[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`tõmbama v {tõmmata, `tõmban} 1. vilkt ∙ ta tõmbas tooli lauale lähemale viņš pievilka krēslu tuvāk galdam; tõmbasin kardina eest atvilku aizkaru; ta tõmbas kindad kätte viņš uzvilka cimdus; lõuendit raami peale tõmbama uzvilkt audeklu uz rāmja; tõmbasin kopsudesse niisket mereõhku ievilku plaušās mitro jūras gaisu; ahi tõmbab halvasti krāsns slikti velk; mind tõmbab mere äärde mani velk pie jūras; pane uks kinni, tuul tõmbab aizver durvis, vējš velk 2. vilkties, veidoties, kļūt ∙ kohv on juba tõmmanud kafija ir jau ievilkusies; tõmbab pimedaks tumst 3. sūkt, smēķēt ∙ ta tõmbab piipu viņš smēķē pīpi 4. sar vilkt, gāzt, raut ∙ võta relv ja tõmba! ņem ieroci un gāz!; tõmbasime kumbki tubli lonksu rummi ierāvām abi pa krietnam ruma malkam; vaat kui tõmban sulle vastu vahtimist! ka vilkšu tev pa ģīmi! 5. sar (par enerģisku darbību) rauties, sisties, plēsties ∙ ta tõmbab töötada kahe koha peal viņš raujas divos darbos; ta tõmbab magada viņš guļ kā nosists 6. sar zust, tīties ∙ tõmmake uttu, poisid! zūdiet miglā, zēni! 7. sar izvilkt, aizvilkt, nozagt ∙ bussis tõmmati mul rahakott ära autobusā man izvilka naudasmaku; jalgratas tõmmati ära velosipēdu nozaga 8. sar krāpt, mānīt ∙ sain viie euroga tõmmata mani apkrāpa par pieciem eiro; teisi ninast tõmbama vazāt citus aiz deguna 9. sar āzēt, vilkt uz zoba ∙ sõbrad tõmbasid teda vahel, aga mitte pahatahtlikult draugi reizēm vilka viņu uz zoba, bet ne ļaunprātīgi

toetama v balstīt, atbalstīt ∙ keppidega toetatakse noori õunapuid ar mietiem balsta jaunās ābelītes; ta toetas mind moraalselt ja rahaliselt viņš mani atbalstīja morāli un finansiāli; seisukohta toetama atbalstīt viedokli; toeta end minu vastu atbalsties pret mani

tunnistama a v 1. atzīt ∙ oma vigu tunnistama atzīt savas kļūdas; arstid on mu nüüd terveks tunnistanud ārsti tagad atzinuši mani par veselu 2. liecināt ∙ kellegi vastu tunnistama liecināt pret kādu; valet tunnistama sniegt nepatiesu liecību; faktid tunnistavad teie vastu fakti liecina pret jums 3. (vērīgi) skatīties, aplūkot, pētīt ∙ mis sa mind nii tunnistad, kas ei tunne ära? ko tu tā skaties uz mani, nepazīsti?

üles kihutama 1. traukties augšup ∙ poisid kihutasid kiiruga trepist üles zēni traucās augšup pa trepēm 2. kūdīt, musināt ∙ ta on sind minu vastu üles kihutanud viņš tevi sakūdījis pret mani 3. sar uztriekt ∙ mind kihutati hommikul vara üles no rīta mani agri uztrieca augšā

puutuma v 1. skart, pieskarties, aiztikt ∙ nii madal ruum, et pea puutub vastu lage tik zema telpa, ka galva skar griestus; varusid me ei puutunud krājumiem mēs nepieskārāmies; ära puutu mind, ma ei ole sulle midagi teinud neaiztiec mani, es tev neko neesmu izdarījis; see märkus puutus teda väga šī piezīme viņu ļoti aizskāra 2. skart, attiekties ∙ see ei puutu minusse tas mani neskar 3. gadīties ∙ teel puutus mulle sõber vastu ceļā man gadījās pretī draugs

tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot ∙ süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt ∙ tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt ∙ mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties ∙ võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt ∙ tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties ∙ sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt ∙ see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties ∙ tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties ∙ tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot ∙ kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt ∙ laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs

haja|meelsus s izklaidība ∙ mind vaevab hajameelsus mani nomoka izklaidība

halastama v apžēloties, žēlot ∙ halasta mu peale apžēlojies par mani; ei tema halasta inimese ega looma peale viņš nežēlo ne cilvēku, ne lopu

haledasti adv 1. žēli ∙ laps nuuksus haledasti bērns žēli šņukstēja 2. nežēlīgi, nelietīgi ∙ mind on haledasti petetud mani ir nelietīgi piekrāpuši

hämmastama v 1. pārsteigt, izbrīnīt ∙ mind hämmastas ta rahu mani pārsteidza viņa miers 2. būt pārsteigtam, brīnīties ∙ hämmastama panev ilu pārsteidzošs skaistums

iiveldama v šķebināt ∙ iiveldav turbasuitsu lõhn šķebinoša kūdras dūmu smarža; iiveldama panev hais šķebinoša smaka; mul süda iiveldab mani šķebina

ise|moodi a adj savdabīgs, īpatnējs, dīvains ∙ isemoodi inimene savdabīgs cilvēks; mind valdas mingi isemoodi rahutus mani pārņēma kaut kāds dīvains nemiers

jultunult adv nekaunīgi, bezkaunīgi ∙ ta vahtis mulle jultunult otsa viņš nekaunīgi blenza uz mani

jõud s {jõu, jõudu, jõude} 1. spēks ∙ ebatavaline jõud neparasts spēks; jõudu arvutama aprēķināt spēku; magnetiline jõud magnētiskais spēks; mu jõud on otsas mani spēki ir galā; ühisel jõul kopīgiem spēkiem; harjumuse jõud ieraduma spēks; inimesele vaenulikud jõud cilvēkam naidīgi spēki; usk üleloomulikesse jõududesse ticība pārdabiskiem spēkiem 2. (par cilvēku kopumu) spēki ∙ riigi relvastatud jõud valsts bruņotie spēki; teatri loomingulised jõud teātra radošie spēki; ühiskonna demokraatlikud jõud sabiedrības demokrātiskie spēki 3. jur spēks, derīgums ∙ kokkulepe on jõus ja jääb edasigi jõusse vienošanās ir spēkā un paliks spēkā arī turpmāk; seadus astub jõusse 1. märtsil likums stājas spēkā 1. martā 4. ar, ar spēku ∙ elektri jõul töötav seade ar elektrību darbināma ierīce; omal jõul saviem spēkiem ∆ üle jõu käima nebūt pa spēkam; jõudu katsuma izmēģināt spēkus; jõudu koguma uzkrāt spēkus; omal jõul ja nõul saviem spēkiem; kõigest jõust no visa spēka; üle jõu elama dzīvot pāri līdzekļiem; jõudu tööle! veiksmi darbā!; jõudu tarvis! (atbildot uz veiksmīga darba vēlējumu) paldies!

jälitama v vajāt, sekot ∙ põgenikku jälitama vajāt bēgli; varas märkas, et teda jälitatakse zaglis pamanīja, ka viņam seko; üks mõte jälitab mind mani vajā viena doma

`kord a s {korra, `korda, `kordi} 1. reize ∙ mind võeti iga kord lahkesti vastu mani katru reizi laipni uzņēma; kord nädalas reizi nedēļā; ma ei ole kordagi tööle hilinenud es ne reizi neesmu nokavējis darbu; mis niisugusel korral teha? ko šādā reizē darīt?; neli korda suurem četras reizes lielāks; poiss jooksis kolm korda ümber maja zēns trīsreiz apskrēja ap māju; seitse korda üheksa septiņreiz deviņi 2. kārta ∙ kelle kord on täna lõunasööki valmistada? kā kārta ir gatavot pusdienas šodien?; nad ootasid kannatlikult oma korda viņi pacietīgi gaidīja savu kārtu

kõrge|auline adj augsti godātais ∙ minu kõrgeaulised vanemad ei teadnud sellest midagi mani augsti godātie vecāki neko par to nezināja

kaasas käima iet līdzi, nākt līdzi, pavadīt ∙ ta käis minuga igal pool kaasas viņš visur gāja kopā ar mani; põletikuga käib kaasas naha punetus iekaisums izpaužas kā ādas sasārtums

lihane adj {lihase, lihast, lihaseid} 1. miesīgs, īsts ∙ mu lihased vanemad mani miesīgie vecāki 2. gaļas-, gaļīgs ∙ rammus lihane supp sātīga gaļas zupa

vastu lööma 1. sist pretī ∙ mind löödi ja ma lõin vastu mani sita, un es situ pretī 2. sisties pretī, plūst pretī ∙ hapukas hais lõi uksel vastu durvīs sitās pretī skābena smaka 3. sar būt pretīgam, šķebināt ∙ ma ei taha süüa, toidulõhngi lööb täna vastu es negribu ēst, šodien pat ēdiena smarža šķebina 4. sar pietikt, izturēt ∙ toiduvarud löövad vastu veel paar nädalat pārtikas krājumu pietiks vēl pāris nedēļām; mu tervis ei löö enam vastu mana veselība vairs netur

lühike[ne] adj {lühikese, lühikest, lühikesi} īss ∙ lühike kleit īsa kleita; ta on minust lühem viņš ir īsāks par mani; lühikese ajaga on palju ära tehtud īsā laikā ir daudz izdarīts; ta on lühikese jutuga viņš ir mazrunīgs

madalamal adv zemāk ∙ paar korrust madalamal pāris stāvus zemāk; ta õppis koolis minust paar klassi madalamal skolā viņš mācījās pāris klases zemāk par mani

masendama v nomākt, nospiest ∙ mind masendab inimeste hoolimatus mani nomāc cilvēku nevērība; masendav meeleolu nomākts garastāvoklis

meele|paha s dusmas, īgnums, sašutums ∙ ta valas oma meelepaha minu peale välja viņš izgāza savas dusmas uz mani; hääl väriseb meelepahast balss trīs no sašutuma

morjendama v sar uztraukt, skart ∙ tule või ära tule, mind see ei morjenda nāc vai nenāc, mani tas neuztrauc

muu pr {muu, muud, muid} cits ∙ rääkisime reisist ja paljust muust runājām par ceļojumu un par daudz ko citu; muude seas mainis ta ka mind citu starpā viņš pieminēja arī mani; mängime mõnda muud mängu spēlēsim kādu citu spēli

mõistmatult adv 1. nesaprātīgi, nesaprotoši, neizpratnē ∙ ta vahtis mulle mõistmatult otsa viņš neizpratnē blenza uz mani 2. nesaprotami ∙ ta käitub teistele mõistmatult viņš rīkojas citiem nesaprotami

nutikas adj {nutika, nutikat, nutikaid} atjautīgs, apķērīgs, attapīgs ∙ nutikas idee atjautīga ideja; ta on minust nutikam viņš ir apķērīgāks par mani

otse|kohene adj 1. atklāts, vaļsirdīgs, tiešs ∙ otse­kohene küsimus atklāts jautājums; ta ei ole minu vastu otsekohene viņš nav atklāts pret mani 2. tūlītējs, ļoti drīzs ∙ ootasime tema otsekohest saabumist gaidījām viņu ierodamies kuru katru mirkli 3. sar tiešs, burtisks ∙ otsekohene kohustus tiešs pienākums; sõna otsekoheses mõttes vārda burtiskajā nozīmē 4. novec taisns ∙ lai ja otsekohene tee plats un taisns ceļš

`paar b pr {paari, `paari, `paare} pāris ∙ kohtasime paari tuttavat satikām pāris paziņas; vend on minust paar aastat vanem brālis ir pāris gadus vecāks par mani

paeluma v 1. pievilkt, piesaistīt ∙ meri on mind alati paelunud mani vienmēr ir pievilkusi jūra; kogu maailma huvi paeluvad sündmused notikumi, kas piesaista visas pasaules uzmanību 2. sasiet, savīt ∙ paelu siduma sasiet saites; ta paelus käed mehe kaela ümber viņa apvija rokas ap vīrieša kaklu

pilutama v 1. miegt, piemiegt ∙ vaatas silmi pilutades mulle otsa acis piemiedzis, skatījās uz mani 2. pavērt ∙ tukkuja pilutas aeg-ajalt silmi snaudējs laiku pa laikam pavēra acis; ta pilutas vargsi akent viņš slepus pavēra logu 3. izšūt ar cauro vīli

pisku b adj {pisku, piskut, piskuid} niecīgs, maziņš ∙ pisku palk niecīga alga; minu teened sinule on ju nii piskud mani pakalpojumi tev taču ir tik niecīgi

puru b adj {puru, puru, purusid} saplīsis ∙ mu saapad on täitsa purud mani zābaki ir pavisam saplīsuši

päeva|pealt adv 1. uzreiz, uz līdzenas vietas ∙ seda ei saa päevapealt otsustada to nevar uzreiz izlemt; mind vallandati päevapealt mani atlaida uz līdzenas vietas 2. uz dienām, dienu dienā ∙ kõik oli päevapealt teada viss bija zināms pēc dienām

reuma s {reuma, reumat, reumasid} reimatisms ◦ liigesereuma locītavu reimatisms ∙ mind vaevab reuma mani moka reimatisms; ta on aastaid reumat põdenud viņš gadiem slimo ar reimatismu

`sapp s {sapi, `sappi, `sappe} žults ∙ haige oksendas sappi slimnieks vēma žulti; mõru kui sapp rūgts kā žults; ta valas kogu oma sapi minu peale viņš izgāza visu savu žulti uz mani

tagant a adv 1. no mugurpuses, no aizmugures ∙ tuul puhus tagant vējš pūta no mugurpuses; mind pole vaja tagant torkida mani nevajag bakstīt no mugurpuses 2. no beigām ∙ ta oli järjekorras tagant kolmas rindā viņš bija trešais no beigām 3. aizmugurē, mugurpusē ∙ krae on tagant üleval aizmugurē ir pacelta apkakle 4. iepakaļ, nopakaļ ∙ mine sa ees, ma tulen tagant ej tu pa priekšu, es nākšu nopakaļ

tervitama v 1. sveicināt ∙ mind tervitati ja ma tervitasin vastu mani sveicināja, un es sveicināju pretī; tervita koduseid! pasveicini mājiniekus; tervitades, Anna ar sveicienu, Anna 2. sveikt ∙ konverentsist osavõtjaid tervitas linnapea konferences dalībniekus sveica pilsētas mērs 3. sveicināties ∙ tervitasin kõiki kättpidi sasveicinājos ar visiem, paspiežot roku

toetuma v 1. balstīties ∙ toetu minu vastu atbalsties pret mani; rõdu toetub sammastele balkons balstās uz kolonnām; üksnes oletustele toetuma balstīties tikai uz pieņēmumiem 2. paļauties ∙ sõpradele võib alati toetuda uz draugiem vienmēr var paļauties

tagant torkima skubināt, mudināt, bikstīt ∙ mind pole vaja tagant torkida, tean ise, mis teha! mani nevajag bikstīt, pats zinu, kas jādara!

alt tõmbama apkrāpt, piemānīt ∙ ole mureta, mind juba alt ei tõmba neraizējies, mani jau nu nepiekrāps

tõsiselt adv 1. nopietni ∙ laps vaatas mulle tõsiselt otsa bērns nopietni paraudzījās uz mani; ma mõtlen seda täiesti tõsiselt es domāju to pavisam nopietni; võtab oma kohustusi väga tõsiselt viņš uztver savus pienākumus ļoti nopietni; purjus inimese juttu ei saa võtta tõsiselt piedzēruša cilvēka sacīto nevar uztvert nopietni; te peate tõsiselt harjutama jums nopietni jāvingrinās; tõsiselt haige mees nopietni slims vīrs; olen tema pärast tõsiselt mures es nopietni raizējos par viņu 2. patiesi, patiesībā ∙ mul on temast tõsiselt kahju man viņa ir patiesi žēl; mis siin tõsiselt toimus, ei tea keegi neviens nezina, kas šeit patiesībā notika

`tüssama v {tüssata, `tüssan} krāpt, mānīt ∙ sain tüssata mani apkrāpa

vastu ütlema 1. teikt pretī, atbildēt ∙ ta kuulas mind ära, aga ei öelnud midagi vastu viņš uzklausīja mani, taču neko neteica pretī 2. teikt pretī, apstrīdēt ∙ tuli täita käsku, vastu öelda ei olnud lubatud bija jāpilda pavēle, apstrīdēt nebija ļauts

aru|saamatult adv 1. nesaprotami ∙ ta räägib arusaamatult ning segaselt viņš runā nesaprotami un haotiski 2. neizpratnē ∙ ta vaatas mulle arusaamatult otsa viņš neizpratnē paraudzījās uz mani

eales adv 1. jebkad, vien ∙ kõige huvitavam inimene, keda eales olen tundnud visinteresantākais cilvēks, kādu jebkad esmu pazinis; mõelgu minust, mis eales tahavad lai viņi domā par mani, ko vien vēlas 2. (noliegumā) nekad, nemūžam ∙ ma ei unusta seda eales es to nemūžam neaizmirsīšu

`hull adj {hullu, `hullu, `hulle} 1. traks, ārprātīgs ∙ hulluks minema sajukt prātā; meie metsades hulgub ringi üks hull hunt pa mūsu mežiem klīst viens traks vilks; ta on vihast hull viņš ir traks no dusmām 2. traks, briesmīgs ∙ hullud ajad traki laiki; mind piinab hull köha mani moka traks klepus ∆ ei hullu ega tarka pilnīgi neko; taga hullemaks jo tālāk, jo trakāk

hullu|meelne b adj traks, neprātīgs ∙ hullumeelne inimene traks cilvēks; hullumeelne kavatsus traka iecere; hullumeelne pilk neprātīgs skatiens; mind valdas hullumeelne raev mani pārņēma neprātīgas dusmas

jäle a adj {jäleda, jäledat, jäledaid} 1. riebīgs, pretīgs ∙ jäle hais riebīga smaka 2. riebīgi, pretīgi ∙ jäle kujutleda pretīgi iedomāties 3. sar briesmīgs, milzīgs ∙ mind haaras jäle hirm mani sagrāba briesmīgas bailes

kallis adj {`kalli, kallist, `kalleid} 1. dārgs ∙ kallis ülikond dārgs uzvalks; tootmine on väga kallis ražošana ir ļoti dārga; praegu on iga minut kallis patlaban katra minūte ir dārga 2. mīļš, dārgs ∙ kas sa ei oleks nii kallis ja ei laenaks mulle selle summa? esi tik mīļš, aizdod man šo summu!; kallid külalised dārgie viesi; oota mind, kallis! gaidi mani, dārgais! ∆ kalliks maksma minema sanākt dārgi maksāt

kergelt adv 1. viegli ∙ öösel oli kergelt sadanud naktī bija viegli uzsnidzis; ta oli kergelt vintis viņš bija viegli iereibis; kõik olid kergelt riides visi bija viegli ģērbušies; sain kergelt haavata mani viegli ievainoja; kergelt teenitud raha viegli nopelnīta nauda; ta ei saavutanud elus midagi kergelt viņam nekas dzīvē nenācās viegli 2. mazliet ∙ kergelt lonkama mazliet pieklibot; olukord oli kergelt koomiline situācija bija mazliet komiska

lapse|vanem s 1. viens no bērna vecākiem ∙ lapsevanem pidi tulema kooli vienam no vecākiem bija jāierodas skolā; lastevanemate koosolek vecāku sapulce 2. sar sencis ∙ mu lapsevanemad sõitsid maale mani senči aizbrauca uz laukiem

lõikus s {lõikuse, lõikust, lõikusi} 1. griešana, cirpšana ◦ juukselõikus matu griešana ∙ viljapuude lõikus augļu koku apcirpšana 2. pļauja ∙ algas vilja lõikus sākās labības pļauja 3. (labības) raža ∙ vili kasvab hästi, on oodata head lõikust labība aug labi, gaidāma laba raža; tänavune lõikus šīgada raža 4. med operācija ∙ mind taheti lõikusele saata mani gribēja sūtīt uz operāciju

lõuna s {lõuna, lõunat, lõunaid} 1. dienvidi ◦ lõunalaius dienvidu platums ∙ tuul pöördus lõunasse vējš iegriezās dienvidos; puhkuse ajal sõidame lõunasse atvaļinājuma laikā braucam uz dienvidiem 2. pusdiena, dienvidus ◦ ennelõuna pirmspusdiena; pärastlõuna pēcpusdiena ∙ lõuna paiku hakkas sadama ap pusdienu sāka līt; kell neli pärast lõunat pulksten četros pēcpusdienā 3. pusdienas ◦ lõunapaus pusdienu pauze ∙ mind paluti lõunale mani lūdza pusdienās; lõuna saab varsti valmis pusdienas drīz būs gatavas 4. pusdienu pārtraukums ∙ kaupluses on lõuna veikalā ir pusdienu pārtraukums

maa s {maa, maad, maid} 1. zeme, augsne ◦ maaküsimus zemes jautājums; põllumaa aramzeme; riigimaa valsts zeme ∙ maad harima apstrādāt zemi; maa on porine zeme ir dubļaina; lumi katab maad zemi klāj sniegs; ta kaevab aias maad viņš rok zemi dārzā; varemed tehti maaga tasa drupas nolīdzināja līdz ar zemi 2. zeme, zemeslode ∙ Maa tiirleb ümber Päikese Zeme riņķo ap Sauli; tuiskab nii, et ei näe maa ega taeva vahet putina tā, ka zeme ar debesīm griežas kopā 3. sauszeme, cietzeme ∙ paat lähenes maale laiva tuvojās cietzemei 4. gabals, attālums ∙ meil on pikk maa minna mums tālu jāiet; kauge maa tagant saabunud külalised no tālienes ieradušies viesi; sa oled minust tükk maad noorem tu esi daudz jaunāks par mani 5. lauki ◦ maaelanik lauku iedzīvotājs ∙ ta elab maal viņš dzīvo laukos; suve veetsin maal vasaru pavadīju laukos 6. zeme, valsts ◦ päritolumaa izcelsmes valsts; sisemaa iekšzeme ∙ maailma maad ja rahvad pasaules zemes un tautas; demokraatlik maa demokrātiska valsts; linnud lendavad sügisel soojale maale rudenī putni lido uz siltajām zemēm 7. puse, apvidus ∙ meie mail on palju kauneid paiku mūsu pusē ir daudz skaistu vietu 8. apriņķis ◦ maavalitsus apriņķa valde ∆ maad ja taevast kokku rääkima sarunāt zilus brīnumus; maa alla vajuma ielīst zemē; maad kuulama zondēt augsni; maad võtma izplatīties, pārņemt; maa ja ilm bez gala un malas; maa põleb jalge all zeme deg zem kājām; maa põhja kiruma lādēt no panckām ārā; maast madalast no bērna kājas; maad jagama ķildoties; nagu maa külge naelutatud kā zemē iemiets; nagu maast leitud kā no debesīm nokritis

milline pr {millise, millist, milliseid} kāds, kurš ∙ millistes riikides sa oled käinud? kurās valstīs tu esi bijis?; ma mäletan, milline ta noorena oli es atceros, kāds viņš bija jaunībā; milline tore poiss! kāds jauks zēns!; mind süüdistatakse ei tea millistes pattudes mani apsūdz nez kādos grēkos

otsa a adv 1. (virziens) virsū, uz ∙ vaata, et sa inimestele otsa ei aja! skaties, neuzbrauc virsū cilvēkiem!; kiirrong sõitis kaubarongile otsa ātrvilciens uzbrauca preču vilcienam; ta vaatas küsivalt mulle otsa viņš jautājoši paskatījās uz mani 2. sar klāt, pa virsu ∙ kauba hinnale on jälle mõni sent otsa pandud preces cenai atkal pielikti daži centi 3. galā, cauri ∙ raha sai otsa nauda beidzās; töö ei lõppenud kunagi otsa darbs nekad nebeidzās; haige on näost otsa lõppenud slimnieks ir izkrities sejā

piitsutama v 1. pātagot ∙ kutsar piitsutas hobuseid kučieris pātagoja zirgus 2. šaustīt ∙ tihe vihm piitsutas maad blīvs lietus šaustīja zemi; karm piitsutav satiir skarba, šaustoša satīra; mind haaras piitsutav rahutus mani pārņēma šaustošs nemiers 3. mudināt ∙ piitsutas teisi kiitusega paremale tööle ar uzslavām mudināja citus uz labāku darbu

`pulm s {pulma, `pulma, `pulmi} kāzas ◦ pulmakink kāzu dāvana; pulmapidu kāzu svinības; pulmareis kāzu ceļojums; pulmavanem kāzu vadītājs; pulmavärav kāzu vārti; pulmaöö kāzu nakts ∙ pulmi pidama svinēt kāzas; mind kutsuti pulma mani ielūdza kāzās; suured pulmad lielas kāzas ∆ pulmi püsti ajama sarīkot kāzas; punane pulm asinspirts

pööritama v 1. grozīt, griezt, virpināt ∙ tuul pööritab kuivanud lehti vējš virpina sausās lapas; ta pööritab rohukõrt sõrmede vahel viņš groza zāles stiebru pirkstos; kõrgus pani pea pööritama augstumā sagriezās galva 2. griezties ∙ sees kõik pööritab iekšā viss griežas 3. valbīt, bolīt ∙ tüdruk pööritas edevalt silmi meitene koķetējot valbīja acis; ta vahtis mulle silmi pööritades otsa acis bolīdams, viņš raudzījās uz mani

`selg s {selja, `selga, `selgi} 1. mugura ◦ seljaaju muguras smadzenes; seljadekoltee muguras dekoltē; seljalihas muguras muskulis; seljavalu muguras sāpes; seljavigastus muguras trauma ∙ selg valutab mugura sāp; ta seisab seljaga minu poole viņš stāv ar muguru pret mani; minul on uus ülikond seljas man mugurā ir jauns uzvalks; aita mul mantel seljast! palīdzi man novilkt mēteli!; tüdruk lõi pea uhkelt selga meitene lepni atmeta galvu; ta istub jalgratta selga viņš sēžas uz riteņa 2. mugura, mugurpuse, virspuse ◦ ahjuselg krāsns mugura; tooliselg krēsla atzveltne; kindaselg cimda virspuse ∙ eemalt paistsid mägede lumised seljad tālumā vīdēja sniegotās kalnu muguras; sirge seljaga mantel taisna piegriezuma mētelis 3. klajs ◦ sooselg purva klajs; veeselg ūdens klajs ∙ tee viib üle nõmme selja ceļš ved pār sila klajumu ∆ kellegi seljas elama dzīvot kādam uz kakla; kellelegi selga pöörama pagriezt kādam muguru; selga sirgu ajama iztaisnot muguru

tasa b adv 1. līdz, vienā līmenī, vienā augstumā ∙ vesi tõusis jões kaldaga tasa ūdens upē uzkāpa līdz krasta malai; hanged olid aedadega tasa kupenas bija žogu augstumā 2. līdzīgs, norēķinājies ∙ mina petsin sind, sina petsid mind, nüüd oleme tasa es krāpu tevi, tu krāpi mani, tagad esam līdzīgi; võlga peavad nad tasa töötama parāds viņiem jāatstrādā

välja trügima 1. spiesties laukā, spraukties laukā, izspiesties, izspraukties ∙ inimesed hakkasid bussist välja trügima cilvēki sāka spiesties laukā no autobusa 2. (līdz kaut kam) aizspraukties, izspraukties ∙ ta trügis end rahvast täis saalis vabade kohtadeni välja cilvēku pārpildītajā zālē viņš aizspraucās līdz brīvajām vietām 3. izspiest, izgrūst, izstumt ∙ mind trügiti järjekorrast välja mani izstūma no rindas

vallutama v 1. iekarot ∙ vaenlane vallutas mitu linna iemaidnieks iekaroja vairākas pilsētas; mäetippu vallutama iekarot kalna virsotni; see film on vallutanud kogu maailmas inimeste südameid šī filma ir iekarojusi cilvēku sirdis visā pasaulē 2. pārņemt, piepildīt ∙ mind vallutas hirm mani pārņēma bailes

üksi|silmi adv vērīgi, cieši, saspringti ∙ jälgisin üksisilmi, kuidas ta seda tegi es vērīgi skatījos, kā viņš to dara; ta vaatas mulle tükk aega üksisilmi otsa viņš labu laiku cieši raudzījās uz mani; koer vaatas üksisilmi kassi suns sapringti skatījās uz kaķi

aimus s {aimuse, aimust, aimusi} nojauta, priekšnojauta ∙ halb aimus slikta nojauta; aimused ei petnud mind nojauta mani nepievīla

ebamugavus|tunne s neērtības sajūta ∙ tema juuresolekul haarab mind seletamatu ebamugavustunne viņa klātbūtnē mani pārņem neizskaidrojama neērtības sajūta

eba|viisakas adj nepieklājīgs ∙ ebaviisakas käitumine nepieklājīga uzvedība; ta oli minu vastu ebaviisakas viņš pret mani bija nepieklājīgs

eemale adv (virziens) prom, nost, tālāk ∙ mine eemale paej nost; rong kannab mind eemale kodulinnast vilciens ved mani prom no dzimtās pilsētas; ta valis istekoha orkestrist võimalikult eemale viņš izvēlējās sēdvietu iespējami tālu no orķestra

enese a pr {`enda, ennast} 1. paša-, savs, sevis ∙ ta on enese meelest kangesti tark viņš, pēc paša domām, ir ļoti gudrs; ta pani mu enese kõrvale istuma viņš apsēdināja mani sev blakus 2. sevi ∙ ta tõmbas enese kössi viņš sarāvās čokurā

hirmutama v baidīt, biedēt ∙ see otsus hirmutas mind šis lēmums mani baidīja; perenaine hirmutab hernestest kanu saimniece baida vistas laukā no zirņiem

tagasi hoidma atturēt, valdīt ∙ miski hoidis mind tagasi kaut kas mani atturēja; suure vaevaga hoidsin pisaraid tagasi ar lielām pūlēm valdīju asaras

hulka a adv 1. starpā, iekšā, klāt ∙ kakelge, kui tahate, mis te mind sinna hulka kisute! plēsieties, ja gribat, bet mani tur iekšā nevelciet!; ta valas piimale vett hulka viņš pielēja pienam ūdeni 2. sar daudz, ievērojami, pulka ∙ hulka rohkem daudz vairāk

`hülgama v {hüljata, `hülgan} pamest, atraidīt ∙ ta hülgas lapsed viņš pameta bērnus; kujutlusvõime oli mind hüljanud iztēle mani bija pametusi; hüljatud seisukoht noraidīts viedoklis

imestama v 1. izbrīnīt, pārsteigt ∙ vaatepilt pani mind imestama skats mani pārsteidza 2. brīnīties, būt pārsteigtam ∙ imestan su kannatlikkust brīnos par tavu pacietību

infor`meerima v {infor`meerida, informeerin} informēt ∙ ta informeeris mind juhtunust viņš informēja mani par notikušo

ümber jooksma 1. skraidīt apkārt, skriet apkārt 2. skrienot apgāzt ∙ äärepealt oleks ta mind esikus ümber jooksnud skriedams viņš gandrīz būtu mani priekšnamā apgāzis

jõllitama v 1. bolīt, valbīt ∙ silmi jõllitama bolīt acis 2. blenzt ∙ ära jõllita mu peale! neblenz uz mani!

kaasa b adv (virziens) līdzi ∙ koer jooksis kõikjale poistega kaasa suns visur skrēja zēniem līdzi; ta tiris mind kättpidi kaasa viņš vilka mani aiz rokas līdzi; üks muutus toob kaasa teise vienas pārmaiņas nes līdzi citas; tunnen kaasa! jūtu līdzi!; pillimees laulis oma mängule kaasa muzikants dziedāja savai spēlei līdzi; ta on kaasa teinud mitmes filmis viņš ir līdzdarbojies vairākās filmās; kaasa arvatud ieskaitot

kade b adj {kadeda, kadedat, kadedaid} skaudīgs ∙ kadeda silmaga vaatama skatīties ar skaudīgu aci; ta on minu peale kade viņš mani apskauž

üle kasvama 1. pāraugt ∙ umbrohi kasvas taimedest üle nezāles pārauga augus; ta asvas minust varsti üle viņš drīz mani pārauga; ülekasvanud istikud pārauguši stādi 2. apaugt ∙ kaldad on üle kasvanud pajupõõsastega krasti ir apauguši ar kārklu krūmiem

kilda pop (virziens) pulkā, skaitā ∙ võtke ka mind endi kilda ņemiet arī mani savā pulkā; ülesanne ei kuulunud just kergete kilda uzdevums nebija no vieglākajiem

alla kiskuma (lejā) novilkt, nodzīt ∙ kiskus mind kännu otsast alla viņš novilka mani no celma; ettevõtjad kiskusid palgad alla uzņēmēji samazināja algas; paar halba õpilast kisuvad klassi õppeedukuse alla daži slikti skolēni pazemina klases sekmību

kaasa kiskuma 1. raut līdzi ∙ inimvool kiskus mind endaga kaasa cilvēku plūsma rāva mani līdzi 2. aizraut ∙ tema eeskuju kisub kaasa viņa piemērs aizrauj

`kohtlema v {kohelda, `kohtlen} izturēties, attiekties ∙ kedagi sõbralikult kohtlema izturēties pret kādu draudzīgi; sul pole õigust mind niiviisi kohelda! tev nav tiesību pret mani šādi izturēties!

üles kohutama izbiedēt, iztrūcināt ∙ püssipauk kohutas linnuparve üles bises šāviens izbiedēja putnu baru; metsik lärm kohutas mind unest üles mežonīgs troksnis iztrūcināja mani no miega

kollitama v 1. spokoties ∙ vaimud kollitavad gari spokojas 2. baidīt ∙ ära kollita mind nende juttudega nebaidi mani ar tiem stāstiem 3. darīt raizes ∙ rahapuudus kollitas igal sammul naudas trūkums darīja raizes uz katra soļa

`krapsama v {krapsata, `krapsan} 1. pakampt, pagrābt ∙ ta krapsas mul käest kinni viņš pagrāba mani aiz rokas 2. pielēkt, palēkties ∙ sõdur krapsas valveseisangusse kareivis pielēca miera stājā 3. uzšķilt ∙ ta krapsas tiku põlema viņš uzšķīla sērkociņu

kuni a knj 1. līdz ∙ kümme kuni viisteist kilo desmit līdz piecpadsmit kilogrami 2. kamēr ∙ magasin, kuni mind äratati gulēju, kamēr mani pamodināja; kuni nad pakkisid, haihtus udu kamēr viņi kravājās, migla izgaisa

kurjalt adv 1. dusmīgi ∙ isa vaatas mulle väga kurjalt otsa tēvs dusmīgi uz mani paskatījās 2. nelāgi ∙ haav veritses kurjalt brūce nelāgi asiņoja 3. ļauni

`kutsuma v {`kutsuda, kutsun} 1. saukt, aicināt ∙ ta kutsus mind appi viņš sauca mani palīgā; lapsed kutsuti tuppa bērni tika iesaukti istabā; kutsumata külaline neaicināts viesis; töötajad kutsuti koosolekule darbiniekus sasauca uz sapulci; kevad kutsub loodusse pavasaris sauc dabā 2. saukt, dēvēt ∙ sõbrad kutsusid Robertit Bobiks draugi sauca Robertu par Bobu

käsutama v 1. izrīkot, komandēt ∙ ta käsutab töölisi viņš izrīko strādniekus; mis õigusega sa mind käsutad? ar kādām tiesībām tu mani izrīko?; admiral käsutas kümme sõjalaeva admirālis komandēja desmit karakuģus; meie käsutada on suured summad mūsu rīcībā ir lielas summas 2. likt doties, likt darīt ∙ lapsed käsutati tuppa bērniem lika iet istabā; vaenlastel käsutati käed üles ienaidniekiem lika pacelt rokas

külastama v 1. apciemot ∙ ta külastas mind sageli viņš bieži mani apciemoja 2. apmeklēt ∙ külastage meie kauplust! apmeklējiet mūsu veikalu!; külastan aeg-ajalt kunstiajalooloenguid laiku pa laikam apmeklēju mākslas vēstures lekcijas

kütkestama v pievilkt, piesaistīt ∙ ma ei tea, mis mind temas kütkestab es nezinu, kas mani viņā pievelk; särav reklaam kütkestas ta pilku mirdzoša reklāma piesaistīja viņa skatienu

üles kütma uzkurināt ∙ mõtted kütsid mu üles domas mani uzkurināja

`küütima v {`küütida, küüdin} vest, pārvadāt ∙ naaber küütis mind koju kaimiņš aizveda mani mājās

maha laskma 1. (lejā) nolaist ∙ pükse maha laskma nolaist bikses 2. (no transportlīdzekļa) izlaist ∙ lase mind selle maja juures maha izlaid mani pie šīs mājas 3. nošaut ∙ jahimehed olid hundi maha lasknud mednieki bija nošāvuši vilku

lihtne adj {lihtsa, lihtsat, lihtsaid} vienkāršs ∙ lihtne ülesanne vienkāršs uzdevums; lihtne lõuna vienkāršas pusdienas; ta võttis mu vastu lihtsa teesklematu rõõmuga viņš mani saņēma ar vienkāršu, neviltotu prieku

maha lööma 1. (lejā) nosist, notriekt, nolaist ∙ õunu puu otsast maha lööma nosist ābolus no koka; ta lõi mu jalust maha viņš notrieca mani no kājām; ta lõi silmad häbelikult maha viņš kautrīgi nolaida acis 2. sar nosist, nogalināt ∙ välk lõi karjamaal lehma maha zibens nosita govi ganībās 3. sar izcīnīt ∙ lahingut maha lööma izcīnīt kauju