[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 62 artiklit

alg|tase s sākotnējais līmenis

all|pool prp zem, lejpus ∙ laeval on vigastus allpool veeliini kuģim ir bojājums zem ūdenslīnijas; allpool silda lejpus tilta; tase on allpool igasugust arvustust līmenis ir zem jebkādas kritikas

dekkar s {dekkari, dekkarit, dekkareid} sar krimiķis ∙ kodumaiste dekkarite tase vietējo krimiķu līmenis

diisel s {diisli, diislit, diisleid} 1. dīzelis, dīzeļmotors 2. sar dīzelis, dīzeļdegviela

eelne adj {eelse, eelset, eelseid} pirms, priekš- ◦ valimiseelne priekšvēlēšanu- ∙ esimese maailmasõja eelne tootmistase ražošanas līmenis pirms pirmā pasaules kara

elatus|tase s dzīves līmenis ∙ madal elatustase zems dzīves līmenis

elu|järg s dzīves līmenis, dzīves apstākļi, dzīve ∙ elujärg on paranenud dzīves apstākļi ir uzlabojušies; unistasin paremast elujärjest sapņoju par labāku dzīvi

elu|tase s dzīves līmenis

esma|tasand s pirmais līmenis, primārais līmenis ∙ esmatasandi arstiabi pirmā līmeņa medicīniskā palīdzība

ette|valmistus s 1. sagatavošana ∙ seemnete ettevalmistus külviks sēklu sagatavošana sējai 2. sagatavošanās ◦ ettevalmistustöö sagatavošanās darbs ∙ pühade ettevalmistused sagatavošanās svētkiem 3. sagatavotība ◦ eriettevalmistus speciālā sagatavotība; ettevalmistusaste sagatavotības pakāpe; ettevalmistustase sagatavotības līmenis; üldettevalmistus vispārējā sagatavotība ∙ hea ettevalmistus laba sagatavotība

haridus s {hariduse, haridust, haridusi} izglītība ◦ haridusasutus izglītības iestāde; hariduspoliitika izglītības politika; haridustase izglītības līmenis; haridustöötaja izglītības darbinieks; keskharidus vidējā izglītība; muusikaharidus muzikālā izglītība ∙ sõjaväeline haridus militārā izglītība; haridust tõendav dokument izglītību apliecinošs dokuments; ta sai hariduse eesti keeles viņš ieguva izglītību igauņu valodā; ma olen hariduselt keeleteadlane pēc izglītības es esmu valodnieks

haridus`lik adj {haridusliku, haridus`likku, haridus`likke} 1. izglītojošs ◦ üldhariduslik vispārizglītojošs ∙ ajakirjanduse hariduslik funktsioon žurnālistikas izglītojošā funkcija 2. izglītības- ∙ hariduslik tase izglītības līmenis

haritus s {harituse, haritust, haritusi} izglītotība ∙ noormehe haritus jaunieša izglītības līmenis

`hiid s {hiiu, `hiidu, `hiide} 1. milzis, milzenis ◦ muinashiid pasaku milzis; vaimuhiid gara milzis ∙ mees oli lausa hiid vīrs bija īsts milzis 2. (astronomijā) milzis, milzu zvaigzne ∙ punased hiiud sarkanie milži

hiiglane s {hiiglase, hiiglast, hiiglasi} milzis, milzenis, gigants ◦ merehiiglane jūras milzis; tööstushiiglane rūpniecības gigants ∙ hiiglase kasvu mees vīrs milža augumā; tõeline muusikamaailma hiiglane īsts mūzikas pasaules milzis

hinna|tase s cenu līmenis

integreeritus s {integreerituse, integreeritust, integreeritusi} integrācijas līmenis, integrētība

jurakas a s {juraka, jurakat, jurakaid} milzenis ∙ havi oli paras jurakas līdaka bija īsta milzene

kapsa|rull s kāpostu tītenis

kassi|tapp s (Convolvulus) tītenis ∙ harilik kassitapp tīruma tītenis

kirju|rähn s (Dendrocopos) raibais dzenis

kolakas a s {kolaka, kolakat, kolakaid} 1. milzenis ∙ poiss oli igavene kolakas zēns bija īsts milzenis 2. būkšķis ∙ käis mingi kolakas atskanēja kaut kāds būkšķis 3. sar blieziens

koputama v 1. klauvēt ∙ uksele koputama klauvēt pie durvīm; ta koputas kepiga vastu põrandat viņš paklauvēja ar spieķi pa grīdu; rähn koputab nokaga puutüve pihta dzenis ar knābi klauvē pa koka stumbru; tohter koputas ja kuulas haiget hoolega doktors rūpīgi izklauvēja un izklausīja slimnieku 2. sar stučīt ∙ te võite minna politseisse ja meie peale koputada jūs varat iet uz policiju un mūs nostučīt

`kuub s {kuue, `kuube, `kuubi} (vīriešu) svārki ∙ vana kuub veci svārki; Mulgi meeste rahvarõivaste juurde kuulub pikk must kuub pie Mulgi novada tautastērpa pieder gari, melni svārki; kirju kuuega rähn dzenis ar raibiem svārkiem; maja saab värvimisel uue kuue māju nokrāsojot, tā iegūst jaunu skatu

kõrg|seis s augsts līmenis, maksimums

kõrg|tase s augsts līmenis

lahmakas a s {lahmaka, lahmakat, lahmakaid} 1. milzenis, milzīgs gabals ◦ kivilahmakas milzu akmens ∙ lahmakas maad milzīgs gabals zemes 2. belziens ∙ ta andis teisele lahmaka vastu nägu viņš iebelza otram pa seju

langema v 1. krist ∙ eesriie langeb priekškars krīt; hästi langev riie labi krītošs audums; küljelt langev valgus no sāna krītoša gaisma; langev intonatsioon krītoša intonācija; põlvili langema krist ceļos; minestusse langema krist ģībonī; poeg langes sõjas dēls krita karā; ilma naeruks langema krist pasaulei par apsmieklu 2. kristies, pazemināties ∙ baromeeter langeb barometrs krītas; elatustase langeb dzīves līmenis krītas 3. pārn krist, pagrimt ∙ langenud naine kritusi sieviete

lähte|tasand s sākotnējais līmenis

maailma|tase s pasaules līmenis

madal|seis s zems līmenis, zems stāvoklis ∙ jõgede suvine madalseis upju pazeminātais līmenis vasarā; majanduse madalseis ekonomikas zemākais punkts

mehe|mürakas s (par vīrieti) milzenis ∙ suur turske mehemürakas liels, dūšīgs milzenis

mere|pind s 1. jūras virsma ∙ sile merepind gluda jūras virsma 2. jūras līmenis ∙ 60 m üle merepinna 60 m virs jūras līmeņa

mesilase|näpp s (Merops apiaster) bišu dzenis

müra|tase s trokšņa līmenis

nivoo s {nivoo, nivood, nivoid} līmenis ∙ erineva nivooga mägijärved kalnu ezeri ar dažādu līmeni; verevalkude nivoo olbaltumvielu līmenis asinīs

palga|tase s algu līmenis

pensioni|sammas s pensiju sistēmas līmenis

pesa s {pesa, pesa, pesi} 1. ligzda, perēklis ∙ pesa punuma vīt ligzdu; kurg seisab pesal stārķis stāv ligzdā; ta unistas oma pesast viņš sapņoja par savu ligzdiņu 2. miga ∙ karu teeb talveks pesa lācis taisa ziemas migu 3. midzenis, perēklis ∙ röövlite pesa laupītāju midzenis; intriigide pesa intrigu perēklis; põletikulised pesad organismis iekaisuma perēkļi organismā 4. ligzda, pudurs ◦ kartulipesa kartupeļu ligzda ∙ pesadena kasvavad seened puduros augošas sēnes 5. tehn ligzda, patrona ◦ pistikupesa kontaktligzda ∙ ta keeras pirni pesasse viņš ieskrūvēja spuldzi patronā 6. inf šūna ◦ mälupesa atmiņas šūna 7. val ligzda

pesa|paik s 1. ligzdošanas vieta ∙ on teada mitu sookure pesapaika ir zināmas vairākas pelēkās dzērves ligzdošanas vietas 2. pārn mājoklis, mājas ∙ endale uut pesapaika otsima meklēt sev jaunu mājokli 3. midzenis, perēklis ∙ röövlite pesapaik laupītāju midzenis

pidi pop 1. pa ∙ ta läks tänavat pidi viņš gāja pa ielu; vett pidi on sinna paar kilomeetrit pa ūdeni līdz turienei ir pāris kilometru; turiste veetakse linna pidi ringi tūristus vadā apkārt pa pilsētu; meesliini pidi pärineb ta Lätist pa tēva līniju viņš cēlies no Latvijas 2. aiz, ar ∙ süüdlane tiriti juukseid pidi pingi alt välja vainīgais tika aiz matiem izvilkts no sola apakšas; köis on üht otsa pidi puu külge seotud virve aiz viena gala ir piesieta pie koka 3. no, pēc ∙ asja arutati mitut kanti pidi lietu apsprieda no vairākām pusēm; tabel peaks laiust pidi lehele ära mahtuma tabulai pēc platuma būtu jāievietojas lapā; ta tunneb kõiki eesnime pidi viņš pazīst visus pēc vārda; tema hinnangut pidi on meie disaini tase kõrge viņa skatījumā mūsu dizaina līmenis ir augsts

põhja|vesi s gruntsūdens, pazemes ūdens ∙ põhjaveetase gruntsūdens līmenis

rinne s {`rinde, rinnet, `rindeid} 1. fronte ◦ idarinne austrumu fronte ∙ rindele saatma nosūtīt uz fronti; ta langes rindel viņš krita frontē 2. fronte, joma ∙ ta on tegev spordirindel viņš darbojas sporta jomā 3. stāvs, kārta, līmenis ∙ taimed kasvavad looduses rinnetena augi dabā aug stāvos 4. josla, ierinda ∙ ühe rindena liikuma virzīties vienā ierindā

`rull s {rulli, `rulli, `rulle} 1. (kulinārijā) rulete, veltnis, tītenis ◦ kapsarull kāpostu tītenis ∙ loomalihast rull liellopa gaļas rulete 2. rullis ◦ kilerull plēves rullis ∙ ta kerib paberi rulli viņš satin papīru rullī; juuksur keerab juustesse rulle frizieris tin matos ruļļus; rull tapeeti tapešu rullis 3. spole ◦ niidirull diega spolīte ∙ traati rullile kerima uztīt stiepli uz spoles 4. rullis, veltnis ◦ teerull ceļa veltnis; värvirull krāsas veltnītis ∙ mulla tihendamise rull augsnes veltnis 5. sar pārvēliens

`rähn s {rähni, `rähni, `rähne} (Picinae) dzilna, dzenis ◦ hallrähn pelēkā dzilna ∙ rähn koputab vastu puutüve dzenis klaudzina pa koka stumbru

`seis s {seisu, `seisu, `seise} 1. stāvēšana ∙ masinate seisu ajal võtsime einet kamēr mašīnas stāvēja, ieturējām maltīti 2. stāvoklis, stāja ◦ kätelseis stāja uz rokām ∙ seis! stāt! 3. stāvoklis, līmenis ◦ perekonnaseis ģimenes stāvoklis ∙ raske rahaline seis smags finansiālais stāvoklis; põhjavee seis gruntsūdens līmenis

stabiilne adj {stabiilse, stabiilset, stabiilseid} stabils ∙ veetase on stabiilne ūdens līmenis ir stabils

`stress s {stressi, `stressi, `stresse} stress ◦ stressiallikas stresa avots; stressiseisund stresa stāvoklis; stressitaluvus stresa tolerance; stressitase stresa līmenis ∙ emotsionaalne stress emocionālais stress; õpilased on stressis skolēni ir stresā

`tapp e s {tapu, `tappu, `tappe} vītenis, apinis ◦ kassitapp tītenis; lehtertapp ipomeja ∙ ta kasvatas aias õlle jaoks tappusid dārzā viņš audzēja apiņus alum

tari s {tarja, `tarja, `tarju} 1. ķekars, čemurs ∙ pihlakate punased tarjad sarkani pīlādžu ķekari 2. pītenis, pinums ∙ õlest tarjad salmu pīteņi

tasand s {tasandi, tasandit, tasandeid} 1. līmenis ∙ teadmiste tasand zināšanu līmenis; keele tasandid valodas līmeņi; teed paiknevad eri tasandeil ceļi ir izvietoti dažādos līmeņos 2. līdzenums ∙ künkad ja tasandid pauguri un līdzenumi 3. mat plakne ◦ püsttasand vertikāla plakne; rõhttasand horizontāla plakne

tasa|pind s 1. plakne, virsma ∙ järve tasapind ezera virsma 2. līmenis ∙ teed ristusid ühes tasapinnas ceļi krustojās vienā līmenī 3. mat plakne ∙ tasapinna definitsioon plaknes definīcija

tase s {taseme, taset, tasemeid} līmenis ◦ arengutase attīstības līmenis; elutase dzīves līmenis ∙ sissetulekute tase ienākumu līmenis; jõe tase on tõusnud upes līmenis ir cēlies; kohtumine ministrite tasemel tikšanās ministru līmenī

tipp- b augstākais, augstākā līmeņa- ◦ tippametnik augstākā līmeņa ierēdnis; tippdomeen augstākā līmeņa domēns; tippjuht augstākā līmeņa vadītājs; tippjuhtkond augstākā vadība; tippklass augstākā klase; tippklubi augstākā līmeņa klubs; tippsaavutus augstākais sasniegums; tipptase augstākais līmenis; tipptulemus augstākais rezultāts; tippvõistlus augstākā līmeņa sacensības

`toksima v {`toksida, toksin} klaudzināt, klabināt ∙ rähn toksib nokaga puud dzenis klaudzina ar knābi pa koku; ta toksib päevad läbi tekste arvutisse viņš caurām dienām klabina tekstus datorā

esile tulema atklāties, kļūt redzamam ∙ tase tuleb esile näitusel līmenis atklājas izstādē

töötus s {töötuse, töötust, töötusi} bezdarbs ∙ töötuse kõrge tase augsts bezdarba līmenis

`urg s {uru, `urgu, `urge} 1. ala, midzenis ◦ hiireurg peles ala ∙ rebase urul on mitu väljapääsu lapsas alai ir vairākas izejas; agul on täis elamiseks sobimatuid urge strādnieku rajons ir pilns dzīvošanai nepiemērotiem midzeņiem 2. bedre, padziļinājums, iedobe ∙ pistsin käe kividevahelisse urgu iebāzu roku iedobē starp akmeņiem

urgas s {`urka, urgast, `urkaid} 1. dobums, iedobe, ala ∙ jõekallas on täis mitmesuguse suurusega urkaid upes krastā ir daudz dažāda lieluma dobumu 2. ala, midzenis, perēklis ∙ saarma urgas ūdra ala; salakaubavedajate urgas kontrabandistu perēklis 3. stūris, kakts ∙ ta tundis majas iga viimast kui urgast viņš pārzināja mājā katru kaktiņu