[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ader s {adra, `atra, `atru} arkls ◦ harkader spīļarkls ∙ traktorist läks uue adraga kündma traktorists devās art ar jauno arklu

aeglaselt adv lēni, lēnām ∙ töö edeneb liiga aeglaselt darbs sokas pārāk lēni; meri läks aeglaselt sügavamaks jūra lēnām kļuva dziļāka

ahas adj {`ahta, ahast, `ahtaid} šaurs ∙ ahta silmaringiga inimesed cilvēki ar šauru redzesloku; metsatee läks järjest ahtamaks meža ceļš kļuva arvien šaurāks; ajad olid ahtad laiki bija spiedīgi

aimdus s {aimduse, aimdust, aimdusi} nojauta, priekšnojauta ∙ mu aimdus läks täide mana nojauta piepildījās

alatiseks adv uz mūžu, pavisam ∙ lapsepõlvekodu jääb alatiseks meelde bērnības mājas paliek atmiņā uz mūžu; ta läks alatiseks maale elama viņš pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi laukos

arve s {`arve, arvet, `arveid} 1. rēķins ◦ elektriarve elektrības rēķins ∙ müüja kirjutas arve pārdevējs izrakstīja rēķinu; palun arve! lūdzu rēķinu!; neil on arved klaarimata viņiem ir nenokārtoti rēķini 2. rēķins, konts ◦ arveldusarve norēķinu konts ∙ avasin pangas arve es atvēru rēķinu bankā 3. uzskaite ∙ ta peab väljaminekute kohta rangelt arvet viņš veic stingru izdevumu uzskaiti; arvesse läks ainult kolm paremat tulemust ieskaitīti tika tikai trīs labākie rezultāti; ma võtan seda arvesse es ņemšu to vērā

et knj 1. ka ∙ võimalik, et ilm päeva jooksul muutub iespējams, ka laiks dienas gaitā mainīsies 2. lai ∙ ta võttis raamatu, et natuke aega lugeda viņš paņēma grāmatu, lai brīdi palasītu; et see homseks tehtud oleks! lai tas līdz rītam būtu izdarīts! 3. tā kā ∙ et tal midagi teha ei olnud, läks ta metsa jalutama tā kā viņam nebija ko darīt, viņš devās uz mežu pastaigāties

ette|kuulutus s pareģojums ∙ ettekuulutus läks täide pareģojums piepildījās

harjumus`lik adj {harjumusliku, harjumus`likku, harjumus`likke} ierasts ∙ elu läks harjumuslikku rada dzīve gāja ierasto gaitu

hulga adv daudz, ievērojami ∙ süda läks hulga kergemaks sirds kļuva daudz vieglāka; ta jõudis kohale oodatust hulga varem viņš nonāca galā daudz agrāk par gaidīto; tuul oli hulga tasanenud vējš bija ievērojami noplacis

`huugama v {huuata, `huugan} 1. dūkt, rūkt ∙ turbiinid huugasid monotoonselt turbīnas monotoni dūca; silme ees läks mustaks ja kõrvus huugas acu priekšā kļuva melns, un ausīs dūca 2. kvēlot ∙ minu käes huugab elektrilatern manās rokās kvēlo elektriskā laterna 3. sūrstēt ∙ selg huugas saadud hoopidest mugura sūrst no saņemtajiem sitieniem

härras adj {`härda, härrast, `härdaid} skumjš, bēdīgs, žēls ∙ olin väga härdas meeleolus biju ļoti skumjā noskaņojumā; süda läks härdaks sirds kļuva bēdīga; härdaid pisaraid valama liet žēlas asaras

iial adv 1. nekad, nemūžam ∙ noorus ei tule iial tagasi jaunība nekad neatgriezīsies; ei iial nemūžam 2. vien ∙ kuhu ta iial läks, võeti teda sõbralikult vastu kur vien viņš devās, viņu uzņēma draudzīgi

ise|äralik adj 1. īpatnējs, savdabīgs ∙ vanas eas läks ta veidi iseäralikuks vecumā viņš kļuva nedaudz savdabīgs 2. īpašs ∙ tema pojast pidi midagi iseäralikku saama viņa dēlam bija jākļūst par kaut ko īpašu

jahi|maa s medību teritorija, medību lauks ∙ jahimeeste seltsi jahimaad mednieku biedrības medību teritorijas; ta läks parematele jahimaadele viņš devās uz labākiem medību laukiem

juhatama v 1. (par virzienu) rādīt, vadīt ∙ teed juhatama rādīt ceļu; mees läks juhatatud suunas vīrietis gāja norādītajā virzienā 2. (norisi, organizāciju) vadīt ∙ koosolekut juhatama vadīt sapulci; orkestrit juhatama vadīt orķestri

juurde b pop (virziens) pie, klāt ∙ ta läks akna juurde viņš piegāja pie loga; sõitsin maale vanaema juurde braucu uz laukiem pie vecmāmiņas; keskaja koolid rajati suurte kirikute ja kloostrite juurde viduslaiku skolas cēla pie lielām baznīcām un klosteriem; ta jäi oma sõnade juurde viņš palika pie saviem vārdiem

järsku adv 1. pēkšņi, strauji ∙ ilm läks järsku pilve laiks pēkšņi apmācās; ta lõi akna järsku kinni viņš strauji aizcirta logu 2. varbūt ∙ järsku saaks seda veel kuidagi parandada? varbūt to vēl varētu kaut kā salabot?

kaevandus s {kaevanduse, kaevandust, kaevandusi} raktuve ∙ ta läks tööle kaevandusse viņš stājās darbā raktuvē

kaotsi adv zudumā, zūdībā ∙ raamat läks kaotsi grāmata pazuda; tema isa jäi sõjas kaotsi viņa tēvs pazuda karā; aega läks asjatult kaotsi laiks tika nelietderīgi zaudēts; temas on hea näitleja kaotsi läinud viņā ir zudis labs aktieris

kartus s {kartuse, kartust, kartusi} bažas, bailes ∙ kartus läks täide bažas piepildījās; pole põhjust kartuseks bailēm nav pamata

katki adv 1. pušu ∙ lehm tõmbas keti katki govs pārrāva pušu ķēdi; ta murdis kukkudes käeluu katki viņš krītot pārlauza rokas kaulu 2. saplīsis ∙ pudel läks kukkudes katki pudele nokrītot saplīsa; laps tegi kogemata mänguasja katki bērns netīšām saplēsa rotaļlietu 3. pusratā, pārtrauktā stāvoklī ∙ poiss jättis õppimise katki zēns pameta mācības pusratā; streikijad jätsid töö katki streikotāji pārtrauca darbu 4. slikti, nekārtībā ∙ kõik on korras, katki pole veel midagi viss ir kārtībā, nekas vēl nav slikti; kui juba tema nii räägib, siis peab midagi katki olema ja jau viņš tā runā, kaut kas nav kārtībā

ette kavatsema izplānot ∙ kõik läks nii, nagu oli ette kavatsetud viss noritēja, kā plānots; ettekavatsetud kuritegu ar iepriekšēju nodomu izdarīts noziegums

keema v 1. vārīties ∙ supp keeb zupa vārās; vesi läks keema ūdens uzvārījās; teekann keeb tulel tējkanna vārās uz uguns; mehe süda keeb vihast vīra sirds vārās no naida 2. mutuļot, šķīst ∙ vesi kees kalaparvedest ūdens mutuļoja no zivju bariem; suusataja laskus mäest, nii et lumi kees slēpotājs laidās no kalna tā, ka sniegs šķīda 3. iet vaļā ∙ igal pool kees töö visur gāja vaļā darbs; kogu rindel keeb lahing visā frontē iet vaļā kauja

keerdu adv 1. (virziens) savīts, savijies ∙ õngenöör läks keerdu makšķeraukla sametās 2. gredzenā

kehvasti adv 1. vāji, slikti ∙ eksamil läks kehvasti eksāmenā izgāja slikti; ta oli kehvasti riides viņš bija slikti apģērbts; asjad lähevad päris kehvasti lietas ir pavisam sliktas 2. trūcīgi ∙ kehvasti riides trūcīgi apģērbts

kesk|koht s (vieta) vidus ∙ jõe keskkohas läks paat ümber upes vidū laiva apgāzās; ta avas raamatu keskkohalt viņš atvēra grāmatu vidū

`kett a s {keti, `ketti, `kette} 1. ķēde, ķēdīte ∙ koer on keti otsas suns ir pie ķēdes; käevõru kett läks katki rokassprādzes ķēdīte saplīsa; silla küljes oli mitu paati ketis pie piestātnes bija pieķēdētas vairākas laivas; võtsime üksteisel käest kinni ja moodustasime keti sadevāmies rokās un izveidojām ķēdi 2. virkne

kihel`kond s {kihelkonna, kihel`konda, kihel`kondi} 1. novads ∙ muistsed maakonnad jagunesid kihelkondadeks senās zemes iedalījās novados 2. (teritorija) draudze, novads ∙ ta läks kirikuõpetajaks teise kihelkonda viņš devās strādāt par mācītāju citā draudzē; igas kihelkonnas kujunes oma murrak katrā novadā izveidojās sava izloksne

