[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

`hakkama v {hakata, `hakkan} 1. sākt ∙ lugema hakkama sākt lasīt; poiss hakkas kogelema zēns sāka stostīties 2. sākties ∙ koosolek hakkab kell kolm sapulce sāksies pulksten trijos 3. kļūt, tapt ∙ hakkab hale kļūst žēl; hakkab külm kļūst auksti; haigel hakkab juba parem slimniekam jau kļūst labāk 4. (par amatu vai attiecībām) kļūt, stāties ∙ autojuhiks hakkama kļūt par šoferi; paari hakkama kļūt par pāri; ametisse hakkama stāties amatā 5. ķerties, lipt ∙ kala hakkab õnge zivs ķeras uz āķa; koer hakkas hammastega püksisäärde suns ar zobiem ieķērās bikšu starā; tütar hakkas emale kaela meita apķērās mātei ap kaklu; külm hakkas sõrmedesse aukstums ķērās pie pirkstiem; ema ärevus hakkab lastessegi mātes nemiers pielīp arī bērniem 6. iedarboties, ietekmēt ∙ ränk töö hakkab tervise peale smags darbs ietekmē veselību; hea sõna tema peale ei hakka labs vārds uz viņu neiedarbojas; kaugelt hakkas kõrvu automürin no tālienes bija dzirdama automašīnu rūkoņa 7. piestāvēt ∙ see soeng ei hakka mulle šī frizūra man nepiestāv ∆ hakkama panema uzlikt gatavoties; hakkama saama tikt galā

`järg b s {järje, `järge, `järgi} 1. (secībā) kārta ∙ nüüd on järg minu käes tagad ir mana kārta; laps ajab lugedes näpuga järge bērns lasot velk ar pirkstu līdzi; ei mäleta kuhu järg jäi neatceros, kur mēs palikām 2. turpinājums ∙ romaani järg romāna turpinājums 3. krājums, rezerve ∙ jahude järg on lõppenud miltu krājums ir beidzies 4. stāvoklis ∙ varanduslik järg mantiskais stāvoklis; heal järjel olema būt pārtikušam

kahju`lik adj {kahjuliku, kahju`likku, kahju`likke} kaitīgs ∙ kahjulikud ained kaitīgas vielas; kahjulik toime kaitīga iedarbība; kahjulikud harjumused kaitīgi ieradumi; lamades lugeda on kahjulik guļot lasīt ir kaitīgi

kirja|oskamatus s analfabētisms, neprasme lasīt un rakstīt

kirjutama v 1. rakstīt ∙ mees ei oska lugeda ega kirjutada vīrs neprot ne lasīt, ne rakstīt; poeg kirjutab, et elab hästi dēls raksta, ka viņš dzīvo labi; ta kirjutab parajasti väitekirja viņš patlaban raksta disertāciju; sellest sündmusest kirjutavad kõik ajalehed par šo notikumu raksta visi laikraksti 2. (reģistrēt) pārrakstīt, norakstīt ∙ peremees kirjutas talu poja nimele saimnieks pārrakstīja sētu uz dēla vārda; õnnetus tuli kirjutada juhuse arvele negadījums bija jānoraksta uz sagadīšanos 3. izrakstīt ∙ arst kirjutas rohtu ārsts izrakstīja zāles

kooli|minek s došanās uz skolu, aiziešana uz skolu ∙ laps oskas juba enne kooliminekut lugeda bērns jau pirms aiziešanas uz skolu mācēja lasīt

`korjama v {korjata, `korjan} 1. vākt ∙ kivid korjati põllult akmeņus savāca no lauka; raha korjama vākt naudu; ta korjas allkirju viņš vāca parakstus; esimesed kurgid korjati kasvuhoonest juba talvisel pööripäeval pirmos gurķus siltumnīcā novāca jau ziemas saulgriežos 2. krāt ∙ mul on juba kenakene summa korjatud man jau ir sakrāta pamatīga summa; kes senti ei korja, see eurot ei sa kas centu nekrāj, pie eiro netiek 3. lasīt ∙ seeni korjama lasīt sēnes; marju korjama lasīt ogas

kuidagi adv 1. kaut kā ∙ lugema õppisin kuidagi märkamatult nemanīju, kā iemācījos lasīt; ta näib kuidagi murelik viņš šķiet noraizējies; need sündmused on omavahel kuidagi seotud šie notikumi savā starpā ir kaut kā saistīti; kuidagi tulime ülesandega toime kaut kā tikām galā ar uzdevumu 2. (ar noliegumu) nekādi ∙ ma ei suuda seda kuidagi uskuda es nekādi nespēju tam noticēt; pluus ei läinud pesus kuidagi puhtaks blūze mazgājot nekādi nekļuva tīra

`kõnts s {kõntsa, `kõntsa, `kõntsu} 1. netīrumi, mēsli ∙ tänavad puhastati talvisest kõntsast ielas attīrīja no ziemas netīrumiem; mis sa sellest kõntsast loed ko tu to mēslu lasi 2. dūņas, gļotas ∙ paksu kõntsaga kaetud vesi biezām gļotām klāts ūdens

loeng s {loengu, loengut, loenguid} lekcija ∙ populaarteaduslik loeng populārzinātniska lekcija; loenguid pidama lasīt lekcijas

lugema v {lugeda, `loen} 1. lasīt ∙ raamatut lugema lasīt grāmatu; kaarti lugema lasīt karti; ta loeb mu mõtteid viņš lasa manas domas; ta loeb ülikoolis filosoofia ajalugu viņš lasa filozofijas vēsturi universitātē 2. skaitīt ∙ ta loeb raha viņš skaita naudu; laps oskab juba sajani lugeda bērns jau prot skaitīt līdz simtam 3. skaitīties ∙ see ei loe tas neskaitās; järjest loe! pēc kārtas skaitīties! 4. uzskatīt ∙ küsimus loeti otsustatuks jautājumu uzskatīja par izlemtu 5. būt svarīgam ∙ aega on vähe, iga minut loeb laika ir maz, katra minūte ir svarīga

ette lugema 1. lasīt priekšā ∙ vanaema ei näe enam ise lugeda, talle loetakse ette vecmāmiņa vairs neredz, viņai lasa priekšā 2. uzskaitīt, nosaukt ∙ loen sulle kõik meie küla talunimed ette nosaukšu tev visus mūsu ciema mājvārdus

kokku lugema 1. tekoši lasīt ∙ mõni lastest veerib, mõni loeb juba kokku daži bērni burto, daži jau tekoši lasa 2. saskaitīt ∙ loe kokku, mitu õuna korvis on saskaiti, cik ābolu ir grozā

lõhe b s {lõhe, lõhet, lõhesid} (Salmo salar) lasis ◦ soolalõhe sālīts lasis; suitsulõhe kūpināts lasis ∙ sügisel siirduvad lõhed kudema oma sünnijõgedesse rudenī laši dodas nārstot uz savām dzimtajām upēm

lõhe|kala s (Salmo salar) lasis

mahti adv iespēja, laiks, vaļa ∙ ma pole saanud mahti kirjutada man nav bijusi iespēja rakstīt; ei ole mahti lugeda nav laika lasīt; anna mulle mahti mõelda ļauj man padomāt

mo`raal s {moraali, mo`raali, mo`raale} 1. morāle ◦ moraalikoodeks morāles kodekss; moraalinorm morāles norma ∙ kristlik moraal kristīgā morāle; laitmatu moraaliga inimene morāli nevainojams cilvēks 2. sar morāle, pamācība ∙ valmi moraal fabulas morāle; ära hakka jälle moraali lugema nesāc atkal lasīt morāli

muhe adj {muheda, muhedat, muhedaid} 1. lādzīgs, labsirdīgs, patīkams ∙ muhe huumor labsirdīgs humors; muhe tunne on selliseid asju lugeda patīkami lasīt tādas lietas 2. irdens, čaugans ∙ rammus muhe muld trekna, irdena augsne

murakas s {muraka, murakat, murakaid} 1. (Rubus) kazene 2. sar (Rubus chamaemorus) lācene ∙ murakaid korjama lasīt lācenes

`mõistma v {`mõista, mõistan} 1. saprast, aptvert ∙ õigesti mõistma saprast pareizi; nad mõistavad teineteist poolelt sõnalt viņi saprot viens otru no pusvārda; seda on raske mõista to ir grūti saprast 2. (mīklas) minēt ∙ mõista, mis see on uzmini, kas tas ir 3. spriest, lemt ∙ kohut mõistma spriest tiesu; vangi mõistma piespriest cietumsodu; süüdi mõistma atzīt par vainīgu; õigeks mõistma attaisnot 4. sar prast, mācēt ∙ kas sa rootsi keelt mõistad? tu zviedru valodu māki?; laps mõistab juba lugeda bērns jau prot lasīt

`nokkima v {`nokkida, nokin} 1. knābāt, knibināt ∙ varblased nokivad teri zvirbuļi knābā graudus; kala nokib sööta zivs knibina ēsmu 2. (pa vienam) lasīt, plūkt ∙ ta nokib näpuga kõik purud põrandalt üles viņš uzlasa ar pirkstu visas drusciņas no grīdas; saia jätsin järele, aga rosinad nokkisin seest ära baltmaizi es atstāju, bet rozīnes izlasīju 3. ķircināt, kaitināt ∙ mis te nokite ta kallal? ko jūs viņu ķircināt?; koolis oli ta teiste naerda ja nokkida skolā citi viņu apsmēja un ķircināja

`noppima v {`noppida, nopin} 1. (pa vienam) plūkt, lasīt, vākt ∙ lilli noppima plūkt puķes; sõstrapõõsad tuleb puhtaks noppida jānolasa jāņogu krūmi; noppisime korvitäie kartuleid salasījām grozu kartupeļu; korvpallimeeskond nopib punkte basketbola komanda vāc punktus 2. plucināt, knibināt ∙ villa noppima plucināt vilnu; poiss nopib nina zēns knibina degunu

oskamatus s {oskamatuse, oskamatust, oskamatusi} neprasme, nemākulība, iemaņu trūkums ◦ kirjaoskamatus analfabētisms, neprasme lasīt un rakstīt ∙ autojuhi oskamatus põhjustas avarii autovadītāja nemākulība izraisīja avāriju; oskamatus teistega kohaneda neprasme piemēroties citiem

`pidama a v {pidada, `pean} 1. turēt ∙ ta pidas kirvest käes viņš turēja rokā cirvi; palke pidas koos kanepist nöör baļķus saturēja kaņepju virve; lauda pidas vaid üks nael dēli turēja tikai viena nagla 2. turēt, glabāt ∙ raha ma kodus ei pidanud naudu es mājās neglabāju; ahi ei pea sooja krāsns netur siltumu 3. turēt, ievērot, ieturēt ∙ sõna pidama turēt vārdu; dieeti pidama ievērot diētu; pea meeles, mis teha tuleb paturi prātā, kas jādara; viha pidama turēt naidu 4. (par dzīvniekiem) turēt, audzēt ∙ loomi pidama turēt lopus 5. turēt, vadīt ∙ talu pidama būt lauku saimniecības īpašniekam; vend peab advokaadiametit brālis ir advokāts 6. vest, rīkot, turēt ∙ läbirääkimisi pidama vest sarunas; loengut pidama lasīt lekciju; jumalateenistust pidama turēt dievkalpojumu 7. noturēt, uzskatīt ∙ pidasin lähenejat sinuks noturēju nācēju par tevi; pidasin vajalikuks sind sellest informeerida uzskatīju par vajadzīgu tevi par to informēt; ta ei pea end uhkeks viņš nav lepns; ta peab endast liiga palju viņš pārāk daudz no sevis iedomājas 8. noturēt, valdīt ∙ ta ei suutnud enam nuttu pidada viņš vairs nespēja novaldīt raudas 9. turēties, izturēt ∙ tara on küll vana, kuid peab veel mõni aeg sēta gan ir veca, bet kādu laiku vēl turēsies 10. (par mūža posmu) vadīt, dzīvot ∙ kapten peab endiselt poissmehepõlve kapteinis joprojām dzīvo vecpuisī 11. svinēt, svētīt ∙ pulmi peeti kolm päeva kāzas svinēja trīs dienas; pühapäeva pidama svētīt svētdienu 12. cienīt, rēķināties ∙ minu arvamusest ei pea ta midagi ar manu viedokli viņš nerēķinās; jalgpallist ta suurt ei pea futbolu viņš īpaši neciena 13. (par apģērbu, apaviem) valkāt, nēsāt ∙ tublisti peetud ülikond krietni novalkāts uzvalks 14. sar apstāties, pagaidīt ∙ pidage, ärge minge veel ära! pagaidiet, neejiet vēl projām!

pikemalt adv 1. ilgāk, garāk ∙ linnus ei suuda enam pikemalt vastu pidada cietoksnis vairs nespēj ilgāk turēties; kaupluse ees jäi auto pikemalt seisma veikala priekšā automašīna stāvēja ilgāk; ta võttis ilma pikemalt kaalumata iga töö ette viņš bez garākas domāšanas uzņēmās katru darbu 2. vairāk, plašāk ∙ pikemalt võite selle kohta lugeda järelsõnas plašāk par to varat lasīt pēcvārdā; praegu pole aega sellest pikemalt rääkida patlaban nav laika vairāk par to parunāt

plaksatama v 1. plakšķēt, notikt ar plakšķi ∙ pang plaksatas kaevu spainis noplakšķēja akā; ta plaksatab käed üllatunult kokku viņš ar plakšķi sasit kopā rokas 2. pliukšķēt ∙ piits plaksatab pātaga nopliukšķ

`põhk s {põhu, `põhku, `põhke} salmi, stiebri ◦ aluspõhk salmu pakaiši; põhumultš salmu mulča ∙ sületäis põhku klēpis salmu; loed ka igasugust põhku tu nu gan lasi visādas sēnalas ∆ põhku pugema likties uz auss

rida s {`rea, rida, ridu} 1. rinda, rindiņa ∙ istusime esimeses reas sēdējām pirmajā rindā; järgmist lauset alustage uuelt realt nākamo teikumu sāciet jaunā rindiņā; ta läks üle vaenlase ridadesse viņš pārgāja ienaidnieka rindās 2. rinda, virkne ∙ keemiliste elementide rida ķīmisko elementu virkne; terve rida puudusi vesela virkne trūkumu 3. sar darīšana, pienākums, daļa ∙ see pole minu rida tas nav mans pienākums ∆ reast välja lööma izsist no ierindas; reast välja langema izkrist no ierindas; ridade vahelt lugema lasīt starp rindiņām

`ränd a s {rännu, `rändu, `rände} ceļojums ∙ ta tegi pikki rände viņš veica tālus ceļojumus; lõhe alustas rändu kudemispaikadesse lasis sāka ceļojumu uz nārstošanas vietām

läbi saama 1. iztikt ∙ olen harjunud vähesega läbi saama esmu radis iztikt ar mazumiņu 2. satikt, sadzīvot ∙ temaga tuli hästi läbi saada ar viņu vajadzēja labi satikt 3. beigties ∙ mets sai läbi, algas küla mežs beidzās, sākās ciems 4. pabeigt ∙ olin raamatu just läbi saanud ja jutustasin loetust teistelegi tikko biju pabeidzis lasīt grāmatu un pastāstīju par to arī citiem 5. tikt cauri ∙ soost kuiva jalaga läbi ei saa sausām kājām purvam cauri netiek

selgelt|nägija s gaišreģis ∙ tahaksin selgeltnägija olla, et teiste mõtteid lugeda es gribētu būt gaišreģis, lai varētu lasīt citu domas

sinikas s {sinika, sinikat, sinikaid} 1. (Vaccinium uliginosum) zilene ∙ sinikaid korjama lasīt zilenes 2. (hematoma) zilums ∙ poisil on sinikas silma all zēnam ir zilums zem acs

sodi s {sodi, sodi, sodisid} 1. netīrumi, drazas ∙ põrand on sodi täis grīda ir pilna drazu; ma ei taha igasugust sodi lugeda es negribu lasīt visādas drazas 2. žurga, putra ∙ auto pritsis meid lume ja soola sodiga üle automobilis apšļāca mūs ar sniega un sāls žurgu; kartulid keesid sodiks kartupeļi savārījās putrā 3. sadragāts, sašķaidīts ∙ käsi on puhta sodi roka ir pilnīgi sadragāta; ta sõitis jalgratta sodiks viņš sasita velosipēdu lupatās

sõstar s {`sõstra, sõstart, `sõstraid} 1. (Ribes) jāņoga, upene ◦ kuldsõstar zelta jāņoga; sõstrapõõsas jāņogu vai upeņu krūms ∙ must sõstar upene; punane sõstar sarkanā jāņoga 2. (oga) jāņoga, upene ∙ sõstraid korjama lasīt jāņogas ~ upenes; punastest ja valgetest sõstardest valmistati mahla no sarkanajām un baltajām jāņogām gatavoja sulu

tikker s {tikri, tikrit, tikreid} (Ribes uva-crispa) ērkšķoga ◦ tikripõõsas ērkšķogu krūms ∙ tikreid korjama lasīt ērkšķogas

`trükk s {trüki, `trükki, `trükke} 1. druka, iespiešana, iespiedums ∙ raamat ilmus trükist grāmata nāca klajā 2. izdevums, metiena daļa ◦ esmatrükk pirmizdevums; kordustrükk atkārtots izdevums ∙ sõnaraamatu teine, täiendatud trükk vārdnīcas otrais, papildinātais izdevums 3. druka, šrifts ∙ trükk on nii peenike, et seda on raske lugeda šrifts ir tik sīks, ka to ir grūti lasīt

vahelt a adv 1. starpā, vidū ∙ ta jättis lugedes sõna vahelt välja viņš lasot izlaida vārdu; üks tund jäi vahelt ära viena stunda nenotika; pane uks vahelt kinni! aizver durvis! 2. no starpības ∙ ostes ja edasi müües teenis ta kõvasti vahelt pērkot un pārdodot tālāk, viņš krietni nopelnīja

vahelt b pop starp, no starpas ∙ puude vahelt paistab meri starp kokiem vīd jūra; raamatu vahelt kukkus välja foto no grāmatas izkrita fotogrāfija; ridade vahelt lugema lasīt starp rindiņām

vana|kurat s nelabais, velns ∙ kaupmees on vanakuradi endaga ka nõus lepingut tegema tirgotājs ir gatavs salīgt arī ar pašu nelabo; poiss on andekas nagu vanakurat zēns ir apdāvināts pēc velna ∆ vanakuradi piiblit lugema (spēlēt kārtis) lasīt velna bībeli

`viitma v {`viita, viidan} 1. (laiku) tērēt, aizņemt, atņemt ∙ ära viida aega, hakka sööma! netērē laiku, sāc ēst!; ei maksa lobisemisega aega viita nav vērts tērēt laiku pļāpāšanai; söögitegemine viitis palju aega ēst gatavošana aizņēma daudz laika 2. (laiku) pavadīt ∙ tüdrukul pole sõpru, kellega koos aega viita meitenei nav draugu, ar kuriem kopā pavadīt laiku; ta viidab aega lugemisega viņš pavada laiku lasot

võõras b adj {`võõra, võõrast, `võõraid} svešs ◦ võhivõõras pilnīgi svešs; eluvõõras atsvešināts no dzīves ∙ ümberringi kostis võõraid keeli apkārt skanēja svešas valodas; võõras inimene svešs cilvēks; talutöö ei olnud talle päris võõras lauku darbi viņam nebija pavisam sveši; linnalapsele näis mets alati võõras pilsētas bērnam mežs vienmēr šķita svešs; ta käitumisse oli ilmunud võõraid jooni viņa uzvedībā bija parādījušās svešas iezīmes; ära topi oma nina võõrastesse asjadesse! nebāz savu degunu svešās lietās!; pole ilus võõraid kirju lugeda nav skaisti lasīt svešas vēstules

vääris|kala s augstvērtīga zivs ∙ lõhe, forell, angerjas ja teised vääriskalad lasis, forele, zutis un citas augstvērtīgas zivis

ütlemine s {ütlemise, ütlemist, ütlemisi} 1. runa, runas veids ∙ ta oli väga järsk oma ütlemistes viņš bija ļoti ass savā runā; lugemisel nautisin kirjaniku toredat ütlemist lasot baudīju rakstnieka jauko runas veidu 2. izrunāšanās ∙ see oli täiesti taktitu ütlemine tā bija pavisam netaktiska izrunāšanās 3. rāšanās, bāršanās ∙ laste pärast tuli pererahvaga ütlemist bērnu dēļ bija jāsarāj ģimene; küsi isalt luba, muidu tuleb jälle ütlemist paprasi tēvam atļauju, citādi atkal būs bāršanās 4. teiciens ∙ rahvapärased ütlemised tautā lietoti teicieni