?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 45 artiklit
adru s {adru, adrut, adrusid} jūras mēsli
`ahvima v {`ahvida, ahvin} 1. mēdīt ∙ mis sa ahvid teist inimest! ko tu mēdi citu cilvēku! 2. mērkaķoties ∙ kas tasub neile igas asjas järele ahvida? vai ir vērts vienmēr mērkaķoties viņiem pakaļ?
välja ajama 1. izdzīt ∙ korterist välja ajama izdzīt no dzīvokļa 2. izbāzt, izstiept ∙ laps ajas jalad teki alt välja bērns izbāza kājas no segas apakšas; aja keel suust välja izbāz mēli no mutes 3. izdalīt ∙ vigastatud kuusk ajab vaiku välja bojāta egle izdala sveķus
asetama v 1. novietot ∙ ma asetasin toolid kõrvuti es novietoju krēslus vienu otram blakus; mälestussamba jalamile asetati pärgi pieminekļa pakājē tika novietoti vainagi 2. likt, uzstādīt ∙ me pole sellist eesmärki endale asetanud mēs neesam uzstādījuši sev tādu mērķi; midagi kahtluse alla asetama apšaubīt kaut ko; nii te asetate ohtu oma elu šādi jūs pakļaujat savu dzīvību briesmām; direktor asetas pearõhu toodete kvaliteedile direktors par galveno uzskatīja izstrādājumu kvalitāti
ees|märgistama v padarīt mērķtiecīgu, orientēt uz mērķi
ees|märgistatud p mērķtiecīgs, uz mērķi orientēts
ees|märk s mērķis ◦ ainueesmärk vienīgais mērķis; lõppeesmärk galamērķis ∙ tema elu eesmärk viņa dzīves mērķis; ta on eesmärgil, jõuab eesmärgile, saavutab eesmärgi viņš ir pie mērķa, nonāk pie mērķa, sasniedz mērķi
ergas adj {`erka, ergast, `erksaid} 1. možs ∙ ergas pilk možs skatiens; vaimult erksad õpilased on õpetaja rõõm garā moži skolēni ir skolotāja prieks 2. spilgts ∙ erksates toonides rõivastus apģērbs spilgtos toņos
erksalt adv 1. moži, modri, mundri ∙ erksalt kikkis kõrvad modri saspicētas ausis 2. spilgti ∙ erksalt roheline spilgti zaļš
haud|vaikne adj 1. kluss kā kaps, mēms kā kaps ∙ kõik kohalolijad jäid haudvaikseks visi klātesošie kļuva mēmi kā kaps 2. klusu kā kapā ∙ toas oli haudvaikne istabā bija klusu kā kapā
inetu adj {inetu, inetut, inetuid} 1. neglīts ∙ inetu käekiri neglīts rokraksts; inetu tüli neglīta ķilda 2. neglīti ∙ keelt näidata on inetu rādīt mēli ir neglīti
üle kallama 1. pārliet ∙ praad kallati kastmega üle cepeti pārlēja ar mērci; ta kallas end pärast pesemist veel külma veega üle viņš pēc mazgāšanās vēl aplaistījās ar aukstu ūdeni 2. pārbērt, pārkaisīt
kaste b s {`kastme, kastet, `kastmeid} mērce ∙ magusad kastmed saldās mērces; kastme valmistamisel on kasutatud ohtralt krevette ja tilli pagatavojot mērci, bagātīgi lietotas garneles un dilles
kauge adj {kauge, kauget, kaugeid} tāls ∙ kauged troopilised maad tālas tropiskas zemes; kauge kahurimüra tāli lielgabalu dārdi; see juhtus kauges minevikus tas notika tālā pagātnē; kauged eesmärgid tāli mērķi; kauge sugulane tāls radinieks
kaupa pop 1. pa ∙ osade kaupa pa daļām; töö käis vahetuste kaupa darbs notika maiņās 2. vien, veseliem ∙ hunte oli metsades karjade kaupa vilku mežos bija bariem vien; kilomeetrite kaupa laiuvad metsad kilometriem vien plešas meži; istub tundide kaupa klaveri taga viņš veselām stundām sēž pie klavierēm
`keel s {keele, `keelt, `keeli} 1. mēle ◦ tulekeel uguns mēle ∙ keele lihased mēles muskuļi; keelde hammustama iekost mēlē; keelt suust välja ajama izbāzt mēli no mutes; tal on terav keel viņam ir asa mēle; ennem kuivagu mu keel, kui seda ütlen drīzāk lai mana mēle nokalst, nekā es to izstāstīšu; menüüs on keel hernestega ēdienkartē ir mēle ar zirnīšiem; neem ulatub kitsa keelena kaugele merre zemesrags kā šaura mēle sniedzas tālu jūrā; leekide punased keeled liesmu sarkanās mēles; kurjad keeled rääkisid tüdrukust halba ļaunas mēles runāja par meiteni sliktu; luurajatel on ülesanne kaasa tuua keel izlūkiem ir uzdevums atvest līdzi “mēli”; saapal on keel rebenenud zābakam pārplīsusi mēlīte 2. valoda ◦ riigikeel valsts valoda ∙ läti keel latviešu valoda; keele struktuur valodas struktūra; ta kõneleb vabalt mitut keelt viņš brīvi runā vairākās valodās; varjundirikas keel niansēta valoda; liigutuste keel kustību valoda; igal kunstiliigil on oma keel ja väljendusvahendid katram mākslas žanram ir sava valoda un izteiksmes līdzekļi 3. stīga ◦ kandlekeel kokles stīga; hingekeel dvēseles stīga ∙ klaveri keeled klavieru stīgas; sõrmitsema keeli trinkšķināt stīgas; teise südames õige keele puudutama aizskart cita sirdī īsto stīgu ∆ keel ei paindu mēle nelokās; keel sügeleb mēle niez; keelel olema būt uz mēles; pehme keelega ar stīvu mēli; keel läheb valla mēle atraisās; keele viib suust ära mēli var norīt; keelt kandma kulstīt mēli; keelt lõksutama trīt mēli; keelt hammaste taga hoidma turēt mēli aiz zobiem; keelt talitsema valdīt mēli
`kõnts s {kõntsa, `kõntsa, `kõntsu} 1. netīrumi, mēsli ∙ tänavad puhastati talvisest kõntsast ielas attīrīja no ziemas netīrumiem; mis sa sellest kõntsast loed ko tu to mēslu lasi 2. dūņas, gļotas ∙ paksu kõntsaga kaetud vesi biezām gļotām klāts ūdens
`käkk s {käki, `käkki, `käkke} 1. rausis 2. sar brūvējums, smērējums 3. sar ziepes, mēsli ∙ ta keeras mulle käki kokku viņš man sataisīja ziepes
`laksama v {laksata, `laksan} 1. pliķēt 2. plikšķināt, klakšķināt ∙ ta laksab keelega viņš klakšķina ar mēli
laksutama v 1. plikšķināt, plakšķināt, klakšķināt ∙ linnud laksutasid tiibu putni plikšķināja spārnus; keelt laksutama klakšķināt mēli 2. pogot ∙ ööbik laksutab lakstīgala pogo
linna|lähedane adj piepilsētas- ∙ linnalähedased metsad piepilsētas meži
lõksutama v 1. klabināt ∙ lapsed lõksutavad ukselinke bērni klabina durvju rokturus 2. pļāpāt, klabēt ∙ lõksutab keelt kulsta mēli
`lõug s {lõua, `lõuga, `lõugu} 1. zods ◦ lõuajoon zoda līnija; lõualohuke zoda bedrīte ∙ siledaks raseeritud lõug gludi skūts zods; ta sügab mõtlikult lõuga viņš domīgi kasa zodu 2. žoklis ◦ alalõug apakšžoklis ∙ krokodill ajas lõuad laiali krokodils pavēra žokļus; tangide lõuad knaibļu žokļi; pea lõuad! turi muti! ∆ laia lõuaga pilnā rīklē; lõugu lõksutama virināt muti; lõugu pidama turēt mēli aiz zobiem ~ turēt muti
läbu s {läbu, läbu, läbusid} 1. sar trokšņains dzerstiņš 2. gruži, mēsli ∙ teeveered olid läbu täis ceļmalas bija pilnas ar mēsliem
marjuline s {marjulise, marjulist, marjulisi} ogotājs ∙ metsad on marjulisi täis meži ir ogotāju pilni
`mõõt s {mõõdu, `mõõtu, `mõõte} mērs ◦ ümbermõõt apkārtmērs; värsimõõt pantmērs ∙ raha pole ainus eluväärtuste mõõt nauda nav vienīgais dzīves vērtību mērs; meetermõõdustiku mõõdud metriskās sistēmas mēri; rätsep võtab mõõtu drēbnieks noņem mēru; ta teab mõõtu viņš zina mēru ∆ mõõt on täis mērs ir pilns; mõõtu võtma ņemt piemēru ~ mēroties spēkiem
`näitama v {näidata, `näitan} rādīt ∙ ta näitab sõbrale fotot viņš rāda draugam fotogrāfiju; kell näitab kaksteist pulkstenis rāda divpadsmit; keelt näitama rādīt mēli; ma sulle näitan! es tev rādīšu!
oma c pr {oma, oma, omi} 1. savs, paša- ∙ ta saavutas oma eesmärgi viņš sasniedza savu mērķi; ta on oma tööga rahul viņš ir apmierināts ar savu darbu; minu oma manējais 2. sevis ∙ ta ostis omale kingad viņš nopirka sev kurpes 3. pats ∙ mine sina, mul omal pole aega ej tu, man pašam nav laika
paksenema v sabiezēt, kļūt blīvākam ∙ kaste kuumutatakse, kuni see pakseneb mērci karsē, kamēr tā sabiezē; suits paksenes dūmi sabiezēja
`praht a s {prahi, `prahti, `prahte} gruži, saslaukas, mēsli ∙ põrandal on prahti uz grīdas ir gruži; siin müüakse igasugu prahti te pārdod visādus mēslus ∆ üle prahi vislabākais
põrutama v 1. kratīt, tricināt ∙ tee ei põruta üldse ceļš nemaz nekrata; plahvatused põrutasid külmunud maad sprādzieni tricināja sasalušo zemi 2. triekt, sist ∙ mees põrutas vihaselt rusikaga vastu lauda vīrs dusmīgi trieca ar dūri pa galdu; ta põrutab haamriga naelapea pihta viņš triec ar āmuru pa naglas galvu; mängija põrutas palli väravasse spēlētājs ietrieca bumbu vārtos; kedagi mättasse põrutama nosist kādu; põrutatud jalg tegi kaua valu satriektā kāja ilgi sāpēja; süüdistused põrutasid teda südame põhjani apvainojumi satrieca viņu līdz sirds dziļumiem; põrutavad elamused satriecoši piedzīvojumi 3. dauzīt ∙ kõigest jõust uksele põrutada no visa spēka dauzīt pa durvīm; põrutas trepil oma lumiseid jalgu viņš nodauzīja uz kāpnēm savas sniegotās kājas 4. kontuzēt ∙ ma sain lahingus põrutada kaujā es tiku kontuzēts 5. uzbrēkt, izbrēkt ∙ lapsed põrutati vait bērniem uzbrēca, lai tie paliek klusu; vanamees põrutas ähvardusi vecis izbrēca apvainojumus 6. sar bliezt ∙ poisid põrutasid püssist märki zēni ar bisi blieza mērķi; buss põrutas peatusest mööda autobuss aiztraucās garām pieturai; auto põrutas vastu posti mašīna ieblieza stabā; orkester põrutab valssi orķestris bliež valsi
reipalt adv mundri, moži ∙ poiss astub reipalt kodu poole zēns mundri soļo uz māju pusi
saavutama v sasniegt, panākt, gūt ∙ nad olid saavutanud oma eesmärgi viņi bija sasnieguši savu mērķi; ta saavutas võistlusel esikoha sacensībās viņš ieguva pirmo vietu
senti|meeter s 1. (garuma mērvienība) centimetrs ∙ mõõdud on esitatud sentimeetreis mēri ir norādīti centimetros 2. sar (drēbnieku mērlente) centimetrs ∙ õmbleja võttis mõõdud sentimeetriga šuvējs noņēma mērus ar mērlenti
`sihtima v {`sihtida, sihin} 1. mērķēt, tēmēt ∙ kütt sihib jänest mednieks mērķē uz zaķi; täpselt sihitud kuul precīzi tēmēta lode; meie klassist sihivad kõik ülikooli no mūsu klases visi tēmē uz universitāti 2. (cieši) skatīties, lūkoties ∙ miks sa mind niimoodi sihid? ko tu uz mani tā skaties?; kõigi pilgud sihivad tulijat visu skatieni vērsti uz atnācēju 3. (uz mērķi) virzīties ∙ ta sihib üle põllu metsa poole viņš virzās pāri laukam meža virzienā
`silm b s {silmu, `silmu, `silme} (Petromyzontidae) nēģis ◦ jõesilm upes nēģis; ojasilm strauta nēģis ∙ marineeritud silmud marinēti nēģi
`sitt a s {sita, `sitta, `sittu} 1. sar mēsli, kūtsmēsli ∙ nad vedasid sitta põllule viņi veda mēslus uz lauka 2. vulg mēsli, sūdi ∙ mine sitale! ej dirst!; te upute varsti sita sisse ära jūs drīz noslīksiet sūdos ∆ mitte sittagi ne sūda
soostuma a v pārpurvoties ∙ järv soostub tasapisi ezers pamazām pārpurvojas; soostunud metsad pārpurvojušies meži
spa`gett s {spageti, spa`getti, spa`gette} spageti ∙ spagetid tomatikastmega spageti ar tomātu mērci
suunatus s {suunatuse, suunatust, suunatusi} virzība, orientācija ∙ konkreetsele eesmärgile suunatus virzība uz konkrētu mērķi
sõnatult adv mēmi, klusējot, bez vārdiem ∙ ta noogutas sõnatult viņš mēmi pamāja
sõnnik s {sõnniku, sõnnikut, sõnnikuid} kūtsmēsli, mēsli ◦ vedelsõnnik šķidrie kūtsmēsli; sõnnikuhark mēslu dakšas; sõnnikuhoidla kūtsmēslu glabātava; sõnnikuhunnik kūtsmēslu kaudze; sõnnikumajandus kūtsmēslu apsaimniekošana ∙ sõnnikut sisse kündma ieart kūtsmēslus; sõnnikuga väetama mēslot ar kūtsmēsliem
tummalt adv mēmi ∙ ta vaatas toimunut tummalt pealt viņš mēmi noskatījās notiekošajā
välja vedama 1. izvest ∙ laudast on sõnnik juba välja veetud mēsli no kūts jau izvesti; riik veab välja toiduaineid valsts izved pārtikas produktus 2. izvilkt ∙ ta vedas käed taskust välja viņš izvilka rokas no kabatas; kes meid sellest hädast välja veab? kurš izvilks mūs no šīs nelaimes? 3. iztikt, izvilkt ∙ küll ta selle rahaga välja veab gan jau viņš izvilks ar to naudu 4. sar pavilkt ∙ oleks nagu noorteajakiri, aga päris välja ei vea būtu it kā jauniešu žurnāls, bet īsti nepavelk
`vähk s {vähi, `vähki, `vähke} 1. (Astacus) vēzis ◦ vähikott vēžu kule ∙ keetes lähevad vähid punaseks vārot vēži kļūst sarkani; vähile minema doties vēžot 2. (slimība) vēzis ◦ kopsuvähk plaušu vēzis ∙ naisel on vähk sievietei ir vēzis; viljapuude vähk augļkoku vēzis 3. (zodiaka zīme, zvaigznājs) Vēzis