?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 41 artiklit
`ahv s {ahvi, `ahvi, `ahve} pērtiķis, mērkaķis ∙ ahvi aasta pērtiķa gads; mõned ahvid kasutavad saba roomamisel daži mērkaķi izmanto asti kāpelēšanai
aru|saamatu adj 1. nesaprotams, neskaidrs ∙ mõned arusaamatud sõnad daži nesaprotami vārdi; arusaamatu asi neskaidra lieta 2. neattapīgs ∙ kuidas sa saad olla nii arusaamatu! kā tu vari būt tik neattapīgs!
hammas s {`hamba, hammast, `hambaid} 1. zobs ◦ piimahammas piena zobs; ajahammas laika zobs ∙ hooldatud hambad kopti zobi; lagunenud hambad bojāti zobi; lapsel tulevad hambad bērnam nāk zobi; ta pomiseb läbi hammaste viņš murmina caur zobiem; hambaid kiristama griezt zobus; rooste hambad närivad masinaid rūsas zobi saēd mašīnas; vastu hambaid andma sadot pa zobiem 2. zobs, izvirzījums, robs ◦ saehammas zāģa zobs ∙ hammasrattal on mõned hambad kulunud zobratam daži zobi ir nodiluši; nuga on hambaid täis nazis ir vienos robos ∆ hamba alla panema likt uz zoba; hammaste vahele sattuma tikt zobos; hambad sügelevad mēle niez; hambaid näitama rādīt zobus; hambaid risti suruma sakost zobus; hambaid varna panema kārt zobus vadzī; hambasse puhuma melst; hammast ihuma trīt zobus; läbi hammaste caur zobiem; hammas ei hakka peale nevar tikt galā
ilu|viga s 1. skaistuma defekts, kosmētisks defekts ∙ ta otsib iluvigade vastu abi kosmeetikalt lai novērstu skaistuma defektus, viņa meklē palīdzību kosmētikā 2. nepilnība, nenozīmīgs trūkums ∙ ehk Viitso jõuaks parandada mõned suurimad iluvead varbūt Vītso varētu izlabot dažas lielākās nepilnības
`joonima v {`joonida, joonin} vilkt līnijas, svītrot ∙ paberit joonima savilkt uz papīra līnijas; mõned laused on pliiatsiga alla joonitud daži teikumi ir pasvītroti ar zīmuli
`jupp s {jupi, `juppi, `juppe} 1. (atlicis) gabals, gals ∙ jupp traati stieples gabals; juppideks lõikama sagriezt gabalos; jupp maad on juba käidud krietns gabals jau noiets; pliiatsist on ainult väike jupp järel no zīmuļa palicis tikai mazs galiņš 2. sar gabals, detaļa ∙ mõned jupid on puudu trūkst dažu detaļu 3. sar sīkaļa ∙ selliseid juppe korvpallimeeskonda ei võeta tādus sīkaļas basketbola komandā neņem
juukse|karv s mats ∙ meelekohtadel olid mõned juuksekarvad juba hallid deniņos daži mati jau bija sirmi
`kartma v {`karta, kardan} baidīties, bīties ∙ naine kartis hiiri sieviete baidījās no pelēm; ta kartis üksi koju minna viņš baidījās iet mājās viens; kardan oma tervise pärast es baidos par savu veselību; parem karta kui kahetseda labāk bīties nekā nožēlot; kardan, et ta ei tule selle ülesandega toime bīstos, ka viņš netiks ar šo uzdevumu galā; mõned kardavad igasuguseid uuendusi daži baidās no jebkādiem jauninājumiem; klaas ei karda happeid stikls nebaidās no skābēm
`karv s {karva, `karva, `karvu} 1. spalva, mats ∙ koera karvad suņa spalvas; tal on habemes juba mõned hallid karvad viņam bārdā jau ir daži sirmi mati 2. spalva, apspalvojums, apmatojums ∙ hästi toidetud loomade karv läigib labi barotu dzīvnieku spalva spīd; oraval on suviti pruun karv vāverei vasarās ir brūns apspalvojums 3. krāsa, tonis ∙ ta juuksed olid musta karva viņa mati bija melnā krāsā; rauasisalduse tõttu oli vesi soiselt pruuni karva dzelzs satura dēļ ūdens bija purvaini brūnā krāsā ∆ karvu katkuma skaldīt matus; karvad tõusevad püsti mati ceļas stāvus
`kast a s {kasti, `kasti, `kaste} kaste, kārba ◦ laudkast dēļu kaste; toidukast pārtikas kārba ∙ plastmassist kast plastmasas kaste; raamatud on kastides grāmatas ir kastēs; keoauto kast kravas auto kaste; mõned ehitused olid üsna ilmetud kastid dažas ēkas bija visai neizskatīgas kastes
kribima v 1. skrāpēt ∙ kass kribis lapsel käe katki kaķis saskrāpēja bērnam roku 2. (ar nagu palīdzību) rāpties, uzskriet ∙ kass kribis puu otsa kaķis uzskrēja kokā 3. skricelēt ∙ ta kribis mõned laused paberile viņš uzskricelēja dažus teikumus uz papīra
kurnatus s {kurnatuse, kurnatust, kurnatusi} nogurums, spēku izsīkums ∙ närvisüsteemi kurnatus nervu sistēmas nogurums; mõned vangid surid kurnatusest daži ieslodzītie nomira no spēku izsīkuma
käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā
külge a adv 1. (virziens) klāt, pie- ∙ puudele jäid sügisel mõned lehed külge kokiem rudenī palika dažas lapas; rongile haagiti kaks vagunit külge vilcienam piekabināja divus vagonus; magnet tõmbab rauda külge magnēts pievelk dzelzi; haigus hakkas temalegi külge slimība pielipa arī viņam; poisid üritasid paarile tüdrukule külge lüüa zēni mēģināja piesist kanti pāris meitenēm; ära kleebi end mulle külge! nelīmējies man klāt! 2. (virziens) klāt, virsū ∙ ta on nii vihane, et tuleb või käsitsi külge viņš ir tik dusmīgs, ka metas gluži vai ar rokām virsū
küljes b pop pie ∙ põõsa küljes on veel mõned lehed pie krūma vēl ir dažas lapas; kontide küljes oli veel veidi liha pie kauliem vēl bija nedaudz gaļas; puudusi märgatakse ikka teiste küljes trūkumus aizvien pamana citos; kodu oli tal väga südame küljes mājas viņam ļoti bija pie sirds; auto auto küljes kinni automašīna pie automašīnas
lahti adv vaļā ∙ uks on lahti durvis ir vaļā; meri on veel lahti jūra vēl ir vaļā; mõned poed on ka pühapäeviti lahti daži veikali ir vaļā arī svētdienās; lõpuks saime võlgadest lahti beidzot tikām vaļā no parādiem; haige tegi silmad lahti slimnieks atvēra acis; võta jalad lahti noauj kājas; tal on kõht lahti viņam ir caureja; mis lahti? kas noticis?
