[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

abielu|mees s precēts vīrs, laulāts vīrs

aelema v 1. gulšņāt ∙ nad aelevad voodis ega viitsi tõusta viņi gulšņā gultā un negrib celties 2. vāļāties ∙ poris aelema vāļāties dubļos 3. mētāties ∙ palavikus laps sonib ja aeleb drudzī bērns murgo un mētājas 4. (apkārt) dauzīties ∙ mees hakkas jooma ning naistega aelema vīrs sāka dzert un dauzīties apkārt ar sievietēm; ta aeleb mööda ilma viņš dauzās pa pasauli

ainult adv tikai, vien ∙ täidan ainult oma kohust es tikai pildu savu pienākumu; mees viivitas ainult hetke vīrs kavējās tikai mirkli; kui ma nii kaua ainult elan ja vien es tik ilgi nodzīvošu

aju a s {aju, aju, ajusid} smadzenes ◦ ajuloputus smadzeņu skalošana; ajuvapustus smadzeņu satricinājums; peaaju galvas smadzenes ∙ ajudega mees vīrs ar smadzenēm

välja andma 1. izdot, izsniegt ∙ pass on välja antud Tartus pase ir izdota Tartu; Eestis välja antud juhiluba Igaunijā izsniegta autovadītāja apliecība 2. izdot, atdot ∙ kas teil on mõni tuba suveks välja anda? vai jums ir kāda istaba izdodama uz vasaru? 3. izdot, laist klajā ∙ ajalehte välja andma izdot laikrakstu; raamat on välja antud Soomes grāmata ir izdota Somijā 4. izdot, nodot ∙ kaassüüdlasi välja andma izdot līdzvainīgos 5. sasniegt ∙ romaani mõõtu see raamat välja ei anna romāna apjomu šī grāmata tomēr nesasniedz; ta on pikk mees, kuid kahte meetrit siiski välja ei anna viņš ir garš vīrs, tomēr divus metrus nesasniedz

armuke[ne] s {armukese, armukest, armukesi} mīļākais ∙ mees leidis naise armukesega voodist vīrs gultā pārsteidza sievu ar mīļāko

arutus b s {arutuse, arutust, arutusi} nesaprātīgums, muļķīgums ∙ mees ei mõistnud oma teo arutust vīrs nesaprata savas rīcības nesaprātīgumu

elu|saatus s liktenis, dzīves gājums ∙ erandliku elusaatusega mees vīrs ar īpašu dzīves gājumu

`hiid s {hiiu, `hiidu, `hiide} 1. milzis, milzenis ◦ muinashiid pasaku milzis; vaimuhiid gara milzis ∙ mees oli lausa hiid vīrs bija īsts milzis 2. (astronomijā) milzis, milzu zvaigzne ∙ punased hiiud sarkanie milži

hiiglane s {hiiglase, hiiglast, hiiglasi} milzis, milzenis, gigants ◦ merehiiglane jūras milzis; tööstushiiglane rūpniecības gigants ∙ hiiglase kasvu mees vīrs milža augumā; tõeline muusikamaailma hiiglane īsts mūzikas pasaules milzis

hoogustama v 1. pasteidzināt, paātrināt ∙ mees hoogustab sammu vīrs pieliek soli 2. pastiprināt, padarīt intensīvāku ∙ majanduskriis hoogustas väljarännet veelgi ekonomiskā krīze vēl vairāk pastiprināja izceļošanu

`hoomama v {hoomata, `hooman} 1. pamanīt, ievērot ∙ ta hoomas valgussähvatust viņš pamanīja gaismas uzplaiksnījumu; hoomasin ta ükskõikset pilku ievēroju viņa vienaldzīgo skatienu 2. sajust ∙ mees hoomas hädaohtu vīrs sajuta briesmas

hulluma v 1. sajukt prātā ∙ kartsin, et naine murest hullub baidījos, ka sieva no raizēm sajuks prātā 2. satrakoties, aptrakt ∙ raevust hullunud mees no dusmām satrakojies vīrs; püssipaukudest hullunud hobused no bises šāvieniem satrakojušies zirgi

`härg s {härja, `härga, `härgi} vērsis ∙ härjad pandi rakendati vankri ette vēršus iejūdza ratos; mees kui härg vīrs kā vērsis

ilmutus s {ilmutuse, ilmutust, ilmutusi} 1. atklāsme ∙ tema oli lapsepõlves kogenud ilmutuse viņš bērnībā bija piedzīvojis atklāsmi; viimsepäeva ilmutus pastardienas atklāsme 2. parādība, vīzija ∙ mees vaatas tüdrukut kui ilmutust vīrs skatījās uz meiteni kā uz parādību

joodik b adj {joodiku, joodikut, joodikuid} dzērājs ∙ joodik mees dzērājs vīrs

just|kui b knj kā, gluži kā, it kā ∙ mees justkui härg vīrs kā vērsis; raske justkui tina smags kā svins; valu kadus justkui peoga pühitud sāpes pazuda gluži kā ar roku noņemtas; nii kerge oli joosta, justkui oleksid jalgadele tiivad kasvanud tik viegli bija skriet, itin kā kājām būtu pieauguši spārni

