[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 18 artiklit
mäda a s {mäda, mäda, mädasid} 1. strutas ∙ verine mäda asiņainas strutas; kõrv jookseb mäda auss struto 2. muklājs, staignājs ∙ vanker vajus mädasse rati iegrima muklājā
mäda b adj {mäda, mäda, mädasid} 1. sapuvis, satrunējis ∙ mäda õun sapuvis ābols; mädad aknaraamid satrunējuši logu rāmji; siin on miski mäda te kaut kas nav lāgā 2. staigns ∙ mäda koht soos staigna vieta purvā; mädade kallastega järv ezers ar staigniem krastiem
mägi s {`mäe, mäge, mägesid} kalns ∙ järsk mägi stāvs kalns; mäkke tõusma kāpt kalnā; mäest alla laskuma laisties lejā no kalna; tee viib mäkke ceļš ved kalnā; sel teemal on terve mägi raamatuid kirjutatud par šo tēmu ir sarakstīts vesels kalns grāmatu; elu läheb mäkke dzīve iet uz augšu ∆ mägede taga aiz kalniem; mägesid liigutama gāzt kalnus
mähe s {`mähkme, mähet, `mähkmeid} (zīdaiņa) autiņš ∙ vaheta lapsel mähkmed apmaini bērnam autiņus
`mähk s {mähi, `mähki, `mähke} gremzdi, kambijs
mälu s {mälu, mälu, mälusid} 1. atmiņa ◦ nägemismälu redzes atmiņa; kultuurimälu kultūratmiņa ∙ halb mälu slikta atmiņa; mälu pole mul enam see mis koolipõlves atmiņa man vairs nav tāda kā skolas laikā; mälu võib petta atmiņa var pievilt; see sündmus on mällu sööbinud šis notikums ir iespiedies atmiņā 2. inf atmiņa ◦ püsimälu pastāvīgā atmiņa ∙ arvuti mälusse salvestatud info datora atmiņā saglabātā informācija
`mänd a s {männa, `mända, `mändi} (etnogrāfijā) mieturis ∙ putru segati männaga putru maisīja ar mieturi
`mänd b s {männi, `mändi, `mände} (Pinus sylvestris) priede ∙ mändide kohin priežu šalkoņa; kõrged sirgetüvelised männid augstas, taisnas priedes; männist kirjutuslaud priedes rakstāmgalds
`mäng s {mängu, `mängu, `mänge} 1. spēle ◦ finaalmäng finālspēle ∙ tennisist kaotas mängu tenisists zaudēja spēli; poliitiline mäng politiska spēle; ta mängib ausat mängu viņš spēlē godīgu spēli 2. spēle, rotaļa ∙ mängus möödus aeg märkamatult rotaļās laiks pagāja nemanot; terane sõnade mäng attapīga vārdu spēle; ostsin lapsele uue mängu nopirku bērnam jaunu spēli 3. spēle, tēlojums ∙ näitleja kaasakiskuv mäng aktiera aizraujošais tēlojums 4. mūz spēle, spēlēšana ◦ klaverimäng klavierspēle ∙ arvustus kiitis pianisti mängu kritika slavēja pianista spēli 5. biol riests, kāzu rotaļa ∙ metsiste mäng medņu riests ∆ mängu panema likt uz spēles
mära s {mära, mära, märasid} ķēve
`märg a s {märja, `märga, `märgi} 1. slapjums, mitrums ∙ okstelt tilgub märga kaela no zariem pil slapjums uz kakla; kutsikas on põrandale märga teinud kucēns ir saslapinājis grīdu; märja käes läheb raud roostesse mitrumā dzelzs sarūsē 2. dzēriens, dzira ∙ kibe märg rūgta dzira
`märg b adj {märja, `märga, `märgi} slapjš, mitrs ∙ külm ja märg suvi auksta un slapja vasara; võta märjad rõivad seljast novelc slapjās drēbes; vihm kastis heina märjaks lietus samērcēja sienu; märjaks saama izmirkt; märjast asjast ta osa ei võta slapjā lietā viņš nepiedalās
`märk a s {märgi, `märki, `märke} 1. zīme, simbols ◦ võrdusmärk vienādības zīme ∙ topograafilised märgid topogrāfiskās zīmes; nahale põletatud märgid ādā iededzinātas zīmes; sissesõitu keelav märk zīme, kas aizliedz iebraukt 2. zīme, signāls ◦ ohumärk briesmu signāls ∙ ta tõstis käe märgiks, et tahab rääkida viņš pacēla roku par zīmi, ka grib runāt; ta ulatas mulle leppimise märgiks käe viņš sniedza man roku par izlīguma zīmi; äratuskella helin oli märgiks, et tuleb tõusta modinātājpulksteņa zvans bija zīme, ka jāceļas 3. zīme, nozīme, nozīmīte ◦ rinnamärk krūšu nozīme; aumärk goda zīme ∙ raudteelase märk dzelzceļnieka zīme; laulupidude märgid dziesmusvētku nozīmītes 4. mērķis ∙ liikuv märk kustīgs mērķis; märki tabama trāpīt mērķī 5. pazīme ∙ külmavärinad on haiguse märgiks drebuļi ir slimības pazīme 6. zīme, pēdas ∙ hammustuse märgid käe peal koduma zīmes uz rokas; väsimusest pole enam märkigi no noguruma vairs nav ne miņas
`märk b s {märgu, `märku, `märke} zīme, signāls ∙ ta andis silmadega märku viņš deva zīmi ar acīm; haige jalg andis endast märku slimā kāja lika sevi manīt
`mäss s {mässu, `mässu, `mässe} 1. dumpis, sacelšanās ∙ talupoegade mäss zemnieku sacelšanās; mässu tõstma dumpoties; mässu maha suruma apspiest sacelšanos 2. plosīšanās, trakošana ∙ leekide mäss liesmu plosīšanās
mäu intj ņau
`määr a s {määra, `määra, `määri} 1. mērs, apmērs, daudzums ∙ mõningal määral kaut kādā mērā; olulisel määral būtiskā mērā; pole nõutaval määral ravimeid zāļu nav vajadzīgajā daudzumā; tervis oleneb suurel määral eluviisist veselība lielā mērā ir atkarīga no dzīvesveida; seadmete kulumise määr iekārtu nolietojuma pakāpe 2. mērs, likme, limits ◦ intressimäär procentu likme; vanusemäär vecuma limits ∙ uued autoritasu määrad jaunas autoratlīdzības likmes; karistuse kõrgeim määr on surmanuhtlus nāvessods ir augstākais soda mērs 3. mērs, robeža ∙ ta kannatuste määr sai täis viņa ciešanu mērs bija pilns; tööl ei ole otsa ega määra darbam nav ne gala, ne malas
`määr b s {määra, `määra, `määri} dial (Meles meles) āpsis
