[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

jumala|muidu adv 1. par baltu velti ∙ ta õmbleb kõigile jumalamuidu viņš visiem šuj par baltu velti 2. par neko, tāpat vien ∙ sain jumalamuidu riielda dabūju bārienu par neko

mittemidagi|ütlev p {-ütleva, -ütlevat, -ütlevaid} neko neizsakošs, neizteiksmīgs ∙ ta vaatas mind ükskõiksel, mittemidagiütleval pilgul viņš skatījās uz mani ar vienaldzīgu, neko neizsakošu skatienu

paha|aimamatult adv neko ļaunu nenojaušot ∙ ta astus pahaaimamatult tuppa viņš, neko ļaunu nenojaušot, iegāja istabā

parata adv darīt, labot ∙ pole midagi parata neko nevar darīt; mis seal parata, tuleb minna neko nevar darīt, jāiet

paha|aimamatu adj tāds, kas nenojauš neko ļaunu ∙ pahaaimamatu loomake jooksis otse lõksu dzīvnieciņš, kas neko ļaunu nenojauta, ieskrēja taisni slazdā

ei|miski b pr nekas ∙ nad nõudsid palka eimillegi eest viņi pieprasīja algu par neko

tagasi viima 1. aiznest atpakaļ, aizvest atpakaļ ∙ kogu kaup müüdi turul maha, tagasi ei viidud midagi tirgū bija pārdota visa prece, neko neaizveda atpakaļ 2. vienkāršot, izsekot ∙ ta tahab kõike mõne üldarusaadava teesini tagasi viia viņš grib visu vienkāršot līdz kādai vispārsaprotamai tēzei

aimamatu adj {aimamatu, aimamatut, aimamatuid} 1. neapjaušams, neapjausts ∙ aimamatud võimalused neapjaušamas iespējas 2. tāds, kurš nenojauš ∙ ta magas aimamatut lapseund viņš, neko nenojauzdams, gulēja bērna miegā

`hull adj {hullu, `hullu, `hulle} 1. traks, ārprātīgs ∙ hulluks minema sajukt prātā; meie metsades hulgub ringi üks hull hunt pa mūsu mežiem klīst viens traks vilks; ta on vihast hull viņš ir traks no dusmām 2. traks, briesmīgs ∙ hullud ajad traki laiki; mind piinab hull köha mani moka traks klepus ∆ ei hullu ega tarka pilnīgi neko; taga hullemaks jo tālāk, jo trakāk

iganes adv 1. vien ∙ ta läheb, kuhu iganes tahab viņš iet, kurp vien vēlas; see oli kõige halvem, mis nad iganes teha võisid tas bija sliktākais, ko vien viņi varēja izdarīt 2. nekad ∙ sellist asja pole iganes kuuldud neko tādu es nekad neesmu dzirdējis; siit ei tahaks iganes lahkuda no šejienes nekad negribētos doties projām

molu s {molu, molu, molusid} 1. sar purns, mūlis ∙ ta sai vastu molu viņš dabūja pa purnu; pea molu kinni! turi muti! 2. sar stulbenis, mūlāps ∙ sina, molu, ei saa millestki aru tu, stulbeni, neko nejēdz

`tuhk s {tuha, `tuhka, `tuhki} 1. pelni ∙ vulkaaniline tuhk vulkāniskie pelni; ta puistas tuha põõsaste alla viņš izkaisīja pelnus zem krūmiem; linn on tuhast tõusnud pilsēta ir pacēlusies no pelniem; ta tormas tuhk ja tolm minema viņš aizdrāzās, ka noputēja vien 2. nieks, nekas ∙ ta ei tea tuhkagi viņš nezina nenieka; tuhka ta mõtles neko viņš nedomāja; tuhka temaga! dievs ar viņu!; sellest ei tule küll tuhkagi välja no tā nu gan nekas neiznāks ∆ tuhka pähe raputama kaisīt pelnus uz galvas

`tükk s {tüki, `tükki, `tükke} 1. gabals ◦ leivatükk maizes gabals; maatükk zemesgabals ∙ peegel läks kukkudes tuhandeks tükiks spogulis krītot saplīsa tūkstoš gabalos; ta müüs tüki metsa viņš pārdeva gabalu meža; ühes tükis voolitud kuju vienā gabalā veidots tēls; tundsin, kuidas tükk tõusis kurku jutu, kā kamols kāpa kaklā; elu on mitmes tükis paranenud dzīve daudzējādā ziņā ir kļuvusi labāka 2. (vienība) gabals ∙ mis ta tükist küsib? cik viņš prasa par gabalu?; neil on lapsi juba neli tükki bērni viņiem ir jau četri gabali 3. krietns, liels, ilgs ∙ kohtusime tüki aja pärast satikāmies pēc krietna laika; reisimine maksab hea tüki raha ceļošana maksā diezgan lielu naudu; otsin seda raamatut juba tükimat aega meklēju šo grāmatu jau ilgāku laiku 4. daudz, ievērojami, krietni ∙ see materjal on tüki soojapidavam šis materiāls daudz mazāk laiž cauri siltumu 5. mājasdarbs, uzdevums ∙ ta läks kooli õppimata tükkidega viņš aizgāja uz skolu, neizpildījis mājasdarbus; ta ei oska täna vene keele tükki viņš šodien nemāk krievu valodas gabalu 6. stiķis, gājiens, triks ∙ teame su tükke! zinām tavus gājienus! 7. sar gabals ◦ kassatükk kases gabals ∙ orkester mängis vägeva tüki orķestris spēlēja varenu gabalu ∆ kas või tükid taga lūst vai plīst; nii et tükid taga uz pilnu klapi; igas tükis visādā ziņā; täies tükis pilnībā; tükki küljest võtma neko neiztaisīt

vähim adj {vähima, vähimat, vähimaid} 1. vismazākais ∙ ta märkas vähimaidki muutusi neiu näos viņš pamanīja vismazākās pārmaiņas meitenes sejā; ta ei mäletanud öistest sündmustest vähimatki par nakts notikumiem viņš neatcerējās pilnīgi neko 2. vismazāk ∙ ta tuli siis, kui teda vähim oodati viņš nāca tad, kad viņu vismazāk gaidīja

esi|algu adv 1. sākumā, vispirms ∙ esialgu ei näinud ta hämaras ruumis midagi sākumā viņš krēslainajā telpā neko neredzēja 2. pagaidām ∙ ta elab esialgu sõbra juures viņš pagaidām dzīvo pie drauga

ilma a adv 1. par velti ∙ ilma ei taha ta midagi par velti viņš neko negrib 2. bešā, tukšā, bez ∙ pärandusest ilma jätma atstāt bez mantojuma

keelatu adj {keelatu, keelatut, keelatuid} aizliegts ∙ ma ei ole midagi keelatut teinud es neesmu darījis neko aizliegtu

kõrge|auline adj augsti godātais ∙ minu kõrgeaulised vanemad ei teadnud sellest midagi mani augsti godātie vecāki neko par to nezināja

laiali|valguv p {-valguva, -valguvat, -valguvaid} izplūdis ∙ tekst on mittemidagiütlev ja laialivalguv teksts ir neko neizsakošs un izplūdis

`laskma v {`lasta, lasen} 1. ļaut ∙ ärge laske tal midagi rasket tõsta neļaujiet viņam celt neko smagu; sa ei lase teisi magada tu neļauj citiem gulēt 2. laist ∙ poiss laskis ämbri kaevu zēns ielaida spaini akā; kraanist vett laskma laist ūdeni no krāna; haige juurde ei lastud kedagi pie slimnieka nevienu nelaida 3. (skaņu) laist, radīt, veidot ∙ vilet laskma svilpot; ta laseb laulu viņš dzied; ta laseb juba ladusasti saksa keelt viņš jau tekoši laiž vāciski 4. skraidīt, skriet ∙ päev läbi lasksime kauplusi mööda visu dienu skraidījām pa veikaliem; ta laseb nagu orav rattas viņš skrien kā vāvere ritenī 5. likt, lūgt ∙ tädi laseb teid kõiki tervitada tante liek jūs visus sveicināt 6. šaut ∙ märki laskma šaut mērķī; ta laskis hoiatuspaugu õhku viņš izšāva brīdinājuma šāvienu gaisā

välja lugema izlasīt, nolasīt ∙ nii segane käekiri, et midagi ei loe välja tik neskaidrs rokraksts, ka neko neizlasīsi; tema näost võis välja lugeda solvumist viņa sejā varēja manīt apvainojumu

mõistu|kõne s līdzību valoda, alegorija ∙ laps ei taipa sellisest mõistukõnest midagi bērns no tādas līdzību valodas neko nesaprot

poolikult adv pa pusei, daļēji ∙ ta ei tee midagi poolikult viņš neko nedara pa pusei; ettepanek võeti poolikult vastu priekšlikums tika pieņemts daļēji

robinal adv steidzīgi, cits pēc cita ∙ nii robinal ei saa midagi otsustada tādā steigā neko nevar izlemt; küsimusi tuli robinal jautājumi bira cits pēc cita

räägitu s {räägitu, räägitut, räägituid} runātais ∙ ma ei mäleta eile räägitust täna enam midagi no vakar runātā šodien es vairs neko neatceros

`salgama v {salata, `salgan} slēpt, noliegt ∙ ta ei salanud midagi, rääkis kõik ausalt ära viņš neko neslēpa, godīgi visu izstāstīja; naine salgas kohtus oma süüd sieviete tiesā noliedza savu vainu; ta salgas oma lapse maha viņš atteicās no sava bērna

senini adv līdz šim, līdz šim laikam ∙ ma ei ole senini midagi imelikku märganud es līdz šim laikam neko dīvainu neesmu pamanījis

siblima v 1. kašņāties, kārpīties, rakņāties ∙ kanad siblivad aias dārzā kašņājas vistas; naine siblis taskutes, aga ei leidnud midagi sieviete rakņājās pa kabatām, bet neko neatrada 2. vicināt ∙ laps siblib vahetpidamata käte ja jalgadega bērns nemitīgi vicina rokas un kājas 3. knibināt, raustīt ∙ sõrmed siblivad närviliselt teki äärt pirksti nervozi knibina segas malu 4. (ātri, sīkiem solīšiem) tipināt, skraidīt, šaudīties ∙ kalad siblivad vees ūdenī šaudās zivis

sinna adv turp, uz turieni, tur ∙ sinna ja tagasi turp un atpakaļ; siia ja sinna šurp turp; sinna sõidab buss turp brauc autobuss; sinna pole midagi parata tur neko nevar līdzēt

`taipama v {taibata, `taipan} 1. aptvert, jēgt, saprast ∙ ta taipas kohe, milles asi viņš uzreiz aptvēra, kas par lietu; ta ei taipa tuhkagi viņš neko nesajēdz 2. attapt ∙ taipasin õigel ajal ära minna attapu pareizajā laikā aiziet

`teadma v {`teada, tean} zināt ∙ ma tean, et ma midagi ei tea es zinu, ka es neko nezinu; lapsed teavad luuletust peast bērni zina dzejoli no galvas; oleks ma seda teadnud! būtu es to zinājis!; ta on tea kuhu kadunud viņš ir nez kur pazudis; otsus anti õhtul teada lēmumu paziņoja vakarā; see jääb meie kahe teada tas paliks starp mums diviem

`teesklema v {teeselda, `teesklen} izlikties ∙ poisid teesklevad, et nad sellest asjast midagi ei tea zēni izliekas, ka viņi par šo lietu neko nezina

tõotama v 1. solīt, zvērēt ∙ ta tõotas kätte maksta viņš solīja atmaksāt 2. solīt ∙ kohtumine ei tõotanud midagi head tikšanās nesolīja neko labu 3. solīties ∙ päev tõotas tulla palav diena solījās būt karsta

vesistama v 1. likt tecēt ∙ suits vesistab silmi no dūmiem asaro acis; suud vesistama rīt siekalas 2. sar raudāt, pinkšķēt ∙ mis sa tühja vesistad! ko tu pinkšķi par neko!

vastu ütlema 1. teikt pretī, atbildēt ∙ ta kuulas mind ära, aga ei öelnud midagi vastu viņš uzklausīja mani, taču neko neteica pretī 2. teikt pretī, apstrīdēt ∙ tuli täita käsku, vastu öelda ei olnud lubatud bija jāpilda pavēle, apstrīdēt nebija ļauts

eriline adj {erilise, erilist, erilisi} īpašs, sevišķs ∙ eriline mälu īpaša atmiņa; erilised teened īpaši nopelni; eriline töötlus īpaša apstrāde; ta ei teinud midagi erilist viņš nedarīja neko īpašu

keegi pr {kellegi, kedagi} kāds ∙ keegi koputas kāds klauvēja; ei keegi neviens; mitte keegi neviens; ära räägi sellest mitte kellelegi nestāsti par to nevienam; kaovad, kuhu keegi pazūd kur nu kurais; ta laenas raha kelleltki sõbralt viņš aizņēmās naudu no kāda drauga; keegi kurat ei saa sellest aru pats velns tur neko nevar saprast; niisugune pole kellegi isa, kes oma lapse unustab tas nav nekāds tēvs, kas aizmirst par savu bērnu; tal pole häda kedagi nekas viņam nekaiš ∆ ega siis kedagi ko tur daudz

lugu s {`loo, lugu, lugusid} 1. stāsts, nostāsts ◦ armulugu mīlasstāsts; jahimehelugu mednieku stāsts ∙ ta rääkis lugusid tontidest viņš stāstīja spoku stāstus; tema lugusid on ajakirjades ilmunud viņa stāsti ir publicēti žurnālos 2. gadījums ∙ kurb lugu skumjš gadījums; ma ei tea sellest loost midagi es par šo gadījumu neko nezinu 3. (salikteņos) vēsture ◦ arhitektuurilugu arhitektūras vēsture; eellugu priekšvēsture; haiguslugu slimības vēsture 4. sar situācija, lieta ∙ rumal lugu muļķīga situācija; siis on hoopis teine lugu tad ir pavisam cita lieta; ma lihtsalt ei taha ja kogu lugu es vienkārši negribu un viss 5. sar gabals, skaņdarbs ◦ džässilugu džeza gabals ∙ orkester alustas uut lugu orķestris sāka jaunu gabalu 6. sar gabals, reize ∙ ta müüs tulpe, kroon lugu viņš pārdeva tulpes, krona gabalā ∆ lugu olema būt nozīmei; lugu on lauldud dziesmiņa nodziedāta; lugu pidama cienīt

`maksma v {`maksta, maksan} 1. (norēķināties) maksāt ∙ sularahas maksma maksāt skaidrā naudā; maksime arve samaksājām rēķinu 2. (būt vērtam) maksāt, izmaksāt ∙ mis tomatid maksavad? cik maksā tomāti?; paljas lubadus ei maksa midagi pliks solījums neko nemaksā; selline lohakus võib talle töökoha maksta tāda nolaidība var viņam maksāt darbavietu 3. vajadzēt, būt vērtam ∙ selle saab ära parandada, ei maksa uut osta to var salabot, nevajag pirkt jaunu; ei maksa asjatult riskida nevajag veltīgi riskēt 4. būt spēkā, būt derīgam ∙ millal uus seadus maksma hakkab? kad jaunais likums stāsies spēkā?; ta on kõva korra maksma pannud viņš ir iedibinājis stingru kārtību; ilma allkirja ja pitsatita ei ole dokument maksev bez paraksta un zīmoga dokuments nav derīgs ∆ maksku mis maksab lai maksā ko maksādams

naljakas adj {naljaka, naljakat, naljakaid} 1. jocīgs, komisks ◦ kurbnaljakas traģikomisks ∙ naljakas nimi jocīgs vārds 2. jocīgi ∙ naljakas, et keegi midagi ei märganud jocīgi, ka neviens neko nepamanīja

pealegi adv 1. vien, lai ∙ hakkame pealegi minema sākam vien iet 2. turklāt ∙ kõigi mugavustega korter, südalinnas pealegi dzīvoklis ar visām ērtībām, turklāt pilsētas centrā 3. nemitīgi ∙ ta käib pealegi edasi-tagasi ega räägi midagi viņš nemitīgi staigā uz priekšu un atpakaļ un neko nerunā

puutuma v 1. skart, pieskarties, aiztikt ∙ nii madal ruum, et pea puutub vastu lage tik zema telpa, ka galva skar griestus; varusid me ei puutunud krājumiem mēs nepieskārāmies; ära puutu mind, ma ei ole sulle midagi teinud neaiztiec mani, es tev neko neesmu izdarījis; see märkus puutus teda väga šī piezīme viņu ļoti aizskāra 2. skart, attiekties ∙ see ei puutu minusse tas mani neskar 3. gadīties ∙ teel puutus mulle sõber vastu ceļā man gadījās pretī draugs

sarnane adj {sarnase, sarnast, sarnaseid} 1. līdzīgs ∙ kaksikud olid teineteisega väga sarnased dvīņi bija ļoti līdzīgi; sarnased kolmnurgad līdzīgi trijstūri 2. sar tāds ∙ ma pole midagi sarnast mõelnudki es neko tādu pat iedomājies neesmu

`suur adj {suure, `suurt, `suuri} 1. liels ∙ suur kivi liels akmens; suured arvud lieli skaitļi; suur aitäh! liels paldies!; torm tõstab merel suuri laineid vētra saceļ jūrā lielus viļņus; see mantel on mulle suur šis mētelis man ir par lielu; te olete ju suured inimesed jūs taču esat lieli cilvēki; jalad on suurest seismisest väsinud kājas piekusušas no lielas stāvēšanas; kõikjal valitses suur vaikus visur valdīja liels klusums; ta igatseb pääseda suurele lavale viņš ilgojas nokļūt uz lielās skatuves; suureks puhuma pārspīlēt; suurel jalal elama dzīvot pārticīgi 2. (noliegumā) neko daudz, īpaši ∙ sõnu ta suurt ei vali vārdus viņš īpaši neizvēlas

sisse tegema 1. ietaisīt, iekonservēt ∙ meil on kurgid juba sisse tehtud gurķi mums jau ir ietaisīti 2. sar (par ienākumiem) ienest ∙ suur talu, aga ei tee midagi sisse liela lauku saimniecība, bet neko neienes

toimetaja s {toimetaja, toimetajat, toimetajaid} 1. redaktors ◦ peatoimetaja galvenais redaktors ∙ ajakirja toimetaja žurnāla redaktors; toimetaja parandused redaktora labojumi 2. darītājs, izpildītājs ∙ vanem vend ei tee õieti midagi, noorem on see põhiline toimetaja vecākais brālis īsti neko nedara, jaunākais ir tas galvenais darītājs

`too pr {tolle, toda, `noid} tas ∙ see on ilusam maja kui too šī ir skaistāka māja nekā tā; mäletan hästi toda lumerikast talve es labi atceros to sniega bagāto ziemu; tollest mehest pole ma hiljem enam midagi kuulnud par to vīru es vēlāk vairs neko neesmu dzirdējis

vahe|pealne adj 1. starpā esošs, vidū esošs ∙ järve ja raudtee vahepealses metsas on rohkesti vaarikaid mežā starp ezeru un dzelzceļu ir daudz aveņu; osa vahepealseid lehekülgi oli nummerdamata daļa vidū esošo lapu nav numurētas; tema vahepealsest elust ei tea ma midagi par viņa dzīvi starplaikā es neko nezinu; sadas midagi vihma ja lume vahepealset krita kaut kas pa vidu starp lietu un sniegu 2. pārejas- ∙ punase ja kollase vahel on hulk vahepealseid toone starp sarkano un dzelteno ir zināms daudzums pārejas toņu

`õnn s {õnne, `õnne, `õnni} 1. laime ◦ õnnehetk laimes mirklis; õnnesoov laimes vēlējums; õnnetunne laimes sajūta; õnnevärin laimes trīsas ∙ neiu igatseb õnne meitene ilgojas pēc laimes; õnne täis aastad laimes pilni gadi; õnn ja õnnetus käivad käsikäes laime un nelaime iet roku rokā; palju õnne sünnipäevaks! daudz laimes dzimšanas dienā!; õnne valama liet laimi 2. veiksme, laime ∙ õnn on muutlik veiksme ir mainīga; tal on kaardimängus õnne viņam veicas kāršu spēlē; läksime hea õnne peale gājām uz labu laimi; halva õnne korral võid elugi kaotada ja neveiksies, vari pazaudēt arī dzīvību; seekord läks õnneks piletit saada šoreiz palaimējās dabūt biļeti; meie õnneks ei teadnud asjast keegi par laimi mums, viņš neko nezināja par šo lietu

üksinda adv 1. vienatnē, viens ∙ ma läksin üksinda linna es vienatnē devos uz pilsētu; ema ei julgenud lapsi üksinda koju jätta māte neiedrošinājās atstāt bērnus mājās vienus 2. vien ∙ üksinda jõuga ei tee siin midagi ar spēku vien te neko nevar izdarīt