[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

Leitud 357 artiklit, väljastan 100

`selg s {selja, `selga, `selgi} 1. mugura seljaaju muguras smadzenes; seljadekoltee muguras dekoltē; seljalihas muguras muskulis; seljavalu muguras sāpes; seljavigastus muguras trauma selg valutab mugura sāp; ta seisab seljaga minu poole viņš stāv ar muguru pret mani; minul on uus ülikond seljas man mugurā ir jauns uzvalks; aita mul mantel seljast! palīdzi man novilkt mēteli!; tüdruk lõi pea uhkelt selga meitene lepni atmeta galvu; ta istub jalgratta selga viņš sēžas uz riteņa 2. mugura, mugurpuse, virspuse ahjuselg krāsns mugura; tooliselg krēsla atzveltne; kindaselg cimda virspuse eemalt paistsid mägede lumised seljad tālumā vīdēja sniegotās kalnu muguras; sirge seljaga mantel taisna piegriezuma mētelis 3. klajs sooselg purva klajs; veeselg ūdens klajs tee viib üle nõmme selja ceļš ved pār sila klajumu kellegi seljas elama dzīvot kādam uz kakla; kellelegi selga pöörama pagriezt kādam muguru; selga sirgu ajama iztaisnot muguru
`raatsima a v {`raatsida, raatsin} būt žēl, nespēt ma ei raatsinud sind äratada man bija žēl tevi modināt; ma ei raatsi sinu aega raisata man ir žēl velti tērēt tavu laiku; marjad olid riknenud, aga ta ei raatsinud neid ära visata ogas bija sabojājušās, taču viņš nespēja tās izmest
isu s {isu, isu, isusid} 1. ēstgriba, apetīte hundiisu vilka apetīte mul on hea isu man ir laba ēstgriba; isu täis sööma pieēsties, atēsties; head isu! labu ēstgribu! 2. vēlēšanās, dziņa, kāre tööisu vēlēšanās strādāt mul pole vähimatki isu külla minna man nav ne mazākās vēlēšanās doties ciemos; tal pole isu õppida viņam negribas mācīties
`tundma v {`tunda, tunnen} 1. just, manīt tunnen seljas valu jūtu sāpes mugurā; kuidas sa ennast tunned? kā tu jūties?; õhus on tunda kevadet gaisā jūtams pavasaris; tunnen sinust puudust man tevis trūkst; huvi tundma interesēties; tunda andma likt manīt 2. pazīt, pārzināt laps tunneb juba tähti bērns jau pazīst burtus; seadusi tundma pārzināt likumus; soovin teda paremini tundma õppida vēlos viņu labāk iepazīt
`tõmbama v {tõmmata, `tõmban} 1. vilkt ta tõmbas tooli lauale lähemale viņš pievilka krēslu tuvāk galdam; tõmbasin kardina eest atvilku aizkaru; ta tõmbas kindad kätte viņš uzvilka cimdus; lõuendit raami peale tõmbama uzvilkt audeklu uz rāmja; tõmbasin kopsudesse niisket mereõhku ievilku plaušās mitro jūras gaisu; ahi tõmbab halvasti krāsns slikti velk; mind tõmbab mere äärde mani velk pie jūras; pane uks kinni, tuul tõmbab aizver durvis, vējš velk 2. vilkties, veidoties, kļūt kohv on juba tõmmanud kafija ir jau ievilkusies; tõmbab pimedaks tumst 3. sūkt, smēķēt ta tõmbab piipu viņš smēķē pīpi 4. sar vilkt, gāzt, raut võta relv ja tõmba! ņem ieroci un gāz!; tõmbasime kumbki tubli lonksu rummi ierāvām abi pa krietnam ruma malkam; vaat kui tõmban sulle vastu vahtimist! ka vilkšu tev pa ģīmi! 5. sar (par enerģisku darbību) rauties, sisties, plēsties ta tõmbab töötada kahe koha peal viņš raujas divos darbos; ta tõmbab magada viņš guļ kā nosists 6. sar zust, tīties tõmmake uttu, poisid! zūdiet miglā, zēni! 7. sar izvilkt, aizvilkt, nozagt bussis tõmmati mul rahakott ära autobusā man izvilka naudasmaku; jalgratas tõmmati ära velosipēdu nozaga 8. sar krāpt, mānīt sain viie euroga tõmmata mani apkrāpa par pieciem eiro; teisi ninast tõmbama vazāt citus aiz deguna 9. sar āzēt, vilkt uz zoba sõbrad tõmbasid teda vahel, aga mitte pahatahtlikult draugi reizēm vilka viņu uz zoba, bet ne ļaunprātīgi
olema v {`olla, olen} būt ma mõtlen, järelikult ma olen es domāju, tātad esmu; vanaisa ei ole enam vectēva vairs nav; lapsed on toas bērni ir istabā; praegu on talv pašlaik ir ziema; mul on hirm man ir bail; mul on hea olla man ir labi; mis sul viga on? kas tev kaiš?; olen tööl esmu darbā; raha pole ollagi naudas nav nemaz; eks ole? vai ne?; olgu siis nii lai būtu tā; ma olen töö lõpetanud es esmu beidzis darbu; siis oli ta juba surnud tad viņš bija jau miris; me oleksime läinud mēs būtu gājuši
tegemine s {tegemise, tegemist, tegemisi} 1. darīšana, taisīšana, gatavošana söögitegemine ēdiena gatavošana; mittemidagitegemine nekā nedarīšana jaanitule tegemine on vana komme jāņuguns kurināšana ir sena tradīcija; töö tahab tegemist darbs jāpadara 2. darīšanas, darbs sõidan linna, mul on seal tegemist braucu uz pilsētu, man tur ir darīšanas; ehitusel jätkub tegemist veel kuuks ajaks būvē darba pietiks vēl mēnesim 3. pūles oli suur tegemine, et ots otsaga kokku saada vajadzēja krietni nopūlēties, lai savilktu galus kopā 4. darīšana, sakars, daļa kas sa üldse tead, kellega sul tegemist on? vai tu vispār zini, ar ko tev ir darīšana?; mul pole sellega mingit tegemist man ar to nav nekāda sakara
teine b pr {teise, `teist, `teisi} 1. cits, otrs ajasin ta kellegi teisega segamini sajaucu viņu ar kādu citu; pane teine kleit selga uzvelc citu kleitu; ta on teises toas viņš ir citā istabā; teisel hommikul olid külalised kadunud otrā rītā ciemiņi bija pazuduši; ta käib ühe arsti juurest teise juurde viņš staigā no viena ārsta pie otra; räägiti ühest ja teisest runāja par šo un to 2. cits, citāds õel on teine iseloom kui minul māsai ir citāds raksturs nekā man 3. (par tikko minētu lietu vai personu) tas, , viņš, viņa ta ostis arvuti, aga ei oska teist kasutada viņš nopirka datoru, bet nemāk to lietot; ma ei raatsinud tüdrukut üles ajada, magas teine nii magusasti man bija žēl meiteni modināt, viņa tik saldi gulēja
otsatu b adv bezgala-, bezgalīgi mu rõõm oli otsatu suur mans prieks bija bezgala liels; mul on otsatu palju teha man ir bezgala daudz darāmā
oma c pr {oma, oma, omi} 1. savs, paša- ta saavutas oma eesmärgi viņš sasniedza savu mērķi; ta on oma tööga rahul viņš ir apmierināts ar savu darbu; minu oma manējais 2. sevis ta ostis omale kingad viņš nopirka sev kurpes 3. pats mine sina, mul omal pole aega ej tu, man pašam nav laika
`ütlema v {ütelda ~ `öelda, `ütlen} 1. teikt, sacīt ta ütles mulle komplimente viņš teica man komplimentus; eile raadios öeldi, et on tormi oodata vakar radio teica, ka gaidāma vētra; pastor ütleb kantslis jutlust mācītājs kancelē saka sprediķi; ees on jõgi, ütleme, oma sada meetrit lai priekšā ir upe, teiksim, savus piecus metrus plata 2. pateikt, pavēstīt ma ütlesin kõva häälega oma nime es skaļā balsī pateicu savu vārdu; tema pilk ütles mulle kõik viņa skatiens man pavēstīja visu; vaidluses oma sõna sekka ütlema pateikt savu vārdu strīdā 3. izteikt minu nimi teile vaevalt midagi ütleb mans vārds jums diez vai kaut ko izteiks
tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs
kiire b s {`kiire, kiiret, `kiireid} steiga mul pole kuskile suurt kiiret man nav lielas steigas; selle tööga on mul kiire šis darbs man ir steidzams
mahti adv iespēja, laiks, vaļa ma pole saanud mahti kirjutada man nav bijusi iespēja rakstīt; ei ole mahti lugeda nav laika lasīt; anna mulle mahti mõelda ļauj man padomāt
vastu tulema 1. nākt pretī ta tuli mulle tänaval vastu viņš nāca man pretī pa ielu; tule mulle jaama vastu! atnāc man pretī uz staciju! 2. būt priekšā mine otse edasi, kuni jõgi vastu tuleb ej taisni, kamēr priekšā būs upe 3. nākt pretī, izpalīdzēt ta tuli mulle vastu ja aitas mind viņš nāca man pretī un izpalīdzēja
valusalt adv 1. sāpīgi ta lõi mind väga valusalt viņš man ļoti sāpīgi iesita; sellest on mul valusalt kahju man par to ir ļoti žēl 2. spēcīgi, spoži kuivad puud põlevad valusalt sausa malka deg spoži
järel a adv pakaļ, iepakaļ ta käis mul tükk aega järel viņš labu laiku gāja man pakaļ; üks ütles sõnad ees, teised kordasid järel viens teica vārdus priekšā, citi atkārtoja; kell on järel pulkstenis atpaliek; poiss on õppimises järel zēns atpaliek mācībās; mul on ainult viis eurot järel man palikuši tikai pieci eiro
kõrini adv 1. līdz kaklam mul on sellest kõigest kõrini man tas viss ir līdz kaklam; ettevõte on kõrini võlgades uzņēmums ir parādos līdz kaklam; tööd on kõrini darba ir līdz kaklam 2. līdz ūkai end kõrini täis sööma pieēsties līdz ūkai 3. pavisam, līdz nāvei ta on mu kõrini ära tüüdanud viņš man ir apnicis līdz nāvei
mälestus s {mälestuse, mälestust, mälestusi} 1. atmiņas kaunid mälestused lapsepõlvest skaistas bērnības atmiņas; ta räägib oma mälestusi viņš stāsta savas atmiņas; ta kavatseb mälestusi kirjutada viņš taisās rakstīt atmiņas 2. piemiņa ta kinkis mulle mälestuseks oma pildi viņš uzdāvināja man par piemiņu savu fotogrāfiju 3. piemiņa, atcere leinaseisak lahkunu mälestuseks klusuma brīdis aizgājēja piemiņai 4. sar atmiņa minu mälestuse järgi oli see ilus suvepäev man palicis atmiņā, ka tā bija skaista vasaras diena
usaldama v 1. uzticēties, paļauties usaldan sind kui iseennast uzticos tev kā pats sev; neid andmeid ei maksa täiel määral usaldada šiem datiem nevar pilnībā uzticēties 2. uzticēt ta usaldas lapse minu hoolde viņš uzticēja man pieskatīt bērnu; mulle usaldatud saladus man uzticētais noslēpums 3. uzdrīkstēties, uzdrošināties ta seisis, usaldamata silmi tõsta viņš stāvēja, neuzdrīkstēdamies acis pacelt
`andma v {`anda, annan} 1. dot, sniegt anna mulle käsi dod man roku; anna mulle riiulilt raamat pasniedz man no plaukta grāmatu; verd andma nodot asinis; tööd andma dot darbu; läbirääkimised ei andnud tulemusi sarunas nedeva rezultātu; retsensent annab käsikirja kohta hinnangu recenzents sniedz vērtējumu par manuskriptu; peaminister andis neile audientsi premjerministrs pieņēma viņus audiencē 2. piešķirt ordeneid andma piešķirt ordeņus; talle anti doktorikraad viņam piešķīra doktora grādu; viimast lihvi andma piešķirt galīgo slīpējumu; sõnadele suuremat kaalu andma piešķirt vārdiem lielāku svaru 3. nodrošināt, sagatavot katlamaja annab soojust kogu linnaosale katlumāja nodrošina siltumu visai pilsētas daļai; maaülikool annab põllumajanduse spetsialiste lauksaimniecības universitāte sagatavo lauksaimniecības speciālistus 4. būt iespējamam temaga annab rääkida ar viņu ir iespējams runāt; tegime kõik, mis teha andis darījām visu, ko bija iespējams izdarīt 5. sar sadot anna talle nii, et mäletab! sadod viņam tā, lai atceras!
mina b pr {minu ~ mu, `mind, `meid} es mina tulen ka kaasa es arī nākšu līdzi; see raamat on minu oma šī grāmata ir mana; lapsed on minusse bērni ir līdzīgi man
oma|ealine b adj sava vecuma- mul pole omaealisi sõpru man nav draugu manā vecumā
ära petma 1. (pavisam) piemānīt, pievilt, piekrāpt mul ei õnnestunud sind ära petta man neizdevās tevi piemānīt 2. aizkūkot kägu pettis mu ära dzeguze mani aizkūkoja
peal a adv virsū, pāri loikudel on jääkirme peal uz peļķēm ir ledus kārtiņa; tal oli kampsun seljas ja mantel peal viņam mugurā bija džemperis un pāri tam mētelis; mul on hirm peal man ir bail
tõsiselt adv 1. nopietni laps vaatas mulle tõsiselt otsa bērns nopietni paraudzījās uz mani; ma mõtlen seda täiesti tõsiselt es domāju to pavisam nopietni; võtab oma kohustusi väga tõsiselt viņš uztver savus pienākumus ļoti nopietni; purjus inimese juttu ei saa võtta tõsiselt piedzēruša cilvēka sacīto nevar uztvert nopietni; te peate tõsiselt harjutama jums nopietni jāvingrinās; tõsiselt haige mees nopietni slims vīrs; olen tema pärast tõsiselt mures es nopietni raizējos par viņu 2. patiesi, patiesībā mul on temast tõsiselt kahju man viņa ir patiesi žēl; mis siin tõsiselt toimus, ei tea keegi neviens nezina, kas šeit patiesībā notika
ära viskama 1. (ārā) izmest, izsviest katkine vaas visati ära saplēsto vāzi izmeta 2. nomest, novilkt viska mantel ära nomet mēteli 3. izdzert, izmest viska pits ära, mis sa ootad! izmet glāzīti, ko tu gaidi! 4. izmest, izsviest, izšķiest sa viskasid nende kingade eest nelikümmend eurot ära? tu izsviedi par šīm kurpēm četrdesmit eiro? 5. sar apnikt, apriebties mul viskas see seltskond täiesti ära man tā kompānija galīgi apnika 6. sar novicot, nosoļot, noiet kilomeeter on naljaasi jalgsi ära visata novicot kājām kilometru ir nieks
mängu|ruum s 1. rotaļu telpa lasteaia mänguruumid bērnudārza rotaļu telpas 2. pārn vieta manevrēšanai selles projektis ei ole mul mänguruumi šajā projektā man nav vietas manevrēšanai
kogemus s {kogemuse, kogemust, kogemusi} pieredze aastatega omandatud isiklikud kogemused ar gadiem iegūta personiska pieredze; mul on koertega juba halbu kogemusi man jau ir slikta pieredze ar suņiem
teravalt adv 1. asi roided tungivad teravalt esile asi izspiežas ribas; värv lõhnab teravalt krāsa smaržo asi; mulle vastati teravalt man atbildēja asi 2. vērīgi, uzmanīgi teravalt kuulama vērīgi klausīties
valu a s {valu, valu, valusid} 1. sāpes hambavalu zobu sāpes; kaotusvalu zaudējuma sāpes haige kannatab valusid slimnieks cieš sāpes; valud andsid natukene järele sāpes mazliet atlaida; sinu sõnad teevad mulle valu tavi vārdi mani sāpina 2. vēlēšanās, kāre mul ei ole mingit valu seda teha man nav nekādas vēlēšanās to darīt 3. sar steiga, spars ta kihutas tulise valuga minema viņš aizjoņoja kā plēsts; töö käis täie valuga darbs ritēja pilnā sparā esimese valuga pirmajā mirklī; jalgadele valu andma dot kājām vaļu; kellelegi valu andma kādam sadot, likt trūkties
viga s {`vea, viga, vigu} 1. kļūda grammatika­viga gramatiska kļūda; trükiviga drukas kļūda; tüüpviga tipiska kļūda vigade parandus kļūdu labojums; mul polnud etteütluses ühtki viga man diktātā nebija nevienas kļūdas 2. kļūme, defekts, bojājums südameviga sirds defekts kellal on mingi viga pulkstenim ir kāds bojājums 3. kaite, vaina tal on mingi sisemine viga, jääb järjest kõhnemaks viņam ir kāda iekšķīga vaina, kļūst arvien tievāks; poiss kukkus puu otsast alla ja sai viga zēns nokrita no koka un savainojās; mis sul viga on? kas tev kaiš?; viga on minus vaina ir manī
`õrn adj {õrna, `õrna, `õrnu} 1. maigs kõiges oli tunda ema õrna hoolt visā bija jūtamas mātes maigās rūpes; õrna hingega poisike puisēns ar maigu dvēseli; õrnad lumehelbed maigas sniegpārsliņas; õrn vasikaliha maiga teļa gaļa; õrn šampoon maigs šampūns 2. delikāts see on eriti õrn küsimus tas ir īpaši delikāts jautājums 3. trausls munakoor on õrn olas čaumala ir trausla; tantsija õrn ja painduv keha dejotājas trauslais un lokanais ķermenis 4. viegls, mazs, tikko manāms põsekedele tõusis õrn puna vaigos ieplūda viegls sārtums; mul polnud sellest õrna aimugi man nebija par to ne mazākās nojausmas 5. vājš, švaks ta on õrna tervisega viņam ir vāja veselība; õrna närvisüsteemiga lapsed bērni ar vāju nervu sistēmu; õrnem sugu vājais dzimums 6. maigi õrnsinine maigi zils
ära tegema 1. izdarīt, paveikt, izpildīt ta on alati valmis ära tegema musta töö viņš vienmēr ir gatavs paveikt melno darbu; mul on kõik eksamid ära tehtud man ir nokārtoti visi eksāmeni 2. saklāt tegin voodi ära saklāju gultu 3. noburt pahad naabrid on lehma ära teinud ļaunie kaimiņi ir nobūruši govi 4. sar pieveikt, uzvarēt, pārspēt meie meeskond tegi soomlastele ära mūsu komanda pieveica somus
õigus s {õiguse, õigust, õigusi} 1. tiesības eelisostuõigus pirmpirkuma tiesības; omandiõigus īpašumtiesības; mereõigus jūras tiesības rüütlite õigused Liivimaal bruņinieku tiesības Livonijā; tal on õigus siin majas elada viņam ir tiesības dzīvot šajā mājā; rahvusvaheline õigus starptautiskās tiesības 2. taisnība mul on õigus man ir taisnība; õigust taga nõudma pieprasīt taisnību
absoluutselt adv absolūti mul polnud absoluutselt mingeid võimalusi man nebija absolūti nekādu iespēju
armastama v 1. mīlēt vanemad armastavad oma lapsi vecāki mīl savus bērnus 2. patikt, mīlēt armastan vaikust man patīk klusums; mänd armastab liivast maad priedei patīk smilšaina augsne; oma tööst ta ei armasta rääkida viņš nemīl runāt par savu darbu
kõrvale astuma paiet malā ma peaksin kõrvale astuma ja andma teed noortele man būtu jāpaiet malā un jādod ceļš jaunajiem
avanema v 1. vērties, atvērties toa aknad avanevad aeda istabas logi veras uz dārzu; eesriie avaneb priekškars atveras; minul avanesid silmad man atvērās acis; mäelt avaneb vaade merele no kalna paveras skats uz jūru; tal avanes hea võimalus viņam pavērās laba iespēja 2. atklāties inimese olemus avaneb tema tegudes cilvēka būtība atklājas viņa darbos; raamatus avaneb kirjaniku eripära grāmatā atklājas rakstnieka savdabība
ees a adv pa priekšu, priekšā poiss ajab lehma enda ees zēns dzen govi sev pa priekšu; mul seal mitu tuttavat ees man tur vairāki paziņas priekšā; pikk päev ees gara diena priekšā ees ja taga priekšā pakaļā
ega b knj ne, nedz, ne arī sellist raha pole ei sul ega mul tādas naudas nav ne tev, ne man; siin ei ole ühtegi puud ega põõsast te nav neviena koka, ne krūma; tal pole isa, ema ega muid lähemaid omakseid viņam nav ne tēva, ne mātes, ne arī citu tuvāku radinieku; isa ei tulnud ega tulnud tēvs nenāca un nenāca
ennist adv pirmīt, pirmāk mul jäi ennist pesupesemine pooleli man pirmīt veļas mazgāšana palika pusratā
ette|kujutus s 1. priekšstats mul pole oma tulevasest tööst mingit ettekujutust man nav nekāda priekšstata par savu nākamo darbu 2. iedoma totter ettekujutus stulba iedoma
haigutus s {haigutuse, haigutust, haigutusi} žāvas haigutus tikkus mulle peale man nāca žāvas
hale b adj {haleda, haledat, haledaid} 1. nožēlojams, bēdīgs hale saatus nožēlojams liktenis; hale meel bēdīgs prāts 2. žēl mul hakkas sinust hale man kļuva tevis žēl
harjumatult adv nepierasti, neierasti mul oli täna harjumatult palju aega man šodien bija neierasti daudz laika
herilane s {herilase, herilast, herilasi} (Vespa) lapsene herilane nõelas mind man iedzēla lapsene
hirmsasti adv briesmīgi, ļoti tahan hirmsasti magada man briesmīgi gribas gulēt
hoobilt adv 1. uzreiz, vienā rāvienā mulle sai hoobilt kõik selgeks man uzreiz viss kļuva skaidrs 2. piepeši, pēkšņi ta jäi hoobilt seisma viņš piepeši apstājās
`hoolima v {`hoolida, hoolin} 1. rūpēties, gādāt sa peaksid oma lastest rohkem hoolima tev vajadzētu vairāk rūpēties par saviem bērniem 2. just patiku, interesēties, likties zinis ta taipas, et tüdruk ei hooli temast sugugi viņš saprata, ka meitene neliekas par viņu ne zinis 3. ņemt vērā, pievērst uzmanību ta ei hooli eeskirjadest viņš nepievērš uzmanību noteikumiem; ma ei hooli sellest mitte põrmugi man tas ir pilnīgi vienalga
hullusti adv 1. traki, trakoti ta käed värisesid hullusti viņa rokas traki trīcēja; mul hakkas temast hullusti kahju man kļuva viņa trakoti žēl; tee tundub nii hullusti pikana ceļš šķiet tik trakoti garš 2. traki, nelāgi täna kukkus küll hullusti välja šodien gan nelāgi sanāca
ihuma v trīt kirvest ihutakse kahelt poolt cirvi trin no abām pusēm; lind ihub nokka putns trin knābi; ma ihun ta peale hammast man uz viņu ir zobs
jahmerdama v 1. ņemties, nopūlēties mul pole aega sinuga jahmerdada man nav laika ar tevi ņemties 2. pļāpāt, muldēt ära jahmerda nepļāpā
janu s {janu, janu, janusid} 1. slāpes soolane toit tekitab janu sāļš ēdiens izraisa slāpes; mul on janu man slāpst 2. slāpes, alkas, kāre elujanu dzīves alkas; kõmujanu sensāciju kāre; teadmis­janu zināšanu slāpes janu kultuuri järele slāpes pēc kultūras 3. (liels) malks jõin hea janu allikavett iedzēru krietnu malku avota ūdens
jube a adj {jubeda, jubedat, jubedaid} 1. baigs, baiss, briesmīgs jube mõrv baisa slepkavība; mul on jube häbi man ir briesmīgs kauns 2. baigi, baisi, briesmīgi seda on jube kuulda dzirdēt to ir briesmīgi; oli nii jube, et külm judin jooksis üle selja bija tik baisi, ka auksti šermuļi skrēja pār muguru
juga s {`joa, juga, jugasid} 1. strūkla suitsujuga dūmu strūkla; veejuga ūdens strūkla jäise õhu juga ledaina gaisa strūkla; kuum juga jooksis mul üle selja man karsts pārskrēja pār muguru 2. ūdenskritums Keila juga Keilas ūdenskritums; rohkete jugadega jõgi upe ar daudziem ūdenskritumiem
jõle a adj {jõleda, jõledat, jõledaid} briesmīgs, riebīgs jõle mõrv briesmīga slepkavība; mul on jõle peavalu man briesmīgi sāp galva; täna on jõle ilm šodien ir riebīgs laiks
jõle b adv briesmīgi, ļoti jõle tige briesmīgi nikns; mul on jõle vähe aega man ir briesmīgi maz laika
jälestama v just riebumu, just pretīgumu jälestan purjus inimesi man riebjas piedzērušies cilvēki
järgnema v 1. sekot järgnege mulle sekojiet man; ta järgnes oma kutsumusele viņš sekoja savam aicinājumam 2. izrietēt sellest järgneb küsimus no tā izriet jautājums
kaasas adv līdzi poisil oli koer kaasas zēnam bija līdzi suns; mul pole täna raha kaasas man šodien nav līdzi naudas
edasi kaebama pārsūdzēt mul on õigus kohtuotsus kassatsiooni korras edasi kaevata man ir tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā
kaua adv ilgi mul tuleb kaua oodata man ilgi jāgaida; teda pole kaua keegi näinud viņu ilgi neviens nav redzējis; jõudsime kohale kaua enne teisi nonācām galā ilgi pirms citiem; üle kaua aja juhtusime sõbraga taas kokku pēc ilgāka laika atkal sagadījāmies kopā ar draugu
kingitus s {kingituse, kingitust, kingitusi} dāvana sünnipäevakingitus dzimšanas dienas dāvana mul on sulle väike kingitus man tev ir maza dāvana; laps sai kingituseks nuku bērnam uzdāvināja lelli
komme s {`kombe, kommet, `kombeid} 1. ieraža, paraža paganlikud kombed pagāniskās ieražas 2. paradums mul pole kombeks end teiste asjadesse segada man nav paraduma jaukties citu lietās
välja kukkuma 1. izkrist mul hakkavad juuksed välja kukkuma man sāk izkrist mati; linnupoeg oli pesast välja kukkunud putnēns bija izkritis no ligzdas; ta kukkus oma rollist välja viņš izkrita no savas lomas 2. sar sanākt see kukkus välja teisiti, kui olime kavatsenud tas sanāca citādi, nekā bijām iecerējuši
kuna c knj 1. jo ma pean seda tegema, kuna olen lubanud man tas ir jādara, jo esmu apsolījis; ta ei saanud tulla, kuna oli haige viņš nevarēja atnākt, jo bija slims 2. tā kā kuna aeg on hiline, tuleb laagrisse jääda tā kā laiks ir vēls, jāpaliek nometnē; kuna ta oli haige, ei saanud ta koosolekust osa võtta tā kā viņš bija slims, viņš nevarēja piedalīties sapulcē 3. kamēr ema tõusis hommikul varakult, kuna pere jäi veel magama māte cēlās agri no rīta, kamēr ģimene vēl palika guļam; linna piiras järv, teiselt poolt tumeroheline mets, kuna mujal laiusid nurmed pilsētu ietvēra ezers un zaļš mežs, tālāk pletās lauki
kuskilt adv kaut kur, no kaut kurienes ehk saad kuskilt mõne lille varbūt dabūsi kaut kur kādu ziedu; seda ei saa kuskilt teada to nekur nevar uzzināt; mul ei valuta kuskilt man nekur nesāp; ma lugesin seda kuskilt es to kaut kur lasīju
kõdi s {kõdi, kõdi, kõdisid} kutēšana ta tunneb jalatalla alt kõdi viņš jūt kutēšanu pēdā; ära hulla, mul on kõdi netrako, man kut; tolm tegi ninas kergelt kõdi putekļi viegli kutināja degunā; kardan hirmsasti kõdi šausmīgi baidos no kutināšanas
käsil adv rokās, darāms, procesā mul on käsil kiire töö man darāms steidzams darbs; parajasti on käsil kartulipanek patlaban tiek stādīti kartupeļi
küll b adv 1. gan küll me saame hakkama gan mēs tiksim galā; nüüd ma pean küll minema tagad gan man jāiet; sihtisin küll, aga ei saanud pihta es gan mērķēju, taču netrāpīju; imelik küll savādi gan; mis meid küll seal ootab? kas gan mūs tur gaida?; küsisin seda küll isalt, küll emalt vaicāju to gan tēvam, gan mātei; küll on tore tas nu gan ir jauki 2. gana süüa ja juua oli üsna küll ēst un dzert bija gana; mul on aega küll laika man ir gana
lihtsalt adv vienkārši lihtsalt sisustatud korter vienkārši iekārtots dzīvoklis; lihtsalt uskumatu! vienkārši neticami!; mul polnud lihtsalt aega man vienkārši nebija laika
lähedale b pop (virziens) tuvu, tuvumā, pie ta ostis maja linna lähedale viņš nopirka māju pilsētas tuvumā; olen jõudnud juba kuuekümne lähedale man ir jau tuvu sešdesmit gadiem
meele|härm s apbēdinājums, sarūgtinājums meelehärmi tegema sarūgtināt; mu suureks meelehärmiks pühapäeval sadas man par lielu apbēdinājumu svētdien lija
meenuma v ataust atmiņā, nākt prātā mulle meenus lapsepõlv man atausa atmiņā bērnība
minu|sugune pr tāds kā es, līdzīgs man minusugune mees juba nii kergesti alla ei anna tāds vīrs kā es tik viegli vis nepadodas
minu|taoline adj tāds kā es, līdzīgs man minutaolisi on maailmas palju tādu kā es pasaulē ir daudz
mis pr {mille, mida, mida} 1. (par nedzīvām lietām) kas vaata, mis mul on! skaties, kas man ir!; millega me sõidame? ar ko mēs braucam?; mis lahti? kas notiek?; mis uudist? kas jauns?; mis meil täna lõunasöögiks on? kas mums šodien būs pusdienās?; sa oled laps mis laps tu esi bērns, kas bērns 2. kurš, kāds mis kohustused teil on? kādi ir jūsu pienākumi?; mis keeli te oskate? kādas valodas jūs protat?; oi, mis üllatus! ak, kāds pārsteigums!; palun ütle, mis päev täna on lūdzu, pasaki, kāda šodien diena; mis kiiret mul ikka on! kur tad man jāsteidzas! 3. ko, kāpēc, kādēļ mis sa nutad? ko tu raudi? 4. cik mis kell on? cik ir pulkstenis?; mis maksab? cik maksā?; mis kell rong saabub? cikos pienāk vilciens? 5. ko, vai ne igav, mis? garlaicīgi, vai ne? mis seal ikka kas tur vairs
mobla s {mobla, moblat, moblasid} sar mobilais mul pole moblat kaasas man nav mobilā līdzi
mõistmatus s {mõistmatuse, mõistmatust, mõistmatusi} 1. nesaprātība, nesaprātīgums mul on häbi sinu mõistmatuse pärast man ir kauns par tavu nesaprātīgumu 2. neizpratne ta kehitab mõistmatuses õlgu viņš neizpratnē rausta plecus 3. neizprotamība loo mõistmatus gadījuma neizprotamība
mõjutama v ietekmēt inimtegevus mõjutab loodust cilvēku darbība ietekmē dabu; mul polnud võimalust asja käiku mõjutada man nebija iespējas ietekmēt lietas gaitu; ta ei lase end kellestki mõjutada viņš nevienam neļaujas ietekmēties; mõjutav tegur ietekmējošs faktors
mõtlemis|aeg s apdomāšanās laiks, laiks pārdomām ma vajan mõtlemisaega man vajadzīgs laiks, lai apdomātos
mäletama v atcerēties ta ei mäleta oma vanaisa viņš neatceras savu vectēvu; mul on, mida mäletada man ir, ko atcerēties; mäletamata aegadest no neatminamiem laikiem
müüma v {müüa, müün} 1. pārdot mul pole midagi müüa man nav nekā, ko pārdot; ta kavatseb maja müüa viņš plāno pārdot māju; mõni on kõhklemata nõus müüma oma südametunnistuse dažs ir gatavs nešauboties pārdot savu sirdsapziņu 2. tirgot värsket kala müüakse tänavail uz ielas tirgo svaigas zivis
nohu s {nohu, nohu, nohusid} iesnas mul on nohu man ir iesnas
nukker adj {nukra, nukrat, nukraid} bēdīgs, skumjš nukrad mõtted skumjas domas; mu meel on nukker man ir bēdīgs prāts; ta on nukraks jäänud viņš ir saskumis
nõu|andja s padomdevējs, konsultants sõjalised nõuandjad militārie konsultanti; nõuandjaid ma ei vaja man nav vajadzīgi padomdevēji
okse s {`okse, okset, `okseid} 1. vēmiens, vēmas mulle tuleb okse peale man nāk vēmiens; oksele ajama uzdzīt nelabumu 2. vēmekļi, vēmas verine okse asiņaini vēmekļi
olemas|olu s esamība, eksistence, pastāvēšana tema olemasolu mõte on töös viņa esamības jēga ir darbs; mul polnud selle dokumendi olemasolust aimugi man nebija ne jausmas par šī dokumenta esamību
paha b adj {paha, paha, pahu} 1. slikts, nelāgs, nelabs mul on paha mälu man ir slikta atmiņa; paha nali slikts joks; tal on paha iseloom viņam ir nelāgs raksturs; tal on süda paha viņam ir nelaba dūša; konserv on pahaks läinud konservi ir sabojājušies 2. ļauns 3. slikti, nelabi tal hakkas bussis paha viņam autobusā palika slikti; kõva tooli peal on paha istuda sēdēt uz cieta krēsla ir slikti
palju b adv 1. daudz ta armastab palju rääkida viņam patīk daudz runāt; pean minema, kell on juba palju man jāiet, pulkstenis jau ir daudz; palju odavam daudz lētāks; üksinda ei tohtinud ta palju kuhugi minna viens viņš nekur daudz nedrīkstēja iet 2. sar cik palju see maksab? cik tas maksā?; seda plekki välja ei saa, nühi palju tahes šo traipu nevar iztīrīt, berz, cik gribi
paljuks adv cik nu paljuks mulle vanainimesele tarvis cik nu man, vecam cilvēkam, vajadzīgs
palve s {`palve, palvet, `palveid} 1. lūgums abipalve palīdzības lūgums kirjalik palve rakstisks lūgums; palvet esitama izteikt lūgumu; mul on teile väike palve man jums ir mazs lūgums; ma tulen sinu palvele es nāku pie tevis ar lūgumu 2. (reliģijā) lūgšana, lūgsna söögipalve galda lūgšana jumal on meie palvet kuulda võtnud dievs mūsu lūgšanu ir uzklausījis; ema õpetatud palve mātes iemācīta lūgšana
pihta a adv 1. (trāpot) pa, mērķī kuul ei läinud pihta lode netrāpīja; sain palliga pihta man trāpīja ar bumbu; ma ei saa pihta, miks nii juhtus es nesaprotu, kāpēc tā notika 2. (iesākot) klāt hakkame tööga pihta ķersimies pie darba; hakkame pihta sāksim
`pihtima v {`pihtida, pihin} 1. atzīties, izstāstīt nad pihtisid teineteisele oma tundeid viņi atzinās viens otram savās jūtās; pean sulle kõik ära pihtima man tev viss jāizstāsta 2. izsūdzēt ta pihib oma pattu viņš izsūdz savus grēkus
pistmine s {pistmise, pistmist, pistmisi} 1. darīšana mul pole temaga mingit pistmist man ar viņu nav nekādas darīšanas; ta teeb oma tööd ja muuga pole tal pistmist viņš dara savu darbu un gar pārējo viņam nav nekādas darīšanas 2. kukuļošana ta ostis nähtavasti pistmistega kohtuhärrad ära viņš acīmredzot piekukuļojot uzpirka tiesas kungus
poleei olenav mul pole aega man nav laika; park pole suur parks nav liels; pole midagi, valu läheb üle nekas, sāpes pāriet
polnudei olnudnebija mul polnud raha man nebija naudas
põnev adj {põneva, põnevat, põnevaid} aizraujošs, saistošs põnev raamat aizraujoša grāmata; asi läheb aina põnevamaks kļūst aizvien interesantāk; mulle tehti põnev ettepanek man tika izteikts vilinošs priekšlikums
pääse b s {`pääsme, pääset, `pääsmeid} ieejas biļete, ielūgums ilma pääsmeta sisse ei lasta bez biļetēm iekšā nelaiž; mul on pääsmed teatrisse man ir ielūgumi uz koncertu

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur