[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

agen`tuur s {agentuuri, agen`tuuri, agen`tuure} aģentūra ◦ uudisteagentuur ziņu aģentūra ∙ Läti Keele Agentuur Latviešu valodas aģentūra; kindlustusseltsil on agentuure paljudes linnades apdrošināšanas sabiedrībai ir aģentūras daudzās pilsētās

akt`sent s {aktsendi, akt`senti, akt`sente} 1. akcents, izcēlums ∙ keskuse aktsendiks on uus hotell centra akcents ir jaunā viesnīca 2. val akcents ∙ tal on tugev läti aktsent viņam ir spēcīgs latviešu akcents 3. val uzsvars ∙ uurimusi eesti keele aktsendi kohta pētījumi par uzsvaru igauņu valodā

anar`hist s {anarhisti, anar`histi, anar`histe} anarhists ∙ läti anarhist latviešu anarhists

edu s {edu, edu, edusid} 1. panākumi, sekmes ◦ hiiglaedu milzu panākumi ∙ edu pant panākumu ķīla; näitusel oli suur edu izstādei bija lieli panākumi 2. pārsvars ∙ Lätil on Eesti ees ühe- punktine edu Latvijai ir viena punkta pārsvars pār Igauniju; 2:0 meie eduks 2:0 mūsu labā

ees|istumine s prezidēšana ∙ Läti eesistumine ELis Latvijas prezidēšana ES

`keel s {keele, `keelt, `keeli} 1. mēle ◦ tulekeel uguns mēle ∙ keele lihased mēles muskuļi; keelde hammustama iekost mēlē; keelt suust välja ajama izbāzt mēli no mutes; tal on terav keel viņam ir asa mēle; ennem kuivagu mu keel, kui seda ütlen drīzāk lai mana mēle nokalst, nekā es to izstāstīšu; menüüs on keel hernestega ēdienkartē ir mēle ar zirnīšiem; neem ulatub kitsa keelena kaugele merre zemesrags kā šaura mēle sniedzas tālu jūrā; leekide punased keeled liesmu sarkanās mēles; kurjad keeled rääkisid tüdrukust halba ļaunas mēles runāja par meiteni sliktu; luurajatel on ülesanne kaasa tuua keel izlūkiem ir uzdevums atvest līdzi “mēli”; saapal on keel rebenenud zābakam pārplīsusi mēlīte 2. valoda ◦ riigikeel valsts valoda ∙ läti keel latviešu valoda; keele struktuur valodas struktūra; ta kõneleb vabalt mitut keelt viņš brīvi runā vairākās valodās; varjundirikas keel niansēta valoda; liigutuste keel kustību valoda; igal kunstiliigil on oma keel ja väljendusvahendid katram mākslas žanram ir sava valoda un izteiksmes līdzekļi 3. stīga ◦ kandlekeel kokles stīga; hingekeel dvēseles stīga ∙ klaveri keeled klavieru stīgas; sõrmitsema keeli trinkšķināt stīgas; teise südames õige keele puudutama aizskart cita sirdī īsto stīgu ∆ keel ei paindu mēle nelokās; keel sügeleb mēle niez; keelel olema būt uz mēles; pehme keelega ar stīvu mēli; keel läheb valla mēle atraisās; keele viib suust ära mēli var norīt; keelt kandma kulstīt mēli; keelt lõksutama trīt mēli; keelt hammaste taga hoidma turēt mēli aiz zobiem; keelt talitsema valdīt mēli

kol`leeg s {kolleegi, kol`leegi, kol`leege} kolēģis ∙ Eesti esindajad kohtusid Läti ja Leedu kolleegidega Igaunijas pārstāvji tikās ar Latvijas un Lietuvas kolēģiem

kuigi|võrd adv 1. kaut cik, kaut kādā mērā ∙ tunned sa kuigivõrd seda ümbruskonda? vai tu kaut cik pazīsti šo apkaimi?; olen kuigivõrd õppinud läti keelt esmu nedaudz mācījies latviešu valodu 2. necik, ne īpaši ∙ üks pole teisest kuigivõrd parem viens nav necik labāks par citiem; see ei huvita mind kuigivõrd tas mani īpaši neinteresē; töö ei edenenud kuigivõrd darbs diez ko neveicās

`kütt s {küti, `kütti, `kütte} 1. mednieks ∙ kütid läksid hundijahile mednieki devās vilku medībās; autogrammide kütid autogrāfu mednieki 2. strēlnieks ∙ läti kütid latviešu strēlnieki

läti adj {indekl.} latviešu- ∙ läti kirjandus latviešu literatūra; läti inimesed latviešu cilvēki; läti jäätis latviešu saldējums

Läti v, LV Latvija

läti|keelne adj latviešu valodā ∙ lätikeelne tsitaat citāts latviešu valodā

lätindama v tulkot latviski, latviskot

lätistama v 1. latviskot 2. pārlatviskot

lätistuma v latviskoties, pārlatviskoties

lätlane s {lätlase, lätlast, lätlasi} latvietis

lätlanna s {lätlanna, lätlannat, lätlannasid} latviete

maa|võistlus s divu vai trīs valstu izlases komandu sacensības ∙ Eesti-Läti-Leedu maavõistlus kergejõustikus Igaunijas, Latvijas un Lietuvas izlases komandu sacensības vieglatlētikā

number s {numbri, numbrit, numbreid} 1. cipars ∙ Araabia numbrid arābu cipari; laps tunneb juba numbreid bērns jau pazīst ciparus; summa sõnade ja numbritega summa vārdiem un cipariem 2. numurs ◦ registreerimisnumber reģistrācijas numurs ∙ arve number rēķina numurs; maja number on viis mājas numurs ir pieci; probleem number üks problēma numur viens 3. (numurēts objekts) numurs ∙ helistasin mitu korda, aga number ei vasta zvanīju vairākas reizes, bet numurs neatbild; ajalehe laupäevane number laikraksta sestdienas numurs; hotellis polnud ühtki vaba numbrit viesnīcā nebija neviena brīva numura; Läti numbriga auto automašīna ar Latvijas numuru 4. izmērs, numurs ∙ kleidi number kleitas izmērs; kingad on kaks numbrit suured kurpes ir divus izmērus par lielu 5. numurs, priekšnesums ◦ soolonumber solo numurs ∙ mitmeid numbreid tuli korrata vairāki numuri bija jāatkārto 6. sar numurs, triks, gājiens ∙ see number ei lähe sul läbi šis numurs tev neies cauri ∆ numbrit tegema taisīt problēmu

osaleja s {osaleja, osalejat, osalejaid} dalībnieks ∙ seminaril osalejad semināra dalībnieki; eksamitel osalejad kasutavad töökeelena läti keelt eksāmenu dalībniekiem darba valoda ir latviešu valoda

pidi pop 1. pa ∙ ta läks tänavat pidi viņš gāja pa ielu; vett pidi on sinna paar kilomeetrit pa ūdeni līdz turienei ir pāris kilometru; turiste veetakse linna pidi ringi tūristus vadā apkārt pa pilsētu; meesliini pidi pärineb ta Lätist pa tēva līniju viņš cēlies no Latvijas 2. aiz, ar ∙ süüdlane tiriti juukseid pidi pingi alt välja vainīgais tika aiz matiem izvilkts no sola apakšas; köis on üht otsa pidi puu külge seotud virve aiz viena gala ir piesieta pie koka 3. no, pēc ∙ asja arutati mitut kanti pidi lietu apsprieda no vairākām pusēm; tabel peaks laiust pidi lehele ära mahtuma tabulai pēc platuma būtu jāievietojas lapā; ta tunneb kõiki eesnime pidi viņš pazīst visus pēc vārda; tema hinnangut pidi on meie disaini tase kõrge viņa skatījumā mūsu dizaina līmenis ir augsts

pooleldi adv pa pusei ∙ olen pooleldi eestlane, pooleldi lätlane esmu pa pusei igaunis, pa pusei latvietis; pooleldi naljatades puspajokam; kivi on pooleldi vee all akmens pa pusei ir zem ūdens

presi`dent s {presidendi, presi`denti, presi`dente} prezidents ∙ Eesti Vabariigi president Toomas Hendrik Ilves ja Läti Vabariigi president Andris Bērziņš Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Latvijas Republikas prezidents Andris Bērziņš; olümpiakomitee president Olimpiskās komitejas prezidents

`pärgama v {pärjata, `pärgan} 1. vainagot ∙ pead pärgas tal kuldne kroon viņa galvu vainagoja zelta kronis; huuli pärgas lahke naeratus lūpas vainagoja laipns smaids 2. rotāt vainagiem ∙ võitjad sammusid pärjatud päi uzvarētāji soļoja vainagiem rotātām galvām 3. kronēt, apbalvot ∙ maailmameistriks pärjati noor läti sportlane par pasaules čempionu kronēja jaunu latviešu sportistu; mitmel biennaalil pärjatud kunstnik vairākās biennālēs apbalvots mākslinieks 4. vainaga veidā ietvert ∙ tüdruku pead pärgasid pikad mustad palmikud meitenes galvu vainaga veidā ietvēra melnas bizes

rahvus|eepos s tautas eposs, nacionālais eposs ∙ läti rahvuseepos on “Karutapja” latviešu tautas epos ir “Lācplēsis”

riigi|lipp s valsts karogs ∙ Eesti lipp on sinimustvalge ja seda kasutatakse rahvus- ja riigilipuna Igaunijas karogs ir zilimelnibalts, un to lieto kā nacionālo un valsts karogu; Läti lipp on punavalgepunane ja ka seda kasutatakse rahvus- ja riigilipuna Latvijas karogs ir sarkanbaltsarkans, un arī to lieto kā nacionālo un valsts karogu

`ruulima v {`ruulida, ruulin} sar rullēt ∙ Läti ruulib! Latvija rullē!

subst`raat s {substraadi, subst`raati, subst`raate} substrāts ∙ liivi substraat läti keeles lībiešu valodas substrāts latviešu valodā; taimed istutatakse substraati ja piserdatakse perioodiliselt augus stāda substrātā un periodiski rasina

suur|firma s lielfirma, lieluzņēmums ∙ Läti suurfirma õnnestunud tehing veiksmīgs Latvijas lielfirmas darījums

suur|saadik s vēstnieks ∙ Eesti suursaadik Lätis Igaunijas vēstnieks Latvijā

tõlge s {`tõlke, tõlget, `tõlkeid} tulkojums ◦ sünkroontõlge sinhronais tulkojums; toortõlge burtisks tulkojums ∙ tõlge läti keelest tulkojums no latviešu valodas; ilukirjanduslik tõlge daiļliteratūras tulkojums; tõlke keel oli üsna hea tulkojuma valoda bija visai laba

usutavasti adv droši vien, iespējams, laikam ∙ ta räägib aktsendiga, usutavasti on ta lätlane viņš runā ar akcentu, droši vien viņš ir latvietis

vaste s {`vaste, vastet, `vasteid} atbilsme ∙ luuletusel on vasteid eesti kirjanduses dzejolim ir atbilsmes igauņu literatūrā; lätikeelsete terminite eesti vasted latviešu terminu atbilsmes igauņu valodā

vi`siit s {visiidi, vi`siiti, vi`siite} vizīte ◦ koduvisiit mājas vizīte ∙ kolmepäevane visiit trīs dienu vizīte; Eestisse tuleb visiidile Läti välisminister Latvijas ārlietu ministrs ieradīsies vizītē Igaunijā; arst on visiidil ārsts ir devies vizītē

äärne adj {äärse, äärset, äärseid} pie-, pie kaut kā esošs ∙ Läti piiri äärsed elanikud Latvijas pierobežas iedzīvotāji

ühildama v 1. saskaņot 2. savietot 3. val saskaņot ∙ läti keeles ühildatakse sõnu soos, arvus ja käändes latviešu valodā vārdus saskaņo dzimtē, skaitlī un locījumā

üllatuslikult adv pārsteidzoši ∙ võistluse võitis üllatuslikult Läti sacīkstēs pārsteidzoši uzvarēja Latvija