lep`lik adj {lepliku, lep`likku, lep`likke} 1. samierniecisks, miermīlīgs ∙ ta on muutunud leplikumaks viņš ir kļuvis miermīlīgāks 2. iecietīgs, pieticīgs ∙ mõned viljapuud on pinnase suhtes väga leplikud daži augļkoki augsnes ziņā ir ļoti pieticīgi
lõkerdama v (skaļi, gardi) smieties ∙ mõned itsitavad, mõned lausa lõkerdavad daži ķiķina, daži gluži vai plīst no smiekliem
lühida adj {lühida, lühidat, lühidaid} īss ∙ ta annab mõned lühidad seletused viņš sniedz dažus īsus paskaidrojumus
`paik a s {paiga, `paika, `paiku} vieta ◦ kohtumispaik tikšanās vieta; puhkepaik atpūtas vieta ∙ tuttavad paigad pazīstamas vietas; üksildane paik vientuļa vieta; pane tööriistad oma paika tagasi noliec darbarīkus atpakaļ vietā; võõras paigas magan ma halvasti svešā vietā es slikti guļu; esimeses reas on veel mõned vabad paigad pirmajā rindā ir vēl dažas brīvas vietas; tema paik on autorooli taga viņa vieta ir pie automobiļa stūres; mööbel on juba paigas mēbeles jau ir vietā; ta kukkus õla paigast krītot viņš izmežģīja plecu; asi ei nihku paigast lieta nekust no vietas; asi on paigas lieta nokārtota ∆ paika pidama atbilst patiesībai
pelgalt adv vien, tikai ∙ esitan siinkohal pelgalt mõned näited šeit minēšu vien dažus piemērus; ma ei teinud seda pelgalt enda pärast es to nedarīju tikai sevis dēļ
sisse põimima ievīt, iepīt ∙ põimisin kirjandisse sisse mõned tsitaadid ieviju sacerējumā dažus citātus
rutakalt adv steigšus, steidzīgi ∙ ta kritseldas rutakalt mõned sõnad viņš steigšus uzskricelēja dažus vārdus
sassi adv (virziens) mudžeklī, juceklī ∙ nöör läks sassi aukla sapiņķerējās; tuul ajas juuksed sassi vējš sajauca matus; ära aja mu pead sassi! nejauc man galvu!; ta ajas mõned nimed sassi viņš sajauca dažus vārdus
ära seadma 1. nolikt vietā, nokārtot ∙ pane need asjad esialgu siia, küll ma sean ise pärast ära noliec tās lietas pagaidām šeit, gan es vēlāk pats nolikšu vietā 2. sar piedzerties, pietempties ∙ mõned mehed olid juba parajalt ära seatud ja kakerdasid ringi daži vīri bija jau diezgan piedzērušies un klumburoja apkārt
sehkendama v 1. sar uzmest, uzšņāpt ∙ ta sehkendas kiiruga mõned read paberile viņš ātri uzmeta uz papīra dažas rindas; sehkenda siia oma nimi alla uzšņāp te apakšā savu parakstu 2. pūlēties, ņemties, rosīties ∙ sehkendasime terve päeva, aga töö ikka tegemata ņēmāmies visu dienu, bet darbs tomēr nav padarīts
`seltsima v {`seltsida, seltsin} 1. biedroties, saieties, satikt ∙ ta seltsib omavanustega viņš saietas ar vienaudžiem; lapsed seltsivad omavahel hästi bērni labi satiek 2. piebiedroties, pievienoties ∙ teelistega seltsisid veel mõned inimesed ceļiniekiem pievienojās vēl daži cilvēki
siit adv 1. no šejienes ∙ jaama on siit kaks kilomeetrit no šejienes līdz stacijai ir divi kilometri; kao siit! pazūdi no šejienes 2. te, šeit ∙ kas siit saab ajalehti? vai te var nopirkt laikrakstus?; siit ja sealt vilguvad mõned tuled te un tur mirgo dažas gaismiņas
sini|vetikas s (Cyanophyta) zilaļģe ∙ mõned sinivetikad on mürgised dažas zilaļģes ir indīgas
`sips s {sipsu, `sipsu, `sipse} uzšāviens ∙ andis kassile mõned sipsud dažas reizes uzšāva kaķim
taime|toitlane s {-toitlase, -toitlast, -toitlasi} veģetārietis ∙ mõned taimetoitlased söövad mune ja piima daži veģetārieši ēd olas un pienu; taimetoitlaste restoran veģetārais restorāns
teisiti adv citādi, citādāk ∙ mõned mõtlevad teisiti daži domā citādi; see töö tuleb nii või teisiti ära teha šis darbs jāpadara šā vai tā
tibu s {tibu, tibu, tibusid} 1. cālis ∙ äsja koorunud tibu tikko izšķīlies cālis 2. vista ∙ tibud munevad hästi vistas dēj labi 3. pūpols ∙ vaasis olid tibudega oksad vāzē bija pūpoli 4. sar meiča ∙ võtame mõned tibud peole kaasa! paņemam dažas meičas līdzi uz balli!
