[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

meie|sugune adj līdzīgs mums, tāds kā mēs ∙ meiesugune tavaline inimene mums līdzīgs parasts cilvēks; ta ei märkagi meiesuguseid tādus kā mēs viņš pat nepamana

oma|vahel adv 1. savā starpā, savstarpēji, cits ar citu ∙ omavahel kokku leppima savstarpēji vienoties; nad on omavahel tülis viņi ir sastrīdējušies 2. (bez citiem) vieni, divatā, starp mums ∙ ma tahaksin sinuga omavahel rääkida es gribētu parunāt ar tevi divatā; noored tahavad omavahel olla jaunieši grib būt vieni; omavahel öelda starp mums runājot

armsasti adv mīļi ∙ ta hoolitses meie eest armsasti viņš mīļi rūpējās par mums

eine s {`eine, einet, `eineid} 1. maltīte ∙ meile pakuti einet mums piedāvāja maltīti; oli nii kiire, et einegi jäi söömata bija tāda steiga, ka pat maltīte palika neēsta 2. (ātrās ēdināšanas uzņēmumos) komplekts ∙ juustuburgeri eine siera burgera komplekts 3. brokastis ◦ einevõileib brokastu sviestmaize

elatama v uzturēt ∙ kuidas ta oma perekonda elatab, on meile teadmata kā viņš uztur savu ģimeni, mums nav zināms; ta elatas end jahist viņš uzturēja sevi, ejot medībās

hulka b pop pie, starp ∙ ta kadus rahva hulka viņš pazuda pūlī; istuge meie hulka apsēdieties pie mums; ilves kuulub kaslaste hulka lūsis pieder kaķu dzimtai

iga|üks pr ikviens, ikkatrs ∙ igaüks meist ikviens no mums

jooksvalt adv gaitā ∙ õpitut võib kontrollida ka jooksvalt iemācīto var pārbaudīt arī gaitā; me pidime jooksvalt uusi ülesandeid juurde mõtlema mums bija jādomā klāt jauni uzdevumi darba gaitā

kahe|peale adv uz diviem ∙ meil on kahepeale üks auto mums ir viena automašīna uz diviem

kannult a adv (par sekotāju) no ∙ meil õnnestus tagaajajad kannult raputada mums izdevās atkratīties no sekotājiem

kodu|tee s 1. māju ceļš ∙ ta keeras maanteelt ära koduteele viņš no šosejas iegriezās māju ceļā 2. mājupceļš ∙ meil on ühine kodutee mums ir kopīgs mājupceļš

kukil a adv 1. kukaragā, kukaragās ∙ suuremad lapsed kandsid väiksemad kukil lielākie bērni nesa mazākos kukaragās 2. uz kakla, kaklā ∙ meil on praegu revidendid kukil mums kaklā patlaban ir revidenti

maha kõmpima sar nostaigāt ∙ meil tuli mitu kilomeetrit maha kõmpida mums bija jānostaigā vairāki kilometri

küllalt adv 1. gana, diezgan, pietiekami ∙ meil on kõike küllalt mums visa ir gana; sa oled juba küllalt suur, et seda taibata tu jau esi pietiekami liels, lai to aptvertu; mul on sellest juba küllalt! man tas jau ir līdz kaklam! 2. visai ∙ õhtuti on juba küllalt jahe vakaros jau ir visai vēss; tundsin end külas küllalt koduselt viesos jutos visai mājīgi

lepe s {`leppe, lepet, `leppeid} vienošanās, noruna ∙ meil oli selline lepe mums bija tāda vienošanās; lepet sõlmima slēgt vienošanos

lõuna|tund s 1. pusdienlaiks, pusdienu pārtraukums ∙ meil on lõunatund mums ir pusdienu pārtraukums 2. pusdiena, dienvidus ∙ lõunatundidel palavaga ei niidetud dienvidus karstumā nepļāva

meie pr pl {meie ~ me, `meid} 1. mēs ∙ meie ja teie mēs un jūs; tule meie poole atnāc pie mums; kuidas me ennast täna tunneme? kā mēs šodien jūtamies? 2. mūsu ∙ meie vanaema mūsu vecmāmiņa ∆ ah sa mu meie! ak manu dieniņ!

nii|sugune pr šāds, tāds ∙ midagi niisugust ei juhtunud nekas tāds nenotika; meil pole niisuguseid ruume, kus külalisi vastu võtta mums nav tādu telpu, kur uzņemt viesus

nisuke[ne] pr {nisukese, nisukest, nisukesi} sar tāds, šitāds ∙ meil on siin nisuke kord mums te ir tāda kārtība

kätte näitama ierādīt ∙ meile näidati töö kätte mums ierādīja darbu

`näkkama v {näkata, `näkkan} 1. (par zivīm) kosties, ķerties ∙ hommikul näkkab hästi no rīta labi ķeras 2. sar veikties, laimēties ∙ meil näkkas ilmadega mums paveicās ar laiku

ohhoo intj oho ∙ ohhoo, meil on uus elanik! oho, mums ir jauns iemītnieks!

`peps adj {pepsi, `pepsi, `pepse} izvēlīgs, cimperlīgs, klīrīgs ∙ peps preili cimperlīga jaunkundze; me pole pepsid, meile passib igasugune töö mēs neesam izvēlīgi, mums der jebkāds darbs

maha pidama sar (pavisam) noturēt, nodarīt ∙ peaksime kiiresti ühe koosoleku maha pidama mums vajadzētu ātri noturēt vienu sapulci; lahingut maha pidama izcīnīt kauju

pitsa s {pitsa, pitsat, pitsasid} pica ∙ meile mõlemale meeldib pitsa mums abiem garšo pica

praktiline adj {praktilise, praktilist, praktilisi} praktisks ∙ me vajame praktilist abi mums nepieciešama praktiska palīdzība; praktiline astronoomia praktiskā astronomija; perenaisena on ta väga praktiline viņa bija ļoti praktiska saimniece; praktilises elus läks kõik teisiti dzīvē viss notika citādi; praktiline küsimus praktiskas dabas jautājums

puuduma v 1. trūkt, nebūt ∙ tundras puuduvad puud tundrā nav koku; meil puudus tahtmine koju minna mums negribējās iet mājās; supis puudub sool zupā trūkst sāls; see veel puudub! tas tik vēl trūka! 2. nebūt klāt, kavēt ∙ ta puudub töölt viņš nav darbā; õpilane puudus tihti tundidest skolēns bieži kavēja stundas

re`mont s {remondi, re`monti, re`monte} remonts ◦ garantiiremont garantijas remonts; remondikulu remonta izdevumi; remonditsehh remonta cehs ∙ meil käib praegu remont mums patlaban notiek remonts

ette rääkima 1. sarunāt, norunāt ∙ meil oli ette räägitud, et sõidame laupäeval mums bija sarunāts, ka brauksim sestdien 2. izstāstīt, izpļāpāt ∙ ta rääkis miniale ette, mis ämm tema kohta öelnud viņš izpļāpāja vedeklai, ko vīramāte par viņu teikusi

maha rääkima izrunāt, norunāt ∙ meil on sinuga üks tõsine jutt maha rääkida mums ar tevi jāizrunā viena nopietna lieta

ette saama 1. tikt priekšā, apsteigt ∙ me peame nendest ette saama mums jātiek viņiem priekšā 2. saņemt iepriekš, saņemt avansā ∙ sain tasu osalt ette saņēmu daļu atlīdzības avansā

sageli adv bieži ∙ ta käis meil sageli külas viņš bieži ciemojās pie mums

vastu seadma likt pretī ∙ meil pole midagi vastu seada mums nav nekā, ko likt pretī

seaduslikult adv likumīgi ∙ peame toimima seaduslikult mums jārīkojas likumīgi; seaduslikult registreeritud abielu likumīgi reģistrēta laulība

seast pop no ∙ postkaartide seast valisin kõige ilusamad no pastkartītēm izvēlējos visskaistākās; üks meie seast viens no mums

selle|kohane adj atbilstīgs, attiecīgs, piemērots ∙ sellekohane seadus atbilstīgs likums; meil puuduvad sellekohased andmed mums nav datu par to

suu s {suu, suud, suid} 1. mute ∙ ta avas suu viņš atvēra muti; suust suhu hingamine elpināšana no mutes mutē; meil pole midagi suhu panna mums nav ko likt mutē; ta teenib endale suuga leiba viņš pelna sev maizi ar muti 2. (par apgādājamiem) mute ∙ mitu suud toita vairākas mutes barojamas 3. (nedzīvām lietām) mute, atvere ◦ ahjusuu krāsns mute; koopasuu alas mute; kotisuu maisa gals; uksesuu durvju aila ∙ laia suuga varrukad piedurknes ar platu galu 4. grīva, ieteka ◦ jõesuu upes grīva ∙ jõudsime suure jõe suhu nonācām lielas upes grīvā 5. sar seja ∙ ta magas suu seina poole viņš gulēja ar seju pret sienu ∆ suud kinni hoidma turēt muti; peost suhu elama dzīvot no rokas mutē; suhu jooksma ieskriet rīklē; suu ammuli mute vaļā; suud andma dot mutes; suud laotama virināt muti; suud pruukima brūķēt muti; suud puhtaks pühkima palikt bešā; suud kinni toppima aizbāzt muti; on nagu suu vett täis kā ūdeni mutē ieņēmis; suu peale kukkunud uz mutes kritis

üle sööma pārēsties ∙ meil on kalduvus üle süüa mums ir tieksme pārēsties

taas adv atkal, no jauna ∙ ta on taas meiega viņš atkal ir ar mums; ta avas silmad ja sulges siis taas viņš pavēra acis un tad atkal aizvēra

tükike[ne] s {tükikese, tükikest, tükikesi} gabaliņš ∙ tükike šokolaadi šokolādes gabaliņš; meil on veel tükike maad minna mums vēl gabaliņš ejams

tütar s {`tütre, tütart, `tütreid} meita ◦ kasutütar audžumeita; kuningatütar karaļmeita ∙ lihane tütar miesīga meita; meile sündis tütar mums piedzima meita; kodumaa tütred ja pojad dzimtenes meitas un dēli

vahele b pop (virziens) starp, starpā ∙ seisa siia minu ja isa vahele! nostājies te starp mani un tēvu!; see jutt jääb meie vahele šī saruna paliek starp mums

vaja adv vajadzīgs ∙ haigele on rahu ja puhkust vaja slimniekam vajadzīgs miers un atpūta; meil on vaja rutata mums jāsteidzas; vaja olema vajadzēt

vanune adj {vanuse, vanust, vanuseid} vecs, vecumā ∙ vajame hoidjat kahe kuu vanusele lapsele mums nepieciešams kopējs divus mēnešus vecam bērnam; ta on minu ema vanune viņš ir manas mātes vecumā

villand adv gana, līdz apnikumam, līdz kaklam ∙ senisest elust sai enam kui villand no līdzšinējās dzīves bija vairāk nekā gana; meil pole teineteisest veel kunagi villand saanud mums vēl nekad nav iestājies apnikums vienam no otra; ta puhkas nädala ja siis hakkas juba villand viņš atpūtās nedēļu, un tad jau bija līdz kaklam

vähe b adv 1. maz ∙ õige vähe pavisam maz; meil on vähe aega mums ir maz laika; tunnen teda alles liiga vähe es viņu vēl pārāk maz pazīstu; vähe sellest, et ta ei oska oma tööd, aga ta arvab, et on kõige parem nepietiek ar to, ka viņš neprot savu darbu, bet viņš uzskata, ka ir vislabākais 2. nedaudz ∙ see oli vähe teistmoodi tas bija nedaudz citādāk; vähe imelik käitumine nedaudz dīvaina uzvedība; vähe aega enne keskööd neilgi pirms pusnakts

ööseks adv pa nakti ∙ sõber jäi ööseks meile draugs pa nakti palika pie mums

ühte|järge adv 1. vienā laidā, arvien ∙ rahvast tuli ja läks ühtejärge ļaudis nāca un gāja vienā laidā; asjad lähevad meil ühtejärge paremuse poole mums veicas arvien labāk 2. pēc kārtas, no vietas ∙ ühtejärge kõmatas kuus pauku atskanēja seši šāvieni pēc kārtas; ta töötas kolmkümmend aastat ühtejärge samas vabrikus viņš trīsdesmit gadus strādāja tajā pašā fabrikā

üks b num {ühe, `üht(e), `üksi} viens ∙ kaks pluss üks on kolm divi plus viens ir trīs; meil on ju ainult üks elu elada mums taču ir tikai viena dzīve dzīvojama; üks pääsuke ei too kevadet viena bezdelīga pavasari neatnesīs

üks c pr {ühe, `üht(e), `üksi} 1. viens ∙ üks meist viens no mums; ta on üks andekamaid õpilasi klassis viņš ir viens no talantīgākajiem skolēniem klasē; üks on selge viens ir skaidrs; mõlemad raamatud on ühe hinnaga abas grāmatas ir par vienu cenu; üks ning sama summa viena un tā pati summa; ühel või teisel põhjusel viena vai otra iemesla dēļ; sa oled ka üks naljatilk! tu nu gan esi viens joks! 2. kāds ∙ elas kord üks kuningas reiz dzīvoja kāds karalis; ühel heal päeval kādā skaistā dienā; üks on mu magustoidu ära söönud kāds ir apēdis manu saldo ēdienu; kusagil meres on üks saar kaut kur jūrā ir kāda sala 3. šis, tas ∙ olen sellest üht ja teist kuulnud par to esmu šo un to dzirdējis

kasvatama v 1. audzēt ∙ kartuleid kasvatama audzēt kartupeļus; isa kasvatas aias tubakat tēvs dārzā audzēja tabaku; poiss kasvatas endale pikad juuksed zēns uzaudzēja sev garus matus; ta ogus ja kasvatas oma vara viņš krāja un audzēja savu mantu 2. audzināt ∙ veda kasvatas võõrasema viņu audzināja pamāte; ta on abielus ja kasvatab kaht tütart viņš ir precējies un audzina divas meitas; me peame kasvatama oma iseloomu mums jāaudzina savs raksturs

kerkima v {kerkida, kerkin} 1. celties, pacelties ∙ järve kohale kerkis udu virs ezera cēlās migla; eesriie kerkis priekškars pacēlās; ta kerkib teiste hulgast esile oma töökusega citu vidū viņš izceļas ar savu strādīgumu 2. paaugstināties ∙ raba keskkoha poole pinnas kerkib augstā purva vidū zemes virskārta paaugstinās 3. slieties ∙ mõlemal pool teed kerkivad kõrged lumehanged abpus ceļam slejas augstas sniega kupenas; puumajade asemel kerkivad kivihooned koka māju vietā slejas akmens ēkas 4. izaugt, parādīties ∙ varemetele kerkis uus linn uz drupām izauga jauna pilsēta; kerkivad uued elamurajoonid aug jauni dzīvojamie rajoni; kerkib küsimus, mis teha edasi rodas jautājums, ko darīt tālāk; meis kerkisid teatavad kahtlused mums radās zināmas šaubas; merest hakkas kerkima saare rand jūrā pavīdēja salas krasts; talle kerkisid pisarad silmi viņam acīs sariesās asaras 5. (par mīklu) rūgt ∙ taigen kerkib mīkla rūgst; kerkinud tainas uzrūgusi mīkla

keskel adv 1. vidū ∙ laud on toa keskel galds ir istabas vidū; maja asub metsa keskel nams atrodas meža vidū 2. starp ∙ ta elas hulga aastaid võõra rahva keskel viņš daudzus gadus dzīvoja starp svešiem ļaudīm; kurjategija viibib meie keskel noziedznieks atrodas starp mums; poiss kükitas kuuris vana koli keskel zēns tupēja šķūnī starp veciem krāmiem

`kiiluma a v {`kiiluda, kiilun} 1. ieķīlēt ∙ kiilusin kirve varre otsa ieķīlēju cirvi kāta galā 2. ieķīlēties, iespraukties kā ķīlim ∙ meil õnnestus kiiluda vaenlase kaitsesse mums izdevās kā ķīlim iespraukties ienaidnieka aizsardzībā 3. iespiest, iedabūt ∙ laud on kiilutud voodi ja kapi vahele galds ir iespiests starp gultu un skapi; väiksesse ruumi on kiilutud üle mitmekümne inimese mazajā telpā ir saspiesti vairāki desmiti cilvēku; kiilusin kohvrisse veel paar asjakest iedabūju koferī vēl dažas lietiņas

`leht s {lehe, `lehte, `lehti} 1. lapa ◦ tammeleht ozollapa ∙ lehed kolletavad lapas dzeltē; punaste lehtedega vaher kļava ar sarkanām lapām; mets läheb lehte mežs salapo 2. lapa, lappuse ◦ haigusleht slimības lapa ∙ lehte keerama pāršķirt lapu 3. loksne ◦ terasleht tērauda loksne ∙ viis lehte paberit piecas loksnes papīra 4. laikraksts ◦ päevaleht dienas laikraksts ∙ ta loeb lehte viņš lasa laikrakstu; meil käib mitu lehte mums nāk vairāki laikraksti 5. sar (spēļu) kārts ∙ tal olid head lehed käes viņam rokā bija labas kārtis ∆ sinine leht zilā lapa; nagu valge leht kā balta lapa

ligidane b adj {ligidase, ligidast, ligidasi} 1. tuvīns, netāls ∙ lõunat sõime ligidases restoranis pusdienas ēdām tuvīnajā restorānā 2. tuvs, līdzīgs ∙ meil on ligidased vaated mums ir līdzīgi uzskati

`liin s {liini, `liini, `liine} 1. līnija ◦ tuleliin ugunslīnija; trammiliin tramvaja līnija; telefoni­liin telefona līnija ∙ aiapostid ei ole liinis sētas stabi nav vienā līnijā; oma liinist kinni pidama ieturēt savu līniju; lennufirma avas uue liini aviokompānija atklāja jaunu līniju; meil pole elektrit, torm on liini rikkunud mums nav elektrības, vētra ir sabojājusi līniju; vabrikus lasti käiku uus liin fabrikā palaida jaunu līniju; sugulus ema liinis radniecība pa mātes līniju 2. līne ∙ tõud, trossid ja liinid tauvas, troses un līnes

maa s {maa, maad, maid} 1. zeme, augsne ◦ maaküsimus zemes jautājums; põllumaa aramzeme; riigimaa valsts zeme ∙ maad harima apstrādāt zemi; maa on porine zeme ir dubļaina; lumi katab maad zemi klāj sniegs; ta kaevab aias maad viņš rok zemi dārzā; varemed tehti maaga tasa drupas nolīdzināja līdz ar zemi 2. zeme, zemeslode ∙ Maa tiirleb ümber Päikese Zeme riņķo ap Sauli; tuiskab nii, et ei näe maa ega taeva vahet putina tā, ka zeme ar debesīm griežas kopā 3. sauszeme, cietzeme ∙ paat lähenes maale laiva tuvojās cietzemei 4. gabals, attālums ∙ meil on pikk maa minna mums tālu jāiet; kauge maa tagant saabunud külalised no tālienes ieradušies viesi; sa oled minust tükk maad noorem tu esi daudz jaunāks par mani 5. lauki ◦ maaelanik lauku iedzīvotājs ∙ ta elab maal viņš dzīvo laukos; suve veetsin maal vasaru pavadīju laukos 6. zeme, valsts ◦ päritolumaa izcelsmes valsts; sisemaa iekšzeme ∙ maailma maad ja rahvad pasaules zemes un tautas; demokraatlik maa demokrātiska valsts; linnud lendavad sügisel soojale maale rudenī putni lido uz siltajām zemēm 7. puse, apvidus ∙ meie mail on palju kauneid paiku mūsu pusē ir daudz skaistu vietu 8. apriņķis ◦ maavalitsus apriņķa valde ∆ maad ja taevast kokku rääkima sarunāt zilus brīnumus; maa alla vajuma ielīst zemē; maad kuulama zondēt augsni; maad võtma izplatīties, pārņemt; maa ja ilm bez gala un malas; maa põleb jalge all zeme deg zem kājām; maa põhja kiruma lādēt no panckām ārā; maast madalast no bērna kājas; maad jagama ķildoties; nagu maa külge naelutatud kā zemē iemiets; nagu maast leitud kā no debesīm nokritis

muretsema v 1. raizēties, bažīties ∙ pole põhjust muretseda nav iemesla raizēties; ta muretseb oma tervise pärast viņš raizējas par savu veselību 2. rūpēties, gādāt ∙ perenaine muretseb kodu eest saimniece rūpējas par māju 3. sarūpēt, sagādāt ∙ peaksime uue mööbli muretsema mums vajadzētu iegādāt jaunas mēbeles; püüame asjasse selgust muretseda mēģinām ieviest lietā skaidrību

otse|kohe adv 1. nekavējoties, tūlīt pat ∙ otsekohe oli vaja teele asuda ceļā bija jādodas nekavējoties; tulge otsekohe, ärge viitke enam aega! nāciet tūlīt pat, nekavējiet vairs laiku! 2. sar tieši, taisni ∙ seda peaks kunagi ta käest otsekohe küsima tas būtu kādreiz viņam tieši jāuzprasa; pilv liigub otsekohe meie peale mākonis nāk taisni uz mums 3. sar pavisam ∙ otsekohe vale see jutt ei ole pavisam nepatiess tas stāsts nav

kinni panema 1. aiztaisīt, aizvērt, slēgt ∙ ta pani ukse kinni viņš aiztaisīja durvis; pood pannakse kell seitse kinni veikalu slēdz pulksten septiņos; kool otsustati kinni panna skolu nolēma slēgt 2. apturēt, apstādināt ∙ verd kinni panema apturēt asinis 3. ieslodzīt, ieslēgt ∙ koer pandi kuuti kinni suni ieslodzīja būdā; ta pandi varguse eest kaheks aastaks kinni viņu ieslodzīja uz diviem gadiem par zādzību; pane jalad kinni apauj kājas 4. rezervēt, aizņemt ∙ restoranis on meile laud kinni pandud mums ir rezervēts galdiņš restorānā; panin endale järjekorra kinni aizņēmu sev rindu 5. sar piebeigt, pieveikt ∙ ta pani kõik võileivad kinni viņš notiesāja visas sviestmaizes

vastu panema 1. pretoties ∙ vaenlasele vastu panema pretoties ienaidniekam; kiusatusele vastu panema pretoties kārdinājumam 2. izturēt ∙ see katus paneb igale ilmale vastu šis jumts iztur jebkādus laika apstākļus 3. likt pretī ∙ meil pole nende töötulemustele midagi vastu panna mums nav ko likt pretī viņu darba rezultātiem

`pillama v {pillata, `pillan} 1. mest, nomest ∙ kiiruga tõustes pillas ta käekoti maha ātrumā celdamās augšā, viņa nometa rokassomiņu; leiba ei tohtinud maha pillata maizi nedrīkstēja mest zemē; ta pillas kausi käest viņš izmeta no rokām bļodiņu 2. izmētāt ∙ kõik esemed toas olid laiali pillatud visas lietas istabā bija izmētātas; sügis pillab värve helde käega rudens ar dāsnu roku izmētā krāsas 3. šķērdēt, izšķiest ∙ meil pole raha pillata mums nav naudas, lai sķērdētu; ei tohi pillata oma energiat savu enerģiju nedrīkst izšķiest 4. (sakot) iespraust, iemest, izmest ∙ ta pillas ka omalt poolt sekka mõne sõna viņš arī no savas puses iesprauda kādu vārdu; koduteel ei pillanud ta ainsatki sõna mājupceļā viņš neizmeta nevienu vārdu

puha adv 1. pavisam, gluži, galīgi ∙ kõik teed on puha umbe tuisanud visi ceļi ir pavisam aizputināti; mul aknad veel kõik puha pesemata logi man vēl ir galīgi nemazgāti 2. tikai ∙ komisjoni on valitud puha mehed komisijā ir ievēlēti tikai vīrieši 3. tā, visādi ∙ meil nüüd oma riik ja puha mums tagad ir sava valsts un tā; rand on hea, saab ujuda ja puha pludmale ir laba, var peldēties un visādi

puu s {puu, puud, puid} 1. koks ◦ lehtpuu lapkoks; okaspuu skujkoks ∙ väljal kasvab üksik puu laukā aug vientuļš koks; puu kuivas ära koks nokalta; ta ronis puu otsa viņš uzrāpās kokā 2. koks, koksne ∙ kõva puu ciets koks; puust lusikas koka karote; heledad puust paneelid gaiši koka paneļi; meie kaks oleme samast puust mēs abi esam viena asins 3. malka ∙ puid lõhkuma skaldīt malku; meil ei jätku talveks puid mums nepietiek malkas ziemai 4. (priekšmets) koks, miets, stienis ◦ kardinapuu aizkaru stanga; riidepuu drēbju pakaramais ∙ ta lõhkus tara maha ja jättis puud sinnasamasse viņš nojauca žogu un atstāja kokus turpat; pane püksid puusse uzliec bikses uz pakaramā ∆ puude tagant metsa mitte nägema neredzēt aiz kokiem mežu; puust ette tegema liet ar karoti mutē

ragin s {ragina, raginat, raginaid} 1. brikšķēšana, brakšķēšana ∙ puu murdus suure raginaga koks nolūza ar lielu brīkšķi 2. džerkstoņa ∙ vintside ragin vinču džerkstoņa 3. strīds, ķilda, saķeršanās ∙ meil oli omavahel väike ragin mums bija neliela saķeršanās 4. pārn spars, degsme ∙ töö läks kohe raginal lahti darbs uzreiz sākās ar lielu sparu

rängalt adv 1. smagi, grūti ∙ ta elab seda rängalt üle viņš to smagi pārdzīvo; ta on rängalt haige viņš ir smagi slims 2. smagi, bargi, stingri ∙ selline käitumine mõisteti rängalt hukka šādu uzvedību bargi nosodīja 3. daudz, papilnam ∙ tal on rängalt raha viņam ir daudz naudas; meil oli rängalt õnne mums ļoti paveicās

`saun s {sauna, `sauna, `saunu} pirts ◦ aurusaun tvaika pirts; saunaahi pirts krāsns; saunaesine pirtspriekša; saunakapp pirts ķipis; saunalava pirts lāva; saunalina pirts dvielis; suitsusaun dūmu pirts; veresaun asinspirts; üldsaun publiskā pirts ∙ soome saun somu pirts; türgi saun turku pirts; sauna kütma kurināt pirti; meil on igal laupäeval saun mums katru sestdienu ir pirts ∆ sauna kuumaks kütma sakurt pirti

`sott s {soti, `sotti, `sotte} 1. sar rēķins ∙ ta sai raha ja õiendas sotid viņš dabūja naudu un norēķinājās; sotti pidama rēķināt 2. sar rēķini, attiecības ∙ meil on omad sotid klaarida mums kārtojami savi rēķini 3. sar saprašana, priekšstats ∙ selles asjas pole mul selget sotti par šito man nav īstas saprašanas ∆ sotti saama saprast, tikt skaidrībā

`sõit s {sõidu, `sõitu, `sõite} 1. brauciens, braukšana ◦ katsesõit izmēģinājuma brauciens; sõidukiirus braukšanas ātrums; sõidutalong braukšanas talons ∙ sõit jätkub brauciens turpinās; rong aeglustas sõitu vilciens palēnināja gaitu; sõidu eest tasuma samaksāt par braucienu 2. brauciens, ceļojums ◦ ametisõit dienesta brauciens; välissõit ārzemju brauciens ∙ meil on pikk sõit ees mums tāls ceļš priekšā 3. temps, suta ∙ tööjuhataja oskas ehitajatele sõitu teha, nii et töö lausa kees darbu vadītājs mācēja uzdot celtniekiem tempu, tā ka darbs burtiski kūsāja 4. sp brauciens ◦ soojendussõit iesildīšanās brauciens; treeningsõit treniņbrauciens ∙ purjetaja võitis teise sõidu burātājs uzvarēja otrajā braucienā

läbi sõitma 1. izbraukt cauri ∙ sõitsime külast peatumata läbi izbraucām cauri ciemam neapstājoties 2. apbraukāt ∙ sõitsin kogu suguvõsa läbi apbraukāju visus radus 3. iebraukt, iegriezties ∙ ta sõitis meilt läbi, et kirja ära tuua viņš iebrauca pie mums, lai ievestu vēstuli

taga|pool b adv 1. aizmugurē, aiz muguras, nopakaļ ∙ ta käib teistest tagapool viņš iet citiem nopakaļ; tagapool on meri lahti aizmugurē jūra ir vaļā; kirik on meist tagapool baznīca ir aiz mums 2. (tekstā) tālāk, vēlāk ∙ sellest tuleb juttu tagapool par to būs runa tālāk

teater s {teatri, teatrit, teatreid} teātris ◦ draamateater drāmas teātris; varjuteater ēnu teātris; teatriarvustus teātra recenzija; teatrietendus teātra izrāde; teatrihooaeg teātra sezona ∙ teatri repertuaar teātra repertuārs; ta armastab teatris käia viņam patīk iet uz teātri; meil pole vaja omavahel teatrit mängida mums nav jāspēlē teātris savā starpā

vaba a adj {vaba, vaba, vabu} 1. brīvs ∙ vaba rahvas brīva tauta; vaba tõlge brīvs tulkojums; tal on liiga vabad vaated viņam ir pārāk brīvi uzskati; peaksime rohkem viibima vabas õhus mums vajadzētu vairāk uzturēties brīvā dabā; kas see koht on vaba? vai šī vieta ir brīva?; vabaks laskma atbrīvot; vabaks saama atbrīvoties 2. brīvs, bezmaksas ∙ vaba pääs kontserdile brīva ieeja koncertā 3. ķīm brīvs ∙ vaba hapnik brīvais skābeklis; vabad radikaalid brīvie radikāļi

vabastama v atbrīvot ∙ maa vabastati vaenlasest zemi atbrīvoja no ienaidnieka; poiss on võimlemisest vabastatud zēns ir atbrīvots no vingrošanas; peame toa hotellis kella kaheteistkümneks vabastama mums jāatbrīvo istaba viesnīcā līdz pulksten divpadsmitiem; töölt vabastama atbrīvot no darba

`õnn s {õnne, `õnne, `õnni} 1. laime ◦ õnnehetk laimes mirklis; õnnesoov laimes vēlējums; õnnetunne laimes sajūta; õnnevärin laimes trīsas ∙ neiu igatseb õnne meitene ilgojas pēc laimes; õnne täis aastad laimes pilni gadi; õnn ja õnnetus käivad käsikäes laime un nelaime iet roku rokā; palju õnne sünnipäevaks! daudz laimes dzimšanas dienā!; õnne valama liet laimi 2. veiksme, laime ∙ õnn on muutlik veiksme ir mainīga; tal on kaardimängus õnne viņam veicas kāršu spēlē; läksime hea õnne peale gājām uz labu laimi; halva õnne korral võid elugi kaotada ja neveiksies, vari pazaudēt arī dzīvību; seekord läks õnneks piletit saada šoreiz palaimējās dabūt biļeti; meie õnneks ei teadnud asjast keegi par laimi mums, viņš neko nezināja par šo lietu

abistama v palīdzēt ∙ sõbrad abistasid meid ülesande täitmisel draugi palīdzēja mums pildīt uzdevumu

alates → `algamasākot no, kopš ∙ alates jaanuarist sākot no janvāra; ta töötab meil sügisest alates viņš strādā pie mums kopš rudens

alt|kulmu adv (par skatienu) caur pieri, šķībi ∙ nad hakkavad meie peale altkulmu vaatama viņi sāk uz mums šķībi skatīties

vastu andma 1. dot pretī ∙ ta andis meile maasikaid, me andsime õunu vastu viņš deva mums zemenes, mēs devām pretī ābolus 2. sar dot pretī, bliezt pretī ∙ anna aga vastu, kui keegi sind lööb dod tik pretī, ja kāds tevi sit

aru|pidamine s 1. apspriede ∙ perekondlik arupidamine ģimenes apspriede 2. apdomāšana ∙ pärast lühikest arupidamist tuli ta meiega kaasa pēc īsas apdomāšanās viņš nāca mums līdzi

`dušš s {duši, `dušši, `dušše} duša ◦ dušigeel dušas želeja ∙ soe dušš silta duša; duši all käima iet dušā; see uudis mõjus meisse külma dušina šī ziņa mums bija kā auksta duša

eakas adj {eaka, eakat, eakaid} padzīvojis, pavecs ∙ vanaema on meil juba üpris eakas vecmāmiņa mums jau ir visai paveca

eba|tõenäoline adj maz iespējams, maz ticams ∙ on ebatõenäoline, et ta nii hilja veel meile tuleb maz ticams, ka viņš tik vēlu vēl pie mums atnāks

ees|pool adv 1. pa priekšu, priekšā ∙ ta käis meist paar sammu eespool viņš gāja pāris soļus mums pa priekšu; eespool on tee suletud priekšā ceļš ir slēgts 2. iepriekš ∙ eespool mainitud küsimus iepriekš minētais jautājums

idiootne adj {idiootse, idiootset, idiootseid} idiotisks ∙ kogu toiming tundus mulle idiootsena visa darbība mums šķita idiotiska

isend s {isendi, isendit, isendeid} īpatnis ∙ raisakotkas on meil haruldane, siiski on üksikuid isendeid registreeritud maitu lija pie mums ir reti sastopama, tomēr atsevišķi īpatņi ir reģistrēti

issand s {issanda, issandat, issandaid} dievs, kungs ∙ olgu issand meile armuline! lai tas kungs ir mums žēlīgs!; ootasime pääsemist nagu issanda õnnistust gaidījām izglābšanos kā dieva brīnumu; oh sa issand, kui ilus ta on! ak tu kungs, cik viņš ir skaists!

kahtlus s {kahtluse, kahtlust, kahtlusi} 1. šaubas ∙ tekib tõsine kahtlus, kas meil jätkub raha rodas nopietnas šaubas, vai mums pietiks naudas; teadlaste järeldused ei tekitanud kahtlusi zinātnieku secinājumi neradīja šaubas 2. aizdomas ∙ ta suhtus võõrasse umbusu ja kahtlusega viņš attiecās pret svešinieku ar neuzticību un aizdomām; temal lasub raske kahtlus viņš tiek turēts smagās aizdomās

kalduma v 1. svērties ∙ paat kaldus viltu laiva sasvērās šķībi; koorem hakkas vasakule kalduma vezums sāka svērties pa kreisi; vaekauss kaldus meie kasuks svaru kauss nosvērās mums par labu 2. virzīties ∙ jutt kaldub poliitikale saruna virzās uz politiku; päev kaldus juba õhtule diena jau virzījās uz vakaru; lennuk muudab kurssi, kaldudes põhja poole lidmašīna maina kursu, novirzoties uz ziemeļiem; auto kaldus vastassuuna vööndisse automašīna iebrauca pretējā satiksmes joslā 3. sliekties ∙ kaldun arvama, et see võib tõesti nõnda olla sliecos uzskatīt, ka tas patiešām var tā būt

kannul a adv 1. pa pēdām ∙ keegi käib meil otse kannul kāds iet mums tieši pa pēdām 2. uz pēdām ∙ tagaajajad on põgenikul kannul dzinēji ir bēglim uz pēdām

kannult b pop (par sekotāju) no ∙ nad ei lahkunud meie kannult viņi neatstājās no mums ne soli

kirja|pandu s pierakstītais ∙ ta käskis siis meil kirjapandu uuesti läbi lugeda viņš lika mums no jauna izlasīt pierakstīto

külge kleepuma sar pielipt, lipt klāt ∙ ta kleepus meile vägisi külge viņš par varītēm lipa mums klāt

kui a adv cik ∙ kui vana sa oled? cik vecs tu esi?; kas sa tead, kui mitu kilomeetrit meil veel minna on? vai tu zini, cik kilometru mums vēl jāiet?; kui ilus maja! cik skaista māja!; kui kahju! cik žēl!; ma ei oska öelda, kui suur on tekitatud kahju es nevaru pateikt, cik lieli ir nodarītie zaudējumi; olgu vastane kui tahes tugev, ma tulen temaga toime lai cik stiprs būtu pretinieks, es tikšu ar viņu galā

kust|kaudu adv kā, pa kurieni, caur kurieni ∙ kustkaudu peame minema? kā mums jāiet?; kustkaudu pääseb Viru tänavale? kā var nokļūt Viru ielā?

taga küsima klaušināt, apvaicāties ∙ meid oli taga küsitud par mums bija klaušinājuši

lehe|lugeja s laikraksta lasītājs ∙ vanaisa on meil suur lehelugeja vectēvs mums ir liels laikrakstu lasītājs

ligidus s {ligiduse, ligidust, ligidusi} tuvums, tuvība ∙ mere ligidus jūras tuvums; erilist ligidust meil vennaga ei olnud sevišķas tuvības mums ar brāli nebija

linastuma v tikt demonstrētam, tikt izrādītam ∙ Eesti filme linastub meil harva Igaunijas filmas pie mums demonstrē reti