2. (ar būkšķi, troksni) nomest, nogāzt ∙ poiss prantsatas puusületäie ahju ette zēns ar būkšķi nometa krāsns priekšā klēpi malkas

püsti|jalu adv stāvus ∙ jõin püstijalu dzēru stāvus; ta oli nii väsinud, et maganuks või püstijalu viņš bija tik noguris, ka būtu gulējis stāvus; kaupmehed on püstijalu rikkaks läinud tirgotāji ir kļuvuši stāvus bagāti

tee|käija s ceļinieks ∙ väsinud teekäija noguris ceļinieks

veits adv sar drusku, bišķi ∙ olen veits väsinud esmu drusku noguris

väheke[ne] b adj {vähekese, vähekest, vähekesi} drusku, drusciņ, mazliet, nedaudz ∙ ta oli juba vähekene väsinud viņš jau bija mazliet noguris; igaüks vajab väheke tähelepanu katram nepieciešams nedaudz uzmanības

kõvasti adv 1. stipri ∙ ta pigistas minu kätt nii kõvasti, et hakkas valus viņš saspieda manu roku tik stipri, ka sāka sāpēt; ta tõukas nii kõvasti, et teine kukkus maha viņš pagrūda tik stipri, ka otrs nokrita 2. cieši ∙ tõmba köis kõvasti koormale ümber savelc virvi ap vezumu cieši; ta sidus paki kõvasti kinni viņš cieši aizsēja paku 3. stingri ∙ talupojad seisid kõvasti oma õiguste eest zemnieki stingri iestājās par savām tiesībām; suitsetamine oli kõvasti keelatud smēķēšana bija stingri aizliegta 4. sar skaļi ∙ ära nii kõvasti räägi nerunā tik skaļi; mees hakkas kõvasti norskama vīrs sāka skaļi krākt 5. sar pamatīgi ∙ ta oli kõvasti väsinud viņš bija pamatīgi noguris; sain kõvasti külmetada es pamatīgi apaukstējos; perenaine askeldab kõvasti köögis saimniece pamatīgi ņemas pa virtuvi 6. sar ļoti daudz ∙ tänavu on kõvasti seeni šogad ir ļoti daudz sēņu; rahvast tuli kõvasti kokku sanāca ļoti daudz ļaužu

oma|jagu adv diezgan, visai, krietni ∙ omajagu huvitav raamat diezgan interesanta grāmata; mehel on aastaid juba omajagu vīrietis ir jau krietni gados; olen omajagu väsinud esmu diezgan noguris

`viipama v {viibata, `viipan} pamāt ∙ ta viipas tervituseks viņš pamāja sveicienam; võõras viipas kutsuvalt svešinieks aicinoši pamāja; viipasin takso, sest olin väga väsinud pamāju taksometram, jo biju ļoti noguris

õnnis adj {`õndsa, `õndsat, `õndsaid} 1. svētlaimīgs, svēts ∙ usk teeb inimese õndsaks ticība padara cilvēku svētlaimīgu; poiss lamas tüdruku embuses, väsinud ja õnnis zēns gulēja meitenes apskāvienos, noguris un laimīgs; südamesse tuli õnnis rahu sirdī ielija svētlaimīgs miers; kedagi õndsaks kuulutama pasludināt kādu par svēto 2. nelaiķa- ∙ õnnis perenaine puhkab juba teist aastat mulla all nelaiķe saimniece jau otro gadu atpūšas zem zemes

elu|võitlus s cīņa par izdzīvošanu ∙ ta on eluvõitlusest väsinud viņš ir noguris no cīņas par izdzīvošanu

`koer a s {koera, `koera, `koeri} suns ∙ koer ajab jänese jälgi suns dzen pēdas zaķim; olen väsinud kui koer esmu noguris kā suns; koerale koera palk sunim suņa alga; tema, koer, julgeb veel kaevata, et talle on liiga tehtud! viņš, suns tāds, vēl iedrošinās sūdzēties, ka viņam ir darījuši pāri! ∆ kes koera saba kergitab, kui koer ise kas sunim asti cels, ja ne pats; nagu kirjut koera tundma pazīt kā raibu suni; kirju koer saldā šokolādes desa ~ saldā brunete

käimine s {käimise, käimist, käimisi} 1. staigāšana ∙ ta on käimisest väsinud viņš ir noguris no staigāšanas 2. apmeklēšana ∙ keskkoolis käimine vidusskolas apmeklēšana 3. kustība ∙ oli kuulda välisukse käimist bija dzirdama ārdurvju vēršanās 4. sp soļošana ∙ käimises saadi kaks medalit soļošanā tika iegūtas divas medaļas

hoopis adv 1. pavisam, galīgi ∙ väljas oli juba hoopis pime ārā bija jau pavisam tumšs; hoopiski mitte nepavisam ne 2. daudz, ievērojami ∙ ilm on täna hoopis soojem laiks šodien ir daudz siltāks 3. vispār, pretēji ∙ olen väsinud ja lähen hoopis koju esmu noguris un vispār iešu mājās

vaibuma v 1. rimt, rimties, mitēties ∙ lärm ei vaibunud öötundidelgi troksnis nenorima arī nakts stundās; öösel elav liiklus teedel vaibus naktī dzīvā satiksme uz ceļiem aprima; erimeelsuste tõttu seltsi tegevus vaibus domstarpību dēļ biedrības darbība aprima; aplaus ei tahtnud kuidagi vaibuda aplausi nekādi negribēja rimties; torm vaibus vētra mitējās 2. laisties ∙ päike vaibus silmapiiri taha saule nolaidās aiz apvāršņa; ta vaibus väsinult voodisse viņš noguris atlaidās gultā