[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 19 artiklit
ema|üsk s mātes miesa ∙ emaüsas arenev loode auglis, kas attīstās mātes miesās
häda s {häda, häda, hädasid} 1. nelaime, posts ∙ hätta jätma pamest nelaimē; alaline puudus ja häda pastāvīgs trūkums un posts 2. vaina, kaite, liksta ◦ hingehäda lielas grūtības, bēdas, posts; ihuhäda miesas vaina; maohäda kuņģa vaina ∙ see mul juba vana häda tā man jau veca vaina 3. vaina, trūkums ∙ supil pole häda midagi zupai nav nekādas vainas 4. vajadzība, nepieciešamība ◦ ajahäda laika trūkums; rahahäda naudas trūkums ∙ häda korral vajadzības gadījumā, ārkārtas gadījumā 5. sar (par dabiskajām vajadzībām) vajadzība ∙ on sul suur või väike häda? tev ir lielā vai mazā vajadzība?
ihu s {ihu, ihu, ihusid} miesa, ķermenis ◦ ihuhäda miesas vaina; ihuvili miesas auglis ∙ särk kleepub higise ihu külge krekls līp pie sviedrainās miesas; paljas ihu plika miesa; kõik mu ihu on haige viss mans ķermenis ir slims ∆ ihu ja hingega ar miesu un dvēseli
ihu|värviline adj miesaskrāsas-, miesas krāsā
`ind a s {inna, `inda, `indu} meklēšanās, riests
keha|vigastus s miesas bojājums, ievainojums ∙ ohtlikud kehavigastused bīstami miesas bojājumi
liha s {liha, liha, lihasid} 1. gaļa ◦ keeduliha vārīta gaļa; lihakombinaat gaļas kombināts; lihakonserv gaļas konservi; lihapirukas gaļas pīrāgs; lihasalat gaļas salāti; lihasupp gaļas zupa; veiseliha liellopu gaļa ∙ lihaga kapsasupp kāpostu zupa ar gaļu; liha haudub gaļa sautējas 2. miesa ∙ küüs on lihasse kasvanud nags ieaudzis miesā; tal on liha luude peal viņam ir miesa uz kauliem 3. (augu sulīgā daļa) mīkstums ◦ arbuusiliha arbūza mīkstums ∙ kõrvitsal on kollane liha ķirbim ir dzeltens mīkstums ∆ ei liha ega kala ne šis, ne tas; kellegi liha ja veri kāda miesa un asinis; liha lihast ja luu luust miesa no miesas un kauls no kaula; lihasse ja luusse minema ieiet miesā un asinīs; liha suretama mērdēt miesu; kõige liha teed minema pārvērsties pīšļos
metsis s {metsise, metsist, metsiseid} (Tetrao urogallus) mednis ◦ metsisemäng medņa riests
`mäng s {mängu, `mängu, `mänge} 1. spēle ◦ finaalmäng finālspēle ∙ tennisist kaotas mängu tenisists zaudēja spēli; poliitiline mäng politiska spēle; ta mängib ausat mängu viņš spēlē godīgu spēli 2. spēle, rotaļa ∙ mängus möödus aeg märkamatult rotaļās laiks pagāja nemanot; terane sõnade mäng attapīga vārdu spēle; ostsin lapsele uue mängu nopirku bērnam jaunu spēli 3. spēle, tēlojums ∙ näitleja kaasakiskuv mäng aktiera aizraujošais tēlojums 4. mūz spēle, spēlēšana ◦ klaverimäng klavierspēle ∙ arvustus kiitis pianisti mängu kritika slavēja pianista spēli 5. biol riests, kāzu rotaļa ∙ metsiste mäng medņu riests ∆ mängu panema likt uz spēles
`ork s {orgi, `orki, `orke} iesms, ass miets ◦ hambaork zobu bakstāmais ∙ ta karjus nagu orgi otsas viņš kliedza kā uz iesma uzdurts; poiss astus terava orgi otsa zēns uzkāpa uz asa mieta ∆ orki lendama iekulties ķezā
puu s {puu, puud, puid} 1. koks ◦ lehtpuu lapkoks; okaspuu skujkoks ∙ väljal kasvab üksik puu laukā aug vientuļš koks; puu kuivas ära koks nokalta; ta ronis puu otsa viņš uzrāpās kokā 2. koks, koksne ∙ kõva puu ciets koks; puust lusikas koka karote; heledad puust paneelid gaiši koka paneļi; meie kaks oleme samast puust mēs abi esam viena asins 3. malka ∙ puid lõhkuma skaldīt malku; meil ei jätku talveks puid mums nepietiek malkas ziemai 4. (priekšmets) koks, miets, stienis ◦ kardinapuu aizkaru stanga; riidepuu drēbju pakaramais ∙ ta lõhkus tara maha ja jättis puud sinnasamasse viņš nojauca žogu un atstāja kokus turpat; pane püksid puusse uzliec bikses uz pakaramā ∆ puude tagant metsa mitte nägema neredzēt aiz kokiem mežu; puust ette tegema liet ar karoti mutē
teivas s {`teiba, teivast, `teibaid} kārts, miets ∙ teibad ja latid kārtis un latas; ta seisab, nagu oleks teiba alla neelanud viņš stāv kā mietu norijis
tekitama v radīt, izraisīt ∙ rahulolematust tekitama izraisīt neapmierinātību; mikroobide tekitatud haigus mikrobu izraisīta slimība; ta tekitas teisele kergeid kehavigastusi viņš radīja otram vieglus miesas bojājumus
tikk|sirge adj taisns kā miets
tikk|sirgelt adv taisni kā miets ∙ ta istub tikksirgelt viņš sēž taisni kā miets
`tokk b s {toki, `tokki, `tokke} 1. spieķis, nūja ∙ ätt toetus toki najale vecītis atbalstījās uz spieķa 2. kārts, miets ∙ paati lükati tokkidega laivu stūma ar kārtīm
`vai s {vaia, `vaia, `vaiu} 1. miets ◦ puuvai koka miets; telgivai telts mietiņš ∙ teravaotsaline vai noasināts miets 2. pālis ◦ puitvai koka pālis ∙ vaiade kandevõime pāļu nestspēja; vaiade rammimine pāļu dzīšana
vili s {vilja, `vilja, `vilju} 1. auglis ◦ ihuvili miesas auglis ∙ söödav vili ēdams auglis; selgitustöö on vilja kandnud izskaidrošanas darbs ir nesis augļus; noor aed hakkas vilja kandma jaunais dārzs sāka ražot 2. labība ◦ suvivili vasarāji; talivili ziemāji; viljaait labības klēts; viljaniit labības pļauja; viljapeks labības kulšana; viljasaak labības raža ∙ vilja külvama sēt labību; salved on täis vilja apcirkņi ir pilni labības ∆ keelatud vili aizliegtais auglis; vilju lõikama baudīt darba augļus
`üsk s {üsa, `üska, `üski} klēpis, mātes miesas ∙ ema võttis lapse üska māte paņēma bērnu klēpī; laps kasvab alles ema üsas bērns vēl tikai aug mātes miesās
