[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 107 artiklit, väljastan 100

alas|pidi adv (virziens) lejup, uz leju nahkhiired ripuvad pea alaspidi sikspārņi karājas ar galvu uz leju
alla|mäge adv lejup tee läheb allamäge ceļš iet lejup; äriasjad läksid allamäge bizness gāja lejup; galeriis läksid asjad allamäge galerijā lietas gāja uz leju
asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā asja ära ajama kaut kā derēt
asja|ajaja s 1. lietvedis kantseleisse vajatakse asjaajajat kancelejā nepieciešams lietvedis 2. lietu kārtotājs, darītājs ebapraktilisest inimesest pole asjaajajat nepraktisks cilvēks nav nekāds lietu kārtotājs
asja|ajamine s {-ajamise, -ajamist, -ajamisi} 1. lietvedība asjaajamine toimub eesti keeles lietvedība notiek igauņu valodā 2. darīšanas, lietu kārtošana mul on asjaajamist notaribüroos man ir darīšanas notāra birojā
asja|kohane adj 1. lietišķs, par lietu asjakohased küsimused lietišķi jautājumi 2. atbilstošs olen nõus maksma asjakohast hinda esmu ar mieru maksāt atbilstošu cenu
asjasse|puutuv p ar lietu saistīts, uz lietu attiecināms
`baar a s {baari, `baari, `baare} bārs baarilett bāra lete; baaripukk bāra krēsls; grillbaar grilbārs; õllebaar alus bārs hotelli baar viesnīcas bārs
huvituma v 1. interesēties, būt ieinteresētam huvituma aiandusest interesēties par dārzniecību 2. ieinteresēties asjast on huvitunud mitu ettevõtet par lietu ir ieinteresējušies vairāki uzņēmumi
hämune adj {hämuse, hämust, hämuseid} dūmakains, miglains ilm on hämune laiks ir dūmakains; hämune pilk miglains skatiens; tal oli asjast vaid hämune ettekujutus viņam par lietu bija tikai miglains priekšstats
idee|konkurss s ideju konkurss, metu konkurss
joonde adv kārtībā ta ajas selle asja joonde viņš nokārtoja šo lietu; peaasi, et tervis jälle joonde läheks galvenais, lai veselība būtu atkal kārtībā
jää s {jää, jääd, jäid} ledus jääkristall ledus kristāls; jääkuubik ledus kubiņš; jääballett ledus balets; tehisjää mākslīgais ledus; toidujää pārtikas ledus vesi külmub jääks ūdens sasalst ledū; meri kattus jääga jūra pārklājās ar ledu; laev jäi jäässe kinni kuģis iestrēga ledū
kaasa|minek s 1. iešana līdzi ta küsis isalt sõpradega kaasaminekuks luba viņš prasīja tēvam atļauju, lai ietu līdzi draugiem 2. pievienošanās, sekošana kaasaminek uute moevooludega sekošana jaunām modes tendencēm
kainelt adv 1. skaidrā ta teeb purjuspäi asju, mida kainelt kunagi ei teeks piedzēries viņš dara lietas, kuras skaidrā nekad nedarītu 2. apdomīgi, ar vēsu prātu ta võtab asja kainemalt kui sina viņš uztver lietu apdomīgāk nekā tu; olukorda tuleb kainelt hinnata situācija jāvērtē ar vēsu prātu
kala|lett s zivju lete
`kang a s {kangi, `kangi, `kange} 1. lauznis uks murti kangiga lahti durvis atlauza ar lauzni 2. svira masina seiskamiseks tuleb kang alla vajutada lai apturētu mašīnu, svira jānospiež uz leju; üheõlgne kang vienpleca svira 3. stienis investeeringukuld kangidena investīciju zelts stieņos; harjutused kangil vingrinājumi uz stieņa
`kant s {kandi, `kanti, `kante} 1. šķautne, mala, kante kasti teravad kandid kastes asās šķautnes 2. apmale kleidi kandid kleitas apmales; kandiga kaunistatud põll ar apmali izgreznots priekšauts 3. puse, apkaime see oli talle täiesti võõras kant tā viņam bija pilnībā nezināma apkaime; asja kaaluti mitmest kandist lietu apsvēra no vairākām pusēm; Tartu kandi mees Tartu puses vīrs
kasukskasu apar labu selle hüpoteesi kasuks kõnelevad mitmed asjaolud par labu šai hipotēzei liecina vairāki apstākļi; ta lahendas asja enda kasuks viņš atrisināja lietu sev par labu
kirka s {kirka, kirkat, kirkasid} cērte, smailkaplis raiusime kirkaga jääd ar cērti cirtām ledu
kodakondsus|amet s pilsonības departaments, pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
-koeline adj {-koelise, -koelist, -koelisi} 1. ar šķiedru-, šķiedrains lihtsakoeline vienkāršs, ar vienkāršu šķiedru; peenekoeline smalks, ar smalku šķiedru; hõredakoeline ar retu šķiedru 2. -audu sidekoeline saistaudu-
koguja s {koguja, kogujat, kogujaid} vācējs, krājējs, kolekcionārs rahvalaulude koguja tautasdziesmu vācējs; haruldaste raamatute koguja retu grāmatu kolekcionārs
kokku|panek s 1. sakravāšana asjade kokku­panekuks anti ainult kümme minutit aega lietu sakravāšanai tika dotas tikai desmit minūtes 2. salikšana, montāža kapi kokkupanek skapja montāža; telgi kokkupanek telts uzstādīšana 3. novākšana rukki kokkupanek rudzu novākšana
`kraapima v {`kraapida, kraabin} 1. skrāpēt ta kraabib aknalt küünega jääd viņš ar nagu skrāpē no loga ledu; ta kraapis oma nime liivakivisse viņš ieskrāpēja savu vārdu smilšakmenī 2. grābt, raust ta kraapis suurema osa sissetulekust oma tasku lielāko daļu ienākumu viņš iegrāba savās kabatās; taat kraabib kotipõhjast tubakat vecītis sarauš tabaku no somas dibena
kulgev p 1. tāds, kas iet maa all kulgev raudtee dzelzceļš, kas iet zem zemes 2. tāds, kas ved mööda jääd kulgev liiklustee satiksmes ceļš, kas ved pa ledu 3. ar gaitu, ar norisi tormiliselt kulgev üritus pasākums ar vētrainu gaitu
kummardama v 1. klanīties kummardasin viisakalt pieklājīgi paklanījos 2. pielūgt nad kummardavad päikest viņi pielūdz sauli 3. liekt ta kummardas pea alla viņš nolieca galvu uz leju 4. liekties ta kummardas kingapaela siduma viņš noliecās, lai sasietu kurpju šņores
käiv p attiecināms asja kohta käiv uz lietu attiecināms
kärisema v 1. plīst taskuräti serv on veidi kärisenud kabatas lakatiņa mala ir nedaudz ieplīsusi; kott kärises lõhki maiss pārplīsa pušu; süda käriseb suurest valust sirds plīst no lielām sāpēm 2. skanēt raupji, asi hääl käriseb külmetusest balss bija raupja no aukstuma 3. sprēgāt, tarkšķēt kadakas põles kärisedes kadiķis dega sprēgādams; mootorsaag kärises puusse motorzāģis tarkšķēja 4. sar celt troksni, ņemties ta käriseb iga asja peale viņš ceļ troksni par katru lietu
kätte|andmine s {-andmise, -andmist, -andmisi} nodošana, pasniegšana asjade kätteandmine lietu nodošana; õpilastele koolitunnistuste kätteandmine liecību pasniegšana skolēniem
`lehm s {lehma, `lehma, `lehmi} govs piimalehm piena govs tiine lehm grūsna govs; lüpsja lehm slaucama govs; aher lehm ālava govs; lehma lüpsma slaukt govi; lehm on kinni govs ir ciet; ta käib nagu lehm libedal jääl viņš staigā kā govs pa slidenu ledu
`lett s {leti, `letti, `lette} lete baarilett bāra lete; kalalett zivju lete müüjad on leti taga, ostjad leti ees pārdevēji ir aiz letes, pircēji letes priekšā leti alt zem letes; letti laduma izlikt uz letes ~ atklāti visu izstāstīt; letti võtma saukt pie atbildības ~ ņemt priekšā
longu adv (virziens) uz leju, nokareni lilled vajusid longu puķes nolīka; koer laskis kõrvad longu suns nolaida ausis; pea vajus longu galva noslīga; ei tohi end longu lasta nedrīkst sašļukt
lubama v 1. ļaut lubatud kiirus atļautais ātrums; luba, ma aitan ļauj, es palīdzēšu; kui ilm lubab, sõidan nädalavahetusel maale ja laiks ļaus, braukšu nedēļas nogalē uz laukiem 2. solīt ilmateade lubas vihma laika ziņās solīja lietu; kui oled lubanud, siis pea sõna ja esi apsolījis, tad turi vārdu
lõdvalt adv 1. slābani, ļengani käsi vajus lõdvalt alla roka slābani nošļuka uz leju 2. vaļīgi lõdvalt seotud vöö vaļīgi sasieta josta 3. sar viegli, brīvi, relaksēti ta võtab elu lõdvalt viņš dzīvi tver viegli
läbi a adv cauri tuli läbi minna kahest toast bija jāiet cauri divām istabām; see nali ei lähe sul läbi šis joks tev neies cauri; jooksin kõik kauplused läbi apskrēju visus veikalus; raha on läbi nauda ir cauri; rääkisime asja omavahel läbi izrunājām lietu savā starpā läbi ja lõhki caur un cauri
mass|toodang s masveida produkcija Hiinast imporditakse odavat masstoodangut no Ķīnas importē lētu masveida produkciju
migratsiooni|amet s migrācijas lietu pārvalde, migrācijas dienests Kodakondsus- ja Migratsiooniamet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
mitte|puutuv p tāds, kas neattiecas, nesaistīts asjasse mittepuutuv märkus ar lietu nesaistīta piezīme
moe|asi s modes lieta sotsioloogia sai moeasjaks socioloģija kļuva par modes lietu; jalgratas pole ammugi enam üksnes moeasi velosipēds jau sen vairs nav tikai modes lieta; ta ei tea moeasjadest mitte tuhkagi par modes lietām viņš nezina ne nieka
`mõikama v {mõigata, `mõikan} 1. pietikt tal mõikab raha ja ülbust viņam pietiek naudas un iedomības 2. līdzēt ükski rohi ei mõiganud nelīdzēja nevienas zāles 3. jēgt, saprast kuidas ta küll nii lihtsat asja ei mõika! kā gan viņš neapjēdz tik vienkāršu lietu!
mõne|sugune adj 1. kaut kāds mõnesugune ettekujutus mul asjast on kaut kāds priekšstats par lietu man ir 2. dažāds, daždažāds ta andis mõnesuguseid lubadusi viņš deva daždažādus solījumus
üle mõtlema (atkārtoti) pārdomāt ta mõtles asja ikka jälle uuesti üle viņš pārdomāja lietu atkal un atkal no jauna
müügi|lett s tirdzniecības lete
naa|pidi adv , tādējādi olen seda asja kaalunud niipidi ja naapidi esmu šo lietu apsvēris šā un tā
naksti a adv 1. ar knakšķi, ar knikšķi ta surus purgi kaane naksti kinni viņš ar knakšķi aizspieda ciet burkas vāku 2. acumirklī, vienā rāvienā selle asja korraldame naksti ära nokārtosim šo lietu vienā acumirklī
norgu adv (nošļūkot) uz leju ta laskis pea norgu viņš nokāra galvu; norgu vajuma sašļukt; lilled vaasis on norgu vajunud puķes vāzē ir noļukušas
odav adj {odava, odavat, odavaid} lēts odav tööjõud lēts darbaspēks; sügisel on õunad odavad rudenī āboli ir lēti; odava raha eest ostma pirkt par lētu naudu; odav nali lēts joks
olu s {olu, olu, olusid} 1. apstākļi eluolu sadzīve, sadzīves apstākļi; ilmastikuolud laika apstākļi sotsiaalsed olud sociālie apstākļi; olud on paranenud apstākļi ir uzlabojušies; ta elab kitsastes oludes viņš dzīvo spiedīgos apstākļos; süüd pehmendavad olud vainu mīkstinoši apstākļi; olude sunnil apstākļu spiests; olude kiuste apstākļiem spītējot 2. būšana, stāvoklis kohalolu klātbūtne; rahulolu apmierinātība ta taipas asjade tõelist olu viņš izprata lietu patieso būtību
`ots s {otsa, `otsa, `otsi} 1. gals keeleots mēles galiņš; ninaots degungals; näpuots pirkstgals mõõga ots zobena gals; peremehe koht on laua otsas saimnieka vieta ir galda galā 2. gals, beigas järjekorra ots rindas gals; nüüd on ootamisel ots tagad gaidīšanai gals; ta sõlmis lõnga katkenud otsad kokku viņa sasēja satrūkušos dzijas galus 3. mala otsast otsani täis kirjutatud paber no malas līdz malai aprakstīts papīrs; temaga läheksin kas või maailma otsa ar viņu es ietu kaut līdz pasaules malai 4. gals, nāve, mūža nogale ta tahtis endale otsa peale teha viņš gribēja darīt sev galu; tema ots oli hirmus viņa gals bija briesmīgs 5. sākums, gals otsast lõpuni no sākuma līdz beigām; kes teeb otsa lahti? kurš sāk?; otsast peale hakkama sākt no gala 6. brauciens, ceļa gabals laev jõudis pikalt otsalt tagasi kuģis atgriezās no tāla reisa; poodi on kaugevõitu käia: 5 kilomeetrit ots uz veikalu jāiet patālu: 5 kilometri uz vienu galu 7. piere kõrge ots augsta piere; hirmuhigi tuli otsale uz pieres izspiedās baiļu sviedri 8. (jūrniecībā) gals laev andis otsad kuģis atdeva galus 9. sar darbs, vieta ta tahtis linna mõne peenema otsa peale viņš gribēja pilsētā tikt kādā smalkākā darbā; ta käib sadamas juhuslikke otsi tegemas viņš piestrādā ostā; musti otsi tegema piehalturēt ei otsa ega äärt ne gala, ne malas; kahe otsaga ar diviem galiem; ots on lahti gals vaļā; otsa otsaga kokku saama savilkt galus kopā
paugu|pealt adv sar vienā rāvienā, uz sitienu asi oli paugupealt selge lieta bija skaidra vienā rāvienā; ta ei taibanud paugupealt, milles on asi viņš uz sitienu neattapa, kas par lietu
kinni pidama 1. apturēt, apstādināt ta pidas takso kinni viņš apturēja taksometru 2. apstāties, pagaidīt auto pidas maja ees kinni automašīna apstājās pie mājas; pea kinni, ära mine veel! pagaidi, neej vēl! 3. turēt ciet, turēt uz vietas, aizturēt ta peab koera toas kinni viņš tur suni istabā; vabandage, et ma teid nii kaua kinni pidasin atvainojiet, ka es jūs tik ilgi aizkavēju 4. aizturēt, apcietināt pidage varas kinni aizturiet zagli; peeti kinni mitu kahtlast isikut tika aizturētas vairākas aizdomīgas personas 5. aizturēt, nelaist cauri katus ei pea vihma kinni jumts nelaiž cauri lietu 6. turēties ta pidas kahe käega oksast kinni viņš ar abām rokām turējās pie zara 7. pieturēties, ievērot, pildīt seadustest kinni pidama ievērot likumus; Šveits peab neutraliteedist kinni Šveice ievēro neitralitāti 8. ieturēt, aizturēt, atrēķināt palgast peeti kinni tulumaks no algas ieturēja ienākuma nodokli
pidi pop 1. pa ta läks tänavat pidi viņš gāja pa ielu; vett pidi on sinna paar kilomeetrit pa ūdeni līdz turienei ir pāris kilometru; turiste veetakse linna pidi ringi tūristus vadā apkārt pa pilsētu; meesliini pidi pärineb ta Lätist pa tēva līniju viņš cēlies no Latvijas 2. aiz, ar süüdlane tiriti juukseid pidi pingi alt välja vainīgais tika aiz matiem izvilkts no sola apakšas; köis on üht otsa pidi puu külge seotud virve aiz viena gala ir piesieta pie koka 3. no, pēc asja arutati mitut kanti pidi lietu apsprieda no vairākām pusēm; tabel peaks laiust pidi lehele ära mahtuma tabulai pēc platuma būtu jāievietojas lapā; ta tunneb kõiki eesnime pidi viņš pazīst visus pēc vārda; tema hinnangut pidi on meie disaini tase kõrge viņa skatījumā mūsu dizaina līmenis ir augsts
piiksatama v iepīkstēties hiirepoeg piiksatas ehmunult pelēns nobijies iepīkstējās; ma ei julge sellest kellelegi piiksatada es neiedrošinos par šo lietu nevienam pat iepīkstēties
välja pinnima iztincināt, izdabūt, izvilkt pinnisime talt välja kõik, mida ta selle asja kohta teab izdabūjām no viņa visu, ko viņš par šo lietu zina
poe|lett s veikala lete
pragu s {`prao, pragu, pragusid} 1. plaisa ta kukkus üle jää minnes prakku ejot pār ledu, viņš iekrita plaisā 2. sprauga põrandalaudade vahelised praod spraugas starp grīdas dēļiem
prokura`tuur s {prokuratuuri, prokura`tuuri, prokura`tuure} prokuratūra riigiprokuratuur valsts prokuratūra asi anti prokuratuuri lietu nodeva prokuratūrā
purustama v 1. plēst, dauzīt, šķaidīt poisid purustasid akna zēni saplēsa logu; ta purustas kirvega ukse viņš ar cirvi sadauzīja durvis; lained purustavad jääd viļņi šķaida ledu 2. graut pommid purustasid jaamahoone bumbas sagrāva stacijas ēku; purustatud suhted sagrautas attiecības; kehtinud süsteem on purustatud spēkā bijusī sistēma ir sagrauta; vaenlast purustama sagraut ienaidnieku 3. smalcināt, drupināt marjad purustatakse mahlapressis ogas smalcina sulu spiedē; masin purustab kive mašīna drupina akmeņus
pädev adj {pädeva, pädevat, pädevaid} kompetents ma pole pädev seda asja otsustama es neesmu kompetents lemt par šo lietu
välja püüdma 1. izķert, izvilkt tal õnnestus välja püüda haruldane kala viņam izdevās izvilkt retu zivi 2. censties izkļūt lind püüab puurist välja putns cenšas izkļūt no būra
`rihtima v {`rihtida, rihin} 1. taisnot, līdzināt uks tuleb pahtlikitiga sirgeks rihtida durvis jānolīdzina ar špakteli 2. kārtot, regulēt ta rihib kaalu viņš regulē svarus; eelarve tuleb aegsasti joonde rihtida budžets jāsakārto laikus; iga asi annab rihtida katru lietu var nokārtot 3. sar vaktēt ta rihib õiget momenti viņš vaktē īsto momentu
rinnutama v balstīties ar krūtīm kaupmees rinnutas letil tigotājs stāvēja, atbalstījies pret leti; tüdruk rinnutas aknale meitene atbalstījās pret palodzi
risti-|põiki adv krustām šķērsām oleme kogu saare risti-põiki läbi käinud esam izstaigājuši visu salu krustām šķērsām; asi arutati risti-põiki läbi lietu apsprieda krustām šķērsām
saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus
sadu s {saju, sadu, sadusid} 1. lietus, krusa, sniegs ilm läheb sajule taisās uz lietu; sügisesed sajud rudens lietavas; tugev lumesadu spēcīga snigšana 2. pārn krusa, lietus noolte sadu bultu krusa; pärast ettekannet algas küsimuste sadu pēc uzstāšanās sākās jautājumu krusa; sügislehtede kuldne sadu rudens lapu zelta lietus
