[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 25 artiklit

eksam s {eksami, eksamit, eksameid} eksāmens eksamitöö eksāmena darbs; lõpueksam gala eksāmens; sisseastumiseksam iestājeksāmens eksamiks valmistuma, õppima gatavoties, mācīties eksāmenam; ta sooritas eksamid edukalt viņš nokārtoja eksāmenus sekmīgi
`flööt s {flöödi, `flööti, `flööte} flauta plokkflööt blokflauta flööti mängima spēlēt flautu; flööti õppima mācīties flautas spēli
himu s {himu, himu, himusid} kāre, vēlme kuulsushimu slavaskāre; rahahimu naudaskāre himu magusa järele kāre pēc kaut kā salda; tuline himu õppida karsta vēlme mācīties; seksuaalne himu seksuāla iekāre
hoopiski adv 1. pavisam, galīgi kujutlesin teda hoopiski teistsugusena iedomājos viņu pavisam citādu 2. daudz, ievērojami sul on hoopiski olulisem õppida kui tööl käia tev ir daudz svarīgāk mācīties nekā strādāt 3. turpretim, citādi peaksin rõõmustama, aga hoopiski muretsen man būtu jāpriecājas, bet es raizējos; ta õppis hoopiski arstiks viņš izmācījās citādi – par ārstu 4. nemaz, nepavisam ma ei taha hoopiski magada es nemaz negribu gulēt; ta pole hoopiski mitte halb inimene viņš nemaz nav slikts cilvēks
isu s {isu, isu, isusid} 1. ēstgriba, apetīte hundiisu vilka apetīte mul on hea isu man ir laba ēstgriba; isu täis sööma pieēsties, atēsties; head isu! labu ēstgribu! 2. vēlēšanās, dziņa, kāre tööisu vēlēšanās strādāt mul pole vähimatki isu külla minna man nav ne mazākās vēlēšanās doties ciemos; tal pole isu õppida viņam negribas mācīties
ka adv 1. arī tema tahab ka õppida viņš arī vēlas mācīties; ka meie olime kunagi noored arī mēs kādreiz bijām jauni; kas tuled sisse ka? vai ienāksi arī iekšā? 2. pat keegi ei suutnud aidata, ka arst mitte neviens nespēja viņam palīdzēt, pat ne ārsts 3. gan sa oled ka imelik tu gan esi dīvains
koperdama v 1. steberēt vanamees koperdas kepi najal edasi vecis steberēja tālāk, balstīdamies uz spieķa 2. mīcīties ta ei osanud tantsida, koperdas niisama viņš neprata dejot, mīcījās tāpat vien; ära koperda siin teiste jalus! nemīcies te citiem pa kājām! 3. rosīties, ņemties ema koperdab köögis māte rosās virtuvē; vanaema koperdab koduseid töid teha vecāmāte ņemas apdarīt mājas darbus
lahe b adj {laheda, lahedat, lahedaid} 1. brīvs, plašs ta sai lahedama korteri viņš dabūja plašāku dzīvokli; lahedad jalatsid ērti apavi 2. spirgts, svaigs, viegls lahe tuul spirgts vējš; laheda peaga on parem õppida ar svaigu galvu ir labāk mācīties; suvel tahaks süüa midagi lahedat vasarā gribas ēst kaut ko vieglu 3. patīkams, draudzīgs lahe inimene patīkams cilvēks 4. nesapinies, nesavijies kalamehed harutasid võrke lahedaks zvejnieki atpiņķerēja tīklus 5. brīvs, viegls kodu poole läheb hobune alati lahedama sammuga mājup zirgs vienmēr iet raitākā solī 6. viegli, brīvi mere ääres on lahe hingata pie jūras ir viegli elpot; vagunis läks lahedamaks vagonā kļuva brīvāk 7. sar lielisks, foršs lahe mõte lieliska doma; lahe kutt foršs džeks
mari c adj {indekl.} mariešu- mari keelt õppima mācīties mariešu valodu
`müttama v {mütata, `müttan} 1. kulstīt, mīcīt ta müttas tainast viņš mīcīja mīklu 2. mīcīties, mīdīties poris müttama mīcīties pa dubļiem 3. dimdināt, dipināt kes seal pööningul müttavad? kas tur bēniņos dimdina? 4. ņemties, plēsties mees müttab maja ehitada, naine müttab aias vīrs ņemas būvēt māju, sieva ņemas pa dārzu 5. raust, vilkt tuisk müttab teed kinni putenis velk ceļus ciet 6. dukurēt kalade kudemise ajal ei tohtinud mütata zivju nārsta laikā nedrīkstēja dukurēt
nurgake[ne] s {nurgakese, nurgakest, nurgakesi} stūrītis, kaktiņš tal on oma nurgake, kus saab õppida viņam ir savs kaktiņš, kur mācīties
`park b s {pargi, `parki, `parke} 1. miecviela pargi vesilahus miecvielu šķīdums; nahad pandi parki ādas lika miecēties 2. miecēšana tallanaha park zoļādas miecēšana; tuule ja soolase vee parki saanud käed vējā un sālītā ūdenī miecētas rokas
`piinlema v {piinelda, `piinlen} mocīties, ciest ma ei suuda kauem teadmatuses piinelda es vairs nespēju mocīties neziņā
`pressima v {`pressida, pressin} 1. presēt põhk pressitakse pallidesse salmus presē ķīpās; pressitud pärm presētais raugs 2. (ar tvaiku) gludināt isa pressib pükse tēvs gludina bikses 3. spiest, spaidīt pressi marjad lusikaga puruks saspied ogas ar karoti; mure pressib teda maadligi viņu nomāc raizes 4. spiest, piespiest vanemad pressivad poissi ülikooli vecāki spiež zēnu mācīties augstskolā 5. izspiest ta pressib isa käest raha viņš izspiež no tēva naudu 6. spiesties vänge adrulõhn pressib ninna kodīga jūras mēslu smaka spiežas degunā 7. piespiesties, pūlēties, sasprindzināties kui kõvasti pressida, teenib siin hästi ja stipri pūlas, te var labi nopelnīt; poiss pressib mõtelda zēns saspringti domā; paat pressib tormis edasi vētrā laiva cīnās uz priekšu
`soov s {soovi, `soovi, `soove} 1. vēlme, vēlēšanās salasoov slepena vēlēšanās; õppimissoov vēlme mācīties soov läks täide vēlēšanās piepildījās; ta lahkus töölt omal soovil viņš aizgāja no darba pēc paša vēlēšanās 2. vēlējums õnnesoov laimes vēlējums head soovid laba vēlējumi
stu`deerima v {stu`deerida, studeerin} 1. sar studēt, mācīties advokaadiks studeerima studēt par advokātu 2. sar studēt, pētīt ta studeerib uut seadust viņš studē jauno likumu
süvitsi adv padziļināti süvitsi matemaatikat õppima padziļināti mācīties matemātiku
süüme|piin s sirdsapziņas pārmetumi süümepiinades vaevlema mocīties sirdsapziņas pārmetumos
`vaevlema v {vaevelda, `vaevlen} mocīties haige vaevles valu käes slimnieks mocījās sāpēs; poiss vaevleb süümepiinades zēns mokās vainas apziņā; riik vaevles sügavas kriisis valsts mocījās dziļā krīzē; paljud inimesed vaevlesid vaesuses daudzi cilvēki mocījās nabadzībā
`viitsima v {`viitsida, viitsin} vīžot, gribēties poiss on laisk, ei viitsi õppida zēns ir slinks, nevīžo mācīties; räägime mõni teine kord, täna ei viitsi parunāsim kādu citu reizi, šodien negribas
võimaldama v dot iespēju, ļaut stipendium võimaldas tal välismaale õppima sõita stipendija deva viņam iespēju braukt mācīties uz ārzemēm
läbi võtma 1. apgūt, mācīties närilisi pole me koolis veel läbi võtnud par grauzējiem mēs vēl neesam skolā mācījušies 2. sabārt, sarāt õpetaja võttis poisi spikerdamise pärast läbi skolotājs sabāra zēnu par špikošanu 3. nomocīt suur treeningkoormus võib sportlase läbi võtta liela treniņu slodze var nomocīt sportistu 4. ņemties aprunāt külaeided võtsid kõik uudised läbi ciema vecenes ņēmās aprunāt visus jaunumus
õpi|himuline adj 1. mācīties gribošs õpihimuline laps mācīties gribošs bērns 2. zinātkārs
`õppima v {`õppida, õpin} mācīties tütar õpib muusikakoolis klaverit meita mācās klavieres mūzikas skolā; olen õppinud teda usaldama esmu iemācījies viņam uzticēties; vigadest tuleb õppida no kļūdām jāmācās; tundma õppida iepazīt; luuletust pähe õppima mācīties dzejoli no galvas
õppimis|võimalus s iespēja mācīties

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur