[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

guugeldama v gūglēt, meklēt tīmekļa meklēšanas vietnē “Google”

käsi|kaudu adv taustoties, uz tausti ∙ otsima pimeduses käsikaudu ust tumsā taustoties, meklēt durvis

lahendus s {lahenduse, lahendust, lahendusi} 1. risinājums ◦ hädalahendus ārkārtas risinājums ∙ probleemile lahendust otsima meklēt problēmas risinājumu; see lahendus ei ole parim šis risinājums nav labākais 2. atrisinājums ∙ õige lahendus pareizs atrisinājums 3. tehn izlāde ◦ kaarlahendus lokizlāde ∙ välk on vastasmärgiliste laengute lahendus zibens ir pretēji lādētu lādiņu izlāde

lepitus s {lepituse, lepitust, lepitusi} 1. samierināšana 2. izlīgums ∙ lepitust otsima meklēt izlīgumu

liitlane s {liitlase, liitlast, liitlasi} sabiedrotais ∙ endale liitlasi otsima meklēt sev sabiedrotos

`otsima v {`otsida, otsin} meklēt ∙ mees otsib prille vīrs meklē brilles; ma pole ta sõprust otsinud es neesmu meklējis viņa draudzību; ta läks kohtusse õigust otsima viņš devās uz tiesu meklēt taisnību; seeni otsides eksis ta metsa ära meklējot sēnes, viņš apmaldījās mežā; ma otsin põhjust naabrite poole minna es meklēju iemeslu, lai dotos pie kaimiņiem; selle probleemi lahendamiseks otsiti uusi meetodeid šīs problēmas risināšanai tika meklētas jaunas metodes; lehm otsib pulli govs meklē bulli

taga otsima meklēt, dzīt pēdas ∙ terve päeva olen sind taga otsinud es visu dienu esmu tevi meklējis; politsei otsib taga üht kahtlast meest policija dzen pēdas vienam aizdomīgam vīrietim

pelgu|paik s patvērums ∙ pelgupaika otsima meklēt patvērumu

pesa|paik s 1. ligzdošanas vieta ∙ on teada mitu sookure pesapaika ir zināmas vairākas pelēkās dzērves ligzdošanas vietas 2. pārn mājoklis, mājas ∙ endale uut pesapaika otsima meklēt sev jaunu mājokli 3. midzenis, perēklis ∙ röövlite pesapaik laupītāju midzenis

`riid s {riiu, `riidu, `riide} ķilda, kašķis, strīds ∙ riidu otsima meklēt kašķi; riidu minema saķildoties; nad on riius viņi ir sastrīdējušies

`seiklema v {seigelda, `seiklen} meklēt dēkas, klīst ∙ kus sa terve päeva seiklesid? kur tu visu dienu klīdi?; seiklev elu dēkaina dzīve

tuli s {tule, `tuld, tulesid} 1. uguns ◦ olümpiatuli olimpiskā uguns; virvatuli malduguns; tulekeel uguns mēle; tuleleek uguns liesma; tulesein uguns siena; tulesäde uguns dzirkstele ∙ elus tuli dzīva uguns; igavene tuli mūžīgā uguns; ta tegi tule pliidi alla viņš iekūra plītī uguni; kuivad puud võtsid tuld sausā malka aizdegās; võta pott tulelt ära noņem katlu no uguns; puhu tuli surnuks! nopūt uguni!; tuli hävitas hooned uguns iznīcināja ēkas; temas põles mingi sisemine tuli viņā kvēloja kāda iekšēja uguns 2. uguns, gaisma ◦ foorituli luksofora gaisma ∙ suure linna tuled lielas pilsētas ugunis; toas oli juba hämar, süütasin tule istabā jau bija krēsla, iededzu uguni; auto tagumised tuled ei põlenud automobiļa aizmugurējie lukturi nedega; punane tuli sarkanā gaisma 3. mil uguns, apšaude ◦ risttuli krustuguns ∙ ründajate pihta avati tuli pret uzbrucējiem atklāja uguni; ta andis püssist vareste pihta tuld viņš ar bisi šāva pa vārnām 4. (šahā) šahs ∙ kuningale tuld andma pieteikt karalim šahu ∆ jalgadele tuld andma dot kājām vaļu; kahe tule vahel starp divām ugunīm; tulega taga otsima meklēt kā ar uguni; nagu tuli ja vesi kā kaķis ar suni; nii et tuli taga kā uz ugunsgrēku; tuli takus uguns pakulās; tuld võtma iedegties; tulega mängima spēlēties ar uguni; läbi tule ja vee minema iet caur uguni un ūdeni; tuld sülitama spļaut uguni

tutvus s {tutvuse, tutvust, tutvusi} pazīšanās ∙ tutvust sobitama meklēt pazīšanos; tutvuse kaudu hankima dabūt caur pazīšanos; tutvust üles ütlema pārtraukt pazīšanos; tutvust tegema iepazīties

töö s {töö, tööd, töid} 1. darbs, strādāšana ◦ juhutöö gadījuma darbs; ületunnitöö virsstundu darbs ∙ füüsiline töö ja vaimne töö fizisks darbs un garīgs darbs; hakkame tööle ķeramies pie darba; tal on palju tööd viņam ir daudz darba; jõudu tööle! veiksmi darbā!; tööd tegema strādāt 2. darbs, veikums ◦ eksamitöö eksāmena darbs ∙ prantsuse impressionistide tööd franču impresionistu darbi; ta tõstis pea töö kohalt viņš pacēla galvu no darba 3. darbs, darbavieta ∙ tööd otsima meklēt darbu; ta võeti tööle viņu pieņēma darbā; sellest oli tööl täna juttu par to šodien darbā runāja 4. darbība, funkcionēšana ∙ seedetrakti töö gremošanas trakta darbība; pump hakkas tööle sūknis sāka darboties 5. fiz darbs ∙ töö mõõtühik on džaul darba mērvienība ir džouls

`vaatama v {vaadata, `vaatan} 1. skatīties, raudzīties, lūkoties ∙ kuidas sa selle peale vaatad? kā tu uz to skaties?; tal on aega vähe, aina vaatab kella viņam ir maz laika, nemitīgi lūkojas pulkstenī; kuu vaatab aknast sisse mēness raugās iekšā pa logu; no vaata, siis on ju kõik hästi! nu redzi, tad taču viss ir labi! 2. apraudzīt, apciemot ∙ ta läks haiglasse ema vaatama viņš devās uz slimnīcu apraudzīt māti 3. lūkot, meklēt ∙ ma vaatan sulle veel paar meest appi es salūkošu tev vēl pāris vīru palīgā; ta hakkas külalisele süüa vaatama viņš sāka lūkot ciemiņam ko ēdamu

ringi vaatama 1. skatīties apkārt ∙ ta vaatas ehmunult ringi viņš izbijies skatījās apkārt; tahaksin linnas natuke oma käe peal ringi vaadata gribētu nedaudz pastaigāt pa pilsētu un apskatīties apkārt uz savu roku 2. lūkoties, meklēt ∙ ta hakkas uue naise järele ringi vaatama viņš sāka lūkoties pēc jaunas sievas

ümber vaatama 1. skatīties apkārt, atskatīties ∙ samme kuuldes vaatasin ümber izdzirdot soļus, atskatījos; ma ei jõudnud veel ümbergi vaadata, kui juba olime kohal es nepaguvu vēl ne apkārt apskatīties, kad bijām jau klāt 2. lūkoties apkārt, meklēt ∙ sobiliku sulase järele ümber vaatama lūkoties apkārt pēc piemērota kalpa 3. pārskatīt, skatīt atkārtoti ∙ need otsused tuleb ümber vaadata šie lēmumi jāpārskata

õigustus s {õigustuse, õigustust, õigustusi} attaisnojums ∙ õigustusi otsima meklēt attaisnojumus