?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 23 artiklit
aeroobika s {aeroobika, aeroobikat, aeroobikaid} aerobika ◦ vesiaeroobika ūdens aerobika ∙ aeroobikat tegema nodarboties ar aerobiku
ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa
harrastama v 1. aizrauties, nodarboties ∙ muusikat harrastama aizrauties ar mūziku; heategevust harrastama nodarboties ar labdarību; joonistamist harrastama nodarboties ar zīmēšanu; vabal ajal harrastab ta kalapüüki brīvajā laikā viņš aizraujas ar zveju 2. (pastāvīgi) izmantot ∙ luuletaja harrastab vabavärssi dzejnieks izmanto brīvo pantu
huligaanitsema v nodarboties ar huligānismu
ilu|uisutama v nodarboties ar daiļslidošanu
ilu|võimlema v nodarboties ar mākslas vingrošanu
jamama v 1. sar pļāpāt, melst, muldēt ∙ ära jama, räägi inimese moodi nemels, runā kā cilvēks 2. sar nodarboties ar niekiem 3. sar ņemties, nopūlēties ∙ aitab temaga jamamast pietiek ar viņu ņemties
jooga s {jooga, joogat, joogasid} joga ∙ joogaga tegelema nodarboties ar jogu
kirjastama v izdot, nodarboties ar izdevējdarbību
pidevalt adv pastāvīgi, nepārtraukti ∙ tuul puhus pidevalt idast vējš pastāvīgi pūta no austrumiem; spordiga peaks tegelema pidevalt ar sportu vajadzētu nodarboties pastāvīgi
`poks s {poksi, `poksi, `pokse} sp bokss ◦ poksikinnas boksa cimds; poksikott boksa maiss ∙ poksiga tegelema nodarboties ar boksu
päeva|poliitika s aktuālā politika ∙ hoidun päevapoliitikaga tegelemast izvairos nodarboties ar aktuālo politiku
`seksima v {`seksida, seksin} nodarboties ar seksu
soovitama v ieteikt, rekomendēt ∙ mul soovitati sporti teha man ieteica nodarboties ar sportu; ta soovitas juuksurit sõbrannadele viņa ieteica frizieri draudzenēm
sugu|võimeline adj spējīgs nodarboties ar dzimumdzīvi
`taidlema v {taielda, `taidlen} nodarboties ar pašdarbību
teadus a s {teaduse, teadust, teadusi} zinātne ◦ inseneriteadus inženierzinātne; loodusteadus dabaszinātne; teaduskeel zinātnes valoda; teaduskeskus zinātnes centrs; teaduslugu zinātnes vēsture; teadusministeerium zinātnes ministrija ∙ teadusega tegelema nodarboties ar zinātni; Eesti Teaduste Akadeemia Igaunijas Zinātņu akadēmija
tegelema v darboties, nodarboties ∙ ta tegeleb spordiga viņš nodarbojas ar sportu; lastega tuleb iga päev tegeleda ar bērniem jānodarbojas katru dienu
tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot ∙ süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt ∙ tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt ∙ mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties ∙ võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt ∙ tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties ∙ sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt ∙ see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties ∙ tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties ∙ tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot ∙ kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt ∙ laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs
uisutama v slidot ◦ iluuisutama nodarboties ar daiļslidošanu ∙ lapsed läksid jäähalli uisutama bērni devās uz ledus halli slidot
`vehklema v {vehelda, `vehklen} 1. vicināties ∙ kirvega ei tohi vehelda ar cirvi nedrīkst vicināties; lind vehkleb tiibadega putns vicinās ar spārniem 2. šaudīties ∙ välgud vehklevad madalal taevakaarel zibeņi šaudās zemajās debesīs; vehklev prožektorivalgus šaudīga prožektora gaisma 3. svaidīties, mētāties ∙ tüdrukud vehklesid võõrsõnadega meitenes svaidās ar svešvārdiem 4. sp paukot, nodarboties ar paukošanu
viljelema v 1. apstrādāt, kultivēt, iekopt ∙ aed oli korralikult viljeldud dārzs bija kārtīgi iekopts 2. audzēt ∙ köögivilja viljeldakse kasvuhoones aasta läbi dārzeņus siltumnīcā audzē visu gadu 3. piekopt, nodarboties ar ∙ kunstnik viljeles dekoratiivmaali mākslinieks piekopa dekoratīvo glezniecību 4. būt izplatītam ∙ meil viljeldakse laialt koorilaulu pie mums ir plaši izplatīta kordziedāšana
ärima v 1. sar tirgot ∙ poiss äris turul plaate zēns tirgoja diskus tirgū; ta äris endale uued tossud viņš ietirgoja sev jaunas botas 2. nodarboties ar biznesu