[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 67 artiklit

alla ajama 1. dzīt lejā, gāzt lejā aja lapsed katuselt alla nodzen bērnus no jumta; heinu lakast alla ajama gāzt sienu lejā no šķūņaugšas 2. sabraukt, nobraukt tuleb sõita ettevaatlikult, et mitte inimesi alla ajada jābrauc uzmanīgi, lai nesabrauktu cilvēkus; metsavahelisel teel oli jänes alla aetud uz meža ceļa bija nobraukts zaķis 3. likt apakšā pasteldele tuleks paigad alla ajada pastalām apakšā būtu jāuzliek ielāpi
peale ajama 1. bērt virsū, liet virsū, likt virsū kartulikuhjale aeti muld peale kartupeļu kaudzei uzbēra zemi; laps on endale piima peale ajanud bērns ir uzlējis sev pienu; tünnile aeti vitsad peale mucai uzlika stīpas 2. (par sajūtu) uzdzīt ta ajab mulle hirmu peale viņš uzdzen man bailes; igav raamat ajab une peale garlaicīga grāmata uzdzen miegu 3. uzbraukt mootorrattur oli jalakäijale peale ajanud motociklists bija uzbraucis gājējam 4. uzrīdīt peremees oli koerad peale ajanud saimnieks bija uzrīdījis suņus
asetama v 1. novietot ma asetasin toolid kõrvuti es novietoju krēslus vienu otram blakus; mälestussamba jalamile asetati pärgi pieminekļa pakājē tika novietoti vainagi 2. likt, uzstādīt me pole sellist eesmärki endale asetanud mēs neesam uzstādījuši sev tādu mērķi; midagi kahtluse alla asetama apšaubīt kaut ko; nii te asetate ohtu oma elu šādi jūs pakļaujat savu dzīvību briesmām; direktor asetas pearõhu toodete kvaliteedile direktors par galveno uzskatīja izstrādājumu kvalitāti
eksitama v 1. maldināt poiss ei lase ennast eksitada zēns neļauj sevi maldināt 2. likt nomaldīties tuisk eksitas sõitjad teelt kõrvale putenis lika braucējiem nomaldīties no ceļa 3. aizvilināt ta eksitas sõbra jooma viņš aizvilināja draugu iedzert 4. traucēt miski ei eksitanud mind magama jäämast nekas man netraucēja aizmigt
hakitama v likt statiņā, likt statā viljavihke hakitama likt labības kūlīšus statiņā
hammas s {`hamba, hammast, `hambaid} 1. zobs piimahammas piena zobs; ajahammas laika zobs hooldatud hambad kopti zobi; lagunenud hambad bojāti zobi; lapsel tulevad hambad bērnam nāk zobi; ta pomiseb läbi hammaste viņš murmina caur zobiem; hambaid kiristama griezt zobus; rooste hambad närivad masinaid rūsas zobi saēd mašīnas; vastu hambaid andma sadot pa zobiem 2. zobs, izvirzījums, robs saehammas zāģa zobs hammasrattal on mõned hambad kulunud zobratam daži zobi ir nodiluši; nuga on hambaid täis nazis ir vienos robos hamba alla panema likt uz zoba; hammaste vahele sattuma tikt zobos; hambad sügelevad mēle niez; hambaid näitama rādīt zobus; hambaid risti suruma sakost zobus; hambaid varna panema kārt zobus vadzī; hambasse puhuma melst; hammast ihuma trīt zobus; läbi hammaste caur zobiem; hammas ei hakka peale nevar tikt galā
jooksutama v likt skriet, dzenāt milleks inimesi niiviisi edasi-tagasi jooksutada kāpēc cilvēki tā jādzenā šurp turp
jutu|märgid s pl (pieturzīme) pēdiņas jutumärkidesse panema likt pēdiņās
`jätma v {`jätta, jätan} 1. atstāt jätsin vihmavarju rongi atstāju lietussargu vilcienā; jänes oli jätnud lumele värsked jäljed zaķis bija atstājis sniegā svaigas pēdas; seadust jõusse jätma atstāt likumu spēkā; hüvasti jätma atvadīties; rahule jätma likt mierā; seda ma talle ei jäta to es viņam nepiedošu; sõpra ei tohi hätta jätta draugu nedrīkst pamest nelaimē 2. beigt, pārstāt jäta jutt beidz runāt!; kass jättis näugumise kaķis beidza ņaudēt
`kaal b s {kaalu, `kaalu, `kaale} 1. svars kehakaal ķermeņa svars koorma kaal on kaks tonni kravas svars ir divas tonnas; ta on kaalus juurde võtnud viņš ir pieņēmies svarā; kaaluta olek bezsvara stāvoklis; mees, kelle sõnal on kaalu vīrs, kura vārdam ir svars 2. svari apteegikaal aptiekas svari; automaatkaal automātiskie svari; digitaalkaal digitālie svari viljakotid asetati kaalule graudu maisus uzlika uz svariem kaalule panema likt uz svariem
kergitama v 1. piepacelt kaant kergitama piepacelt vāku; mütsi kergitama piepacelt cepuri 2. pacelt, paaugstināt ta kergitas häält viņš pacēla balsi; mõisnik kergitas renti muižnieks paaugstināja nomu; probleemi kergitama pacelt problēmu 3. likt rūgt, raudzēt pärm kergitab taignat raugs liek rūgt mīklai 4. novec atvieglot pead veidi oma kukrut kergitama tev nedaudz jāatvieglo savs maks
kirjavahe|märk s pieturzīme kirjavahemärkide tarvitamine pieturzīmju lietojums; kirjavahemärke panema likt pieturzīmes
`kraamima v {`kraamida, kraamin} 1. kārtot, krāmēt, kravāt naine hakkas tuba kraamima sieviete sāka kārtot istabu; poiss kraamis taskud tühjaks zēns izkrāmēja kabatas tukšas; laudadelt kraamiti nõud no galdiem nokrāmēja traukus 2. krāmēties ta kraamib oma lauasahtlites viņš krāmējas sava galda atvilktnēs 3. sar krāmēt ārā, likt galdā kraami oma uudised lagedale! liec galdā savus jaunumus!
kräunutama v 1. likt aurot, mocīt ära kräunuta kassi nemoki kaķi 2. čīkstināt, čerkstināt ust kräunutama čīkstināt durvis
kõigutama v 1. šūpot tuul kõigutab puude latvu vējš šūpo koku galotnes; lained kõigutavad paati viļņi šūpo laivu; isa kõigutab laitvalt pead tēvs nosodoši šūpo galvu; kellegi autoriteeti kõigutama šūpot kāda autoritāti 2. likt svārstīties, satricināt miski ei suuda kõigutada minu usku nekas nespēj satricināt manu ticību
kõlama v skanēt kõlab laul skan dziesma; õpetaja hääl kõlas sõbralikult skolotāja balss skanēja draudzīgi; tõlkes võiks see lause kõlada umbes sedamoodi tulkojumā šis teikums varētu skanēt apmēram šādi; kunstnik on osanud iga värvi kõlama panna mākslinieks ir pratis likt skanēt katrai krāsai
`kõrv s {kõrva, `kõrva, `kõrvu} 1. auss kõrvu liigutama kustināt ausis; koer ajas kõrvad kikki suns saspicēja ausis; see jutt pole sinu kõrvade jaoks šī saruna nav tavām ausīm; ta läks kõrvuni punaseks viņš nosarka līdz ausīm; laskis läkiläki kõrvad alla viņš nolaida ausaines ausis 2. dzirde tal ei ole muusikalist kõrva viņam nav muzikālās dzirdes 3. osa murdunud kõrvaga savikruus māla krūze ar nolūzušu osu kõrva taha panema likt aiz auss; kõrvu kikki ajama spicēt ausis; kõrvu lahti hoidma turēt ausis vaļā; kõrvust mööda laskma laist gar ausīm; nahka üle kõrvade tõmbama vilkt ādu pār acīm; ühest kõrvast sisse ja teisest välja pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā
`käskima v {`käskida, käsin} likt, pavēlēt arst käskis haigel lamada ārsts lika slimniekam gulēt; ta teeb, mis kästud viņš dara to, kas pavēlēts; kes mul käskis seda öelda! kas man lika to teikt!
käsutama v 1. izrīkot, komandēt ta käsutab töölisi viņš izrīko strādniekus; mis õigusega sa mind käsutad? ar kādām tiesībām tu mani izrīko?; admiral käsutas kümme sõjalaeva admirālis komandēja desmit karakuģus; meie käsutada on suured summad mūsu rīcībā ir lielas summas 2. likt doties, likt darīt lapsed käsutati tuppa bērniem lika iet istabā; vaenlastel käsutati käed üles ienaidniekiem lika pacelt rokas
kokku käsutama likt sapulcēties, likt sanākt kopā kogu küla mehed käsutati vallamajja kokku visa ciema vīriešiem lika sapulcēties pagastmājā
ladestama v likt kārtām, kraut
laduma v {laduda, `laon} 1. kraut, likt raamatuid virna laduma kraut grāmatas kaudzē; kõik kohustused laoti tema kaela visus pienākumus uzkrāva viņam; pasjanssi laduma likt pasjansu 2. (iespiedformu) salikt 3. sar kraut, krāmēt ta laob hobusele piitsaga viņš krauj zirgam ar pātagu 4. sar jozt, diebt poiss laob kodu poole zēns jož uz māju pusi
ette laduma 1. kraut priekšā, likt priekšā 2. (ar informāciju) apbērt küsimusi ette laduma apbērt ar jautājumiem 3. izklāstīt, izstāstīt ta ladus ette kõik, mis teadis viņš izklāstīja visu, ko zināja
`lappama v {lapata, `lappan} 1. locīt, likt tekki lappama salocīt segu; ta lappas ajakirjad virna viņš salika žurnālus kaudzītē 2. šķirstīt, pārcilāt vanu ajakirju lappama pāršķirstīt vecus žurnālus; fotosid lappama pārcilāt fotogrāfijas
`laskma v {`lasta, lasen} 1. ļaut ärge laske tal midagi rasket tõsta neļaujiet viņam celt neko smagu; sa ei lase teisi magada tu neļauj citiem gulēt 2. laist poiss laskis ämbri kaevu zēns ielaida spaini akā; kraanist vett laskma laist ūdeni no krāna; haige juurde ei lastud kedagi pie slimnieka nevienu nelaida 3. (skaņu) laist, radīt, veidot vilet laskma svilpot; ta laseb laulu viņš dzied; ta laseb juba ladusasti saksa keelt viņš jau tekoši laiž vāciski 4. skraidīt, skriet päev läbi lasksime kauplusi mööda visu dienu skraidījām pa veikaliem; ta laseb nagu orav rattas viņš skrien kā vāvere ritenī 5. likt, lūgt tädi laseb teid kõiki tervitada tante liek jūs visus sveicināt 6. šaut märki laskma šaut mērķī; ta laskis hoiatuspaugu õhku viņš izšāva brīdinājuma šāvienu gaisā
`laud s {laua, `lauda, `laudu} 1. dēlis tammelaud ozola dēlis; voodrilaud apšuvuma dēlis hööveldatud laud ēvelēts dēlis; laudadest põrand dēļu grīda; aknad löödi laudadega kinni logus aizsita ar dēļiem 2. galds köögilaud virtuves galds; külmlaud aukstais galds; malelaud šaha galdiņš lauda katma klāt galdu; külalised paluti lauda ciemiņus aicināja pie galda; rootsi laud zviedru galds kuus lauda zārks; lauale laduma likt kārtis galdā; nagu lauaga löödud ļoti līdzens
`meikima v {`meikida, meigin} likt meikapu tüdrukud meigivad end peegli ees meitenes pie spoguļa krāsojas
ette minema 1. iziet priekšā, izvirzīties priekšā kogu kool rivistati kolonni, orkester läks ette visu skolu nostādīja kolonnā, orķestris izgāja priekšā; meie korvpallimeeskond läks ette 20:16 mūsu basketbola komanda izvirzījās priekšā ar 20:16 2. sar (par pārbaudījumu) likt, kārtot mul on hulk loenguid kuulatud, kevadel võiks mitme eksamiga ette minna esmu noklausījies daudz lekciju, pavasarī varētu kārtot vairākus eksāmenus
`mäng s {mängu, `mängu, `mänge} 1. spēle finaalmäng finālspēle tennisist kaotas mängu tenisists zaudēja spēli; poliitiline mäng politiska spēle; ta mängib ausat mängu viņš spēlē godīgu spēli 2. spēle, rotaļa mängus möödus aeg märkamatult rotaļās laiks pagāja nemanot; terane sõnade mäng attapīga vārdu spēle; ostsin lapsele uue mängu nopirku bērnam jaunu spēli 3. spēle, tēlojums näitleja kaasakiskuv mäng aktiera aizraujošais tēlojums 4. mūz spēle, spēlēšana klaverimäng klavierspēle arvustus kiitis pianisti mängu kritika slavēja pianista spēli 5. biol riests, kāzu rotaļa metsiste mäng medņu riests mängu panema likt uz spēles
mängitama v 1. spēlēties, dancināt laps mängitab kassipoega bērns spēlējas ar kaķēnu 2. spēlēt, likt spēlēt raadiot mängitama spēlēt radio
nimi s {nime, nime, nimesid} vārds, nosaukums aunimi goda nosaukums; kasutajanimi lietotājvārds; kohanimi vietvārds tavaline nimi parasts vārds; nimeks panema likt vārdu; mis su nimi on? kā tevi sauc?; ta kirjutas oma nime alla viņš parakstīja savu vārdu; maja on isa nimel māja ir uz tēva vārda; riikide nimed valstu nosaukumi nime poolest vārda pēc; õige nimega nimetama saukt īstajos vārdos
panema v {`panna, panen} 1. likt, novietot ta pani raamatu lauale viņš nolika grāmatu uz galda; panin raha tasku ieliku naudu kabatā; panin kuulutuse lehte ieliku sludinājumu avīzē; ta pani mantli selga viņš uzvilka mēteli; kurjategija pandi vangi noziedznieku ielika cietumā; lapsed pandi varakult magama bērnus nolika gulēt agri; panin kirja posti iemetu vēstuli pastkastē; ta pani mu täbarasse olukorda viņš nostādīja mani neveiklā situācijā; ennast riidesse panema ģērbties; kartuleid panema stādīt kartupeļus 2. likt, piespiest probleemid panid meid mõtlema problēmas lika mums aizdomāties; neid ei saanud kuidagi rääkima panna nekādi nevarēja piespiest viņus runāt 3. iecelt, ielikt ta pandi ühistu esimeheks viņu iecēla par kooperatīva priekšsēdētāju 4. likt, noteikt õpilasele hinnet panema likt skolēnam atzīmi; trahvi panema uzlikt sodu; arst pani vale diagnoosi ārsts noteica nepareizu diagnozi 5. slēgt, darbināt raadiot kinni panema izslēgt radio; lampi põlema panema iedegt lampu; ust lukku panema aizslēgt durvis 6. sar likt, sist, gāzt vastu kõrvu panema gāzt pa ausīm 7. sar likties, mesties ta pani toast välja viņš likās laukā no istabas; buss pani peatusest mööda autobuss aizlikās garām pieturai; poiss pani jooksu zēns metās skriet 8. sar sākt tüdrukud panid ehmunult kiljuma meitenes sāka spiegt no bailēm; kõik panid laginal naerma visi sāka skaļi smieties
ette panema 1. (priekšā) pielikt, uzlikt poiss pani teisele jala ette zēns pielika otram kāju priekšā; ta pani endale prillid ette viņš uzlika brilles 2. likt priekšā, ierosināt ta pani ette kinno minna viņš ierosināja iet uz kino 3. nolikt priekšā, padot pane hobusele kaerad ette padod zirgam auzas 4. iejūgt ta pani hobuse ette viņš iejūdza zirgu
maha panema 1. likt zemē ta pani korvi maha viņš nolika grozu zemē 2. izkraut kaupa maha panema izkraut preci 3. stādīt kartuleid maha panema stādīt kartupeļus 4. nogāzt ta pani karu ühe pauguga maha viņš nogāza lāci ar vienu šāvienu 5. nolikt, atteikties ametit maha panema nolikt amatu
peale panema 1. likt virsū, uzlikt ta pani potile kaane peale viņš uzlika katlam vāku 2. uzlikt, noteikt kohustusi peale panema uzlikt pienākumus; tolli peale panema uzlikt muitu
vastu panema 1. pretoties vaenlasele vastu panema pretoties ienaidniekam; kiusatusele vastu panema pretoties kārdinājumam 2. izturēt see katus paneb igale ilmale vastu šis jumts iztur jebkādus laika apstākļus 3. likt pretī meil pole nende töötulemustele midagi vastu panna mums nav ko likt pretī viņu darba rezultātiem
panustama v 1. ieguldīt, likt uzsvaru edukas ettevõte panustab haridusse veiksmīgs uzņēmums iegulda izglītībā 2. likt kā likmi
pea a s {pea, pead, päid} 1. galva pealiigutus galvas kustība; peanahk galvas āda; peanoogutus galvas mājiens; pearätik galvas lakats pead pöörama pagriezt galvu; panin mütsi pähe uzliku cepuri galvā; pea käib ringi galva reibst; pead valutama lauzīt galvu; tal on endal silmad peas viņam pašam ir acis pierē 2. galva, prāts kavalpea viltnieks ta on hea peaga viņam ir laba galva; viska niisugune mõte peast izmet tādu domu no galvas; ta õppis luuletuse pähe viņš iemācījās dzejoli no galvas; rahva helgemad pead tautas gaišākie prāti 3. galva, vadītājs linnapea pilsētas galva kapten on laeva pea kapteinis ir kuģa galva 4. galva, galviņa, gals komeedi pea ja saba komētas galva un aste; nööpnõela pea kniepadatas galviņa; luust peaga jalutuskepp pastaigu spieķis ar kaula rokturi; kapsas hakkab juba pead looma kāposti jau sāk veidot galviņas 5. galva, sākums kolonni pea kolonnas galva; ajalehe pea laikraksta galva; sõnaraamatu artikli pea vārdnīcas šķirkļa galva 6. galva, vienība karjas on üle saja pea ganāmpulkā ir vairāk nekā simts galvu 7. vārpa viljapea labības vārpa rukis loob pead rudzi vārpo 8. sar stāvoklis, veids keedetud peast vārītā veidā; vanast peast vecumā; joobnud peast läheb ta riiakaks dzērumā viņš kļūst kašķīgs heast peast ne no šā, ne no tā; nagu puuga pähe saama dabūt kā ar mietu pa galvu; pead panti panema likt galvu ķīlā; pead silmusesse pistma bāzt galvu cilpā; pead tulle pistma bāzt galvu ugunī; kinnine pea cieta galva; lahtine pea gaiša galva; pead kaotama pazaudēt galvu; pead norgu laskma nokārt galvu; pead murdma lauzīt galvu; pead parandama lāpīt paģiras; pead pesema mazgāt galvu; pead segi ajama sagrozīt galvu ~ jaukt galvu; pead täis võtma piedzerties; pea ei võta nelien galvā; pea laiali otsas putra galvā; pea õigel kohal galva uz pleciem; pea peale kukkunud galvu saspiedis; pea peale pöörama apgriezt ar kājām gaisā; peast põrunud jucis; pähe andma sadot pa galvu ~ sakaut; pähe saama dabūt pa galvu ~ tikt sakautam; pähe kuluma iesēsties prātā; pähe lööma sakāpt galvā; pähe toppima iestāstīt; pähe torkama iešauties galvā; pähe võtma ieņemt galvā; üle pea ja kaela pa galvu pa kaklu
`pistma v {`pista, pistan} 1. durt ta pistis nõela kera sisse viņš iedūra adatu kamolā; südames pistab sirdī dur 2. dzelt parmud pistavad valusasti dunduri sāpīgi dzeļ; ta on terava keelega, oskab päris peenelt pista viņam ir asa mēle, māk itin smalki iedzelt 3. iedurties mingi okas pistis sõrme kaut kāds ērkšķis iedūrās pirkstā 4. bāzt, likt ta pistis käe taskusse viņš iebāza roku kabatā; viimane aeg on praad ahju pista pēdējais laiks likt cepeti krāsnī; ta pistab kindad kätte viņš velk cimdus rokā 5. (par darbību) ierosināt, paveikt ta pistis tule pliidi alla viņš iekūra plīti; pista uks ketti! pieliec durvīm ķēdi!; pista raadio mängima! ieslēdz radio!; ladu oli põlema pistetud noliktava bija aizdedzināta 6. sar tiesāt, locīt iekšā, tukšot ta pistis nahka mitu taldrikutäit suppi viņš notiesāja vairākus šķīvjus zupas; mehed pistavad ühe topka teise järel vīri tukšo vienu glāzīti pēc otras 7. sar jozt poiss pistis metsa zēns joza uz mežu; plehku pistma laisties lapās 8. sar mesties ta pistis jooksu viņš metās skriet; kõik pistsid laginal naerma visi metās skaļi smieties 9. sar iekukuļot kohtunikule tuleks natuke pista tiesnesim vajadzētu mazliet iekukuļot
ratas s {`ratta, ratast, `rattaid} 1. ritenis, rats autoratas automašīnas ritenis; ilmaratas panorāmas ritenis rattad vajuvad porri riteņi grimst dubļos; elan ratastel dzīvoju uz riteņiem 2. ripa, ritulis juusturatas siera ritulis; sibularatas sīpola ripiņa ratasteks lõigatud õun ripiņās sagriezts ābols 3. divritenis, velosipēds ta käib poes rattaga viņš uz veikalu brauc ar divriteni 4. (vingrošanas elements) ritenis lapsed löövad ratast bērni met riteņus kõiki rattaid käima panema likt lietā visus līdzekļus; viies ratas piektais ritenis
`seadma v {`seada, sean} 1. likt, kārtot, novietot ta seadis toolid seina äärde ritta viņš salika krēslus rindā pie sienas; perenaine seab taldrikuid lauale saimniece kārto šķīvjus uz galda; eeskujuks seadma rādīt kā piemēru; korda seadma savest kārtībā 2. uzvest, inscenēt näidendit lavale seadma uzvest lugu 3. taisīties, posties külalised seadsid lahkuma ciemiņi taisījās doties projām 4. mūz aranžēt ta seadis paar rahvalaulu orkestrile viņš aranžēja orķestrim pāris tautas dziesmas
vastu seadma likt pretī meil pole midagi vastu seada mums nav nekā, ko likt pretī
sebima v 1. skriet poiste kannul sebis kutsikas zēniem pakaļ skrēja kucēns 2. rosīties, šaudīties, skraidelēt õuel sebisid lapsed pagalmā skraidelēja bērni 3. locīt, tīt, likt kopā ta sebib köit viņš tin virvi
`sundima v {`sundida, sunnin} spiest, likt ta sundis end naeratama viņš spieda sevi smaidīt; tugev tuul sundis laeva kurssi muutma spēcīgais vējš lika kuģim mainīt kursu
peale sundima uzspiest, likt darīt talle sunniti peale see abielu viņam uzspieda šīs laulības
suu s {suu, suud, suid} 1. mute ta avas suu viņš atvēra muti; suust suhu hingamine elpināšana no mutes mutē; meil pole midagi suhu panna mums nav ko likt mutē; ta teenib endale suuga leiba viņš pelna sev maizi ar muti 2. (par apgādājamiem) mute mitu suud toita vairākas mutes barojamas 3. (nedzīvām lietām) mute, atvere ahjusuu krāsns mute; koopasuu alas mute; kotisuu maisa gals; uksesuu durvju aila laia suuga varrukad piedurknes ar platu galu 4. grīva, ieteka jõesuu upes grīva jõudsime suure jõe suhu nonācām lielas upes grīvā 5. sar seja ta magas suu seina poole viņš gulēja ar seju pret sienu suud kinni hoidma turēt muti; peost suhu elama dzīvot no rokas mutē; suhu jooksma ieskriet rīklē; suu ammuli mute vaļā; suud andma dot mutes; suud laotama virināt muti; suud pruukima brūķēt muti; suud puhtaks pühkima palikt bešā; suud kinni toppima aizbāzt muti; on nagu suu vett täis kā ūdeni mutē ieņēmis; suu peale kukkunud uz mutes kritis
sõna s {sõna, sõna, sõnu} 1. vārds ausõna godavārds; vanasõna sakāmvārds; võõrsõna svešvārds sõnade järjekord lauses vārdu secība teikumā; mida see sõna tähendab? ko šis vārds nozīmē?; ma usun tema sõnu es ticu viņa vārdiem; see on minu viimane sõna tas ir mans pēdējais vārds; ta pidas oma sõna viņš turēja savu vārdu; sõna otseses mõttes vārda tiešā nozīmē; sõna lausumata ne vārda nesakot 2. ziņa, vēsts surmasõna sēru vēsts ta saatis Saksamaalt sõna, et on elus ja terve viņš atsūtīja no Vācijas ziņu, ka ir dzīvs un vesels sõna andma dot vārdu; sõna pidama turēt vārdu; sõna kuulama klausīt; sõna sabast püüdma pieķerties vārdiem; sõna suust saama izdabūt vārdu pār lūpām; sõna suust võtma izņemt vārdus no mutes; sõna võtma ņemt vārdu; sõnu suhu panema likt vārdus mutē
sängitama v 1. guldīt, glabāt lahkunu sängitati maamulda aizgājēju guldīja zemes klēpī 2. ieguldīt, ierakt postid sängitati maa sisse stabus ieraka zemē 3. novec guldīt, likt gulēt laps sängitati sohvale bērnu noguldīja uz dīvāna
`söötma v {`sööta, söödan} 1. barot, ēdināt peret söötma barot ģimeni; väikest last peab lusikaga söötma mazs bērns jābaro ar karotīti 2. ievadīt, ielikt andmed tuleb arvutisse sööta dati jāievada datorā; ta söötis pangakaardi rahaautomaati viņš ielika bankas karti bankomātā 3. piespēlēt ta söötis palli kohe edasi viņš uzreiz piespēlēja bumbu tālāk 4. likt ēsmu uz āķa õnge söödetakse vihmaussiga uz āķa liek slieku
süda s {südame, südant, südameid} 1. sirds süda tuksub sirds pukst; südame siirdamine sirds transplantācija; süda rõõmustab sirds līksmo; süda aimab halba sirds nojauš sliktu 2. dūša süda on paha slikta dūša 3. centrs, vidus linnasüda pilsētas centrs; mõisasüda muižas centrs; päevasüda dienasvidus me asume Eesti südames mēs atrodamies Igaunijas centrā 4. serde õunasüda ābola serde; puusüda koka serde pliiatsi grafiidist süda zīmuļa grafīta serde kogu südamest no visas sirds; südant avama atvērt sirdi; südant kõvaks tegema nocietināt sirdi; süda on saapasääres dūša papēžos; südame alt külmaks võtma stindzināt sirdi; südamele panema likt pie sirds; südamesse kasvama ieaugt sirdī; südamesse võtma ņemt pie sirds; südant kaotama pazaudēt sirdi; südant kergendama atvieglot sirdi; süda tõuseb kurku sirds lec pa muti laukā; südant murdma salauzt sirdi; südant puistama kratīt sirdi; südant rindu võtma saņemt dūšu; süda on täis sirds pilna; süda valutab sirds sāp
taha b pop 1. (virziens) aiz ta istus minu taha viņš apsēdās aiz manis; ma ei saanud niiti nõela taha es nevarēju ievērt diegu adatā; kõrva taha panema likt aiz auss 2. (virziens) pie ta istus jälle raamatute taha viņš sēdās atkal pie grāmatām 3. attālumā mõnekümne sammu taha ei olnud midagi kuulda pārdesmit soļu attālumā nekas nebija dzirdams 4. dēļ raha taha ehitus seisma ei jää naudas dēļ celtniecība neapstāsies
`tellima a v {`tellida, tellin} 1. pasūtīt, pasūtināt tellisin rätsepalt ülikonna pasūtīju pie drēbnieka uzvalku 2. uzaicināt, likt ierasties pulma telliti fotograaf uz kāzām uzaicināja fotogrāfu 3. lūgt, pasaukt tellisin naabrid appi pasaucu kaimiņus palīgā 4. abonēt ta tellis lehe viņš abonēja laikrakstu
`tikk d s {tiku, `tikku, `tikke} 1. kociņš, irbulītis, mietiņš pole enam tikkugi pliidi alla panna vairs nav ne kociņa, ko plītī likt; ehitusplatsi piirid märgiti maha tikkudega būvlaukuma robežas nosprauda ar mietiņiem 2. sērkociņš tikku tõmbama uzraut sērkociņu; ta süütas lõkke üheainsa tikuga viņš iededzināja ugunskuru ar vienu vienīgu sērkociņu 3. novec durklis tikkudega püssid šautenes ar durkļiem
`tundma v {`tunda, tunnen} 1. just, manīt tunnen seljas valu jūtu sāpes mugurā; kuidas sa ennast tunned? kā tu jūties?; õhus on tunda kevadet gaisā jūtams pavasaris; tunnen sinust puudust man tevis trūkst; huvi tundma interesēties; tunda andma likt manīt 2. pazīt, pārzināt laps tunneb juba tähti bērns jau pazīst burtus; seadusi tundma pārzināt likumus; soovin teda paremini tundma õppida vēlos viņu labāk iepazīt
tõkestama v 1. aizšķērsot, aizsprostot jõgi tõkestati tammiga upi aizsprostoja ar dambi 2. kavēt, likt šķēršļus, ierobežot nakkushaiguse levikut tõkestama kavēt infekcijas slimības izplatību 3. mat ierobežot tõkestatud hulk ierobežota kopa
`tõstma v {`tõsta, tõstan} 1. celt suurt kivi maast tõstma pacelt lielu akmeni no zemes; ta tõstis koti selga viņš uzcēla maisu mugurā; ma tõstsin pilgu raamatult es pacēlu skatienu no grāmatas; kes vastust teab, tõstku käsi kurš zina atbildi, lai paceļ roku; häält tõstma pacelt balsi; kära tõstma celt traci; tõstab tuult ceļas vējš; au sisse tõstma celt godā 2. celt, likt putru taldrikule tõstma likt putru šķīvī 3. celt, paaugstināt, kāpināt veetaset tõsteti 30 cm võrra ūdens līmeni pacēla par 30 cm; kohv tõstab vererõhku kafija ceļ asinsspiedienu; jooksja tõstab tempot skrējējs kāpina tempu 4. mat kāpināt arvu kuupi tõstma kāpināt skaitli kubā
ette tõstma (šķīvī) likt, uzlikt ema tõstab lapsele suppi ette māte lej bērnam šķīvī zupu; tõstsin endale suure portsjoni ette uzliku sev lielu porciju; olge head, tõstke endale ette! lūdzu, cienājieties!
valu a s {valu, valu, valusid} 1. sāpes hambavalu zobu sāpes; kaotusvalu zaudējuma sāpes haige kannatab valusid slimnieks cieš sāpes; valud andsid natukene järele sāpes mazliet atlaida; sinu sõnad teevad mulle valu tavi vārdi mani sāpina 2. vēlēšanās, kāre mul ei ole mingit valu seda teha man nav nekādas vēlēšanās to darīt 3. sar steiga, spars ta kihutas tulise valuga minema viņš aizjoņoja kā plēsts; töö käis täie valuga darbs ritēja pilnā sparā esimese valuga pirmajā mirklī; jalgadele valu andma dot kājām vaļu; kellelegi valu andma kādam sadot, likt trūkties
`vann s {vanni, `vanni, `vanne} 1. vanna malm­vann čuguna vanna; mullivann burbuļvanna tuline vesi voolas vanni karsts ūdens tecēja vannā; last ei tohi nii kuuma vanni panna bērnu nedrīkst likt tik karstā vannā; vanni võtma iet vannā; reumat ravitakse vannidega reimatismu ārstē ar vannām 2. tehn vanna, vanniņa happevann skābes vanna
ümber veenma likt mainīt pārliecību teda on pea võimatu ümber veenda ir gandrīz neiespējami likt viņam mainīt savu pārliecību
veri s {vere, `verd, veresid} asins, asinis kannatanu kaotas palju verd cietušais zaudēja daudz asiņu; nina jookseb verd deguns asiņo; muusika on tal veres mūzika viņam ir asinīs; vabaduse eest tuli maksta verega par brīvību nācās maksāt ar asinīm; tulise verega lõunamaalased karstasinīgie dienvidnieki; sinine veri zilās asinis; ema poolt on temas rootsi verd no mātes puses viņā ir zviedru asinis külm veri vēss prāts; paksu verd tekitama likt asinīm sakāpt galvā; veri keeb asinis vārās; veri vemmeldab asinis kūsā; verd valama liet asinis; verest välja lööma izsist no sliedēm; verre kasvama būt asinīs; värske veri svaigas asinis
vesistama v 1. likt tecēt suits vesistab silmi no dūmiem asaro acis; suud vesistama rīt siekalas 2. sar raudāt, pinkšķēt mis sa tühja vesistad! ko tu pinkšķi par neko!
`vihjama v {vihjata, `vihjan} dot mājienu, likt manīt minister vihjas võimalikule tagasiastumisele ministrs deva mājienu par iespējamu atkāpšanos
`voltima v {`voltida, voldin} 1. locīt lastele meeldis paberist lennukeid voltida bērniem patika locīt no papīra lidmašīnas; ettekandjad voltisid salvrätikuid oficianti locīja salvetes; volditav uks salokāmas durvis 2. likt ieloces volditud seelik svārki ar ielocēm
võngutama v 1. svārstīt, šūpot, vicināt ta võngutas etteheitvalt pead viņš pārmetoši šūpoja galvu; kass võngutab saba kaķis vicina asti 2. likt vibrēt, tricināt
`võtma v {`võtta, võtan} 1. ņemt poiss võttis maast kivi ja viskas zēns paņēma no zemes akmeni un svieda; võtsin sõbralt paar raamatut paņēmu no drauga pāris grāmatu; ta võttis juhtimise enda kätte viņš ņēma vadības grožus savās rokās; midagi pähe võtma ieņemt kaut ko galvā; ta võttis uue sekretäri viņš pieņēma jaunu sekretāri; kast võttis koridoris palju ruumi kaste aizņēma koridorā daudz vietas; sõda võttis mõlemad pojad karš paņēma abus dēlus; naiseks võtma ņemt par sievu; päikest võtma sauļoties; hoogu võtma uzņemt ātrumu 2. ieņemt vietu, ieņemt virzienu võtke palun istet! lūdzu, sēdieties!; paat võttis suuna merele laiva uzņēma kursu uz jūru 3. uztvert ära võta seda nii traagilisel neuztver to tik traģiski 4. izraisīt, padarīt, likt uudis võttis ta keeletuks jaunums padarīja viņu mēmu; õlu on võtnud kõigil keelepaelad valla alus ir atraisījis visiem mēles; hirm võttis teda värisema viņš no bailēm drebēja 5. ēst, dzert lõunat võtma ēst pusdienas; ma võtaksin meelsasti lonksu vett es labprāt iedzertu malku ūdens; haige võttis tableti slimnieks iedzēra tableti 6. ierakstīt, ieskaņot, fotografēt terve kontsert võeti videolindile visu koncertu ierakstīja videolentē 7. bārties, rāties, ķildoties ilmast ilma võtavad nad omavahel viņi mūždien ķildojas savā starpā; ema võtab tütre kallal māte baras ar meitu 8. sar nolemt ta võttis vaikida viņš nolēma klusēt 9. sar raut kurat teda võtku! velns viņu rāvis!
võõrastama v 1. vairīties, atgrūst külainimene kardab ja võõrastab uusi asju cieminieks baidās un vairās no jaunām lietām 2. likt vairīties

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur