[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`selg s {selja, `selga, `selgi} 1. mugura ◦ seljaaju muguras smadzenes; seljadekoltee muguras dekoltē; seljalihas muguras muskulis; seljavalu muguras sāpes; seljavigastus muguras trauma ∙ selg valutab mugura sāp; ta seisab seljaga minu poole viņš stāv ar muguru pret mani; minul on uus ülikond seljas man mugurā ir jauns uzvalks; aita mul mantel seljast! palīdzi man novilkt mēteli!; tüdruk lõi pea uhkelt selga meitene lepni atmeta galvu; ta istub jalgratta selga viņš sēžas uz riteņa 2. mugura, mugurpuse, virspuse ◦ ahjuselg krāsns mugura; tooliselg krēsla atzveltne; kindaselg cimda virspuse ∙ eemalt paistsid mägede lumised seljad tālumā vīdēja sniegotās kalnu muguras; sirge seljaga mantel taisna piegriezuma mētelis 3. klajs ◦ sooselg purva klajs; veeselg ūdens klajs ∙ tee viib üle nõmme selja ceļš ved pār sila klajumu ∆ kellegi seljas elama dzīvot kādam uz kakla; kellelegi selga pöörama pagriezt kādam muguru; selga sirgu ajama iztaisnot muguru

`raatsima a v {`raatsida, raatsin} būt žēl, nespēt ∙ ma ei raatsinud sind äratada man bija žēl tevi modināt; ma ei raatsi sinu aega raisata man ir žēl velti tērēt tavu laiku; marjad olid riknenud, aga ta ei raatsinud neid ära visata ogas bija sabojājušās, taču viņš nespēja tās izmest

isu s {isu, isu, isusid} 1. ēstgriba, apetīte ◦ hundiisu vilka apetīte ∙ mul on hea isu man ir laba ēstgriba; isu täis sööma pieēsties, atēsties; head isu! labu ēstgribu! 2. vēlēšanās, dziņa, kāre ◦ tööisu vēlēšanās strādāt ∙ mul pole vähimatki isu külla minna man nav ne mazākās vēlēšanās doties ciemos; tal pole isu õppida viņam negribas mācīties

`tundma v {`tunda, tunnen} 1. just, manīt ∙ tunnen seljas valu jūtu sāpes mugurā; kuidas sa ennast tunned? kā tu jūties?; õhus on tunda kevadet gaisā jūtams pavasaris; tunnen sinust puudust man tevis trūkst; huvi tundma interesēties; tunda andma likt manīt 2. pazīt, pārzināt ∙ laps tunneb juba tähti bērns jau pazīst burtus; seadusi tundma pārzināt likumus; soovin teda paremini tundma õppida vēlos viņu labāk iepazīt

`tõmbama v {tõmmata, `tõmban} 1. vilkt ∙ ta tõmbas tooli lauale lähemale viņš pievilka krēslu tuvāk galdam; tõmbasin kardina eest atvilku aizkaru; ta tõmbas kindad kätte viņš uzvilka cimdus; lõuendit raami peale tõmbama uzvilkt audeklu uz rāmja; tõmbasin kopsudesse niisket mereõhku ievilku plaušās mitro jūras gaisu; ahi tõmbab halvasti krāsns slikti velk; mind tõmbab mere äärde mani velk pie jūras; pane uks kinni, tuul tõmbab aizver durvis, vējš velk 2. vilkties, veidoties, kļūt ∙ kohv on juba tõmmanud kafija ir jau ievilkusies; tõmbab pimedaks tumst 3. sūkt, smēķēt ∙ ta tõmbab piipu viņš smēķē pīpi 4. sar vilkt, gāzt, raut ∙ võta relv ja tõmba! ņem ieroci un gāz!; tõmbasime kumbki tubli lonksu rummi ierāvām abi pa krietnam ruma malkam; vaat kui tõmban sulle vastu vahtimist! ka vilkšu tev pa ģīmi! 5. sar (par enerģisku darbību) rauties, sisties, plēsties ∙ ta tõmbab töötada kahe koha peal viņš raujas divos darbos; ta tõmbab magada viņš guļ kā nosists 6. sar zust, tīties ∙ tõmmake uttu, poisid! zūdiet miglā, zēni! 7. sar izvilkt, aizvilkt, nozagt ∙ bussis tõmmati mul rahakott ära autobusā man izvilka naudasmaku; jalgratas tõmmati ära velosipēdu nozaga 8. sar krāpt, mānīt ∙ sain viie euroga tõmmata mani apkrāpa par pieciem eiro; teisi ninast tõmbama vazāt citus aiz deguna 9. sar āzēt, vilkt uz zoba ∙ sõbrad tõmbasid teda vahel, aga mitte pahatahtlikult draugi reizēm vilka viņu uz zoba, bet ne ļaunprātīgi

olema v {`olla, olen} būt ∙ ma mõtlen, järelikult ma olen es domāju, tātad esmu; vanaisa ei ole enam vectēva vairs nav; lapsed on toas bērni ir istabā; praegu on talv pašlaik ir ziema; mul on hirm man ir bail; mul on hea olla man ir labi; mis sul viga on? kas tev kaiš?; olen tööl esmu darbā; raha pole ollagi naudas nav nemaz; eks ole? vai ne?; olgu siis nii lai būtu tā; ma olen töö lõpetanud es esmu beidzis darbu; siis oli ta juba surnud tad viņš bija jau miris; me oleksime läinud mēs būtu gājuši

tegemine s {tegemise, tegemist, tegemisi} 1. darīšana, taisīšana, gatavošana ◦ söögitegemine ēdiena gatavošana; mittemidagitegemine nekā nedarīšana ∙ jaanitule tegemine on vana komme jāņuguns kurināšana ir sena tradīcija; töö tahab tegemist darbs jāpadara 2. darīšanas, darbs ∙ sõidan linna, mul on seal tegemist braucu uz pilsētu, man tur ir darīšanas; ehitusel jätkub tegemist veel kuuks ajaks būvē darba pietiks vēl mēnesim 3. pūles ∙ oli suur tegemine, et ots otsaga kokku saada vajadzēja krietni nopūlēties, lai savilktu galus kopā 4. darīšana, sakars, daļa ∙ kas sa üldse tead, kellega sul tegemist on? vai tu vispār zini, ar ko tev ir darīšana?; mul pole sellega mingit tegemist man ar to nav nekāda sakara

teine b pr {teise, `teist, `teisi} 1. cits, otrs ∙ ajasin ta kellegi teisega segamini sajaucu viņu ar kādu citu; pane teine kleit selga uzvelc citu kleitu; ta on teises toas viņš ir citā istabā; teisel hommikul olid külalised kadunud otrā rītā ciemiņi bija pazuduši; ta käib ühe arsti juurest teise juurde viņš staigā no viena ārsta pie otra; räägiti ühest ja teisest runāja par šo un to 2. cits, citāds ∙ õel on teine iseloom kui minul māsai ir citāds raksturs nekā man 3. (par tikko minētu lietu vai personu) tas, tā, viņš, viņa ∙ ta ostis arvuti, aga ei oska teist kasutada viņš nopirka datoru, bet nemāk to lietot; ma ei raatsinud tüdrukut üles ajada, magas teine nii magusasti man bija žēl meiteni modināt, viņa tik saldi gulēja

otsatu b adv bezgala-, bezgalīgi ∙ mu rõõm oli otsatu suur mans prieks bija bezgala liels; mul on otsatu palju teha man ir bezgala daudz darāmā

oma c pr {oma, oma, omi} 1. savs, paša- ∙ ta saavutas oma eesmärgi viņš sasniedza savu mērķi; ta on oma tööga rahul viņš ir apmierināts ar savu darbu; minu oma manējais 2. sevis ∙ ta ostis omale kingad viņš nopirka sev kurpes 3. pats ∙ mine sina, mul omal pole aega ej tu, man pašam nav laika

`ütlema v {ütelda ~ `öelda, `ütlen} 1. teikt, sacīt ∙ ta ütles mulle komplimente viņš teica man komplimentus; eile raadios öeldi, et on tormi oodata vakar radio teica, ka gaidāma vētra; pastor ütleb kantslis jutlust mācītājs kancelē saka sprediķi; ees on jõgi, ütleme, oma sada meetrit lai priekšā ir upe, teiksim, savus piecus metrus plata 2. pateikt, pavēstīt ∙ ma ütlesin kõva häälega oma nime es skaļā balsī pateicu savu vārdu; tema pilk ütles mulle kõik viņa skatiens man pavēstīja visu; vaidluses oma sõna sekka ütlema pateikt savu vārdu strīdā 3. izteikt ∙ minu nimi teile vaevalt midagi ütleb mans vārds jums diez vai kaut ko izteiks

tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot ∙ süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt ∙ tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt ∙ mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties ∙ võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt ∙ tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties ∙ sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt ∙ see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties ∙ tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties ∙ tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot ∙ kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt ∙ laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs

kiire b s {`kiire, kiiret, `kiireid} steiga ∙ mul pole kuskile suurt kiiret man nav lielas steigas; selle tööga on mul kiire šis darbs man ir steidzams

mahti adv iespēja, laiks, vaļa ∙ ma pole saanud mahti kirjutada man nav bijusi iespēja rakstīt; ei ole mahti lugeda nav laika lasīt; anna mulle mahti mõelda ļauj man padomāt

vastu tulema 1. nākt pretī ∙ ta tuli mulle tänaval vastu viņš nāca man pretī pa ielu; tule mulle jaama vastu! atnāc man pretī uz staciju! 2. būt priekšā ∙ mine otse edasi, kuni jõgi vastu tuleb ej taisni, kamēr priekšā būs upe 3. nākt pretī, izpalīdzēt ∙ ta tuli mulle vastu ja aitas mind viņš nāca man pretī un izpalīdzēja

valusalt adv 1. sāpīgi ∙ ta lõi mind väga valusalt viņš man ļoti sāpīgi iesita; sellest on mul valusalt kahju man par to ir ļoti žēl 2. spēcīgi, spoži ∙ kuivad puud põlevad valusalt sausa malka deg spoži

järel a adv pakaļ, iepakaļ ∙ ta käis mul tükk aega järel viņš labu laiku gāja man pakaļ; üks ütles sõnad ees, teised kordasid järel viens teica vārdus priekšā, citi atkārtoja; kell on järel pulkstenis atpaliek; poiss on õppimises järel zēns atpaliek mācībās; mul on ainult viis eurot järel man palikuši tikai pieci eiro

kõrini adv 1. līdz kaklam ∙ mul on sellest kõigest kõrini man tas viss ir līdz kaklam; ettevõte on kõrini võlgades uzņēmums ir parādos līdz kaklam; tööd on kõrini darba ir līdz kaklam 2. līdz ūkai ∙ end kõrini täis sööma pieēsties līdz ūkai 3. pavisam, līdz nāvei ∙ ta on mu kõrini ära tüüdanud viņš man ir apnicis līdz nāvei

mälestus s {mälestuse, mälestust, mälestusi} 1. atmiņas ∙ kaunid mälestused lapsepõlvest skaistas bērnības atmiņas; ta räägib oma mälestusi viņš stāsta savas atmiņas; ta kavatseb mälestusi kirjutada viņš taisās rakstīt atmiņas 2. piemiņa ∙ ta kinkis mulle mälestuseks oma pildi viņš uzdāvināja man par piemiņu savu fotogrāfiju 3. piemiņa, atcere ∙ leinaseisak lahkunu mälestuseks klusuma brīdis aizgājēja piemiņai 4. sar atmiņa ∙ minu mälestuse järgi oli see ilus suvepäev man palicis atmiņā, ka tā bija skaista vasaras diena

usaldama v 1. uzticēties, paļauties ∙ usaldan sind kui iseennast uzticos tev kā pats sev; neid andmeid ei maksa täiel määral usaldada šiem datiem nevar pilnībā uzticēties 2. uzticēt ∙ ta usaldas lapse minu hoolde viņš uzticēja man pieskatīt bērnu; mulle usaldatud saladus man uzticētais noslēpums 3. uzdrīkstēties, uzdrošināties ∙ ta seisis, usaldamata silmi tõsta viņš stāvēja, neuzdrīkstēdamies acis pacelt

`andma v {`anda, annan} 1. dot, sniegt ∙ anna mulle käsi dod man roku; anna mulle riiulilt raamat pasniedz man no plaukta grāmatu; verd andma nodot asinis; tööd andma dot darbu; läbirääkimised ei andnud tulemusi sarunas nedeva rezultātu; retsensent annab käsikirja kohta hinnangu recenzents sniedz vērtējumu par manuskriptu; peaminister andis neile audientsi premjerministrs pieņēma viņus audiencē 2. piešķirt ∙ ordeneid andma piešķirt ordeņus; talle anti doktorikraad viņam piešķīra doktora grādu; viimast lihvi andma piešķirt galīgo slīpējumu; sõnadele suuremat kaalu andma piešķirt vārdiem lielāku svaru 3. nodrošināt, sagatavot ∙ katlamaja annab soojust kogu linnaosale katlumāja nodrošina siltumu visai pilsētas daļai; maaülikool annab põllumajanduse spetsialiste lauksaimniecības universitāte sagatavo lauksaimniecības speciālistus 4. būt iespējamam ∙ temaga annab rääkida ar viņu ir iespējams runāt; tegime kõik, mis teha andis darījām visu, ko bija iespējams izdarīt 5. sar sadot ∙ anna talle nii, et mäletab! sadod viņam tā, lai atceras!

mina b pr {minu ~ mu, `mind, `meid} es ∙ mina tulen ka kaasa es arī nākšu līdzi; see raamat on minu oma šī grāmata ir mana; lapsed on minusse bērni ir līdzīgi man

oma|ealine b adj sava vecuma- ∙ mul pole omaealisi sõpru man nav draugu manā vecumā

ära petma 1. (pavisam) piemānīt, pievilt, piekrāpt ∙ mul ei õnnestunud sind ära petta man neizdevās tevi piemānīt 2. aizkūkot ∙ kägu pettis mu ära dzeguze mani aizkūkoja

peal a adv virsū, pāri ∙ loikudel on jääkirme peal uz peļķēm ir ledus kārtiņa; tal oli kampsun seljas ja mantel peal viņam mugurā bija džemperis un pāri tam mētelis; mul on hirm peal man ir bail

tõsiselt adv 1. nopietni ∙ laps vaatas mulle tõsiselt otsa bērns nopietni paraudzījās uz mani; ma mõtlen seda täiesti tõsiselt es domāju to pavisam nopietni; võtab oma kohustusi väga tõsiselt viņš uztver savus pienākumus ļoti nopietni; purjus inimese juttu ei saa võtta tõsiselt piedzēruša cilvēka sacīto nevar uztvert nopietni; te peate tõsiselt harjutama jums nopietni jāvingrinās; tõsiselt haige mees nopietni slims vīrs; olen tema pärast tõsiselt mures es nopietni raizējos par viņu 2. patiesi, patiesībā ∙ mul on temast tõsiselt kahju man viņa ir patiesi žēl; mis siin tõsiselt toimus, ei tea keegi neviens nezina, kas šeit patiesībā notika

ära viskama 1. (ārā) izmest, izsviest ∙ katkine vaas visati ära saplēsto vāzi izmeta 2. nomest, novilkt ∙ viska mantel ära nomet mēteli 3. izdzert, izmest ∙ viska pits ära, mis sa ootad! izmet glāzīti, ko tu gaidi! 4. izmest, izsviest, izšķiest ∙ sa viskasid nende kingade eest nelikümmend eurot ära? tu izsviedi par šīm kurpēm četrdesmit eiro? 5. sar apnikt, apriebties ∙ mul viskas see seltskond täiesti ära man tā kompānija galīgi apnika 6. sar novicot, nosoļot, noiet ∙ kilomeeter on naljaasi jalgsi ära visata novicot kājām kilometru ir nieks

mängu|ruum s 1. rotaļu telpa ∙ lasteaia mänguruumid bērnudārza rotaļu telpas 2. pārn vieta manevrēšanai ∙ selles projektis ei ole mul mänguruumi šajā projektā man nav vietas manevrēšanai

kogemus s {kogemuse, kogemust, kogemusi} pieredze ∙ aastatega omandatud isiklikud kogemused ar gadiem iegūta personiska pieredze; mul on koertega juba halbu kogemusi man jau ir slikta pieredze ar suņiem

teravalt adv 1. asi ∙ roided tungivad teravalt esile asi izspiežas ribas; värv lõhnab teravalt krāsa smaržo asi; mulle vastati teravalt man atbildēja asi 2. vērīgi, uzmanīgi ∙ teravalt kuulama vērīgi klausīties

valu a s {valu, valu, valusid} 1. sāpes ◦ hambavalu zobu sāpes; kaotusvalu zaudējuma sāpes ∙ haige kannatab valusid slimnieks cieš sāpes; valud andsid natukene järele sāpes mazliet atlaida; sinu sõnad teevad mulle valu tavi vārdi mani sāpina 2. vēlēšanās, kāre ∙ mul ei ole mingit valu seda teha man nav nekādas vēlēšanās to darīt 3. sar steiga, spars ∙ ta kihutas tulise valuga minema viņš aizjoņoja kā plēsts; töö käis täie valuga darbs ritēja pilnā sparā ∆ esimese valuga pirmajā mirklī; jalgadele valu andma dot kājām vaļu; kellelegi valu andma kādam sadot, likt trūkties

viga s {`vea, viga, vigu} 1. kļūda ◦ grammatika­viga gramatiska kļūda; trükiviga drukas kļūda; tüüpviga tipiska kļūda ∙ vigade parandus kļūdu labojums; mul polnud etteütluses ühtki viga man diktātā nebija nevienas kļūdas 2. kļūme, defekts, bojājums ◦ südameviga sirds defekts ∙ kellal on mingi viga pulkstenim ir kāds bojājums 3. kaite, vaina ∙ tal on mingi sisemine viga, jääb järjest kõhnemaks viņam ir kāda iekšķīga vaina, kļūst arvien tievāks; poiss kukkus puu otsast alla ja sai viga zēns nokrita no koka un savainojās; mis sul viga on? kas tev kaiš?; viga on minus vaina ir manī

`õrn adj {õrna, `õrna, `õrnu} 1. maigs ∙ kõiges oli tunda ema õrna hoolt visā bija jūtamas mātes maigās rūpes; õrna hingega poisike puisēns ar maigu dvēseli; õrnad lumehelbed maigas sniegpārsliņas; õrn vasikaliha maiga teļa gaļa; õrn šampoon maigs šampūns 2. delikāts ∙ see on eriti õrn küsimus tas ir īpaši delikāts jautājums 3. trausls ∙ munakoor on õrn olas čaumala ir trausla; tantsija õrn ja painduv keha dejotājas trauslais un lokanais ķermenis 4. viegls, mazs, tikko manāms ∙ põsekedele tõusis õrn puna vaigos ieplūda viegls sārtums; mul polnud sellest õrna aimugi man nebija par to ne mazākās nojausmas 5. vājš, švaks ∙ ta on õrna tervisega viņam ir vāja veselība; õrna närvisüsteemiga lapsed bērni ar vāju nervu sistēmu; õrnem sugu vājais dzimums 6. maigi ◦ õrnsinine maigi zils

ära tegema 1. izdarīt, paveikt, izpildīt ∙ ta on alati valmis ära tegema musta töö viņš vienmēr ir gatavs paveikt melno darbu; mul on kõik eksamid ära tehtud man ir nokārtoti visi eksāmeni 2. saklāt ∙ tegin voodi ära saklāju gultu 3. noburt ∙ pahad naabrid on lehma ära teinud ļaunie kaimiņi ir nobūruši govi 4. sar pieveikt, uzvarēt, pārspēt ∙ meie meeskond tegi soomlastele ära mūsu komanda pieveica somus

õigus s {õiguse, õigust, õigusi} 1. tiesības ◦ eelisostuõigus pirmpirkuma tiesības; omandiõigus īpašumtiesības; mereõigus jūras tiesības ∙ rüütlite õigused Liivimaal bruņinieku tiesības Livonijā; tal on õigus siin majas elada viņam ir tiesības dzīvot šajā mājā; rahvusvaheline õigus starptautiskās tiesības 2. taisnība ∙ mul on õigus man ir taisnība; õigust taga nõudma pieprasīt taisnību

absoluutselt adv absolūti ∙ mul polnud absoluutselt mingeid võimalusi man nebija absolūti nekādu iespēju

armastama v 1. mīlēt ∙ vanemad armastavad oma lapsi vecāki mīl savus bērnus 2. patikt, mīlēt ∙ armastan vaikust man patīk klusums; mänd armastab liivast maad priedei patīk smilšaina augsne; oma tööst ta ei armasta rääkida viņš nemīl runāt par savu darbu

kõrvale astuma paiet malā ∙ ma peaksin kõrvale astuma ja andma teed noortele man būtu jāpaiet malā un jādod ceļš jaunajiem

avanema v 1. vērties, atvērties ∙ toa aknad avanevad aeda istabas logi veras uz dārzu; eesriie avaneb priekškars atveras; minul avanesid silmad man atvērās acis; mäelt avaneb vaade merele no kalna paveras skats uz jūru; tal avanes hea võimalus viņam pavērās laba iespēja 2. atklāties ∙ inimese olemus avaneb tema tegudes cilvēka būtība atklājas viņa darbos; raamatus avaneb kirjaniku eripära grāmatā atklājas rakstnieka savdabība

ees a adv pa priekšu, priekšā ∙ poiss ajab lehma enda ees zēns dzen govi sev pa priekšu; mul seal mitu tuttavat ees man tur vairāki paziņas priekšā; pikk päev ees gara diena priekšā ∆ ees ja taga priekšā pakaļā

ega b knj ne, nedz, ne arī ∙ sellist raha pole ei sul ega mul tādas naudas nav ne tev, ne man; siin ei ole ühtegi puud ega põõsast te nav neviena koka, ne krūma; tal pole isa, ema ega muid lähemaid omakseid viņam nav ne tēva, ne mātes, ne arī citu tuvāku radinieku; isa ei tulnud ega tulnud tēvs nenāca un nenāca

ennist adv pirmīt, pirmāk ∙ mul jäi ennist pesupesemine pooleli man pirmīt veļas mazgāšana palika pusratā

ette|kujutus s 1. priekšstats ∙ mul pole oma tulevasest tööst mingit ettekujutust man nav nekāda priekšstata par savu nākamo darbu 2. iedoma ∙ totter ettekujutus stulba iedoma

haigutus s {haigutuse, haigutust, haigutusi} žāvas ∙ haigutus tikkus mulle peale man nāca žāvas

hale b adj {haleda, haledat, haledaid} 1. nožēlojams, bēdīgs ∙ hale saatus nožēlojams liktenis; hale meel bēdīgs prāts 2. žēl ∙ mul hakkas sinust hale man kļuva tevis žēl

harjumatult adv nepierasti, neierasti ∙ mul oli täna harjumatult palju aega man šodien bija neierasti daudz laika

herilane s {herilase, herilast, herilasi} (Vespa) lapsene ∙ herilane nõelas mind man iedzēla lapsene

hirmsasti adv briesmīgi, ļoti ∙ tahan hirmsasti magada man briesmīgi gribas gulēt

hoobilt adv 1. uzreiz, vienā rāvienā ∙ mulle sai hoobilt kõik selgeks man uzreiz viss kļuva skaidrs 2. piepeši, pēkšņi ∙ ta jäi hoobilt seisma viņš piepeši apstājās

`hoolima v {`hoolida, hoolin} 1. rūpēties, gādāt ∙ sa peaksid oma lastest rohkem hoolima tev vajadzētu vairāk rūpēties par saviem bērniem 2. just patiku, interesēties, likties zinis ∙ ta taipas, et tüdruk ei hooli temast sugugi viņš saprata, ka meitene neliekas par viņu ne zinis 3. ņemt vērā, pievērst uzmanību ∙ ta ei hooli eeskirjadest viņš nepievērš uzmanību noteikumiem; ma ei hooli sellest mitte põrmugi man tas ir pilnīgi vienalga

hullusti adv 1. traki, trakoti ∙ ta käed värisesid hullusti viņa rokas traki trīcēja; mul hakkas temast hullusti kahju man kļuva viņa trakoti žēl; tee tundub nii hullusti pikana ceļš šķiet tik trakoti garš 2. traki, nelāgi ∙ täna kukkus küll hullusti välja šodien gan nelāgi sanāca

ihuma v trīt ∙ kirvest ihutakse kahelt poolt cirvi trin no abām pusēm; lind ihub nokka putns trin knābi; ma ihun ta peale hammast man uz viņu ir zobs

jahmerdama v 1. ņemties, nopūlēties ∙ mul pole aega sinuga jahmerdada man nav laika ar tevi ņemties 2. pļāpāt, muldēt ∙ ära jahmerda nepļāpā

janu s {janu, janu, janusid} 1. slāpes ∙ soolane toit tekitab janu sāļš ēdiens izraisa slāpes; mul on janu man slāpst 2. slāpes, alkas, kāre ◦ elujanu dzīves alkas; kõmujanu sensāciju kāre; teadmis­janu zināšanu slāpes ∙ janu kultuuri järele slāpes pēc kultūras 3. (liels) malks ∙ jõin hea janu allikavett iedzēru krietnu malku avota ūdens

jube a adj {jubeda, jubedat, jubedaid} 1. baigs, baiss, briesmīgs ∙ jube mõrv baisa slepkavība; mul on jube häbi man ir briesmīgs kauns 2. baigi, baisi, briesmīgi ∙ seda on jube kuulda dzirdēt to ir briesmīgi; oli nii jube, et külm judin jooksis üle selja bija tik baisi, ka auksti šermuļi skrēja pār muguru

juga s {`joa, juga, jugasid} 1. strūkla ◦ suitsujuga dūmu strūkla; veejuga ūdens strūkla ∙ jäise õhu juga ledaina gaisa strūkla; kuum juga jooksis mul üle selja man karsts pārskrēja pār muguru 2. ūdenskritums ∙ Keila juga Keilas ūdenskritums; rohkete jugadega jõgi upe ar daudziem ūdenskritumiem

jõle a adj {jõleda, jõledat, jõledaid} briesmīgs, riebīgs ∙ jõle mõrv briesmīga slepkavība; mul on jõle peavalu man briesmīgi sāp galva; täna on jõle ilm šodien ir riebīgs laiks

jõle b adv briesmīgi, ļoti ∙ jõle tige briesmīgi nikns; mul on jõle vähe aega man ir briesmīgi maz laika

jälestama v just riebumu, just pretīgumu ∙ jälestan purjus inimesi man riebjas piedzērušies cilvēki

järgnema v 1. sekot ∙ järgnege mulle sekojiet man; ta järgnes oma kutsumusele viņš sekoja savam aicinājumam 2. izrietēt ∙ sellest järgneb küsimus no tā izriet jautājums

kaasas adv līdzi ∙ poisil oli koer kaasas zēnam bija līdzi suns; mul pole täna raha kaasas man šodien nav līdzi naudas

edasi kaebama pārsūdzēt ∙ mul on õigus kohtuotsus kassatsiooni korras edasi kaevata man ir tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā

kaua adv ilgi ∙ mul tuleb kaua oodata man ilgi jāgaida; teda pole kaua keegi näinud viņu ilgi neviens nav redzējis; jõudsime kohale kaua enne teisi nonācām galā ilgi pirms citiem; üle kaua aja juhtusime sõbraga taas kokku pēc ilgāka laika atkal sagadījāmies kopā ar draugu

kingitus s {kingituse, kingitust, kingitusi} dāvana ◦ sünnipäevakingitus dzimšanas dienas dāvana ∙ mul on sulle väike kingitus man tev ir maza dāvana; laps sai kingituseks nuku bērnam uzdāvināja lelli

komme s {`kombe, kommet, `kombeid} 1. ieraža, paraža ∙ paganlikud kombed pagāniskās ieražas 2. paradums ∙ mul pole kombeks end teiste asjadesse segada man nav paraduma jaukties citu lietās

välja kukkuma 1. izkrist ∙ mul hakkavad juuksed välja kukkuma man sāk izkrist mati; linnupoeg oli pesast välja kukkunud putnēns bija izkritis no ligzdas; ta kukkus oma rollist välja viņš izkrita no savas lomas 2. sar sanākt ∙ see kukkus välja teisiti, kui olime kavatsenud tas sanāca citādi, nekā bijām iecerējuši

kuna c knj 1. jo ∙ ma pean seda tegema, kuna olen lubanud man tas ir jādara, jo esmu apsolījis; ta ei saanud tulla, kuna oli haige viņš nevarēja atnākt, jo bija slims 2. tā kā ∙ kuna aeg on hiline, tuleb laagrisse jääda tā kā laiks ir vēls, jāpaliek nometnē; kuna ta oli haige, ei saanud ta koosolekust osa võtta tā kā viņš bija slims, viņš nevarēja piedalīties sapulcē 3. kamēr ∙ ema tõusis hommikul varakult, kuna pere jäi veel magama māte cēlās agri no rīta, kamēr ģimene vēl palika guļam; linna piiras järv, teiselt poolt tumeroheline mets, kuna mujal laiusid nurmed pilsētu ietvēra ezers un zaļš mežs, tālāk pletās lauki

kuskilt adv kaut kur, no kaut kurienes ∙ ehk saad kuskilt mõne lille varbūt dabūsi kaut kur kādu ziedu; seda ei saa kuskilt teada to nekur nevar uzzināt; mul ei valuta kuskilt man nekur nesāp; ma lugesin seda kuskilt es to kaut kur lasīju

kõdi s {kõdi, kõdi, kõdisid} kutēšana ∙ ta tunneb jalatalla alt kõdi viņš jūt kutēšanu pēdā; ära hulla, mul on kõdi netrako, man kut; tolm tegi ninas kergelt kõdi putekļi viegli kutināja degunā; kardan hirmsasti kõdi šausmīgi baidos no kutināšanas

käsil adv rokās, darāms, procesā ∙ mul on käsil kiire töö man darāms steidzams darbs; parajasti on käsil kartulipanek patlaban tiek stādīti kartupeļi

küll b adv 1. gan ∙ küll me saame hakkama gan mēs tiksim galā; nüüd ma pean küll minema tagad gan man jāiet; sihtisin küll, aga ei saanud pihta es gan mērķēju, taču netrāpīju; imelik küll savādi gan; mis meid küll seal ootab? kas gan mūs tur gaida?; küsisin seda küll isalt, küll emalt vaicāju to gan tēvam, gan mātei; küll on tore tas nu gan ir jauki 2. gana ∙ süüa ja juua oli üsna küll ēst un dzert bija gana; mul on aega küll laika man ir gana

lihtsalt adv vienkārši ∙ lihtsalt sisustatud korter vienkārši iekārtots dzīvoklis; lihtsalt uskumatu! vienkārši neticami!; mul polnud lihtsalt aega man vienkārši nebija laika

lähedale b pop (virziens) tuvu, tuvumā, pie ∙ ta ostis maja linna lähedale viņš nopirka māju pilsētas tuvumā; olen jõudnud juba kuuekümne lähedale man ir jau tuvu sešdesmit gadiem

meele|härm s apbēdinājums, sarūgtinājums ∙ meelehärmi tegema sarūgtināt; mu suureks meelehärmiks pühapäeval sadas man par lielu apbēdinājumu svētdien lija

meenuma v ataust atmiņā, nākt prātā ∙ mulle meenus lapsepõlv man atausa atmiņā bērnība

minu|sugune pr tāds kā es, līdzīgs man ∙ minusugune mees juba nii kergesti alla ei anna tāds vīrs kā es tik viegli vis nepadodas

minu|taoline adj tāds kā es, līdzīgs man ∙ minutaolisi on maailmas palju tādu kā es pasaulē ir daudz

mis pr {mille, mida, mida} 1. (par nedzīvām lietām) kas ∙ vaata, mis mul on! skaties, kas man ir!; millega me sõidame? ar ko mēs braucam?; mis lahti? kas notiek?; mis uudist? kas jauns?; mis meil täna lõunasöögiks on? kas mums šodien būs pusdienās?; sa oled laps mis laps tu esi bērns, kas bērns 2. kurš, kāds ∙ mis kohustused teil on? kādi ir jūsu pienākumi?; mis keeli te oskate? kādas valodas jūs protat?; oi, mis üllatus! ak, kāds pārsteigums!; palun ütle, mis päev täna on lūdzu, pasaki, kāda šodien diena; mis kiiret mul ikka on! kur tad man jāsteidzas! 3. ko, kāpēc, kādēļ ∙ mis sa nutad? ko tu raudi? 4. cik ∙ mis kell on? cik ir pulkstenis?; mis maksab? cik maksā?; mis kell rong saabub? cikos pienāk vilciens? 5. ko, vai ne ∙ igav, mis? garlaicīgi, vai ne? ∆ mis seal ikka kas tur vairs

mobla s {mobla, moblat, moblasid} sar mobilais ∙ mul pole moblat kaasas man nav mobilā līdzi

mõistmatus s {mõistmatuse, mõistmatust, mõistmatusi} 1. nesaprātība, nesaprātīgums ∙ mul on häbi sinu mõistmatuse pärast man ir kauns par tavu nesaprātīgumu 2. neizpratne ∙ ta kehitab mõistmatuses õlgu viņš neizpratnē rausta plecus 3. neizprotamība ∙ loo mõistmatus gadījuma neizprotamība

mõjutama v ietekmēt ∙ inimtegevus mõjutab loodust cilvēku darbība ietekmē dabu; mul polnud võimalust asja käiku mõjutada man nebija iespējas ietekmēt lietas gaitu; ta ei lase end kellestki mõjutada viņš nevienam neļaujas ietekmēties; mõjutav tegur ietekmējošs faktors

mõtlemis|aeg s apdomāšanās laiks, laiks pārdomām ∙ ma vajan mõtlemisaega man vajadzīgs laiks, lai apdomātos

mäletama v atcerēties ∙ ta ei mäleta oma vanaisa viņš neatceras savu vectēvu; mul on, mida mäletada man ir, ko atcerēties; mäletamata aegadest no neatminamiem laikiem

müüma v {müüa, müün} 1. pārdot ∙ mul pole midagi müüa man nav nekā, ko pārdot; ta kavatseb maja müüa viņš plāno pārdot māju; mõni on kõhklemata nõus müüma oma südametunnistuse dažs ir gatavs nešauboties pārdot savu sirdsapziņu 2. tirgot ∙ värsket kala müüakse tänavail uz ielas tirgo svaigas zivis

nohu s {nohu, nohu, nohusid} iesnas ∙ mul on nohu man ir iesnas

nukker adj {nukra, nukrat, nukraid} bēdīgs, skumjš ∙ nukrad mõtted skumjas domas; mu meel on nukker man ir bēdīgs prāts; ta on nukraks jäänud viņš ir saskumis

nõu|andja s padomdevējs, konsultants ∙ sõjalised nõuandjad militārie konsultanti; nõuandjaid ma ei vaja man nav vajadzīgi padomdevēji

okse s {`okse, okset, `okseid} 1. vēmiens, vēmas ∙ mulle tuleb okse peale man nāk vēmiens; oksele ajama uzdzīt nelabumu 2. vēmekļi, vēmas ∙ verine okse asiņaini vēmekļi

olemas|olu s esamība, eksistence, pastāvēšana ∙ tema olemasolu mõte on töös viņa esamības jēga ir darbs; mul polnud selle dokumendi olemasolust aimugi man nebija ne jausmas par šī dokumenta esamību

paha b adj {paha, paha, pahu} 1. slikts, nelāgs, nelabs ∙ mul on paha mälu man ir slikta atmiņa; paha nali slikts joks; tal on paha iseloom viņam ir nelāgs raksturs; tal on süda paha viņam ir nelaba dūša; konserv on pahaks läinud konservi ir sabojājušies 2. ļauns 3. slikti, nelabi ∙ tal hakkas bussis paha viņam autobusā palika slikti; kõva tooli peal on paha istuda sēdēt uz cieta krēsla ir slikti

palju b adv 1. daudz ∙ ta armastab palju rääkida viņam patīk daudz runāt; pean minema, kell on juba palju man jāiet, pulkstenis jau ir daudz; palju odavam daudz lētāks; üksinda ei tohtinud ta palju kuhugi minna viens viņš nekur daudz nedrīkstēja iet 2. sar cik ∙ palju see maksab? cik tas maksā?; seda plekki välja ei saa, nühi palju tahes šo traipu nevar iztīrīt, berz, cik gribi

paljuks adv cik nu ∙ paljuks mulle vanainimesele tarvis cik nu man, vecam cilvēkam, vajadzīgs

palve s {`palve, palvet, `palveid} 1. lūgums ◦ abipalve palīdzības lūgums ∙ kirjalik palve rakstisks lūgums; palvet esitama izteikt lūgumu; mul on teile väike palve man jums ir mazs lūgums; ma tulen sinu palvele es nāku pie tevis ar lūgumu 2. (reliģijā) lūgšana, lūgsna ◦ söögipalve galda lūgšana ∙ jumal on meie palvet kuulda võtnud dievs mūsu lūgšanu ir uzklausījis; ema õpetatud palve mātes iemācīta lūgšana

pihta a adv 1. (trāpot) pa, mērķī ∙ kuul ei läinud pihta lode netrāpīja; sain palliga pihta man trāpīja ar bumbu; ma ei saa pihta, miks nii juhtus es nesaprotu, kāpēc tā notika 2. (iesākot) klāt ∙ hakkame tööga pihta ķersimies pie darba; hakkame pihta sāksim

`pihtima v {`pihtida, pihin} 1. atzīties, izstāstīt ∙ nad pihtisid teineteisele oma tundeid viņi atzinās viens otram savās jūtās; pean sulle kõik ära pihtima man tev viss jāizstāsta 2. izsūdzēt ∙ ta pihib oma pattu viņš izsūdz savus grēkus

pistmine s {pistmise, pistmist, pistmisi} 1. darīšana ∙ mul pole temaga mingit pistmist man ar viņu nav nekādas darīšanas; ta teeb oma tööd ja muuga pole tal pistmist viņš dara savu darbu un gar pārējo viņam nav nekādas darīšanas 2. kukuļošana ∙ ta ostis nähtavasti pistmistega kohtuhärrad ära viņš acīmredzot piekukuļojot uzpirka tiesas kungus

pole → ei olenav ∙ mul pole aega man nav laika; park pole suur parks nav liels; pole midagi, valu läheb üle nekas, sāpes pāriet

polnud → ei olnudnebija ∙ mul polnud raha man nebija naudas

põnev adj {põneva, põnevat, põnevaid} aizraujošs, saistošs ∙ põnev raamat aizraujoša grāmata; asi läheb aina põnevamaks kļūst aizvien interesantāk; mulle tehti põnev ettepanek man tika izteikts vilinošs priekšlikums

pääse b s {`pääsme, pääset, `pääsmeid} ieejas biļete, ielūgums ∙ ilma pääsmeta sisse ei lasta bez biļetēm iekšā nelaiž; mul on pääsmed teatrisse man ir ielūgumi uz koncertu