`kaal b s {kaalu, `kaalu, `kaale} 1. svars ◦ kehakaal ķermeņa svars ∙ koorma kaal on kaks tonni kravas svars ir divas tonnas; ta on kaalus juurde võtnud viņš ir pieņēmies svarā; kaaluta olek bezsvara stāvoklis; mees, kelle sõnal on kaalu vīrs, kura vārdam ir svars 2. svari ◦ apteegikaal aptiekas svari; automaatkaal automātiskie svari; digitaalkaal digitālie svari ∙ viljakotid asetati kaalule graudu maisus uzlika uz svariem ∆ kaalule panema likt uz svariem

`kaapima v {`kaapida, kaabin} 1. kasīt ∙ porgandeid kaapima kasīt burkānus; kaapisin kausi pudrust puhtaks izkasīju putru no bļodas 2. kārpīt ∙ koer on kaapinud augu aia alt läbi suns ir izkārpījis caurumu zem žoga 3. raust ∙ ma kaapisin mahavalgunud terad uuesti kotti es ierausu izbirušos graudus no jauna maisā; ta on ahne mees, kes kaabib kõik endale viņš ir alkatīgs vīrs, kas visu rauš sev 4. slaucīt ∙ ta kaabib uksematil jalgu viņš noslauka kājas uz durvju paklājiņa 5. sar kātot ∙ poiss pani kodu poole kaapima zēns kātoja mājup

kaine adj {`kaine, kainet, `kaineid} 1. (neiereibis) skaidrā, skaidrs ∙ restoranis oli vähe kaineid inimesi restorānā bija maz cilvēku skaidrā; kaine peaga oli ta arg ar skaidru galvu viņš bija bailīgs; ta magas ennast kaineks viņš izgulēja dzērumu 2. atturībnieks ∙ ta oli kaine ja korralik mees viņš bija atturībnieks un kārtīgs vīrs 3. skaidrs, objektīvs ∙ kaine vaade elule skaidrs skats uz dzīvi; ta tegi seda kaine asjalikkusega viņš to izdarīja ar vēsu lietišķumu

kainenema v atskurbt, apskaidroties ∙ veidi kainenedes hakkas mees aru saama, kus ta on nedaudz atskurbstot, vīrs sāka saprast, kur viņš atrodas

kallutama v 1. sasvērt ∙ ta kallutas ülakeha viņš sasvēra ķermeņa augšdaļu; kallutasin paadi ühele küljele sasvēru laivu uz viena sāna 2. izbērt ∙ kallutas käru tühjaks viņš izbēra ķerru tukšu 3. izliet ∙ mees kallutas pudelist tubli sõõmu vīrs izlēja no pudeles krietnu malku 4. novirzīt, pamudināt ∙ sündmused kallutasid tähelepanu isiklikelt muredelt mujale notikumi novirzīja uzmanību no personiskajām raizēm uz citām; ta kallutas sportlast dopingu kasutamisele viņš pamudināja sportistu uz dopinga lietošanu

`kalts s {kaltsu, `kaltsu, `kaltse} lupata, kankars ∙ ta pühkis õlised käed kaltsu sisse puhtaks viņš noslaucīja eļļainās rokas tīras lupatā; pööningul oli hunnik vanu räbalaid ja kaltse bēniņos bija kaudze vecu skrandu un kankaru; räbaldunud kaltsudes sõjavangid karagūstekņi noskrandušos kankaros; sa pole mees, vaid kalts! tu esi nevis vīrs, bet lupata!

`kant s {kandi, `kanti, `kante} 1. šķautne, mala, kante ∙ kasti teravad kandid kastes asās šķautnes 2. apmale ∙ kleidi kandid kleitas apmales; kandiga kaunistatud põll ar apmali izgreznots priekšauts 3. puse, apkaime ∙ see oli talle täiesti võõras kant tā viņam bija pilnībā nezināma apkaime; asja kaaluti mitmest kandist lietu apsvēra no vairākām pusēm; Tartu kandi mees Tartu puses vīrs

keelitama v pierunāt ∙ meest tuli tükk aega keelitada, enne kui ta nõustus vīrs bija labu laiku jāpierunā, pirms viņš piekrita

keerutama v 1. griezt ∙ poiss pandi käiavänta keerutama zēnam lika griezt tecīlas rokturi; veekeeris keerutas paati ühel kohal atvars grieza laivu riņķī uz vietas; ta keerutas tantsupõrandal tüdrukuid viņš grieza meitenes uz deju grīdas 2. riņķot, apļot ∙ keerutasime tükk aega mööda linna labu laiku riņķojām pa pilsētu; meie pea kohal keerutas kull virs mūsu galvas riņķoja vanags 3. grozīt, virpināt ∙ mees keerutas iga senti näpu vahel vīrs grozīja pirkstos katru centu 4. vīties, līkumot ∙ jalgrada keerutas põõsaste vahel taka vijās starp krūmiem 5. vērpt, sagriezt ∙ tuul keerutas tolmupilvi vējš sagrieza putekļu mākoņus 6. tīt, ritināt ∙ ta keerutas kaardi rulli viņš satina karti rullī; köit keerutama tīt virvi 7. izlocīties, izgrozīties ∙ räägi, kuidas asi oli, ära keeruta! stāsti, kā viss bija, neizlokies! 8. (runājot) malt, vērpt ∙ tühje jutte keerutama malt tukšas runas 9. sar zvelt

keevaline adj {keevalise, keevalist, keevalisi} straujš, nesavaldīgs ∙ keevaline lõunamaalase temperament straujš dienvidnieka temperaments; keevaline mees nesavaldīgs vīrs

`kehv adj {kehva, `kehva, `kehvi} 1. vājš, slikts ∙ kehv tervis vāja veselība; kehv kuulmine slikta dzirde; kehv luuletaja slikts dzejnieks; kehv tõlge vājš tulkojums; kehv raamat slikta grāmata; olin kehvas tujus man bija slikts noskaņojums; kehv võõrkeelte oskus vājas svešvalodu prasmes; temaga on lood kehvad ar viņu ir slikti; kehv pinnas liesa zeme; kehva jutuga mees vārdos skops vīrs; kehv vili nīkulīga labība; kehv palk maza alga 2. trūcīgs ∙ kehvade vanemate laps trūcīgu vecāku bērns; sõjajärgsed kehvad aastad pēckara trūcīgie gadi ∆ kehv käes būt dziļā trūkumā

`kepp s {kepi, `keppi, `keppe} 1. spieķis ∙ mees toetus kepile vīrs balstījās uz spieķa; ta virutas koerale kepiga viņš iegāza sunim ar spieķi 2. vulg drāziens, dzimumakts ∙ nad teevad keppi viņi drāžas

kindlalt adv 1. stingri, droši ∙ ma olen kindlalt otsustanud, et ma ei lähe esmu stingri nolēmis, ka neiešu; müürid seisid kindlalt aastasadu mūri droši stāvēja gadu simteņiem 2. cieši ∙ uksed on kindlalt suletud durvis ir cieši aizslēgtas; mees püsis kindlalt sadulas vīrs cieši turējās seglos; ma olen selles kindlalt veendunud esmu par to cieši pārliecināts 3. noteikti, skaidri ∙ kindlalt piiritletud ala skaidri norobežota teritorija

kirjutama v 1. rakstīt ∙ mees ei oska lugeda ega kirjutada vīrs neprot ne lasīt, ne rakstīt; poeg kirjutab, et elab hästi dēls raksta, ka viņš dzīvo labi; ta kirjutab parajasti väitekirja viņš patlaban raksta disertāciju; sellest sündmusest kirjutavad kõik ajalehed par šo notikumu raksta visi laikraksti 2. (reģistrēt) pārrakstīt, norakstīt ∙ peremees kirjutas talu poja nimele saimnieks pārrakstīja sētu uz dēla vārda; õnnetus tuli kirjutada juhuse arvele negadījums bija jānoraksta uz sagadīšanos 3. izrakstīt ∙ arst kirjutas rohtu ārsts izrakstīja zāles

kiruma v 1. lādēt, lamāt ∙ mehed kirusid valitsust vīri lādēja valdību 2. lādēties, lamāties ∙ ta oli vaga mees ega kirunud kunagi viņš bija kluss vīrs un nekad nelādējās

kitsa|õlgne adj ar šauriem pleciem ∙ kitsaõlgne mees vīrs ar šauriem pleciem

kitsi adj {kitsi, kitsit, kitsisid} skops, sīksts ∙ kitsi perenaine skopa saimniece; karm ja kitsi loodus skarba un sīksta daba; mees polnud lubadustega kitsi vīrs neskopojās ar solījumiem

kodune b adj {koduse, kodust, koduseid} 1. mājas- ∙ kodune riietus mājas apģērbs 2. mājīgs ∙ tuba oli väike, aga kodune istaba bija maza, bet mājīga; oli nii kodune istuda kamina ees bija tik mājīgi sēdēt pie kamīna 3. mājās sēdošs ∙ mees töötab, naine on kodune vīrs strādā, sieva sēž mājās; pensioniea saabumisega jäi isa koduseks pienākot pensijas laikam, tēvs palika mājās

kogema v pieredzēt ∙ omal nahal kogema pieredzēt uz savas ādas; sellist tunnet polnud ta varem kogenud tādu sajūtu viņš iepriekš nebija pieredzējis; kogenud mees pieredzējis vīrs

koguni adv 1. pat ∙ algul ta sammus aeglaselt, siis üha kiiremini, lõpuks koguni jooksis sākumā viņš soļoja lēnām, tad aizvien ātrāk, beigās pat skrēja; ma sõidan ära, võib-olla koguni mitmeks kuuks es braucu projām, varbūt pat uz vairākiem mēnešiem; mees ei võtnud raha vastu, sai koguni pahaseks vīrs nepieņēma naudu, kļuva pat dusmīgs 2. pavisam ∙ seal on koguni teine kliima tur bija pavisam cits klimats; ma kujutlesin teda koguni teistsugusena es iedomājos viņu pavisam citādāku

`kohmama v {kohmata, `kohman} 1. nomurmināt, noburkšķēt, izmest ∙ mees kohmas vastuseks midagi ebamäärast vīrs nomurmināja par atbildi kaut ko nesaprotamu; ma kohmasin vabanduseks mõne sõna es atvainojoties nomurmināju kādu vārdu 2. (neapzināti) darīt ∙ isa kohmas äkki seisma tēvs piepeši apstājās

kohta pop 1. par ∙ kogus andmeid kodukoha ajaloo kohta viņš vāca ziņas par dzimtās vietas vēsturi; selle kohta koostati protokoll par to tika sastādīts protokols 2. priekš ∙ oma aja kohta haritud mees savam laikam izglītots vīrs; räägib muulase kohta head eesti keelt kā sveštautietis viņš labi runā igauniski 3. uz ∙ iga kolme õpilase kohta tuli üks raamat uz trijiem skolēniem bija viena grāmata; korraldus kehtib kõigi kohta rīkojums attiecas uz visiem

`koib s {koiva, `koiba, `koibi} stilbs ∙ jänesel on pikad koivad zaķim ir gari stilbi; mees sirutas oma koivad laua all välja vīrs zem galda iztiepa savus stilbus ∆ oma koibi koristama aizvākties

läbi kolama izklaiņot, izblandīt ∙ mees on pool maailma läbi kolanud vīrs ir izklaiņojis pusi pasaules

komberdama v steberēt, tenterēt ∙ ta komberdab kepile toetudes viņš steberē, balstīdamies uz spieķa; teed mööda komberdas purjus mees pa ceļu tenterēja piedzēries vīrs

kongus adv kumps ∙ kongus ninaga mees vīrs ar kumpu degunu

`kriim a s {kriimu, `kriimu, `kriime} 1. skrāpējums, skramba ∙ verine kriim põsel asiņains skrāpējums uz vaiga; mees tuli sõjast ilma ühegi kriimuta vīrs pārnāca no kara bez nevienas skrambas; laual on kriimud peal galdam ir skrambas 2. švīka ∙ kristallil on vertikaalsed kriimud kristālam ir vertikālas švīkas

kugistama v 1. (negausīgi, badīgi) rīt ∙ mees kugistas leiba näljase inimese aplusega vīrs rija maizi ar izsalkuša cilvēka negausību 2. (aizturēti, apvaldīti) izdvest skaņas ∙ ta kugistab naerda viņš apvaldīti smejas

kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu

kuigi b knj lai gan ∙ mees sõi, kuigi tal isu ei olnud vīrs ēda, lai gan viņam nebija apetītes; kuigi oli käes september, oli väljas veel siiski suviselt soe lai gan bija septembris, ārā vēl bija vasarīgi silts; ta tuli, kuigi hilinemisega viņš ieradās, lai gan ar nokavēšanos

kinni kukkuma 1. aizkrist ∙ luuk kukkus kolksuga kinni lūka ar blīkšķi aizkrita 2. sar iekrist ∙ mees oli juba paar korda kinni kukkunud vīrs jau pāris reizes bija iekritis

ära kukkuma 1. nokrist, nobirt ∙ puulehed kolletasid ja kukkusid ära koku lapas nodzeltēja un nobira 2. (krītot) savainot ∙ ma kukkusin selja ära es savainoju muguru 3. sar atslēgties ∙ pärast kolmandat klaasitäit kukkus mees ära pēc trešās glāzes vīrs atslēdzās

kunagi adv 1. kaut kad, kādreiz ∙ kunagi aastate eest kaut kad pirms gadiem; kunagi on siin lainetanud meri kādreiz šeit ir viļņojusies jūra 2. (ar noliegumu) nekad ∙ ta ei tee seda kunagi viņš nekad to nedara; tal pole kunagi aega viņam nekad nav laika 3. jebkad ∙ oled sa kunagi kuulnud, et isa valetab? vai tu esi jebkad dzirdējis, ka tēvs melotu?; see on nüüd mulle selgem kui kunagi varem tas tagad man ir skaidrāks nekā jebkad agrāk 4. allaž ∙ võitles nagu julge mees kunagi allaž cīnījās kā drosmīgs vīrs; metssea põrsad on kui põrsad kunagi, ainult et triibulised mežacūkas sivēni ir kā jau sivēni, tikai svītraini

kurrutama a v 1. krokot ∙ kerge tuulehoog kurrutas veepinda viegla vēja pūsma sakrokoja ūdens virsmu 2. raukt ∙ mees kurrutas mõtlikult otsaesist vīrs domīgi sarauca pieri

`kuuld s {kuulu, `kuuldu, `kuulde} baumas ∙ tunnen teda rohkem kuulu järgi vairāk pazīstu viņu pēc baumām; kuulu järgi olevat ta rikas mees baumo, ka viņš esot bagāts vīrs

`kuulma v {`kuulda, kuulen} 1. dzirdēt ∙ mees ei kuule hästi vasaku kõrvaga vīrs labi nedzird ar kreiso ausi; kuulsin koputust uksele dzirdēju klauvējienu pie durvīm; kuulsin seda raadiost dzirdēju to pa radio; ta oli meie kavatsusest kuidagi kuulda saanud viņš kaut kā bija padzirdējis par mūsu plāniem; ma ei taha sellest kuuldagi es nevēlos par to pat dzirdēt; kuule! paklau!; kuulge! klausieties! 2. uzklausīt ∙ ta võtab teiste nõuandeid kuulda viņš uzklausa citu padomus ∆ mitte kuulmagi tegema nelikties ne zinis

kõhukas adj {kõhuka, kõhukat, kõhukaid} 1. resnvēderains, ar lielu vēderu ∙ kõhukas mees vīrs ar lielu vēderu 2. vēderains ∙ kõhukas pudel vēderaina pudele; kõhukas rahakott biezs maks

kõnekas adj {kõneka, kõnekat, kõnekaid} 1. runīgs ∙ ta on väga kõnekas mees viņš ir ļoti runīgs vīrs 2. izteiksmīgs, daiļrunīgs ∙ see oli küllalt kõnekas näide tas bija visai izteiksmīgs piemērs; ta esitas kõnekaid arve ja fakte viņš sniedza visai daiļrunīgus skaitļus un faktus

kõnelev p {kõneleva, kõnelevat, kõnelevaid} tāds, kas runā ∙ eesti keelt kõnelev neiu meitene, kas runā igauniski; kiiresti kõnelev ja energiline mees ātri runājošs un enerģisks vīrs

kõrgendama v 1. paaugstināt, pacelt ∙ müüri kõrgendama paaugstināt mūri; palka kõrgendama pacelt algu; mees kõrgendas häält vīrs paaugstināja balsi 2. pacilāt ∙ mehed olid juba paari klaasi järel kõrgendatud meeleolus jau pēc pāris glāzēm vīri bija pacilātā noskaņojumā

kõva adj {kõva, kõva, kõvu} 1. ciets ∙ kõva kalju cieta klints; lumi oli kõvaks tallatud sniegs bija nomīdīts ciets; kõvade kaantega raamat grāmata ar cietiem vākiem; kõva uni ciets miegs 2. stiprs, izturīgs ∙ karjamaal on kõva aed ümber ganībām apkārt ir stipra sēta; kõvad närvid stipri nervi 3. stiprs, spēcīgs ∙ kõva mees spēcīgs vīrs; ütlesin paar kõva sõna teicu pāris stingrus vārdus 4. stiprs, stingrs ∙ tal on kõva usk viņam ir stipra ticība; kõik teed olid kõva valve all visi ceļi tika stingri uzraudzīti; kõva majanduslik põhi stingrs ekonomisks pamats; kõva käsk stingra pavēle 5. stiprs, pamatīgs ∙ kõva janu stipras slāpes; kõva tuul pamatīgs vējš 6. skaļš ∙ mehed rääkisid kõva häälega vīri runāja skaļā balsī; käis kõva pauk atskanēja skaļš būkšķis 7. švaks, vājš ∙ eit oli kõva kuulmisega vecenei bija švaka dzirde; poisil on kõva pea zēnam ir grūta galva 8. sar pamatīgs, ievērojams ∙ ta sai kõva koolihariduse viņš saņēma labu skolas izglītību; see oli kõva pidu tā bija pamatīga ballīte; kõva sissetulek pamatīgi ienākumi; ta on igati kõva mees omal alal savā jomā viņš ir visai ievērojams vīrs; selle eest on kõva preemia par to pienākas pamatīga prēmija 9. sar vesels, savs ∙ kõva kolmandik teed on veel käimata vesela trešdaļa ceļa vēl nav noieta; sellest ajast lahutab meid kõva sajand no šī laika mūs atdala vesels gadsimts; ta on minust kõva kümme aastat noorem viņš ir par mani savus desmit gadus jaunāks 10. sar stiprs ∙ kõva puskar stipra kandža; saarlased olid kõva õlle teinud sāmsalieši bija sabrūvējuši stipru alu; see oli kõva paber tas bija stiprs papīrs 11. sar ciets ∙ kõva vesi ciets ūdens

kõvasti adv 1. stipri ∙ ta pigistas minu kätt nii kõvasti, et hakkas valus viņš saspieda manu roku tik stipri, ka sāka sāpēt; ta tõukas nii kõvasti, et teine kukkus maha viņš pagrūda tik stipri, ka otrs nokrita 2. cieši ∙ tõmba köis kõvasti koormale ümber savelc virvi ap vezumu cieši; ta sidus paki kõvasti kinni viņš cieši aizsēja paku 3. stingri ∙ talupojad seisid kõvasti oma õiguste eest zemnieki stingri iestājās par savām tiesībām; suitsetamine oli kõvasti keelatud smēķēšana bija stingri aizliegta 4. sar skaļi ∙ ära nii kõvasti räägi nerunā tik skaļi; mees hakkas kõvasti norskama vīrs sāka skaļi krākt 5. sar pamatīgi ∙ ta oli kõvasti väsinud viņš bija pamatīgi noguris; sain kõvasti külmetada es pamatīgi apaukstējos; perenaine askeldab kõvasti köögis saimniece pamatīgi ņemas pa virtuvi 6. sar ļoti daudz ∙ tänavu on kõvasti seeni šogad ir ļoti daudz sēņu; rahvast tuli kõvasti kokku sanāca ļoti daudz ļaužu

käes a adv 1. rokā ∙ vastasel on trumbid käes pretiniekam rokā ir trumpji; tal on uus auto käes jaunā automašīna viņam ir rokā; tal on luba käes viņam rokā ir atļauja; kolm last käes, neljas tulemas trīs bērni rokā, ceturtais gaidāms; lahendus oli käes risinājums bija rokā 2. klāt ∙ aeg on käes, enam ei tohi viivitada laiks ir klāt, vairs nedrīkst kavēties; varsti on meil kõigil lõpp käes drīz mums visiem gals būs klāt; rahadega on kitsas käes ar naudām ir švaki 3. apgūts ∙ see töö on tal hästi käes viņš labi prot šo darbu; mehel mitu keelt vabalt käes vīrs brīvi pārvalda vairākas valodas 4. procesā

alla käima nolaisties, pagrimt ∙ mees hakkas jooma ja käis alla vīrs sāka dzert un nolaidās; kunst on alla käimas māksla pagrimst; allakäinud inimene pagrimis cilvēks

ümber käima 1. iet apkārt, iet uz riņķi ∙ pea käib ümber galva iet uz riņķi 2. sar apieties ∙ vangidega käidi halvasti ümber ar ieslodzītajiem apgājās slikti; see mees oskab rahaga ümber käia šis vīrs prot apieties ar naudu; kas sa oskad fotoaparaadiga ümber käia? vai tu proti apieties ar fotoaparātu?

kärbes s {`kärbse, kärbest, `kärbseid} (Muscidae) muša ∙ kärbes istus seinale muša apsēdās uz sienas; see mees ei tee kärbselegi liiga šis vīrs pat mušai nedarīs pāri ∆ kaks kärbest ühe hoobiga divi zaķi ar vienu šāvienu; kärbseid pähe ajama karināt makaronus uz ausīm; kärbes hammustas muša iekodusi

küps adj {küpse, küpset, küpseid} 1. gatavs, izcepies, izvārījies ∙ toit on juba küps ēdiens jau ir gatavs; kartulid on juba küpsed kartupeļi jau ir gatavi; küps liha izcepusi gaļa 2. gatavs, nobriedis ∙ küpsed maasikad nobriedušas zemenes; küpsed kirsid gatavi ķirši; plaan oli küps plāns bija nobriedis 3. nobriedis, pieaudzis ∙ küps mees nobriedis vīrs; küpsete aastate elutarkus brieduma gadu dzīves gudrība 4. sar sabrucis, ļengans ∙ ta on hirmust täiesti küps viņš no bailēm bija pavisam ļengans 5. sar (par krāsu) piesātināts ∙ suvemaastiku küps roheline vasaras ainavas piesātināti zaļais

küürakas b adj {küüraka, küürakat, küürakaid} kuprains, kūkumains, salīcis ∙ väike küürakas mees mazs kuprains vīrs

magatama v 1. guldīt, midzināt ∙ last magatama midzināt bērnu 2. piegulēt, gulēt ∙ mees joob ja magatab teisi naisi vīrs dzer un guļ ar citām sievietēm

`mats a s {matsi, `matsi, `matse} 1. lauķis, neaptēsts cilvēks ∙ ta on täitsa mats viņš ir īsts lauķis 2. sar vīrs, vīrietis, puisis ∙ igale matsile ta sellest ei räägi kuram katram viņš to nestāsta

`matt c s {mati, `matti, `matte} 1. (mērs) osmina ∙ matt herneid osmina zirņu 2. (atlīdzība graudā) maša ∙ veskis tuli matti anda dzirnavās bija jādod maša 3. pārn daļa, tiesa ∙ osav mees oskab igalt tehingult matti võtta veikls vīrs māk no katra darījuma paņemt savu tiesu

`mees a s {mehe, `meest, mehi} 1. vīrietis, vīrs ∙ keskmist kasvu mees vidēja auguma vīrietis; vallaline mees neprecēts vīrietis; üle küla mees pirmais vīrs ciemā; see on meeste jutt tā ir vīru runa 2. vīrs, dzīvesbiedrs ∙ mehele minema iziet pie vīra; mehele panema izdot pie vīra; ta lahutas mehest ära viņa izšķīrās no vīra 3. vīrs, cilvēks ◦ riigimees valstsvīrs ∙ tal on igal pool omad mehed ees viņam visur savi cilvēki priekšā; tähtis mees svarīgs vīrs ∆ hea mehe poolest no labas sirds

mehe|poeg s (poētiski) vīrs, dēls ∙ isamaa kutsub kõiki mehepoegi võitlema vabaduse eest tēvzeme aicina visus dēlus cīnīties par brīvību

minu|sugune pr tāds kā es, līdzīgs man ∙ minusugune mees juba nii kergesti alla ei anna tāds vīrs kā es tik viegli vis nepadodas

`müttama v {mütata, `müttan} 1. kulstīt, mīcīt ∙ ta müttas tainast viņš mīcīja mīklu 2. mīcīties, mīdīties ∙ poris müttama mīcīties pa dubļiem 3. dimdināt, dipināt ∙ kes seal pööningul müttavad? kas tur bēniņos dimdina? 4. ņemties, plēsties ∙ mees müttab maja ehitada, naine müttab aias vīrs ņemas būvēt māju, sieva ņemas pa dārzu 5. raust, vilkt ∙ tuisk müttab teed kinni putenis velk ceļus ciet 6. dukurēt ∙ kalade kudemise ajal ei tohtinud mütata zivju nārsta laikā nedrīkstēja dukurēt

naima v (sievu) precēt ∙ ta nais oma klassiõe viņš apprecēja savu klasesbiedreni; ta on juba nainud mees viņš ir jau precēts vīrs

naise|mees s precēts vīrs, precējies ∙ ta on juba vana naisemees viņš jau sen ir precējies

`napp adj {napi, `nappi, `nappe} švaks, trūcīgs, nepietiekams ∙ napp rõivastus trūcīgs apģērbs; toitu jäi napiks ar ēdienu bija švaki; napi jutuga mees mazrunīgs vīrs; napid ajad trūcīgi laiki; aega on jäänud napp nädal palikusi nepilna nedēļa laika

`noolima v {`noolida, noolin} 1. laizīt ∙ lehm noolib vasikat govs laiza teliņu; leegid noolisid juba katust liesmas jau laizīja jumtu 2. glūnēt ∙ kass noolib lindu kaķis uzglūn putniem; vana mees, aga noolib noori naisi vecs vīrs, bet glūn uz jaunām sievietēm 3. šaudīties ∙ pääsukesed noolivad laudauksest sisse ja välja bezdelīgas šaudās pa kūts durvīm iekšā un ārā

närakas b adj {näraka, närakat, närakaid} 1. skrandains, driskains, noplīsis ∙ närakas mantel skrandains mētelis 2. nekrietns, nelietīgs, neģēlīgs ∙ närakas mees nekrietns vīrs

näägutama v 1. pārmest, tirdīt ∙ naine näägutab alatasa, et mees ei oska raha teha sieva nemitīgi pārmet, ka vīrs nemāk taisīt naudu 2. ķircināt, zobot ∙ mis sa temast näägutad ko tu viņu ķircini

`otsima v {`otsida, otsin} meklēt ∙ mees otsib prille vīrs meklē brilles; ma pole ta sõprust otsinud es neesmu meklējis viņa draudzību; ta läks kohtusse õigust otsima viņš devās uz tiesu meklēt taisnību; seeni otsides eksis ta metsa ära meklējot sēnes, viņš apmaldījās mežā; ma otsin põhjust naabrite poole minna es meklēju iemeslu, lai dotos pie kaimiņiem; selle probleemi lahendamiseks otsiti uusi meetodeid šīs problēmas risināšanai tika meklētas jaunas metodes; lehm otsib pulli govs meklē bulli

pahuksisse adv (virziens) strīdā, domstarpībās, sabojājot attiecības ∙ kõigiga pahuksisse läinud mees ar visiem sastrīdējies vīrs

painduma v 1. liekties ∙ laud otse paindus roogade külluse all galds gluži vai liecās no ēdienu pārpilnības; ettepoole paindunud keha uz priekšu noliekts ķermenis; ornament paindus sümmeetriliselt mõlemale poole ornaments simetriski liecās uz abām pusēm; see mees pigem murdub kui paindub šis vīrs drīzāk lūzīs nekā lieksies 2. līkt ∙ oja kohale paindunud paju pār strautu nolīcis vītols

paksus s {paksuse, paksust, paksusi} 1. biezums ∙ lumekihi paksus sniega slāņa biezums; määrdeõli paksus on väga oluline smēreļļas biezums ir ļoti svarīgs 2. resnums ∙ paksusele kalduv mees vīrs ar noslieci uz resnumu

pika|toimeline adj {-toimelise, -toimelist, -toimelisi} lēnīgs ∙ rahulik ja pikatoimeline mees mierīgs un lenīgs vīrs

`pinnima a v {`pinnida, pinnin} kapināt ∙ mees pinnib vikatit vīrs kapina izkapti

pirakas b adj {piraka, pirakat, pirakaid} sar milzīgs, milzu- ∙ pirakas korv milzīgs grozs; vastane oli pirakas mees pretinieks bija milzīgs vīrs

`plank b adj {plangi, `planki, `planke} bez graša kabatā, pliks un nabags ∙ mees on end plangiks joonud vīrs ir nodzēries pavisam pliks un nabags

poetama v 1. iebāzt, iestumt ∙ kiri on ukse vahele poetatud vēstule ir iebāzta durvīs; ta poetab raha oma taskusse viņš iebāž naudu savā kabatā 2. nomest, izmest ∙ mees poetas suitsukoni põrandale vīrs nometa izsmēķi uz grīdas; laps poetas palli käest bērns izmeta bumbu no rokām 3. birdināt ∙ poiss poetab kanadele teri zēns birdina vistām graudus; ta poetas kurvastusest paar pisarat no skumjām viņš nobirdināja dažas asaras 4. iezagties, ieslīdēt ∙ võõras on end teiste hulka poetanud svešinieks ir iezadzies starp citiem; ta tahtis end salaja laevale poetada viņš gribēja nemanāmi iezagties kuģī 5. bilst ∙ poiss ei poetanud sõnagi zēns nebilda ne vārda 6. lobīt ∙ lapsed poetasid kausitäie ube bērni nolobīja bļodu pupu

pooliti adv pa pusei ∙ pooliti riides mees pa pusei apģērbies vīrs; mansard on pooliti väljaehitamata mansards bija pa pusei neizbūvēts

`punnima a v {`punnida, punnin} 1. spuroties, pretoties, strīdēties ∙ tule kaasa, mis sa punnid nāc līdzi, ko tu spurojies; ta punnis kaua, enne kui oma eksimuse üles tunnistas viņš ilgi spurojās, līdz atzina savu kļūdu; ei tasu temaga punnida nav vērts ar viņu strīdēties 2. pūlēties, pūlēties izdarīt ∙ mees punnis küll, aga kivi kohalt kangutada ei jaksanud vīrs pūlējās gan, taču akmeni no vietas izkustināt nespēja; ta punnis koti vankrile viņš pūlējās iedabūt maisu ratos

puruks adv saplīsis, druskās, pušu ∙ aken on puruks logs ir druskās; mees peksis kirvega ukse puruks vīrs ar cirvi sasita druskās durvis; ära jalgratast päris puruks aja nesaplēs velosipēdu pavisam; sõjavägi on puruks löödud karaspēks ir sasists druskās

põhi|mõtteline adj principiāls ∙ põhimõtteline mees principiāls vīrs; seisukohtade põhimõtte­line erinevus principiāla viedokļu atšķirība

`põikama v {põigata, `põikan} 1. nogriezties, pagriezties ∙ põikasime teelt kõrvale nogriezāmies no ceļa; poiss põikas esimesse risttänavasse zēns nogriezās pirmajā šķērsielā; tee põikab läände ceļš pagriežas uz rietumiem 2. novirzīties ∙ laev põikas kursist tublisti kõrvale kuģis pamatīgi novirzījās no kursa; tahtmatult põikab mu pilk kõrvale negribot mans skatiens noslīd malā 3. izvairīties ∙ mees põikas vastusest kõrvale vīrs izvairījās no atbildes 4. iegriezties ∙ teel tuleb poodi põigata pa ceļam jāiegriežas veikalā

`põiklema v {põigelda, `põiklen} 1. līkumot, mest līkumus, mest līkločus ∙ põiklesime ja ekslesime vanalinna tänavalabürindis līkumojām un maldījāmies vespilsētas ielu labirintā 2. izvairīties, izlocīties ∙ ta põikles osavalt löökide eest kõrvale viņš prasmīgi izvairījās no sitieniem; mees põikles otsesest vastusest kõrvale vīrs izvairījās no tiešas atbildes

põletus|haav s apdegums ∙ mees suri põletushaavadesse vīrs mira no apdegumiem

kokku põrkama saskrieties, sadurties, saskarties ∙ autod põrkasid kokku automašīnas saskrējās; pilgud põrkasid kokku skatieni sadūrās; arvamused põrkavad kokku viedokļi sadurās; luurerühm põrkas kokku vaenlasega izlūkgrupa sadūrās ar ienaidnieku; mees põrkas kokku tööpuudusega vīrs saskārās ar bezdarbu

põruma v 1. kratīties, drebēt, drebināties ∙ vanker põrub üle kivide sõites rati kratās, braucot pāri akmeņiem; uks langeb kinni, et seinad põruvad durvis aizkrīt tā, ka sienas dreb; kruvid põrusid lahti skrūves atnāca vaļā; klaasid on transportimisel katki põrunud transportējot stikli ir sakratījušies un saplīsuši 2. sajukt prātā ∙ põrunud aruga inimene jucis cilvēks; see mees on päris põrunud šis vīrs ir pavisam jucis

põrutama v 1. kratīt, tricināt ∙ tee ei põruta üldse ceļš nemaz nekrata; plahvatused põrutasid külmunud maad sprādzieni tricināja sasalušo zemi 2. triekt, sist ∙ mees põrutas vihaselt rusikaga vastu lauda vīrs dusmīgi trieca ar dūri pa galdu; ta põrutab haamriga naelapea pihta viņš triec ar āmuru pa naglas galvu; mängija põrutas palli väravasse spēlētājs ietrieca bumbu vārtos; kedagi mättasse põrutama nosist kādu; põrutatud jalg tegi kaua valu satriektā kāja ilgi sāpēja; süüdistused põrutasid teda südame põhjani apvainojumi satrieca viņu līdz sirds dziļumiem; põrutavad elamused satriecoši piedzīvojumi 3. dauzīt ∙ kõigest jõust uksele põrutada no visa spēka dauzīt pa durvīm; põrutas trepil oma lumiseid jalgu viņš nodauzīja uz kāpnēm savas sniegotās kājas 4. kontuzēt ∙ ma sain lahingus põrutada kaujā es tiku kontuzēts 5. uzbrēkt, izbrēkt ∙ lapsed põrutati vait bērniem uzbrēca, lai tie paliek klusu; vanamees põrutas ähvardusi vecis izbrēca apvainojumus 6. sar bliezt ∙ poisid põrutasid püssist märki zēni ar bisi blieza mērķi; buss põrutas peatusest mööda autobuss aiztraucās garām pieturai; auto põrutas vastu posti mašīna ieblieza stabā; orkester põrutab valssi orķestris bliež valsi

pärdik s {pärdiku, pärdikut, pärdikuid} pērtiķis, mērkaķis ∙ leierkastimees pärdikuga leijerkastnieks ar pērtiķi; see karvane pärdik oli mu sõbranna mees tas spalvainais pērtiķis bija manas draudzenes vīrs

pühendama v 1. veltīt, ziedot ∙ tähelepanu pühendama veltīt uzmanību; luuletus on pühendatud emale dzejolis ir veltīts mātei 2. uzticēt, atklāt, informēt ∙ mees ei pühendanud kunagi naist oma plaanidesse vīrs nekad neuzticēja sievai savus plānus; ma pole tema asjadesse pühendatud es neesmu informēts par viņa lietām

püssi|mees s 1. bruņots vīrs ∙ püssimehed otsisid maja läbi bruņoti vīri pārmeklēja māju 2. mednieks, strēlnieks ∙ ta on meie jahiseltskonna parim püssimees viņš ir mūsu mednieku biedrības labākais mednieks