[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 23 artiklit

aeroobika s {aeroobika, aeroobikat, aeroobikaid} aerobika vesiaeroobika ūdens aerobika aeroobikat tegema nodarboties ar aerobiku
ajama v 1. dzīt ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa
harrastama v 1. aizrauties, nodarboties muusikat harrastama aizrauties ar mūziku; heategevust harrastama nodarboties ar labdarību; joonistamist harrastama nodarboties ar zīmēšanu; vabal ajal harrastab ta kalapüüki brīvajā laikā viņš aizraujas ar zveju 2. (pastāvīgi) izmantot luuletaja harrastab vabavärssi dzejnieks izmanto brīvo pantu
huligaanitsema v nodarboties ar huligānismu
ilu|uisutama v nodarboties ar daiļslidošanu
ilu|võimlema v nodarboties ar mākslas vingrošanu
jamama v 1. sar pļāpāt, melst, muldēt ära jama, räägi inimese moodi nemels, runā kā cilvēks 2. sar nodarboties ar niekiem 3. sar ņemties, nopūlēties aitab temaga jamamast pietiek ar viņu ņemties
jooga s {jooga, joogat, joogasid} joga joogaga tegelema nodarboties ar jogu
kirjastama v izdot, nodarboties ar izdevējdarbību
pidevalt adv pastāvīgi, nepārtraukti tuul puhus pidevalt idast vējš pastāvīgi pūta no austrumiem; spordiga peaks tegelema pidevalt ar sportu vajadzētu nodarboties pastāvīgi
`poks s {poksi, `poksi, `pokse} sp bokss poksikinnas boksa cimds; poksikott boksa maiss poksiga tegelema nodarboties ar boksu
päeva|poliitika s aktuālā politika hoidun päevapoliitikaga tegelemast izvairos nodarboties ar aktuālo politiku
`seksima v {`seksida, seksin} nodarboties ar seksu
soovitama v ieteikt, rekomendēt mul soovitati sporti teha man ieteica nodarboties ar sportu; ta soovitas juuksurit sõbrannadele viņa ieteica frizieri draudzenēm
sugu|võimeline adj spējīgs nodarboties ar dzimumdzīvi
`taidlema v {taielda, `taidlen} nodarboties ar pašdarbību
teadus a s {teaduse, teadust, teadusi} zinātne inseneriteadus inženierzinātne; loodusteadus dabaszinātne; teaduskeel zinātnes valoda; teaduskeskus zinātnes centrs; teaduslugu zinātnes vēsture; teadusministeerium zinātnes ministrija teadusega tegelema nodarboties ar zinātni; Eesti Teaduste Akadeemia Igaunijas Zinātņu akadēmija
tegelema v darboties, nodarboties ta tegeleb spordiga viņš nodarbojas ar sportu; lastega tuleb iga päev tegeleda ar bērniem jānodarbojas katru dienu
tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs
uisutama v slidot iluuisutama nodarboties ar daiļslidošanu lapsed läksid jäähalli uisutama bērni devās uz ledus halli slidot
`vehklema v {vehelda, `vehklen} 1. vicināties kirvega ei tohi vehelda ar cirvi nedrīkst vicināties; lind vehkleb tiibadega putns vicinās ar spārniem 2. šaudīties välgud vehklevad madalal taevakaarel zibeņi šaudās zemajās debesīs; vehklev prožektorivalgus šaudīga prožektora gaisma 3. svaidīties, mētāties tüdrukud vehklesid võõrsõnadega meitenes svaidās ar svešvārdiem 4. sp paukot, nodarboties ar paukošanu
viljelema v 1. apstrādāt, kultivēt, iekopt aed oli korralikult viljeldud dārzs bija kārtīgi iekopts 2. audzēt köögivilja viljeldakse kasvuhoones aasta läbi dārzeņus siltumnīcā audzē visu gadu 3. piekopt, nodarboties ar kunstnik viljeles dekoratiivmaali mākslinieks piekopa dekoratīvo glezniecību 4. būt izplatītam meil viljeldakse laialt koorilaulu pie mums ir plaši izplatīta kordziedāšana
ärima v 1. sar tirgot poiss äris turul plaate zēns tirgoja diskus tirgū; ta äris endale uued tossud viņš ietirgoja sev jaunas botas 2. nodarboties ar biznesu

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur