?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 177 artiklit, väljastan 100
absoluutselt adv absolūti ∙ mul polnud absoluutselt mingeid võimalusi man nebija absolūti nekādu iespēju
ära arvama uzminēt ∙ ma arvasin ära, kus sa elad es uzminēju, kur tu dzīvo; arva ära, mis mul peos on! uzmini, kas man ir saujā!
asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta ◦ mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta ∙ igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana ∙ mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā ∆ asja ära ajama kaut kā derēt
asja|ajamine s {-ajamise, -ajamist, -ajamisi} 1. lietvedība ∙ asjaajamine toimub eesti keeles lietvedība notiek igauņu valodā 2. darīšanas, lietu kārtošana ∙ mul on asjaajamist notaribüroos man ir darīšanas notāra birojā
au|koht s goda vieta, gods ∙ teie foto on mul aukohal jūsu fotogrāfija man ir goda vietā; siin on aukohal firma nimi šeit godā ir firmas nosaukums
ees a adv pa priekšu, priekšā ∙ poiss ajab lehma enda ees zēns dzen govi sev pa priekšu; mul seal mitu tuttavat ees man tur vairāki paziņas priekšā; pikk päev ees gara diena priekšā ∆ ees ja taga priekšā pakaļā
eest a adv no priekšas, priekšpusē ∙ ta oli rivis eest viies viņš rindā bija piektais no priekšas; pluus on eest märg blūze priekšpusē ir slapja; ta võtab prillid eest viņš noņem brilles; mantlil on nööp eest ära mētelim notrūkusi poga; eest ära, muidu sõidan otsa! nost no ceļa, citādi uzbraukšu virsū!; ta põgenes mul eest ära viņš aizbēga no manis; kui kohale jõudsime, leidsime seal juba hulga inimesi eest kad nonācām galā, atradām tur jau pulka cilvēku priekšā
ega b knj ne, nedz, ne arī ∙ sellist raha pole ei sul ega mul tādas naudas nav ne tev, ne man; siin ei ole ühtegi puud ega põõsast te nav neviena koka, ne krūma; tal pole isa, ema ega muid lähemaid omakseid viņam nav ne tēva, ne mātes, ne arī citu tuvāku radinieku; isa ei tulnud ega tulnud tēvs nenāca un nenāca
ennist adv pirmīt, pirmāk ∙ mul jäi ennist pesupesemine pooleli man pirmīt veļas mazgāšana palika pusratā
esiteks adv 1. vispirms ∙ ta vaatas esiteks ühe, siis teise otsa viņš paskatījās vispirms uz vienu, tad uz otru 2. pirmkārt ∙ esiteks see ei huvita mind ja teiseks mul on kiire pirmkārt, tas mani neinteresē, un, otrkārt, es steidzos
ette|kujutus s 1. priekšstats ∙ mul pole oma tulevasest tööst mingit ettekujutust man nav nekāda priekšstata par savu nākamo darbu 2. iedoma ∙ totter ettekujutus stulba iedoma
haigus|päev s slimības diena, slimošanas diena ∙ esimestel haiguspäevadel oli mul palavik pirmajās slimības dienās man bija drudzis
hale b adj {haleda, haledat, haledaid} 1. nožēlojams, bēdīgs ∙ hale saatus nožēlojams liktenis; hale meel bēdīgs prāts 2. žēl ∙ mul hakkas sinust hale man kļuva tevis žēl
harjumatult adv nepierasti, neierasti ∙ mul oli täna harjumatult palju aega man šodien bija neierasti daudz laika
`hirm s {hirmu, `hirmu, `hirme} 1. bailes ◦ surmahirm nāves bailes ∙ naist haaras hirm sievieti sagrāba bailes; hirmu maha suruma apspiest bailes; hirmust värisema bailēs drebēt; hirmust kangeks jääma sastingt no bailēm; hirmul on suured silmad bailēm lielas acis; mul on hirm man ir bail 2. bieds ∙ see koer on hirmuks kogu külale šis suns ir visa ciema bieds; poiss hoidis terve klassi oma hirmu all zēns terorizēja visu klasi
hullusti adv 1. traki, trakoti ∙ ta käed värisesid hullusti viņa rokas traki trīcēja; mul hakkas temast hullusti kahju man kļuva viņa trakoti žēl; tee tundub nii hullusti pikana ceļš šķiet tik trakoti garš 2. traki, nelāgi ∙ täna kukkus küll hullusti välja šodien gan nelāgi sanāca
häda s {häda, häda, hädasid} 1. nelaime, posts ∙ hätta jätma pamest nelaimē; alaline puudus ja häda pastāvīgs trūkums un posts 2. vaina, kaite, liksta ◦ hingehäda lielas grūtības, bēdas, posts; ihuhäda miesas vaina; maohäda kuņģa vaina ∙ see mul juba vana häda tā man jau veca vaina 3. vaina, trūkums ∙ supil pole häda midagi zupai nav nekādas vainas 4. vajadzība, nepieciešamība ◦ ajahäda laika trūkums; rahahäda naudas trūkums ∙ häda korral vajadzības gadījumā, ārkārtas gadījumā 5. sar (par dabiskajām vajadzībām) vajadzība ∙ on sul suur või väike häda? tev ir lielā vai mazā vajadzība?
häh intj he ∙ häh, kus mul asi! he, liela muiža!
iiveldama v šķebināt ∙ iiveldav turbasuitsu lõhn šķebinoša kūdras dūmu smarža; iiveldama panev hais šķebinoša smaka; mul süda iiveldab mani šķebina
isu s {isu, isu, isusid} 1. ēstgriba, apetīte ◦ hundiisu vilka apetīte ∙ mul on hea isu man ir laba ēstgriba; isu täis sööma pieēsties, atēsties; head isu! labu ēstgribu! 2. vēlēšanās, dziņa, kāre ◦ tööisu vēlēšanās strādāt ∙ mul pole vähimatki isu külla minna man nav ne mazākās vēlēšanās doties ciemos; tal pole isu õppida viņam negribas mācīties
jahmerdama v 1. ņemties, nopūlēties ∙ mul pole aega sinuga jahmerdada man nav laika ar tevi ņemties 2. pļāpāt, muldēt ∙ ära jahmerda nepļāpā
`jaht a s {jahi, `jahti, `jahte} 1. medības ◦ pardijaht pīļu medības; nõiajaht raganu medības ∙ jahil käima iet medībās; kass peab hiirtele jahti kaķis medī peles; ajakirjanik oli uudiste jahil žurnālists medīja ziņas 2. tracis, jezga ∙ oli mul kogu seda jahti tarvis vajadzēja man visu to traci
`jahtima v {`jahtida, jahin} 1. medīt ∙ jäneseid jahtima medīt zaķus; haruldasi raamatuid jahtima medīt retas grāmatas 2. sar ņemties, nopūlēties ∙ pole mul aega sinuga jahtida nav man laika ar tevi ņemties
janu s {janu, janu, janusid} 1. slāpes ∙ soolane toit tekitab janu sāļš ēdiens izraisa slāpes; mul on janu man slāpst 2. slāpes, alkas, kāre ◦ elujanu dzīves alkas; kõmujanu sensāciju kāre; teadmisjanu zināšanu slāpes ∙ janu kultuuri järele slāpes pēc kultūras 3. (liels) malks ∙ jõin hea janu allikavett iedzēru krietnu malku avota ūdens
jube a adj {jubeda, jubedat, jubedaid} 1. baigs, baiss, briesmīgs ∙ jube mõrv baisa slepkavība; mul on jube häbi man ir briesmīgs kauns 2. baigi, baisi, briesmīgi ∙ seda on jube kuulda dzirdēt to ir briesmīgi; oli nii jube, et külm judin jooksis üle selja bija tik baisi, ka auksti šermuļi skrēja pār muguru
juga s {`joa, juga, jugasid} 1. strūkla ◦ suitsujuga dūmu strūkla; veejuga ūdens strūkla ∙ jäise õhu juga ledaina gaisa strūkla; kuum juga jooksis mul üle selja man karsts pārskrēja pār muguru 2. ūdenskritums ∙ Keila juga Keilas ūdenskritums; rohkete jugadega jõgi upe ar daudziem ūdenskritumiem
just adv 1. tieši, taisni ∙ just täna ei ole mul autot tieši šodien man nav mašīnas; just nimelt tieši tā; just praegu tieši tagad 2. tieši, tikko ∙ päike oli just tõusnud saule tikko bija uzlēkusi 3. gluži ∙ seda just öelda ei saaks to gluži nevarētu teikt
jõle a adj {jõleda, jõledat, jõledaid} briesmīgs, riebīgs ∙ jõle mõrv briesmīga slepkavība; mul on jõle peavalu man briesmīgi sāp galva; täna on jõle ilm šodien ir riebīgs laiks
jõle b adv briesmīgi, ļoti ∙ jõle tige briesmīgi nikns; mul on jõle vähe aega man ir briesmīgi maz laika
järel a adv pakaļ, iepakaļ ∙ ta käis mul tükk aega järel viņš labu laiku gāja man pakaļ; üks ütles sõnad ees, teised kordasid järel viens teica vārdus priekšā, citi atkārtoja; kell on järel pulkstenis atpaliek; poiss on õppimises järel zēns atpaliek mācībās; mul on ainult viis eurot järel man palikuši tikai pieci eiro
kaasas adv līdzi ∙ poisil oli koer kaasas zēnam bija līdzi suns; mul pole täna raha kaasas man šodien nav līdzi naudas
edasi kaebama pārsūdzēt ∙ mul on õigus kohtuotsus kassatsiooni korras edasi kaevata man ir tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā
`kael s {kaela, `kaela, `kaelu} kakls ∙ sõbrannad langevad teineteisele kaela draudzenes krīt viena otrai ap kaklu; ta sipleb kaelani võlgades viņš ir parādos līdz kaklam; pika kaelaga pudel pudele ar garu kaklu; järved on kitsa kaela kaudu ühenduses ezeri ir savienoti ar šauru kaklu; aitab mul sinu kaela peal elamisest pietiek man dzīvot uz tava kakla ∆ ennast kaela riputama kārties kaklā; kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; kaela peal istuma sēdēt uz kakla; üle kaela andma sadot pa kaklu; üle kaela saama dabūt pa kaklu
kahju s {kahju, kahju, kahjusid} 1. kaitējums, posts ∙ külm tegi õunapuudele kahju sals kaitēja ābelēm; ta teeb oma tervisele kahju viņš nodara postu savai veselībai; temast on rohkem kahju kui kasu no viņa vairāk ļaunuma nekā labuma; matši seis oli 6:10 tallinlaste kahjuks mača rezultāts bija 6:10 par sliktu talliniešiem 2. zaudējumi ∙ kahju tegema nodarīt zaudējumus; kahju kannatama ciest zaudējumus; kahju hüvitama atlīdzināt zaudējumus 3. žēlums ∙ kahju tundma just žēlumu 4. žēl ∙ mul on temast kahju man viņa žēl; kui kahju! cik žēl!
kahjuks adv diemžēl ∙ kahjuks pole mul aega diemžēl man nav laika; selle kohta puuduvad kahjuks andmed par to diemžēl nav ziņu
kaua adv ilgi ∙ mul tuleb kaua oodata man ilgi jāgaida; teda pole kaua keegi näinud viņu ilgi neviens nav redzējis; jõudsime kohale kaua enne teisi nonācām galā ilgi pirms citiem; üle kaua aja juhtusime sõbraga taas kokku pēc ilgāka laika atkal sagadījāmies kopā ar draugu
keskenduma v koncentrēties ∙ müra ei lase mul keskenduda troksnis neļauj man koncentrēties; ta keskendus lugemisele viņš koncentrējās uz lasīšanu; kõik mõtted keskendusid raskele ülesandele visas domas koncentrējās uz smago uzdevumu
kibedasti adv 1. rūgti, gauži ∙ ta kahetseb seda kibedasti viņš to rūgti nožēlo; tüdruk hakkas kibedasti nutma meitene sāka gauži raudāt 2. cītīgi ∙ kõik töötasid kibedasti visi cītīgi strādāja 3. ļoti, akūti ∙ mul on kibedasti raha vaja man ļoti vajadzīga nauda
kiire b s {`kiire, kiiret, `kiireid} steiga ∙ mul pole kuskile suurt kiiret man nav lielas steigas; selle tööga on mul kiire šis darbs man ir steidzams
kingitus s {kingituse, kingitust, kingitusi} dāvana ◦ sünnipäevakingitus dzimšanas dienas dāvana ∙ mul on sulle väike kingitus man tev ir maza dāvana; laps sai kingituseks nuku bērnam uzdāvināja lelli
kinni adv 1. ciet ∙ aken on kinni logs ir ciet; silmad vajusid kinni acis slīga ciet; kraav aeti kinni grāvi aizbēra; nina on kinni deguns ir ciet; jõgi külmus kinni upe aizsala; arst käskis hinge kinni pidada ārsts lika aizturēt elpu; kass püüdis hiire kinni kaķis noķēra peli; pigista nina kinni aizspied degunu; ta maksis võla kinni viņš samaksāja parādu; ta pandi kolmeks aastaks kinni viņu apcietināja uz trijiem gadiem 2. pie, ciet ∙ linnas on maja majas kinni pilsētā ir māja pie mājas; laps hoiab emal käest kinni bērns turas mātei pie rokas 3. aizņemts ∙ tänane õhtu on mul juba kinni šis vakars man jau ir aizņemts 4. miera stāvoklī ∙ auto pidas hetkeks kinni automašīna uz mirkli pieturēja; pea kinni, ma tulen ka! apstājies, es arī nāku! 5. (par govi) ciet ∙ lehm oli kinni govs bija ciet
`kiskuma v {`kiskuda, kisun} 1. plēst ∙ puult koort kiskuma noplēst kokam mizu; ta kiskus tüdrukut juustest viņš plēsa meiteni aiz matiem; hunt kiskus lamba surnuks vilks noplēsa aitu 2. raut ∙ mul kisti kott käest man izrāva somu no rokas; vool kiskus paadi keerisesse straume ierāva laivu atvarā 3. vilkt ∙ palgid kisti jõest kaldale baļķus izvilka no upes krastā; ta kiskus endal pintsaku seljast viņš novilka žaketi; laps kiskus end alasti bērns izmetās pliks; ta hakkas purjuspäi riidu kiskuma viņš piedzēries sāka vilkt uz strīdu 4. savilkties, sarauties ∙ uks on kiiva kiskunud durvis ir savilkušās šķības; taevas kisub pilve debesis savelkas mākoņos; parem jalg kiskus krampi labo kāju sarāva krampis 5. pievilkt ∙ meri kisub noorukeid jūra pievelk jauniešus; uudishimu kiskus last tänavale ziņkārība vilka bērnu uz ielas 6. tikt savilktam, tikt sarautam ∙ kleit kisub kaenla alt kleita padusēs ir sarāvusies
kivi s {kivi, kivi, kive} 1. akmens ∙ kividest laotud aed no akmeņiem krauta sēta; kivist müür akmens mūris; see ülesanne oli mul nagu kivi kaelas šis uzdevums man ir kā akmens kaklā 2. akmens, dārgakmens ∙ kividega kaunistatud käevõru ar akmeņiem greznota rokassprādze 3. kauliņš ∙ kivideta kirsikeedis ķiršu ievārījums bez kauliņiem 4. med akmens ◦ sapikivi žultsakmens
kogemus s {kogemuse, kogemust, kogemusi} pieredze ∙ aastatega omandatud isiklikud kogemused ar gadiem iegūta personiska pieredze; mul on koertega juba halbu kogemusi man jau ir slikta pieredze ar suņiem
komme s {`kombe, kommet, `kombeid} 1. ieraža, paraža ∙ paganlikud kombed pagāniskās ieražas 2. paradums ∙ mul pole kombeks end teiste asjadesse segada man nav paraduma jaukties citu lietās
kooli|töö s 1. (skolā) mācības, stundas ∙ koolitöö algab esimesel septembril mācības sākas pirmajā septembrī 2. mājasdarbs, uzdotais ∙ mul on koolitööd tehtud es esmu izmācījies
`korjama v {korjata, `korjan} 1. vākt ∙ kivid korjati põllult akmeņus savāca no lauka; raha korjama vākt naudu; ta korjas allkirju viņš vāca parakstus; esimesed kurgid korjati kasvuhoonest juba talvisel pööripäeval pirmos gurķus siltumnīcā novāca jau ziemas saulgriežos 2. krāt ∙ mul on juba kenakene summa korjatud man jau ir sakrāta pamatīga summa; kes senti ei korja, see eurot ei sa kas centu nekrāj, pie eiro netiek 3. lasīt ∙ seeni korjama lasīt sēnes; marju korjama lasīt ogas
`krapsama v {krapsata, `krapsan} 1. pakampt, pagrābt ∙ ta krapsas mul käest kinni viņš pagrāba mani aiz rokas 2. pielēkt, palēkties ∙ sõdur krapsas valveseisangusse kareivis pielēca miera stājā 3. uzšķilt ∙ ta krapsas tiku põlema viņš uzšķīla sērkociņu
kuhugi adv (virziens) kaut kur, uz kaut kurieni ∙ nad sõidavad suveks kuhugi lõunasse viņi uz vasaru brauc kaut kur uz dienvidiem; ta on kuhugi läinud viņš uz kaut kurieni ir aizgājis; mul pole kiiret kuhugi man nekur nav jāsteidzas
kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu
kujutlus s {kujutluse, kujutlust, kujutlusi} 1. priekšstats ∙ visuaalsed kujutlused vizuāli priekšstati; sellest on mul ähmane kujutlus par to man ir miglains priekšstats 2. iedoma ∙ kujutluse vili iedomu auglis; kujutlused võivad tekkida nii tahteliselt kui tahtmatult iedomas var rasties gan apzināti, gan neapzināti 3. iztēle ∙ kirjeldused kaugetest maadest virgutasid mu kujutlust tālu zemju apraksti rosināja manu iztēli
välja kukkuma 1. izkrist ∙ mul hakkavad juuksed välja kukkuma man sāk izkrist mati; linnupoeg oli pesast välja kukkunud putnēns bija izkritis no ligzdas; ta kukkus oma rollist välja viņš izkrita no savas lomas 2. sar sanākt ∙ see kukkus välja teisiti, kui olime kavatsenud tas sanāca citādi, nekā bijām iecerējuši
kumisema v 1. dunēt ∙ kauguses kumiseb kõu tālumā dun pērkons; pea kumiseb mürast galva dun no trokšņa 2. palikt skanam, skanēt ∙ ta sõnad kumisevad mul veelgi kõrvus viņa vārdi joprojām skan man galvā
kuskilt adv kaut kur, no kaut kurienes ∙ ehk saad kuskilt mõne lille varbūt dabūsi kaut kur kādu ziedu; seda ei saa kuskilt teada to nekur nevar uzzināt; mul ei valuta kuskilt man nekur nesāp; ma lugesin seda kuskilt es to kaut kur lasīju
kõdi s {kõdi, kõdi, kõdisid} kutēšana ∙ ta tunneb jalatalla alt kõdi viņš jūt kutēšanu pēdā; ära hulla, mul on kõdi netrako, man kut; tolm tegi ninas kergelt kõdi putekļi viegli kutināja degunā; kardan hirmsasti kõdi šausmīgi baidos no kutināšanas
kõrini adv 1. līdz kaklam ∙ mul on sellest kõigest kõrini man tas viss ir līdz kaklam; ettevõte on kõrini võlgades uzņēmums ir parādos līdz kaklam; tööd on kõrini darba ir līdz kaklam 2. līdz ūkai ∙ end kõrini täis sööma pieēsties līdz ūkai 3. pavisam, līdz nāvei ∙ ta on mu kõrini ära tüüdanud viņš man ir apnicis līdz nāvei
käe|pärast adv pie rokas, pa rokai ∙ niisugust rahasummat pole mul käepärast tāda naudas summa man nav pie rokas
käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā
kängitsema v aut ∙ jalgu kängitsema aut kājas; on hommik, tahan kängitseda jalgu, kuid vaatan – kingad juba jalas mul no rīta mostos, aunu kājas, bet skatos – tās jau apautas
käsil adv rokās, darāms, procesā ∙ mul on käsil kiire töö man darāms steidzams darbs; parajasti on käsil kartulipanek patlaban tiek stādīti kartupeļi
`käskima v {`käskida, käsin} likt, pavēlēt ∙ arst käskis haigel lamada ārsts lika slimniekam gulēt; ta teeb, mis kästud viņš dara to, kas pavēlēts; kes mul käskis seda öelda! kas man lika to teikt!
küla s {küla, küla, külasid} 1. ciems, ciemats ◦ koduküla dzimtais ciems; külanõukogu ciema padome; külavanem ciema vecākais ∙ külas oli kümmekond talu ciemā bija desmits māju; kogu küla jooksis kokku viss ciems saskrēja kopā 2. ciemi ∙ ta käis mul eile külas viņš vakar bija pie manis ciemos; läksin sõbrale külla devos ciemos pie drauga
`küll a s {külla, `külla, `külli} pārpilnība, pārticība ∙ rikkad elasid küllas bagātie dzīvoja pārpilnībā; aega on mul küllaga laika man ir pa pilnam
küll b adv 1. gan ∙ küll me saame hakkama gan mēs tiksim galā; nüüd ma pean küll minema tagad gan man jāiet; sihtisin küll, aga ei saanud pihta es gan mērķēju, taču netrāpīju; imelik küll savādi gan; mis meid küll seal ootab? kas gan mūs tur gaida?; küsisin seda küll isalt, küll emalt vaicāju to gan tēvam, gan mātei; küll on tore tas nu gan ir jauki 2. gana ∙ süüa ja juua oli üsna küll ēst un dzert bija gana; mul on aega küll laika man ir gana
külla|kutse s ielūgums viesos ∙ mul on vana-aastaõhtuks mitu küllakutset Vecgada vakaram man ir vairāki ielūgumi
küllalt adv 1. gana, diezgan, pietiekami ∙ meil on kõike küllalt mums visa ir gana; sa oled juba küllalt suur, et seda taibata tu jau esi pietiekami liels, lai to aptvertu; mul on sellest juba küllalt! man tas jau ir līdz kaklam! 2. visai ∙ õhtuti on juba küllalt jahe vakaros jau ir visai vēss; tundsin end külas küllalt koduselt viesos jutos visai mājīgi
küündima v 1. sniegties ∙ heinamaa küünib järveni siena pļava sniedzas līdz ezeram; kaugele küündivad tagajärjed sekas, kas sniedzas tālu; jõe sügavus ei küüni üle kahe meetri upes dziļums nepārsniedz divus metrus; ettepoole küündiv lõug uz priekšu izvirzīts zods 2. spēt ∙ mälu ei küündinud toonaseid sündmusi rekonstrueerima atmiņa nespēja rekonstruēt notikumus 3. pietikt ∙ mul ei küündinud selleks jõudu man tam nepietika spēka
lahtine adj {lahtise, lahtist, lahtisi} 1. vaļējs, atvērts, atklāts ∙ ta magab lahtise akna all viņš guļ pie vaļēja loga; lahtine rõdu atklāts balkons; lahtine luumurd vaļējs kaula lūzums; lahtine silp vaļēja zilbe; lahtine tund atklātā stunda; küsimus on lahtine jautājums ir atklāts; lahtise südamega inimene cilvēks ar atvērtu sirdi 2. vaļējs, nesaistīts, brīvs ∙ lahtised põrandalauad vaļēji grīdas dēļi; üks hammas on lahtine viens zobs kustas; mul pole praegu lahtist raha man pašlaik nav liekas naudas 3. izlejams ∙ lahtine õlu izlejams alus
läbi laskma 1. laist cauri, laist garām ∙ saabas laseb vett läbi zābaks laiž cauri ūdeni; tehniline kontroll ei lase praaki läb tehniskā kontrole nelaiž cauri brāķi; laske läbi! palaidiet garām! 2. (cauri) izlaist ∙ laseme liha hakkmasinast läbi izlaidīsim gaļu caur gaļasmašīnu 3. sar cauršaut ∙ läbilastud tiivaga lind putns ar cauršautu spārnu 4. sar apskriet, izskraidīt ∙ mul on täna juba pool linna läbi lastud es šodien esmu jau pusi pilsētas apskrējis 5. sar notriekt, notērēt ∙ raha läbi laskma notriekt naudu
ligi a adv 1. klāt, tuvu ∙ läksin ligi, et paremini näha gāju klāt, lai labāk redzētu; mets ainult paistab ligi mežs tikai šķiet tuvu 2. līdzi ∙ mul pole täna rahakottigi ligi man šodien pat naudas maka nav līdzi 3. apmēram, aptuveni, gandrīz ∙ ootasin ligi kaks tundi gaidīju apmēram divas stundas
lihtsalt adv vienkārši ∙ lihtsalt sisustatud korter vienkārši iekārtots dzīvoklis; lihtsalt uskumatu! vienkārši neticami!; mul polnud lihtsalt aega man vienkārši nebija laika
`lipsama v {lipsata, `lipsan} mukt, sprukt ∙ ta lipsas kiiresti uksest sisse viņš ātri iemuka pa durvīm; need sõnad lipsasid mul kogemata suust šie vārdi man nejauši paspruka no mutes
`lõõts s {lõõtsa, `lõõtsa, `lõõtsu} 1. plēšas ∙ sepapoiss tõmbas lõõtsa kalēja palīgs vilka plēšas 2. ermoņikas, akordeons ∙ lõõtsa mängima spēlēt ermoņikas 3. kroksegums ∙ lõõtsaga buss posmainais autobuss 4. sar plēšas, plaušas ∙ mul on mitu häda: lõõtsad läbi ja mootor streigib man ir vairākas vainas: plēšas beigtas un motors streiko
`läikima v {`läikida, läigin} 1. spīdēt, mirdzēt, vizēt ∙ lõug läigib rasvast zods spīd no taukiem; ta lõi kingad läikima viņš nospodrināja kurpes; silmad läigivad rõõmust acis priekā mirdz 2. šļakstīties ∙ supp läigib üle kausi ääre zupa šļakstās pāri bļodas malai 3. būt nelabi, šķebināties ∙ mul süda läigib man ir slikta dūša
ette minema 1. iziet priekšā, izvirzīties priekšā ∙ kogu kool rivistati kolonni, orkester läks ette visu skolu nostādīja kolonnā, orķestris izgāja priekšā; meie korvpallimeeskond läks ette 20:16 mūsu basketbola komanda izvirzījās priekšā ar 20:16 2. sar (par pārbaudījumu) likt, kārtot ∙ mul on hulk loenguid kuulatud, kevadel võiks mitme eksamiga ette minna esmu noklausījies daudz lekciju, pavasarī varētu kārtot vairākus eksāmenus
ära minema 1. (projām) aiziet, aizdoties ∙ töölt ära minema aiziet no darba; aeg on ära minna laiks doties projām 2. iziet, pazust ∙ see läks mul meelest ära tas man izgāja no prāta; ta karjus nii, et hääl läks ära viņš kliedza tā, ka pazuda balss 3. iziet, paiet ∙ selle peale on hulk raha ära läinud tam izgājis daudz naudas; paranemine võtab aega, paar nädalat läheb ära atveseļošanās prasīs laiku, paies pāris nedēļas
mis pr {mille, mida, mida} 1. (par nedzīvām lietām) kas ∙ vaata, mis mul on! skaties, kas man ir!; millega me sõidame? ar ko mēs braucam?; mis lahti? kas notiek?; mis uudist? kas jauns?; mis meil täna lõunasöögiks on? kas mums šodien būs pusdienās?; sa oled laps mis laps tu esi bērns, kas bērns 2. kurš, kāds ∙ mis kohustused teil on? kādi ir jūsu pienākumi?; mis keeli te oskate? kādas valodas jūs protat?; oi, mis üllatus! ak, kāds pārsteigums!; palun ütle, mis päev täna on lūdzu, pasaki, kāda šodien diena; mis kiiret mul ikka on! kur tad man jāsteidzas! 3. ko, kāpēc, kādēļ ∙ mis sa nutad? ko tu raudi? 4. cik ∙ mis kell on? cik ir pulkstenis?; mis maksab? cik maksā?; mis kell rong saabub? cikos pienāk vilciens? 5. ko, vai ne ∙ igav, mis? garlaicīgi, vai ne? ∆ mis seal ikka kas tur vairs
mobla s {mobla, moblat, moblasid} sar mobilais ∙ mul pole moblat kaasas man nav mobilā līdzi
mugav adj {mugava, mugavat, mugavaid} 1. ērts ∙ mugav voodi ērta gulta; käepärane mugav tööriist parocīgs, ērts darbarīks 2. ērti ∙ mul oli suvilas väga mugav vasarnīcā man bija ļoti ērti; valges päikeselises ruumis on mugav töötada gaišā, saulainā istabā ir ērti strādāt 3. kūtrs ∙ tüdrukud olid aktiivsemad, poisid mugavad ja ükskõiksed meitenes bija aktīvākas, zēni kūtrāki un vienaldzīgāki
mõistmatus s {mõistmatuse, mõistmatust, mõistmatusi} 1. nesaprātība, nesaprātīgums ∙ mul on häbi sinu mõistmatuse pärast man ir kauns par tavu nesaprātīgumu 2. neizpratne ∙ ta kehitab mõistmatuses õlgu viņš neizpratnē rausta plecus 3. neizprotamība ∙ loo mõistmatus gadījuma neizprotamība
mõjutama v ietekmēt ∙ inimtegevus mõjutab loodust cilvēku darbība ietekmē dabu; mul polnud võimalust asja käiku mõjutada man nebija iespējas ietekmēt lietas gaitu; ta ei lase end kellestki mõjutada viņš nevienam neļaujas ietekmēties; mõjutav tegur ietekmējošs faktors
mõne|sugune adj 1. kaut kāds ∙ mõnesugune ettekujutus mul asjast on kaut kāds priekšstats par lietu man ir 2. dažāds, daždažāds ∙ ta andis mõnesuguseid lubadusi viņš deva daždažādus solījumus
mäletama v atcerēties ∙ ta ei mäleta oma vanaisa viņš neatceras savu vectēvu; mul on, mida mäletada man ir, ko atcerēties; mäletamata aegadest no neatminamiem laikiem
mälu s {mälu, mälu, mälusid} 1. atmiņa ◦ nägemismälu redzes atmiņa; kultuurimälu kultūratmiņa ∙ halb mälu slikta atmiņa; mälu pole mul enam see mis koolipõlves atmiņa man vairs nav tāda kā skolas laikā; mälu võib petta atmiņa var pievilt; see sündmus on mällu sööbinud šis notikums ir iespiedies atmiņā 2. inf atmiņa ◦ püsimälu pastāvīgā atmiņa ∙ arvuti mälusse salvestatud info datora atmiņā saglabātā informācija
mängu|ruum s 1. rotaļu telpa ∙ lasteaia mänguruumid bērnudārza rotaļu telpas 2. pārn vieta manevrēšanai ∙ selles projektis ei ole mul mänguruumi šajā projektā man nav vietas manevrēšanai
müüma v {müüa, müün} 1. pārdot ∙ mul pole midagi müüa man nav nekā, ko pārdot; ta kavatseb maja müüa viņš plāno pārdot māju; mõni on kõhklemata nõus müüma oma südametunnistuse dažs ir gatavs nešauboties pārdot savu sirdsapziņu 2. tirgot ∙ värsket kala müüakse tänavail uz ielas tirgo svaigas zivis
nalja|tuju s vēlme jokot ∙ mul pole praegu naljatuju pašlaik man prāts uz jokiem nenesas
`napsama v {napsata, `napsan} 1. (strauji) paķert, satvert, pakampt ∙ ta napsas puu otsast paar õuna viņš paķēra no koka pāris ābolu; ta napsas mul käisest kinni viņš satvēra mani aiz piedurknes 2. (viegli) iesist, iepliķēt, uzšaut ∙ napsa mullikale vitsaga uzšauj telei ar rīksti 3. atcirst, iedzelt ∙ ta napsas mulle, et seda ta iialgi andeks ei anna viņš man atcirta, ka to viņš mūžam nepiedošot
nii adv 1. tā ∙ just nii tieši tā; teeme nii darām tā; nii on hästi tā ir labi; nii ja naa šā un tā; ja nii edasi un tā tālāk; nii, sellel on nüüd lõpp! tā, tagad tam beigas!; nagu ta tuli, nii mina läksin minema tikko viņš atnāca, tā es aizgāju; nii et tā ka; või nii! ak tā! 2. tik ∙ mul pole nii palju raha man nav tik daudz naudas; ta on nii üksik ja nii õnnetu viņš ir tik vientuļš un tik nelaimīgs; nii hästi tik labi; nii palju tik daudz 3. tā, apmēram ∙ saame kokku nii kella viie paiku tiekamies tā ap pulksten pieciem ∆ keegi on pisut nii kāds ir nedaudz dīvains
nii|paljuke adv sar (maz) tik daudz ∙ niipaljuke mul siis oligi seda tarkust tik daudz tad man ar bija tās gudrības; niipaljukest ta ikka mõistab tik daudz viņš tomēr saprot
nohu s {nohu, nohu, nohusid} iesnas ∙ mul on nohu man ir iesnas
`nurk s {nurga, `nurka, `nurki} 1. leņķis ◦ täisnurk taisns leņķis; käändenurk pagrieziena leņķis ∙ kolmnurga nurkade summa on 180° trijstūra leņķu summa ir 180° 2. kakts, stūris ◦ tänavanurk ielas stūris; suunurk mutes kaktiņš; puhkenurk atpūtas stūrītis ∙ ta toetus käega laua nurgale viņš ar roku atbalstījās uz galda stūra; nurga peal on kohvik uz stūra ir kafejnīca; ta istutas kase suvila nurga juurde viņš iestādīja bērzu pie vasarnīcas stūra; vanasti pandi karistuseks nurka seisma senāk par sodu lika stāvēt kaktā 3. -stūris ◦ kolmnurk trīsstūris; hulknurk daudzstūris 4. puse, mala, nostūris ∙ mul on seal nurgas sugulasi man tajā pusē ir radi; ta on kõik maailma nurgad läbi käinud viņš ir izbraukājis visas pasaules malas ∆ nurka suruma iespiest stūrī
nägema v {näha, `näen} 1. redzēt ∙ ta näeb ainult vasaku silmaga viņš redz tikai ar kreiso aci; näed nüüd, et mul oli õigus redzi nu, ka man bija taisnība; elu mustades värvides nägema redzēt dzīvi rožainās krāsās; und nägema sapņot; surm on silmaga näha nāve ir deguna galā 2. redzēties, tikties ∙ nägemiseni! uz redzēšanos!; homme näeme, siis räägime rīt tiksimies, tad parunāsim 3. redzēt, pieredzēt ∙ nii vihmast suve pole ammu nähtud tik lietaina vasara sen nav redzēta; on nähtud häid ja halbu päevi ir pieredzētas labas un sliktas dienas; vaeva nägema pūlēties ∆ mitte nägemagi tegema izlikties neredzam
olema v {`olla, olen} būt ∙ ma mõtlen, järelikult ma olen es domāju, tātad esmu; vanaisa ei ole enam vectēva vairs nav; lapsed on toas bērni ir istabā; praegu on talv pašlaik ir ziema; mul on hirm man ir bail; mul on hea olla man ir labi; mis sul viga on? kas tev kaiš?; olen tööl esmu darbā; raha pole ollagi naudas nav nemaz; eks ole? vai ne?; olgu siis nii lai būtu tā; ma olen töö lõpetanud es esmu beidzis darbu; siis oli ta juba surnud tad viņš bija jau miris; me oleksime läinud mēs būtu gājuši
olemas|olu s esamība, eksistence, pastāvēšana ∙ tema olemasolu mõte on töös viņa esamības jēga ir darbs; mul polnud selle dokumendi olemasolust aimugi man nebija ne jausmas par šī dokumenta esamību
oma c pr {oma, oma, omi} 1. savs, paša- ∙ ta saavutas oma eesmärgi viņš sasniedza savu mērķi; ta on oma tööga rahul viņš ir apmierināts ar savu darbu; minu oma manējais 2. sevis ∙ ta ostis omale kingad viņš nopirka sev kurpes 3. pats ∙ mine sina, mul omal pole aega ej tu, man pašam nav laika
oma|ealine b adj sava vecuma- ∙ mul pole omaealisi sõpru man nav draugu manā vecumā
`ootama v {oodata, `ootan} gaidīt ∙ ta ootas trammi viņš gaidīja tramvaju; vana maja ootab remonti vecā māja gaida remontu; ta ootab last viņa gaida bērnu; oota pisut pagaidi mazliet; mul tuli oodata man nācās gaidīt; on oodata öökülma gaidāma salna
otsatu b adv bezgala-, bezgalīgi ∙ mu rõõm oli otsatu suur mans prieks bija bezgala liels; mul on otsatu palju teha man ir bezgala daudz darāmā
paha b adj {paha, paha, pahu} 1. slikts, nelāgs, nelabs ∙ mul on paha mälu man ir slikta atmiņa; paha nali slikts joks; tal on paha iseloom viņam ir nelāgs raksturs; tal on süda paha viņam ir nelaba dūša; konserv on pahaks läinud konservi ir sabojājušies 2. ļauns 3. slikti, nelabi ∙ tal hakkas bussis paha viņam autobusā palika slikti; kõva tooli peal on paha istuda sēdēt uz cieta krēsla ir slikti