toimetus s {toimetuse, toimetust, toimetusi} 1. darīšana, darbs ∙ mul on veel mõned tähtsad toimetused ees man vēl ir dažas svarīgas darīšanas; kodused toimetused mājas rūpes 2. redakcija ◦ ajalehetoimetus laikraksta redakcija; uudistetoimetus ziņu redakcija; toimetuskolleegium redakcijas kolēģija
turtsatama v iespurgties, nosprauslāties ∙ mõned ei saanud naeru pidada ja turtsatasid daži nevarēja novaldīt smieklus un iespurdzās; mootorid turtsatasid käima motori nosprauslojās un sāka darboties
maha tõmbama 1. novilkt, noraut, nogāzt ∙ laps tõmbas lina laualt maha bērns norāva galdautu no galda; tõmbasime põdral naha maha novilkām briedim ādu; tõmba pintsak maha! novelc žaketi!; pea kogu mets tõmmati maha nogāza teju visu mežu 2. nojaukt ∙ vana sauna katus tõmmati maha nojauca veco pirts jumtu 3. nosvītrot, izsvītrot ∙ tõmbasin käsikirjas mõned sõnad maha nosvītroju rokrakstā dažus vārdus; need kaks aastat tõmbasin oma elust maha izsvītroju šos divus gadus no savas dzīves 4. sar (nonāvēt) nolikt, nogāzt ∙ pange ta seina äärde ja tõmmake maha! pielieciet viņu pie sienas un nogāziet! 5. sar nogriezt, samazināt ∙ palka maha tõmbama nogriezt algu
üles tõmbama 1. uzvilkt, pacelt ∙ laeval tõmmati purjed üles kuģim uzvilka buras; tõmmake ankur üles! paceliet enkuru! 2. (no zemes) izvilkt, izraut ∙ tõmbasin mõned porgandid üles izrāvu dažus burkānus 3. pakārt ∙ end üles tõmbama pakārties 4. uzart, uzplēst ∙ kartulimaa tõmbame homme üles kartupeļu lauku uzarsim rīt 5. sar uzraut, uzcirst ∙ poole aastaga tõmbas ta uhke maja üles pusgada laikā viņš uzrāva lepnu māju
vagu s {`vao, vagu, vagusid} 1. vaga ∙ ta kündis üle põllu mõned vaod viņš uzara pāri laukam dažas vagas; vagudel kasvasid porgandid ja kapsad vagās auga burkāni un kāposti; rattad on vajutanud pehmesse pinnasesse sügavad vaod riteņi bija iespieduši mīkstajā augsnē dziļas vagas; laev jätab taha vahutava vao kuģis atstāj aiz sevis putojošu vagu 2. rieva ∙ töö ja mure jätsid sügavad vaod näkku darbs un raizes atstāja dziļas rievas sejā; ajukoore vaod smadzeņu rievas 3. ieplaka ∙ madalrõhu vaod zema spiediena ieplakas ∆ vaost välja viima izvest no pacietības; vaos hoidma apvaldīt
välja vahetama nomainīt, apmainīt ∙ vanad seadmed tuleb välja vahetada vecās iekārtas jānomaina; mõned vangilangenud õnnestus lunaraha vastu välja vahetada dažus sagūstītos izdevās apmainīt pret izpirkuma naudu
ära|märkimine s {-märkimise, -märkimist, -märkimisi} atzīmēšana, izcelšana ∙ mõned inimesed väärivad äramärkimist daži cilvēki ir pelnījuši, lai tos izceltu
üksik adj {üksiku, üksikut, üksikuid} 1. vientuļš ∙ tee ääres kasvav üksik kuusk ceļa malā augoša vientuļa egle; ta tundis end äärmiselt üksikuna viņš jutās ārkārtīgi vientuļš 2. vienīgais ∙ ta oli jõukate vanemate üksik tütar viņa bija bagātu vecāku vienīgā meita 3. atsevišķs ∙ iga üksik liige katrs atsevišķais loceklis; linn oli pime, ainult mõnes majas põles veel tuli pilsēta bija tumša, tikai dažās mājās vēl dega gaisma; puudele on jäänud vaid mõned üksikud lehed kokiem palikušas tikai dažas atsevišķas lapas; leidub ka üksikuid erandeid atrodami arī atsevišķi izņēmumi 4. nomaļš, savrups ∙ ööd olime üksikus metsatalus nakti pavadījām nomaļā meža sētā