kokku kobima 1. sar sanākt, savilkties ∙ õhtul kobisid vanamehed kokku kaarte mängima vakarā veči savilkās kopā, lai spēlētu kārtis 2. sar sakrāmēt, sakravāt ∙ ta kobis oma asjad kokku ja läks viņš sakrāmēja savas mantas un devās

kodu|kant s dzimtā puse ∙ ta läks pärast kooli lõpetamist kodukanti tagasi pēc skolas beigšanas viņš atgriezās dzimtajā pusē

koli s {koli, koli, kolisid} krāmi, grabažas ◦ kolikamber krāmu kambaris ∙ pööningut kasutati vana koli panipaigana bēniņus izmantoja kā novietni veciem krāmiem; pani oma kolid kokku ja läks minema savāca savus krāmus un devās projām

kolistama v 1. šķindināt, grabināt, rībināt ∙ perenaine kolistab nõudega saimniece šķindina traukus; ta läks raskete saabastega kolistades trepist alla rībinādams smagos zābakus, viņš devās lejup pa kāpnēm 2. šķindināties, grabināties, rībināties ∙ keegi kolistab ukse taga kāds grabinās pie durvīm 3. sar dauzīties apkārt ∙ ta kolistab mööda maailma ringi viņš dauzās apkārt pa pasauli

kon`kurss s {konkursi, kon`kurssi, kon`kursse} 1. konkurss ∙ konkurssi välja kuulutama izsludināt konkursu; konkursi korras valima izvēlēties konkursa kārtībā; ülikooli arstiteadus­konda oli konkurss suur universitātes medicīnas fakultātē bija liels konkurss 2. jur konkurss ∙ äri läks konkursi alla uzņēmums nonāca konkursā

kontor s {kontori, kontorit, kontoreid} 1. kantoris ∙ ta läks kontorisse palga järele viņš devās uz kantori pēc algas 2. birojs ◦ kontoritehnika biroja tehnika ∙ firma kontor asub Tartus firmas birojs atrodas Tartu

koos c prp kopā, līdz ar ∙ ta läks koos teistega viņš aizgāja kopā ar citiem; ta maeti koos teiste võitlejatega viņu apglabāja kopā ar citiem cīnītājiem; ta elab seal koos oma vanema tütrega viņš dzīvo tur kopā ar savu vecāko meitu; koos temperatuuri tõusuga suureneb ka aurustumine līdz ar temperatūras paaugstināšanos palielinās arī iztvaikošana; inimeste suhtumine muutub koos ajaga cilvēku attieksme mainās līdz ar laiku; ta kaotas rahakoti koos dokumentidega viņš pazaudēja maku ar dokumentiem

koos d pop kopā, līdz ar ∙ ta tuli teistega koos viņš atnāca kopā ar citiem; isa läks pojaga koos linna tēvs kopā ar dēlu devās uz pilsētu; ta tõusis hommikul päikesega koos viņš cēlās no rīta līdz ar sauli

krimpsu adv sakrunkojies, sagrumbojies, sašķiebies ∙ vananedes läks nahk krimpsu novecojot āda sakrunkojās

kuda adv sar kā ∙ kuda tal täna läks? kā viņam šodien gāja?

kuhu adv (virziens) kur, kurp, uz kurieni ∙ kuhu ta raamatu pani? kur viņš nolika grāmatu?; kuhu see tee viib? kurp ved šis ceļš?; ma ei näinud, kuhu ta läks es neredzēju, uz kurieni viņš aizgāja; lähen siit ükskõik kuhu no šejienes iešu vienalga uz kurieni; kuhu see kõlbab! kur tas der!

kujutlema v iedomāties, iztēloties ∙ kõik läks teisiti, kui olime kujutlenud viss notika citādi, nekā mēs bijām iedomājušies; kujutlen, kui ilus seal praegu on iztēlojos, cik skaisti tur patlaban ir; kujutle vaid, ta ei tulnudki! iedomājies tikai, viņš neatnāca!

kusagile adv (virziens) kaut kur ∙ ta läks veidikeseks kusagile viņš uz īsu brīdi kaut kur aizgāja; ma ei lähe täna kusagile es šodien nekur neiešu

`kuum a s {kuuma, `kuuma, `kuumi} karstums ◦ kuumalaine karstuma vilnis ∙ saunas kuuma käes läks selg paremaks pirts karstumā mugurai kļuva labāk; suvised kuumad on veel ees vasaras karstums vēl ir priekšā ∆ ei ole kuuma ega külma nav ne silts, ne auksts

`kõrv s {kõrva, `kõrva, `kõrvu} 1. auss ∙ kõrvu liigutama kustināt ausis; koer ajas kõrvad kikki suns saspicēja ausis; see jutt pole sinu kõrvade jaoks šī saruna nav tavām ausīm; ta läks kõrvuni punaseks viņš nosarka līdz ausīm; laskis läkiläki kõrvad alla viņš nolaida ausaines ausis 2. dzirde ∙ tal ei ole muusikalist kõrva viņam nav muzikālās dzirdes 3. osa ∙ murdunud kõrvaga savikruus māla krūze ar nolūzušu osu ∆ kõrva taha panema likt aiz auss; kõrvu kikki ajama spicēt ausis; kõrvu lahti hoidma turēt ausis vaļā; kõrvust mööda laskma laist gar ausīm; nahka üle kõrvade tõmbama vilkt ādu pār acīm; ühest kõrvast sisse ja teisest välja pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā

kõrval|ruum s 1. blakus telpa, blakus istaba ∙ ta läks kõrvalruumi viņš iegāja blakus telpā 2. palīgtelpa ∙ korteris oli 3 tuba ja 4 kõrvalruumi dzīvoklī bija 3 istabas un 4 palīgtelpas

kähmlus s {kähmluse, kähmlust, kähmlusi} kautiņš, sadursme ∙ meestel läks omavahel kähmluseks vīrus attiecību skaidrošana noveda līdz kautiņam; tekkis kähmlus politseinike ja demonstrantide vahel sākās sadursme starp policistiem un demonstrantiem

`käik s {käigu, `käiku, `käike} 1. gaita ∙ mehe käik läks järjest kiiremaks vīra gaita kļuva aizvien ātrāka; sündmuste käik notikumu gaita; rong aeglustas käiku vilciens palēnināja gaitu; kella käiku reguleerima regulēt pulksteņa gaitu; vestluse käigus ilmnesid huvitavad asjaolud sarunas gaitā atklājās interesanti apstākļi; anti käiku uus tehas ekspluatācijā nodeva jaunu rūpnīcu; poiss laskis rusikad käiku zēns laida dūres darbā 2. gājiens ∙ meie esimene käik oli piletikassasse mūsu pirmais gājiens bija uz biļešu kasi; rooli käik stūres gājiens 3. eja ∙ labürindi käigud labirinta ejas; voodiridade vahele jäi kitsas käik starp gultu rindām palika šaura eja 4. (spēlēs) gājiens ∙ matt kahe käiguga mats divos gājienos; peen käik smalks gājiens 5. pārnesums ∙ autojuht vahetas käiku autovadītājs pārslēdza pārnesumu; ta sõidab teise käiguga viņš brauc ar otro pārnesumu 6. ēdienu kārta ∙ kolme käiguga lõuna pusdienas ar trijiem ēdieniem

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

kätte b pop 1. (virziens) rokās ∙ poeg võttis talu enda kätte dēls pārņēma sētu savās rokās; linn langes vaenlase kätte pilsēta krita ienaidnieka rokās; maa läks riigi kätte zeme aizgāja valstij; ülekaal läks vastaste kätte pārsvars pārgāja pretiniekiem; kurjategija anti kohtu kätte noziedznieku nodeva tiesai 2. rokās, iekšā ∙ laev sattus tormi kätte kuģis nonāca vētrā; läksin välja värske õhu kätte izgāju ārā svaigā gaisā 3. no, dēļ ∙ katku kätte suri palju inimesi no mēra mira daudz cilvēku; vili kõrbes päikese kätte labība sadega saulē 4. (par secību) pie ∙ vastamise järg jõudis minu kätte kārta mana kārta atbildēt

`käärima a v {`käärida, käärin} rūgt ∙ õlu käärib alus rūgst; vein kääris äädikaks vīns sarūga etiķī; keedis läks käärima ievārījums sarūga; mehes käärib pahameel vīrā rūgst dusmas

küllus`lik adj {küllusliku, küllus`likku, küllus`likke} 1. bagātīgs ∙ külluslik saak bagātīgs guvums 2. pārticīgs ∙ elu läks mugavamaks ja külluslikumaks dzīve kļuva ērtāka un pārticīgāka

külmetus s {külmetuse, külmetust, külmetusi} saaukstēšanās ◦ külmetushaigus saaukstēšanās slimība ∙ külmetusest läks hääl ära no saaukstēšanās pazuda balss

`laev s {laeva, `laeva, `laevu} kuģis ◦ kalalaev zvejas kuģis; kosmoselaev kosmosa kuģis; laevahukk kuģa katastrofa; laevaraamat kuģa žurnāls ∙ laev tuleb sadamasse kuģis ienāk ostā; laev läks põhja kuģis nogrima ∆ valge laev baltais kuģis

lahe b adj {laheda, lahedat, lahedaid} 1. brīvs, plašs ∙ ta sai lahedama korteri viņš dabūja plašāku dzīvokli; lahedad jalatsid ērti apavi 2. spirgts, svaigs, viegls ∙ lahe tuul spirgts vējš; laheda peaga on parem õppida ar svaigu galvu ir labāk mācīties; suvel tahaks süüa midagi lahedat vasarā gribas ēst kaut ko vieglu 3. patīkams, draudzīgs ∙ lahe inimene patīkams cilvēks 4. nesapinies, nesavijies ∙ kalamehed harutasid võrke lahedaks zvejnieki atpiņķerēja tīklus 5. brīvs, viegls ∙ kodu poole läheb hobune alati lahedama sammuga mājup zirgs vienmēr iet raitākā solī 6. viegli, brīvi ∙ mere ääres on lahe hingata pie jūras ir viegli elpot; vagunis läks lahedamaks vagonā kļuva brīvāk 7. sar lielisks, foršs ∙ lahe mõte lieliska doma; lahe kutt foršs džeks

laiali adv 1. izklaidus ∙ suvilad on mööda nõlva­kuid laiali vasarnīcas ir izkaisītas pa nogāzēm; publik läks laiali publika izklīda; kaup on laiali veetud prece ir izvadāta 2. līdz galam ∙ värav laiali lahti vārti līdz galam vaļā

ligi|lähedalt adv 1. ļoti tuvu ∙ kuul läks ligilähedalt mööda lode pagāja garām pavisam tuvu 2. gandrīz, apmēram ∙ selle saab ligilähedalt välja arvestada to var izrēķināt aptuveni

liikvele adv 1. (virziens) kustībā ∙ rong läks liikvele vilciens izkustējās 2. (virziens) apgrozībā ∙ liikvele laskma laist apgrozībā

`lits a s {litsi, `litsi, `litse} vulg mauka ∙ tüdruk hakkas linnas litsiks meitene pilsētā kļuva par mauku; oh sa lits, ära läks meelest! ak tu mauka, pavisam aizmirsu!

looja b adv 1. (virziens) aiz apvāršņa ∙ päike läks looja saule norietēja 2. pārn zudumā, zudībā ∙ tema lootused on looja läinud viņa cerības ir zudušas

lukku adv ciet, aizslēgtā stāvoklī ∙ pane uks lukku aizslēdz durvis; vastasin talle nii, et tal jäi suu lukku atbildēju viņam tā, ka viņam bija mute ciet; vasak kõrv läks lukku aizkrita kreisā auss

läpastama v sasmakt, sasust ∙ keldri läpastanud õhk pagraba sasmakušais gaiss; jahu läks läpastama milti sasmaka

madin s {madina, madinat, madinaid} 1. dipoņa, kņada ∙ jalgade madin kāju dipoņa 2. sar kautiņš, cīniņš ∙ läks päris madinaks sākās īsts kautiņš

mammi s {mammi, mammiit, mammisid} sar mammīte, māmulīte ◦ vanamammi veca māmulīte ∙ trammipeatuses läks paar mammit maha tramvaja pieturā pāris mammītes izkāpa

`meel s {meele, `meelt, `meeli} 1. prāts ∙ meel on rõõmus priecīgs prāts; võime rahuliku meelega koju minna varam mierīgu prātu iet mājās; see pole mulle meele järele tas man nav pa prātam; ta läks meelest segaseks viņš sajuka prātā; selles asjas olid nad ühel meelel šajā jautājumā viņi bija vienisprātis; jäta see meelde! paturi to prātā!; meelde tuletama atsaukt atmiņā; meelega tīšām; emal oli poja üle hea meel māte priecājās par dēlu 2. maņa, izjūta ◦ haistmismeel oža; nägemismeel redze; ilumeel skaistuma izjūta ∙ inimese viis meelt cilvēka piecas maņas 3. daba, raksturs ∙ lapse tundlik meel bērna jūtīgā daba ∆ meelt avaldama piedalīties demonstrācijā; meelt heitma izmist; meelt parandama laboties; meeli segi ajama jaukt prātu

mees`kond s {meeskonna, mees`konda, mees`kondi} komanda ◦ korvpallimeeskond basketbola komanda; meeskonnaliige komandas loceklis; meeskonnatöö komandas darbs; meistermeeskond meistarkomanda ∙ laev läks põhja, kuid meeskond pääses kuģis nogrima, taču komanda izglābās; uus direktor loob oma meeskonna jaunais direktors veido savu komandu; võistlustest võttis osa 12 meeskonda sacīkstēs piedalījās 12 komandas

mere|reis s jūras brauciens, jūras ceļojums, kruīzs ∙ ta läks pikale merereisile viņš devās tālā jūras braucienā

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

alla minema 1. iet lejup, noiet ∙ ta läks trepist alla viņš gāja lejup pa kāpnēm; ei läinud alla söök ega jook negāja lejā ne ēdiens, ne dzēriens 2. sar nokristies, samazināties ∙ palavik läks alla temperatūra nokritās; hinnad läksid alla cenas nokritās

ette minema 1. iziet priekšā, izvirzīties priekšā ∙ kogu kool rivistati kolonni, orkester läks ette visu skolu nostādīja kolonnā, orķestris izgāja priekšā; meie korvpallimeeskond läks ette 20:16 mūsu basketbola komanda izvirzījās priekšā ar 20:16 2. sar (par pārbaudījumu) likt, kārtot ∙ mul on hulk loenguid kuulatud, kevadel võiks mitme eksamiga ette minna esmu noklausījies daudz lekciju, pavasarī varētu kārtot vairākus eksāmenus

katki minema saplīst ∙ pudel läks katki pudele saplīsa

kinni minema 1. aiziet ciet, aizvērties ciet ∙ uks läks kinni durvis aizvērās; nööbid ei lähe kinni pogas neiet ciet 2. sar nonākt cietumā ∙ selle eest võid kinni minna par to tu vari nonākt cietumā

kokku minema 1. saiet kopā, sapulcēties ∙ mehed läksid naaberkülla kokku nõu pidama vīri sanāca kaimiņu ciemā, lai apspriestos 2. iet kopā, sakrist, saskanēt ∙ minu seisukoht läks sõbra omaga kokku mans viedoklis sakrita ar drauga viedokli; värvid lähevad ilusasti kokku krāsas skaisti saskan 3. saiet, sarauties, sarecēt ∙ särk läks pesus kokku krekls mazgājot sarāvās; hapukas piim läheb keetes kokku ieskābis piens vārot sarec 4. saķerties, sastrīdēties, saplēsties ∙ nad läksid koosolekul kokku sapulcē viņi saķērās 5. sar satikties, sacensties ∙ meie meeskonnal tuleb kokku minna Itaalia võistkonnaga mūsu komandai jātiekas ar Itālijas komandu

korda minema 1. izdoties ∙ katse läks korda izmēģinājums izdevās 2. interesēt, neatstāt vienaldzīgu ∙ teiste arvamused ei läinud talle põrmugi korda citu viedoklis viņu ne drusciņas neinteresē; mis see mulle korda läheb! man tas ir pilnīgi vienalga!

lahku minema 1. šķirties, attālināties ∙ siin läksid meie teed lahku te mūsu ceļi šķīrās 2. šķirties, šķirt laulību ∙ ta läks mehest lahku viņa izšķīrās no vīra 3. atšķirties, nesakrist ∙ meie vaated lähevad lahku mūsu uzskati atšķiras

lahti minema 1. iet vaļā, vērties vaļā ∙ uks läks laht durvis atvērās; pojengid on lahti minemas peonijas veras vaļā; püss läks lahti bise gāja vaļā; ehmatusest läks tal kõht lahti no izbīļa viņam sākās caureja 2. iet vaļā, sākties ∙ paanika läks lahti sākās panika; vastu hommikut läks torm lahti pret rītu sākās vētra

läbi minema 1. iet cauri ∙ läksime metsast läbi gājām cauri mežam; nõel ei lähe nahast läbi adata neiet cauri ādai 2. (uz brīdi) ieiet, ieskriet ∙ ma lähen sõbra poolt läbi es ieskriešu pie drauga 3. sar nolietoties, izdilt ∙ pükstel on põlveotsad läbi läinud biksēm ceļgali ir izdiluši 4. iet cauri, izdoties ∙ plaan läks läbi plāns izdevās; see number ei lähe sul läbi šis numurs tev neies cauri

maha minema 1. (no transportlīdzekļa) izkāpt ∙ ma lähen järgmises peatuses maha nākamajā pieturā es izkāpšu 2. (zemē) izlīt, izšļakstīties ∙ piima läks maha piens izlija 3. iet nost, tikt atrēķinātam ∙ maksud lähevad palgast maha no algas atrēķina nodokļus

minema minema (projām) aiziet ∙ ta võttis oma asjad ja läks minema viņš paņēma savas mantas un aizgāja

mööda minema 1. paiet garām, apiet ∙ mine minust mööda paej man garām 2. paiet, pāriet, izbeigties ∙ valu läheb mööda sāpes pāriet; talv läks mööda, tuli kevad ziema pagāja, pienāca pavasaris 3. apiet, neievērot ∙ sellest probleemist ei saa vaikides mööda minna šo problēmu nevar apiet klusējot 4. apsteigt, pārspēt ∙ noorem vend on õppimises vanemast mööda läinud jaunākais brālis mācībās ir pārspējis vecāko

tagasi minema 1. iet atpakaļ, doties atpakaļ, atgriezties ∙ talle ei meeldinud võõrsil, läks koju tagasi viņam nepatika svešumā, atgriezās mājās 2. nokristies, samazināties ∙ piimatoodang läks pisut tagasi izslaukums nedaudz nokritās

välja minema 1. iziet, doties laukā ∙ ta läks uksest välja viņš izgāja pa durvīm; rada läheb maanteele välja taka iziet pie šosejas 2. iziet, izzust, iznīkt ∙ plekid lähevad pestes välja traipi mazgājot iziet; kaks põõsast läksid kasvama, aga üks läks välja divi krūmi ieauga, bet viens iznīka 3. (par parasto stāvokli) zaudēt ∙ sportlane läks vormist välja sportists zaudēja formu 4. (rīkoties ar aprēķinu) iziet ∙ ta läheb riski peale välja viņš iziet uz risku 5. (sasniegt instanci) aiziet līdz ∙ ta läks protestiga ministeeriumini välja viņš protestējot aizgāja līdz ministrijai

ära minema 1. (projām) aiziet, aizdoties ∙ töölt ära minema aiziet no darba; aeg on ära minna laiks doties projām 2. iziet, pazust ∙ see läks mul meelest ära tas man izgāja no prāta; ta karjus nii, et hääl läks ära viņš kliedza tā, ka pazuda balss 3. iziet, paiet ∙ selle peale on hulk raha ära läinud tam izgājis daudz naudas; paranemine võtab aega, paar nädalat läheb ära atveseļošanās prasīs laiku, paies pāris nedēļas

ühes minema iet līdzi, doties līdzi ∙ koer läks poistega ühes suns gāja zēniem līdzi

üle minema 1. pāriet, šķērsot ∙ läksime kraavist palki mööda üle pārgājām pāri grāvim pa baļķi 2. (mainot) pāriet ∙ teisele tööle üle minema pāriet citā darbā; ta läks vaenlase poole üle viņš pārgāja ienaidnieka pusē 3. pāriet, pārvērsties ∙ lõunamaades läheb päev järsult ööks üle dienvidu zemēs diena pēkšņi pāriet naktī 4. pāriet, pārstāt ∙ vihm läks üle lietus pārgāja

ümber minema 1. apgāzties ∙ paat läks ümber laiva apgāzās 2. (apkārt) apiet ∙ seadusest saab ümber minna likumu var apiet

mädanema v 1. strutot ∙ sõrm hakkas mädanema pirksts sāka strutot 2. pūt, trūdēt, trunēt ∙ kala läks mädanema zivs sāka pūt; pooleldi mädanenud seinapalgid pa pusei satrunējuši sienas baļķi

märul s {märuli, märulit, märuleid} tracis, jandāliņš ∙ läks lahti märul sākās tracis

mööda a adv 1. garām ∙ siit pole keegi mööda läinud te neviens nav gājis garām; kuul läks mööda lode pagāja garām; vihm läks mööda lietus pārgāja; seadustest annab mööda hiilida likumus var apiet 2. sar garām, neveiksmīgs ∙ päris mööda ost pirkums ir pilnīgi garām; moel pole vigagi, aga värv on mööda fasonam nav ne vainas, bet krāsa ir garām

mühin s {mühina, mühinat, mühinaid} 1. šalkas, šalkoņa ◦ meremühin jūras šalkas 2. jonis, spars ∙ kurk kasvab mühinal gurķi aug griezdamies; ta läks mühinal mööda viņš pajoņoja garām

nahka b pop sar varā, ietekmē ∙ tore poiss oli, aga läks naiste nahka bija lielisks zēns, bet sievietes viņu sabojāja; pool tööpäeva läheb paberimäärimise nahka pusi darbdienas aprij papīru smērēšana

nihu adv sar greizi, pa tukšo ∙ mu eksam läks nihu es izgāzos eksāmenā

niigi adv 1. jau tā, jau tāpat ∙ see mahl on niigi magus šī sula jau tā ir salda; kõik on niigi selge viss jau tāpat ir skaidrs 2. kaut tik, pat tā ∙ hea, et niigi palju tagasi sain labi, ka tik daudz dabūju atpakaļ; hea, et niigi läks labi, ka vēl tā izgāja

nägu s {`näo, nägu, nägusid} 1. seja, ∙ nooruslik nägu jauneklīga seja; kortsus nägu grumbaina seja; poeg on väga isa nägu dēls ir ļoti līdzīgs tēvam; ta läks näost punaseks viņš nosarka; sul pole oma nägu peas tu neesi savā sejā; nägudeni! uz redzi! 2. seja, vaigs ∙ näost kahvatu bālu vaigu; kuu nägu mēness vaigs 3. seja, sejas izteiksme ∙ hapu nägu skāba seja; tähtis nägu peas sataisījis svarīgu seju; laps teeb peegli ees nägusid bērns pie spoguļa vaibstās; tal on näost näha, et valetab viņam sejā redzams, ka melo 4. seja, skats, izskats ∙ linna nägu on tundmatuseni muutunud pilsētas seja ir mainījusies līdz nepazīšanai; maja on ehitatud näoga vastu tänavat māja ir celta ar skatu pret ielu; näo poolest ilusad õunad no skata skaisti āboli 5. sar seja, cilvēks, tips ∙ seal on uusi nägusid, keda ma veel ei tunne tur ir jaunas sejas, ko es vēl nepazīstu; igasuguseid kahtlasi nägusid liigub ringi visādi šaubīgi tipi staigā apkārt ∆ head nägu tegema rādīt laipnu seju; nägu täis sõimama nolamāt pēdējiem vārdiem; nägu täis tõmbama piedzerties; näkku viskama iemest sejā; näkku sülitama iespļaut sejā; näole tulema rādīties acīs; näost näkku vaigu vaigā; näost ära vajuma pārvērsties sejā; nägu näitama parādīties; oma näo järgi pēc sava ģīmja un līdzības; pikk nägu garš ģīmis

nähtavalt adv redzami, manāmi ∙ ta läks nähtavalt rõõmsamaks viņš kļuva manāmi priecīgāks

nässu adv greizi, bojā ∙ nässu minema noiet greizi, neizdoties; raadio läks nässu radio sabojājās; vihm ajas plaanid nässu lietus izbojāja plānus

ogar adj {ogara, ogarat, ogaraid} stulbs, dumjš, jucis ∙ ogar mõte stulba doma; ta on sündimisest saadik ogar viņš ir dumjš kopš dzimšanas; ta läks suurest murest ogaraks no lielām bēdām viņš sajuka prātā; nad jõid end ogaraks viņi piedzērās līdz nemaņai

`otsima v {`otsida, otsin} meklēt ∙ mees otsib prille vīrs meklē brilles; ma pole ta sõprust otsinud es neesmu meklējis viņa draudzību; ta läks kohtusse õigust otsima viņš devās uz tiesu meklēt taisnību; seeni otsides eksis ta metsa ära meklējot sēnes, viņš apmaldījās mežā; ma otsin põhjust naabrite poole minna es meklēju iemeslu, lai dotos pie kaimiņiem; selle probleemi lahendamiseks otsiti uusi meetodeid šīs problēmas risināšanai tika meklētas jaunas metodes; lehm otsib pulli govs meklē bulli

otsus s {otsuse, otsust, otsuseid} 1. lēmums ∙ üldkoosoleku otsus kanti protokolli pilnsapulces lēmums tika ierakstīts protokolā; talle ei meeldinud otsuseid teha viņam nepatika pieņemt lēmumus; nii tähtsat otsust ei langetata mõtlemata tik svarīgu lēmumu nepieņem nedomājot 2. spriedums ∙ kohus läks otsust tegema tiesa devās taisīt spriedumu ∆ Saalomoni otsus Zālamana lēmums

`paat s {paadi, `paati, `paate} laiva ◦ kummipaat gumijas laiva; päästepaat glābšanas laiva; paadimootor laivas motors; paadinina laivas priekšgals; paadipõgenik bēgļi ar laivām ∙ paat lasti vette laivu ielaida ūdenī; paat läks ümber laiva apgāzās

palav b adj {palava, palavat, palavaid} 1. karsts, svelmains, tveicīgs ∙ palav suvi karsta vasara; palav pliit karsta plīts 2. karsts, dedzīgs, kvēls ∙ palav veri karstas asinis; palav soov kvēla vēlme; palav võitlus karsta cīņa; vaidlus läks palavaks strīds iekarsa 3. karsti ∙ mul hakkas palav man kļuva karsti