`seisma v {`seista, seisan} 1. stāvēt mees seisab keset õue vīrietis stāv pagalma vidū; ta seisab kahe jalaga maa peal viņš ar abām kājām stāv uz zemes 2. stāvēt, atrasties, būt akna all seisab laud pie loga stāv galds; aiatööriistad seisavad kuuris dārza darbarīki stāv šķūnī; kirja lõpus seisab allkiri vēstules beigās ir paraksts; milles asi seisab? kas par lietu? 3. stāvēt, glabāties, turēties külmkapis seisab piim värske ledusskapī piens stāv svaigs; terve suve on seisnud ilusad ilmad visu vasaru bija labi laika apstākļi
selge adj {selge, selget, selgeid} 1. skaidrs päevselge skaidrs kā diena selge käekiri skaidrs rokraksts; selge mõistus skaidrs prāts; selge pilt skaidra bilde; ta ärkas hommikul täiesti selge peaga viņš pamodās no rīta ar pilnīgi skaidru galvu; tee mulle see asi selgeks izskaidro man šo lietu; laps õppis suvel ujumise selgeks bērns vasarā iemācījās peldēt; nagu välk selgest taevast kā zibens no skaidrām debesīm; ehted on selgest kullast rotas ir no tīra zelta 2. skaidrs, dzidrs kaevus on selge puhas vesi akā ir dzidrs, tīrs ūdens
setu a s {setu, setut, setusid} sets Eestis elab ligi 8000 setut Igaunijā dzīvo apmēram 8000 setu
setu b adj {indekl.} setu- setu keel setu valoda; setu sõled setu saktas
Setumaa, Setomaa t Setumā, Setu novads
sirge b adj {sirge, sirget, sirgeid} 1. taisns küünalsirge taisns kā svece sirge metsasiht taisna meža stiga; ta ajas selja sirgeks viņš iztaisnoja muguru 2. gluds, līdzens isa silus ajalehe sirgeks tēvs nogludināja avīzi 3. taisns, tiešs sirge joonega inimene tiešs cilvēks 4. sar skaidrs seda asja me paari minutiga sirgeks ei räägi šo lietu mēs pāris minūtēs neizrunāsim sirgeks tegema pataisīt aukstu; sirgeks lööma (iztērēt) notriekt
sotsiaal|komisjon s sociālo lietu komisija
sotsiaal|osakond s sociālo lietu nodaļa
sulatama v 1. kausēt päike sulatab jää saule izkausē ledu; sulatatud juust kausētais siers; südameid sulatama kausēt sirdis 2. iekļaut, iesaistīt neisse meloodiatesse on sulatatud rahvamuusika elemente šajās melodijās ir iekļauti tautas mūzikas elementi 3. kliedēt oma hea tujuga oskas ta sõbra meelepaha sulatada ar savu labo noskaņojumu viņš prata kliedēt drauga īgnumu
alla suruma 1. nospiest, spiest uz leju ta surus käepideme alla ja lükkas ukse lahti viņš nospieda rokturi un atgrūda durvis vaļā 2. apspiest, apvaldīt hirmu alla suruma apspiest bailes 3. apspiest, pakļaut allasurutud rahvad apspiestas tautas 4. samazināt, pazemināt hinda alla suruma samazināt cenu
suve`niir s {suveniiri, suve`niiri, suve`niire} suvenīrs suveniirilett suvenīru lete; suveniiripood suvenīru veikals rahvuslikud suveniirid tautiski suvenīri
sõjaväe|politsei s militārā policija asja uurib sõjaväepolitsei lietu izmeklē militārā policija
ära sättima 1. nokārtot endise peremehega oleks andnud see asi ehk ära sättida ar iepriekšējo saimnieku varbūt izdotos šo lietu nokārtot 2. sar pielikties, sadzerties ta oli ennast õhtuks nii ära sättinud, et ei osanud kojugi minna līdz vakaram viņš bija tā pielicies, ka nemācēja pat mājās aiziet
sünoptik s {sünoptiku, sünoptikut, sünoptikuid} sinoptiķis sünoptikud ennustavad vihma sinoptiķi prognozē lietu
süü|asi s jur (pārkāpuma) lieta süüasja arutama izskatīt lietu; fabritseeritud süüasi safabricēta lieta
`taipama v {taibata, `taipan} 1. aptvert, jēgt, saprast ta taipas kohe, milles asi viņš uzreiz aptvēra, kas par lietu; ta ei taipa tuhkagi viņš neko nesajēdz 2. attapt taipasin õigel ajal ära minna attapu pareizajā laikā aiziet
talitus s {talituse, talitust, talitusi} 1. darbs, darīšana, rūpes kodused talitused mājas solis; naiste töödel ja talitustel pole iial lõppu sieviešu darbiem un rūpēm nekad nav gala 2. kopšana hobuste talitus võttis hulk aega zirgu apkopšana aizņēma daudz laika 3. ceremonija laulatustalitus laulību ceremonija; matusetalitus bēru ceremonija kiriklikud talitused baznīcas ceremonijas; hoone nurga­kivipaneku talitus ēkas pamatakmens ielikšanas ceremonija 4. dienests, pārvalde pressitalitus preses dienests; tööhõivetalitus nodarbinātības dienests usuasjade talitus reliģisko lietu pārvalde
taotlus s {taotluse, taotlust, taotlusi} 1. pieteikums, iesniegums, lūgums viisataotlus vīzas pieteikums direktor kirjutas pensionilemineku taotlusele alla direktors parakstīja iesniegumu par aiziešanu pensijā; kannatanu taotlusel vaadati asi veel kord läbi pēc cietušā iesnieguma lietu izskatīja atkārtoti 2. tieksme, centieni lihtsusetaotlus tieksme pēc vienkāršības suurriigi taotlus maailma valitseda lielvalsts tieksme valdīt pār pasauli
`teesklema v {teeselda, `teesklen} izlikties poisid teesklevad, et nad sellest asjast midagi ei tea zēni izliekas, ka viņi par šo lietu neko nezina
teine b pr {teise, `teist, `teisi} 1. cits, otrs ajasin ta kellegi teisega segamini sajaucu viņu ar kādu citu; pane teine kleit selga uzvelc citu kleitu; ta on teises toas viņš ir citā istabā; teisel hommikul olid külalised kadunud otrā rītā ciemiņi bija pazuduši; ta käib ühe arsti juurest teise juurde viņš staigā no viena ārsta pie otra; räägiti ühest ja teisest runāja par šo un to 2. cits, citāds õel on teine iseloom kui minul māsai ir citāds raksturs nekā man 3. (par tikko minētu lietu vai personu) tas, , viņš, viņa ta ostis arvuti, aga ei oska teist kasutada viņš nopirka datoru, bet nemāk to lietot; ma ei raatsinud tüdrukut üles ajada, magas teine nii magusasti man bija žēl meiteni modināt, viņa tik saldi gulēja
teist|kordselt adv otrreiz, atkārtoti asi tuli teistkordselt arutusele lietu izskatīja otrreiz
alla tirima 1. stiept lejā, vilkt lejā, raut lejā vettinud riided tirisid mind vees alla samirkušās drēbes ūdenī vilka mani uz leju 2. samazināt, pazemināt konkurents tirib hinnad alla konkurence nosit cenas
tolgus s {tolguse, tolgust, tolguseid} 1. muļķis, stulbenis, muļķadesa on alles tolgus, ei saa kõige lihtsamagi asjaga hakkama! ir nu gan muļķis, netiek galā pat ar visvienkāršāko lietu! 2. slaists
ette tulema 1. nākt priekšā tule ette, sina tunned teed! nāc priekšā, tu zini ceļu! 2. (priekšā) pienākt, piebraukt rong tuli ette vilciens piebrauca 3. gadīties, notikt mõnikord tuleb ette tülisid reizēm gadās strīdi; olen tahtnud sulle külla tulla, aga ikka on midagi ette tulnud esmu gribējis atnākt pie tevis ciemos, bet arvien kaut kas ir atgadījies 4. nākt prātā, nākt atmiņā tal ei tule ealeski ette meid kahtlustada viņam nenāks ne prātā turēt mūs aizdomās; mulle ei tule ette, kus ma olen teda näinud es nevaru atcerēties, kur es esmu viņu redzējis 5. šķist, likties kogu see lugu tuleb mulle tuttav ette viss šis stāsts man šķiet pazīstams 6. tikt izskatītam asi tuli kohtus ette lietu izskatīja tiesā
usu|asi s ticības lieta, ticības jautājums, reliģiska lieta tal oli usuasjadest üsna ähmane ettekujutus viņam bija diezgan neskaidrs priekšstats par ticības lietām; siseministeeriumi usuasjade osakond iekšlietu ministrijas Reliģisko lietu nodaļa
maha vaatama 1. skatīties uz zemi, skatīties uz leju, nolaist acis tüdruk punastas ja vaatas maha meitene nosarka un nolaida acis 2. sar noskatīt, piesavināties idee on kusagilt maha vaadatud ideja ir kaut kur noskatīta
vahe|mees s starpnieks ajan selle asja ilma vahemeesteta korda nokārtošu šo lietu bez starpniekiem
vahe|pealne adj 1. starpā esošs, vidū esošs järve ja raudtee vahepealses metsas on rohkesti vaarikaid mežā starp ezeru un dzelzceļu ir daudz aveņu; osa vahepealseid lehekülgi oli nummerdamata daļa vidū esošo lapu nav numurētas; tema vahepealsest elust ei tea ma midagi par viņa dzīvi starplaikā es neko nezinu; sadas midagi vihma ja lume vahepealset krita kaut kas pa vidu starp lietu un sniegu 2. pārejas- punase ja kollase vahel on hulk vahepealseid toone starp sarkano un dzelteno ir zināms daudzums pārejas toņu
vajama v vajadzēt vajan su nõuannet man vajag tavu padoms; ta vajab rahu viņam vajag mieru; asi vajab arutamist lietu vajag apspriest
alla vajutama 1. nospiest, spiest uz leju ta vajutas ukselingi alla viņš nospieda durvju rokturi 2. (apakšā, beigās) uzspiest ta vajutas kirjale pitseri alla viņš uzspieda vēstulei zīmogu
valmistuma v gatavoties, taisīties sportlane valmistub võistlusteks sportists gatavojas sacensībām; ilm valmistub vihmale taisās uz lietu
venitama v 1. stiept kummi venitama stiept gumiju; pilti venitama pastiept attēlu; venitatud vormid izstieptas formas; artikkel tuleks pikemaks venitada raksts būtu jāpastiepj garāks; harjutuse eesmärk on venitada seljalihaseid vingrinājuma mērķis ir izstiept muguras muskuļus; rasked kõrvarõngad venitasid kõrvu smagi auskari nostiepa ausis; suure vaevaga venitati kivi mäele tagasi ar lielām pūlēm akmeni uzstiepa atpakaļ kalnā; eksamihindeks venitasin kuidagi kolme eksāmena atzīmi tomēr izvilku uz trijnieku; ta rääkis mõtlikult, sõnu venitades viņš runāja domīgi, stiepjot vārdus 2. vilkt, stiept laps venitas kampsunit allapoole bērns novilka jaku uz leju; kohtuasja venitati meelega lietas izskatīšanu apzināti ievilka garumā; kuidagiviisi venitas ta oma tööpäeva õhtusse kaut kā viņš novilka savu darbadienu līdz vakaram; mehed venitasid end ehitusplatsi poole vīri vilkās būvlaukuma virzienā; “noh, olgu,” venitas poiss läbi hammaste “nu, labi,” zēns novilka caur zobiem 3. kavēt, ievilkt, novilcināt üüriline venitab maksmisega īrnieks kavē maksājumus 4. plest ta venitas haigutades suu pärani žāvājoties viņš atpleta muti līdz galam; uudist kuuldes venitas tüdruk silmad pärani dzirdot jaunumu, meitenes acis izpletās
`vihm s {vihma, `vihma, `vihmu} lietus seenevihm sēņu lietus; sädemevihm dzirksteļu lietus; vihmamets lietus mežs; vihmaperiood lietus periods; vihmaürp lietus apmetnis väljas sajab vihma ārā līst; ilmajaam lubab vihma meteoroloģiskā stacija sola lietu vihma käest räästa alla no vilka bēgot lāča nagos
viivitamatult adv nekavējoties asjast tuleb viivitamatult teatada par lietu jāziņo nekavējoties

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur