[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 109 artiklit, väljastan 100

üles ajama 1. celt augšā postid aeti üles stabus cēla augšā 2. celt, modināt aja meid hommikul vara üles pamodini mūs agri no rīta 3. rakt, art mutid on muru üles ajanud kurmji ir uzrakuši mauriņu 4. celties, blīst paks must vihmapilv ajab üles ceļas liels melns lietus mākonis; muhk ajas üles puns uzblīda
asja|mees s sar amatvīrs, svarīga persona, liels priekšnieks ta on nüüd suur asjamees viņš tagad ir lielā amatā
ava`lik adj {avaliku, ava`likku, ava`likke} 1. publisks avalik loeng publiska lekcija; avalikud raamatukogud publiskās bibliotēkas; avalik õigus publiskās tiesības 2. atklāts avalik kiri atklāta vēstule; avalik vaenlane atklāts ienaidnieks 3. sabiedrisks politsei kaitseb avalikku korda policija sargā sabiedrisko kārtību; üldlaulupidu oli suursündmus Eesti avalikus elus vispārējie dziesmu svētki bija liels notikums Igaunijas sabiedriskajā dzīvē; avalikud suhtes sabiedriskās attiecības; avalik arvamus sabiedriskā doma
hektarine adj {hektarise, hektarist, hektarisi} hektāru liels kahehektarine divus hektārus liels hektarine maatükk hektāru liels zemes gabals
hektari|suurune adj hektāru liels
hiigel|suur adj milzumliels, milzīgi liels
hiiglama adv sar milzīgi, briesmīgi hiiglama suur padi milzīgi liels spilvens
hiigla|suur adj milzumliels, milzīgi liels
hirmus b adv briesmīgi hirmus suur briesmīgi liels; hirmus ruttu briesmīgi ātri; seda on hirmus kuulda to ir briesmīgi dzirdēt
`hulk a s {hulga, `hulka, `hulki} 1. daudzums, skaits, apjoms energiahulk enerģijas daudzums sademete hulk nokrišņu daudzums; suurel hulgal lielā skaitā 2. liels daudzums, pulka see juhtus hulga aastate eest tas notika pirms daudziem gadiem; sinna on hulk maad līdz turienei ir liels gabals 3. bars, pulks, pūlis rahvahulk ļaužu pūlis nende ümber oli kogunenud uudishimulike hulk ap viņiem bija sapulcējies ziņkārīgo bars 4. mat kopa alamhulk apakškopa ratsionaalarvude hulk racionālo skaitļu kopa
idea`list s {idealisti, idea`listi, idea`liste} ideālists noorpõlves olid sa suur idealist jaunībā tu biji liels ideālists
ilmatu[ma] b adv sar milzīgi, milzu ilmatuma suur milzīgi liels
ilus adj {ilusa, ilusat, ilusaid} 1. skaists, daiļš ilus loodus skaista daba; sel aastal oli ilus suvi šogad bija skaista vasara 2. skaisti, glīti pole ilus valetada nav glīti melot 3. sar (liels) glīts teenisin ilusa summa nopelnīju glītu summiņu
janu s {janu, janu, janusid} 1. slāpes soolane toit tekitab janu sāļš ēdiens izraisa slāpes; mul on janu man slāpst 2. slāpes, alkas, kāre elujanu dzīves alkas; kõmujanu sensāciju kāre; teadmis­janu zināšanu slāpes janu kultuuri järele slāpes pēc kultūras 3. (liels) malks jõin hea janu allikavett iedzēru krietnu malku avota ūdens
joodik a s {joodiku, joodikut, joodikuid} dzērājs suur joodik liels dzērājs; käed värisevad nagu joodikul rokas trīc kā dzērājam
jubetu b adv sar šausmīgi, ļoti jubetu suur šausmīgi liels
jutu|mees s stāstnieks, runātājs ta ei ole suurem jutumees viņš nav liels runātājs
jõrisema v 1. dūkt, dudināt pasunad jõrisesid bazūnes dūca 2. rūkt suur koer jõriseb liels suns rūc; peremees jõrises vahel, et sulane ei tööta korralikult saimnieks reizēm rūca, ka sulainis nestrādā kārtīgi
järele b pop (virziens) pēc ema saatis poisi poodi leiva järele māte aizsūtīja zēnu uz veikalu pēc maizes; selle raamatu järele oli suur nõudmine pēc šīs grāmatas bija liels pieprasījums; pargis lõhnab sirelite ja jasmiinide järele parkā smaržo pēc ceriņiem un jasmīniem
peale jääma 1. (virsū) palikt kleidile jäi suur plekk peale uz kleitas palika liels traips 2. uzvarēt, gūt virsroku saab näha, kes selles võitluses peale jääb redzēs, kas šai cīniņā uzvarēs
kamakas s {kamaka, kamakat, kamakaid} 1. gabals, klucis, blāķis suur kamakas liha liels gaļas gabals 2. pika külmunud mulla kamakad sasalušās augsnes pikas
kaunis b adv visai kaunis suur visai liels; ülesannet oli kaunis raske lahendada uzdevumu bija visai grūti atrisināt
kibe b adj {kibeda, kibedat, kibedaid} 1. rūgts, sīvs kibe ravim rūgtas zāles; kibe suits pani läkastama sīvie dūmi lika klepot; ta kurtis oma kibedat saatust viņš žēlojās par savu sūro likteni; see on kibe tõde tā ir rūgta patiesība 2. sāpīgs kurk on pisut kibe kakls mazliet sāp 3. stiprs, liels mere ääres on kibe tuul pie jūras ir stiprs vējš; naisi vaevas kibe uudishimu sievietes mocīja liela ziņkāre; ta oli kibe kuduma viņa bija liela adītāja 4. spraigs, raits kibe heinaaeg spraigs siena laiks kibe käsi olema viņam ir ķēriens; kibe pill rūgts kumoss; kibe käes nebalta diena
kilo|meetrine adj kilometru liels, kilometru- umbes kilomeetrine vahemaa aptuveni kilometru liels attālums; ligi paari tuhande kilomeetrine teekond gandrīz pāris tūkstošus kilometru tāls ceļš
kirja|mees s 1. literāts, rakstnieks tuntud kirjamees pazīstams literāts 2. rakstītājs ta pole suurem kirjamees viņš nav liels rakstītājs
kogukas adj {koguka, kogukat, kogukaid} liels, masīvs
kohmakas adj {kohmaka, kohmakat, kohmakaid} 1. neveikls paksud riided tegid mehe veelgi kohmakamaks biezais apģērbs padarīja vīru vēl neveiklāku; suur ja kohmakas traktor liels un neveikls traktors; kohmakad lohutussõnad neveikli mierinājuma vārdi 2. lempīgs kohmakas koerakutsikas lempīgs kucēns
kollane adj {kollase, kollast, kollaseid} dzeltens taevas on suur kollane täiskuu debesīs ir liels dzeltens pilnmēness; kollane ajakirjandus dzeltenā prese; näost kollane kui sidrun sejā dzeltens kā citrons
kon`kurss s {konkursi, kon`kurssi, kon`kursse} 1. konkurss konkurssi välja kuulutama izsludināt konkursu; konkursi korras valima izvēlēties konkursa kārtībā; ülikooli arstiteadus­konda oli konkurss suur universitātes medicīnas fakultātē bija liels konkurss 2. jur konkurss äri läks konkursi alla uzņēmums nonāca konkursā
`koot s {koodi, `kooti, `koote} 1. sprigulis 2. (dzīvniekiem) apakšstilbs, liels
`kott b s {koti, `kotti, `kotte} 1. maiss kotisuu maisa gals linane kott linu maiss; tsementi hoiti kottides cementu glabāja maisos; jõuluvana tuli suure kotiga Ziemassvētku vecītis ieradās ar lielu maisu; mantel oli suur nagu kott mētelis bija liels kā maiss 2. maisiņš kingikott dāvanu maisiņš; kilekott plastmasas maisiņš tomatid pandi poes koti sisse tomātus veikalā salika maisiņā; tumedad kotid silme all tumši maisiņi zem acīm 3. soma arvutikott datorsoma postiljon võttis kotist kirja pastnieks izņēma no somas vēstuli; poiss pistis raamatud ja vihikud kotti zēns iebāza somā grāmatas un burtnīcas 4. kule toidukott pārtikas kule; vähikott vēžu kule; leivakott maizes kule 5. mil ielenkums, katls mitu väeosa sattus kotti vairākas karaspēka daļas nokļuva ielenkumā; Kuramaa kott Kurzemes katls
kuigi a adv (parasti noliegumā) īpaši, diez ko, necik park pole kuigi suur parks nav īpaši liels; sellest pole kuigi palju kirjutatud par to nav īpaši daudz rakstīts
küllalt adv 1. gana, diezgan, pietiekami meil on kõike küllalt mums visa ir gana; sa oled juba küllalt suur, et seda taibata tu jau esi pietiekami liels, lai to aptvertu; mul on sellest juba küllalt! man tas jau ir līdz kaklam! 2. visai õhtuti on juba küllalt jahe vakaros jau ir visai vēss; tundsin end külas küllalt koduselt viesos jutos visai mājīgi
`lang a s {langu, `langu, `lange} kritums temperatuuri järsk lang straujš temperatūras kritums; jõel on suur lang upei ir liels kritums
larakas s {laraka, larakat, larakaid} 1. sar liels gabals larakas maad liels gabals zemes 2. sar sitiens, zvēliens, belziens larakat panema iebelzt
laulu|mees s sar dziedātājs ta on suur laulumees viņš ir liels dziedātājs
lehe|küljeline adj {-küljelise, -küljelist, -küljelisi} 1. lappusi garš kahe ja poole leheküljeline kiri divas ar pusi lappuses gara vēstule 2. lappusi liels leheküljelised illustratsioonid lappusi lielas ilustrācijas
lehe|lugeja s laikraksta lasītājs vanaisa on meil suur lehelugeja vectēvs mums ir liels laikrakstu lasītājs
liig c adv sar pārāk, pārmēru liig suur pārāk liels; vett on liig vähe ūdens ir pārāk maz
lopsakas adj {lopsaka, lopsakat, lopsakaid} 1. kupls, krāšņs, sulīgs lopsakas rohi kupla zāle; lopsakad vormid kuplas formas; lopsakad värvid sulīgas krāsas 2. rupjš, liels lopsakad vihmapiisad rupjas lietus lāses
maa-|ala s teritorija, zemesgabals hoonestatud maa-ala apbūvēta teritorija; maa-ala planeerimine teritoriālā plānošana; 60 hektari suurune maa-ala 60 hektāru liels zemesgabals
maa|valdus s zemes īpašums kapitalistlik maavaldus kapitālistiskais zemes īpašums; 1000 hektari suurune maavaldus 1000 hektāru liels zemes īpašums
magasin s {magasini, magasini, magasine} 1. noliktava, magazīna sõjaväe magasinid armijas noliktavas 2. tehn magazīna magasinis oli veel kolm padrunit magazīnā vēl bija trīs patronas 3. (biškopībā) magazīna kõikidel tarudel olid magasinid peal visos stropos bija ieliktas magazīnas 4. novec (liels) tirgotava
maias|mokk s kārumnieks, gardēdis sa oled suur maiasmokk tu esi liels kārumnieks
mehe|mürakas s (par vīrieti) milzenis suur turske mehemürakas liels, dūšīgs milzenis
muru|plats s 1. pļaviņa 2. zāliens, mauriņš maja ees laius suur muruplats mājas priekšā pletās liels zāliens
muuseum s {muuseumi, muuseumi, muuseume} muzejs vabaõhumuuseum brīvdabas muzejs; ajaloomuuseum vēstures muzejs; kunstimuuseum mākslas muzejs maailmakuulsad muuseumid pasaulslaveni muzeji; vanalinn on nagu suur muuseum vecpilsēta ir kā liels muzejs
mängu|mees s sar spēlētājs, spēlmanis meie meeskonna üks parimaid mängumehi viens no mūsu komandas labākajiem spēlētājiem; suur laulu- ja mängumees liels dziedātājs un spēlmanis
`märkima v {`märkida, märgin} 1. atzīmēt, iezīmēt märgi need kohad ristikestega atzīmē šīs vietas ar krustiņu; tema hauakohta märgib suur kivirist viņa kapavietu iezīmē liels akmens krusts 2. apzīmēt täht märgib häälikut või häälikuühendit burts apzīmē skaņu vai skaņu savienojumu 3. piezīmēt, piebilst peab märkima, et ta hilines jāpiezīmē, ka viņš nokavēja 4. atzīmēt, svinēt
määratu b adv neizmērojami, milzīgi, milzum määratu suur milzīgi liels; tööd on määratu palju darba ir milzum daudz
mürakas b adj {müraka, mürakat, mürakaid} pamatīgs, milzīgs, liels
nunnu a s {nunnu, nunnut, nunnusid} lellīte, bumbulītis, bēbītis laps mängib oma nunnudega bērns spēlējas ar lellītēm; suur poiss, ega sa enam nunnu pole! liels puika, tu vairs neesi nekāds bēbītis!
nurjatu c adv briesmīgi, ārkārtīgi nurjatu suur kivi briesmīgi liels akmens
otsa|ees adv pierē, uz pieres suur sinine muhk otsaees liels, zils puns pierē; higipiisad otsaees sviedru piles uz pieres
otsatu b adv bezgala-, bezgalīgi mu rõõm oli otsatu suur mans prieks bija bezgala liels; mul on otsatu palju teha man ir bezgala daudz darāmā
`paks b adj {paksu, `paksu, `pakse} 1. biezs paksud müürid biezi mūri; paks nahk bieza āda; paks udu bieza migla; paks puder bieza putra; raamat on 300 lehekülge paks grāmata ir 300 lappušu bieza; paks lumi tuli maha uzsniga biezs sniegs 2. resns paks laps resns bērns; ta on paksuks läinud viņš ir kļuvis resns 3. (par burtiem, līnijām) trekns, biezināts paks kiri treknraksts 4. sar (par balsi) rupjš, piesmacis ta rääkis seda paksu häälega viņš to stāstīja piesmakušā balsī 5. sar liels, rupjš, nekaunīgs paks pahandus lielas nepatikšanas; paks vale nekaunīgi meli
poleei olenav mul pole aega man nav laika; park pole suur parks nav liels; pole midagi, valu läheb üle nekas, sāpes pāriet
`pukk b s {puki, `pukki, `pukke} āzis suur kõverate sarvedega pukk liels āzis ar līkiem ragiem; kangekaelne nagu pukk spītīgs kā āzis
puudus s {puuduse, puudust, puudusi} 1. trūkums, neesamība ajapuudus laika trūkums; hapnikupuudus skābekļa trūkums; rahapuudus naudas trūkums kestev kaltsiumi puudus on organismile kahjulik pastāvīgs kalcija trūkums organismam ir kaitīgs; tunnen kodustest puudust man trūkst mājinieku 2. trūkums, nabadzība puudust kannatama ciest trūkumu; elasime puuduses dzīvojām trūkumā 3. trūkums, nepilnība, defekts politsei töös on puudusi policijas darbā ir trūkumi; selle auto puuduseks on suur bensiinikulu šī automobiļa trūkums ir liels benzīna patēriņš; puudusi kõrvaldama novērst trūkumus
reisija s {reisija, reisijat, reisijaid} 1. ceļotājs, ceļinieks ta oli suur reisija viņš bija liels ceļotājs 2. pasažieris reisijatevedu pasažieru pārvadājums reisijate nimekiri pasažieru saraksts
reisi|mees s ceļotājs ta on suur reisimees viņš ir liels ceļotājs
rike s {`rikke, riket, `rikkeid} 1. bojājums, defekts mootoririke dzinēja bojājums; südameklapirike sirds vārstuļa bojājums suur tehniline rike liels tehnisks bojājums; riket kõrvaldama novērst bojājumu 2. (organisma darbībā) traucējumi seederike gremošanas traucējumi; terviserike veselības traucējumi vaimutegevuse rike psihiskās darbības traucējumi
`rippuma v {`rippuda, ripun} 1. karāties aias rippus võrkkiik dārzā karājās šūpuļtīkls; taevas ripub suur kollane kuu debesīs karājas liels, dzeltens mēness; emal seelikusabas rippuma karāties mātei brunčos 2. turēties, pieķerties ta rippus oma veendumuse küljes viņš turējās pie savas pārliecības; nad ripuvad väga teineteise küljes viņi ir ļoti pieķērušies viens otram 3. būt atkarīgam tema otsusest ripub mitme inimese saatus no viņa lēmuma ir atkarīgs vairāku cilvēku liktenis
`risk s {riski, `riski, `riske} risks riskianalüüs riska analīze risk on suur risks ir liels; ta läks riski peale välja viņš riskēja
rohke|arvuline adj daudzskaitlīgs, liels rohke­arvuline pere liela ģimene; rohkearvulised uurimused daudzi pētījumi
ruut|meetrine adj kvadrātmetru liels
saatja s {saatja, saatjat, saatjaid} 1. pavadonis vagunisaatja vagona pavadonis tema alaliseks saatjaks oli suur koer viņa pastāvīgais pavadonis bija liels suns 2. pavadītājs solist ja saatja solists un pavadītājs 3. sūtītājs kirjasaatja vēstules sūtītājs kirjal puudus saatja aadress uz vēstules nebija sūtītāja adreses 4. raidītājs raadiosaatja radioraidītājs
sama|suurune adj tikpat liels
see|sugune pr šāds, tāds teist seesugust sõpra ma enam ei leia otru tādu draugu es vairs neatradīšu; vanaisa oli seesugune suur ja tugev vectēvs bija liels un stiprs
selle-|eest adv toties toal on ainult üks aken, aga selle-eest suur istabai ir tikai viens logs, toties liels
`spets s {spetsi, `spetsi, `spetse} sar specs suur spets liels specs
suitsu|mees s smēķētājs, pīpmanis ta polnud suur suitsumees viņš nebija liels pīpmanis
`suur adj {suure, `suurt, `suuri} 1. liels suur kivi liels akmens; suured arvud lieli skaitļi; suur aitäh! liels paldies!; torm tõstab merel suuri laineid vētra saceļ jūrā lielus viļņus; see mantel on mulle suur šis mētelis man ir par lielu; te olete ju suured inimesed jūs taču esat lieli cilvēki; jalad on suurest seismisest väsinud kājas piekusušas no lielas stāvēšanas; kõikjal valitses suur vaikus visur valdīja liels klusums; ta igatseb pääseda suurele lavale viņš ilgojas nokļūt uz lielās skatuves; suureks puhuma pārspīlēt; suurel jalal elama dzīvot pārticīgi 2. (noliegumā) neko daudz, īpaši sõnu ta suurt ei vali vārdus viņš īpaši neizvēlas
suur|sündmus s liels notikums, ievērojams notikums esimene koolipäev on igaühe elus suursündmus pirmā skolas diena ir liels notikums ikviena dzīvē
suurune adj {suuruse, suurust, suurusi} lieluma-, liels elusuurune dabiska lieluma-; samasuurune tikpat liels paraja kassi suurune rott žurka krietna kaķa lielumā; tuhande euro suurune preemia tūkstoš eiro liela prēmija
sõber s {sõbra, `sõpra, `sõpru} 1. draugs lapsepõlvesõber bērnības draugs nad olid lahutamatud sõbrad viņi bija nešķirami draugi; me saime ruttu sõpradeks mēs ātri sadraudzējāmies 2. draugs, cienītājs, mīļotājs loodusesõber dabas draugs; muusikasõber mūzikas mīļotājs; õllesõber alus cienītājs ta on suur raamatute sõber viņš ir liels grāmatu draugs; hea toidu sõber gardēdis
sõprus`kond s {sõpruskonna, sõprus`konda, sõprus`kondi} draugu pulks tal on suur sõpruskond viņam ir liels draugu pulks
`säär s {sääre, `säärt, `sääri} 1. liels, apakšstilbs vesi ulatub poole sääreni ūdens sniedzas līdz pusstilbam 2. stara püksisäär bikšu stara pista pükste sääred saabastesse sabāz bikšu staras zābakos 3. stulms saapasäär zābaka stulms 4. zemes šaurums, zemesrags, strēle liivasäär smilšu strēle paat sõitis ümber sääre otsa laiva apbrauca zemesraga galu (pikki) sääri tegema laisties ļekās
sääre|vars s apakšstilbs, liels
südamete|murdja s pārn siržu lauzējs nooruses olnud ta suur südametemurdja jaunībā viņš esot bijis liels siržu lauzējs
sülem s {sülemi, sülemit, sülemeid} 1. (daudzums) klēpis sülem heinu siena klēpis; suur sülem pojenge liels peoniju klēpis; juubilar sai sülemitena lilli jubilārs saņēma klēpjiem puķu 2. spiets mesilaste sülem bišu spiets; sülem paigutati tühja tarusse spietu ielika tukšā stropā 3. pārn spiets, pulks, bars terve sülem lapsi vesels bars bērnu
sündmus s {sündmuse, sündmust, sündmusi} notikums, gadījums ajaloosündmus vēsturisks notikums; maailmasündmus pasaules notikums vanematele oli poja sünd suur ja rõõmus sündmus vecākiem dēla piedzimšana bija liels un priecīgs notikums; võimatu sündmus neiespējams notikums
teo|karp s gliemežvāks suur teokarp liels gliemežvāks
tohutult adv milzīgi, ļoti, ārkārtīgi tohutult suur milzīgi liels; sul on tohutult vedanud tev ir ārkārtīgi paveicies
sisse tulema 1. nākt iekšā, ienākt ta tuli uksest sisse viņš ienāca pa durvīm; sadamasse tuli sisse suur laev ostā ienāca liels kuģis 2. ienākt, rasties inimestele tuli jälle eluvaim sisse cilvēki atkal atdzīvojās 3. sar (par naudu) ienākt, tikt ieņemtam raha kulus rohkem, kui sisse tuli nauda izgāja vairāk, nekā ienāca
tunduv p {tunduva, tunduvat, tunduvaid} 1. šķietams uskumatuna tunduv tõsiasi šķietami neticams fakts 2. ievērojams, liels tunduv osa maast on jäänud kasutamata ievērojama daļa zemes palikusi neizmantota
`tung s {tungi, `tungi, `tunge} 1. dziņa, tieksme tung tegutseda dziņa darboties; tung teadmiste järele tieksme pēc zināšanām 2. tiekšanās, ietiekšanās 3. drūzma, drūzmēšanās, ļaužu pieplūdums staadioniväravas tekkis tung stadiona vārtos radās drūzmēšanās; kõrgkooli kursustele on suur tung uz augstskolas kursiem ir liels cilvēku pieplūdums
tunne s {`tunde, tunnet, `tundeid} 1. sajūta külmatunne aukstuma sajūta; enesetunne pašsajūta nälg oli nii suur, seda tunnet ei saa unustada bads bija tik liels, to sajūtu nevar aizmirst; pärast sauna on kohe teine tunne pēc pirts uzreiz ir cita sajūta 2. jūtas, emocijas häbitunne kauna jūtas oma tundeid avaldama paust savas jūtas; ta andis oma tunnetele voli viņš ļāva savām jūtām vaļu 3. nojauta, sajūta ohutunne briesmu sajūta mingi tunne ütleb, et see ei lõpe heaga kaut kāda nojauta saka, ka tas nebeigsies labi; mul on tunne, et keegi kuulab meid pealt man ir sajūta, ka kāds mūs noklausās
tänu a s {tänu, tänu, tänusid} pateicība, paldies tänukõne pateicības runa tänu avaldama izteikt pateicību; olen sõbrale tänu võlgu esmu draugam pateicību parādā; suur tänu! liels paldies!
`tükk s {tüki, `tükki, `tükke} 1. gabals leivatükk maizes gabals; maatükk zemesgabals peegel läks kukkudes tuhandeks tükiks spogulis krītot saplīsa tūkstoš gabalos; ta müüs tüki metsa viņš pārdeva gabalu meža; ühes tükis voolitud kuju vienā gabalā veidots tēls; tundsin, kuidas tükk tõusis kurku jutu, kā kamols kāpa kaklā; elu on mitmes tükis paranenud dzīve daudzējādā ziņā ir kļuvusi labāka 2. (vienība) gabals mis ta tükist küsib? cik viņš prasa par gabalu?; neil on lapsi juba neli tükki bērni viņiem ir jau četri gabali 3. krietns, liels, ilgs kohtusime tüki aja pärast satikāmies pēc krietna laika; reisimine maksab hea tüki raha ceļošana maksā diezgan lielu naudu; otsin seda raamatut juba tükimat aega meklēju šo grāmatu jau ilgāku laiku 4. daudz, ievērojami, krietni see materjal on tüki soojapidavam šis materiāls daudz mazāk laiž cauri siltumu 5. mājasdarbs, uzdevums ta läks kooli õppimata tükkidega viņš aizgāja uz skolu, neizpildījis mājasdarbus; ta ei oska täna vene keele tükki viņš šodien nemāk krievu valodas gabalu 6. stiķis, gājiens, triks teame su tükke! zinām tavus gājienus! 7. sar gabals kassatükk kases gabals orkester mängis vägeva tüki orķestris spēlēja varenu gabalu kas või tükid taga lūst vai plīst; nii et tükid taga uz pilnu klapi; igas tükis visādā ziņā; täies tükis pilnībā; tükki küljest võtma neko neiztaisīt
tüse adj {tüseda, tüsedat, tüsedaid} 1. tukls, pilnīgs lühike tüse mees īss, tukls vīrietis 2. liels, milzīgs tüse seljakott milzīga mugursoma 3. apjomīgs, pamatīgs tüse uurimus apjomīgs pētījums 4. biezs, dziļš tüse mullakiht biezs augsnes slānis 5. (par skaņu) zems, sulīgs tüse bass sulīgs bass
unistaja s {unistaja, unistajat, unistajaid} sapņotājs, fantazētājs ta on suur unistaja viņš ir liels sapņotājs
`vaip s {vaiba, `vaipa, `vaipu} 1. paklājs, grīdsega kaltsuvaip lupatu paklājs; lillevaip ziedu paklājs põrandal on suur vaip uz grīdas ir liels paklājs; lendav vaip lidojošais paklājs; kollastest lehtedest vaip dzeltenu lapu paklājs 2. (gultas) sega sulgvaip dūnu sega vateeritud vaip vatēta sega; ta puges voodisse vaiba alla viņš ielīda gultā zem segas 3. (etnogrāfijā) seģene, sagša, villaine
vares s {varese, varest, vareseid} (Corvus) vārna hallvares pelēkā vārna; hädavares neveiksminieks, nelaimes putns; varesepesa vārnas ligzda suur parv vareseid lendas põllu kohal liels vārnu bars lidoja pār lauku valge vares baltais zvirbulis
varjuline adj {varjulise, varjulist, varjulisi} 1. ēnains varjuline pärnaallee ēnaina liepu aleja; suur varjuline puu liels, ēnains koks 2. slepens, kluss, nomaļš varjuline koht nomaļa vieta
`vars s {varre, `vart, `varsi} 1. kāts, rokturis luuavars slotaskāts; pannivars pannas rokturis; rehavars grābekļa kāts vihmavarju vars lietussarga rokturis; ta tegi haamrile sileda ja käepärase varre viņš uztaisīja āmuram gludu un ērtu kātu 2. kāts, stublājs, laksts kartulivars kartupeļa laksts gerberal on varre otsas üksik suur õis gerberai kāta galā ir viens liels zieds; öökülm võttis kartulil varred ära salna nokoda kartupeļu lakstus; enne töötlemist tuleb marjad vartest puhastada pirms pārstrādes ogas jāattīra no kātiņiem 3. stilbs, delms käsivars delms; õlavars augšdelms 4. stulms, stara sukavars zeķes stulms varrega saapad stulmzābaki
vedelema v 1. gulšņāt, vāļāties terve päeva vedeleb ta voodis visu dienu viņš vāļājas gultā; ukse ees vedeleb suur koer durvju priekšā gulšņā liels suns 2. slaistīties üks teeb tööd, teised vedelevad niisama viens strādā, citi tāpat slaistās 3. mētāties tänaval vedelevad suitsukonid uz ielas mētājas izsmēķi; avaldus oli jäänud sahtlisse vedelema iesniegums ir palicis mētājamies atvilktnē
veid`rik a s {veidriku, veid`rikku, veid`rikke} dīvainis, savādnieks suur veidrik ja põikpea liels savādnieks un stūrgalvis; romantiline veidrik romantisks dīvainis
võrreldu adj {võrreldu, võrreldut, võrreldui} salīdzināts, salīdzināms suur arv halbu raamatuid võrrelduna heade raamatutega liels skaits sliktu grāmatu salīdzinājumā ar labām grāmatām
vägev adj {vägeva, vägevat, vägevaid} 1. varens, liels vägev mets varens mežs; sadamas seisis vägev reisilaev ostā stāvēja varens pasažieru kuģis 2. varens, spēcīgs vägev tuul varens vējš; vägev mootor spēcīgs motors 3. stiprs vägev kohvi stipra kafija; vägev nälg stiprs bads

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur