?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 158 artiklit, väljastan 100
edenema v 1. sekmēties, veikties ∙ kõik on edenenud nii, nagu lootsin viss ir veicies tā, kā cerēju 2. augt, padoties ∙ lambad ei edenenud neil eriti hästi aitas viņiem padevās ne sevišķi labi 3. attīstīties, progresēt ∙ edenev haigus progresējoša slimība; majanduslikult edenenud riik ekonomiski attīstīta valsts 4. ritēt, virzīties uz priekšu ∙ tegevuses edeneb aeg kiiremini darbojoties laiks rit ātrāk
üle elama 1. pārdzīvot, piedzīvot ∙ riik elab kriisi üle valsts pārdzīvos krīzi 2. (nelabvēlīgus apstākļus) pārdzīvot, pārciest ∙ elasime selle aasta kuidagi üle to gadu kaut kā pārdzīvojām; rukis on talve hästi üle elanud rudzi ir labi pārcietuši ziemu 3. pārdzīvot, nodzīvot ilgāk par kādu citu ∙ vanake on kõik oma lapsed üle elanud vecītis ir pārdzīvojis visus savus bērnus
enamik s {enamiku, ena`mikku, ena`mikke} vairākums, vairums ∙ see on enamiku arvamus tas ir vairākuma viedoklis; enamikul juhtudel vairumā gadījumu; enamik inimesi on head vairākums cilvēku ir labi
enda pr {enda, end} 1. paša-, savs, sevis ∙ ta pomises midagi enda ette viņš kaut ko murmināja pie sevis; enda nimel savā vārdā 2. sevi ∙ kass on enda hästi ära peitnud kaķis ir labi noslēpies
esineja s {esineja, esinejat, esinejaid} 1. referents ∙ saabusid konverentsi esinejad ieradās konferences referenti 2. tāds, kurš uzstājas ∙ ta on hea esineja viņš labi prot uzstāties
kokku hakkama 1. (kopā) ķerties, lipt ∙ täna hakkab lumi paremini kokku kui eile šodien sniegs līp labāk nekā vakar 2. saskanēt, piestāvēt ∙ roheline ja kollane hakkavad hästi kokku zaļš un dzeltens labi saskan; see pluus ei hakka näoga kokku šī blūze nepiestāv sejai
haruldane adj {haruldase, haruldast, haruldasi} 1. rets, neparasts ∙ haruldane taim rets augs; haruldane käsikiri rets manuskripts; tal on haruldane mälu viņam ir neparasta atmiņa 2. neparasti ∙ lihtsalt haruldane, et kõik nii hästi laabub vienkārši neparasti, ka viss veicas tik labi
hea a s {hea, head, häid} 1. labs, labums ∙ kellelegi head soovima vēlēt kādam labu; head kurjaga tasuma atmaksāt labu ar ļaunu; head ja vead labumi un sliktumi; kõike head! visu labu! 2. (vērtējums) labi ∙ tunnistusel olid üksnes head ja väga head liecībā bija tikai “labi” un “teicami”
hea b adj {hea, head, häid} 1. labs ◦ imehea brīnumlabs ∙ hea matemaatik labs matemātiķis; hea tervis laba veselība; hea teenindamine laba apkalpošana; hea tuttav labs paziņa; ta ostis endale hea pesumasina viņš nopirka sev labu veļasmašīnu; ühel heal päeval kādā jaukā dienā; head aega! uz redzēšanos!; head isu! labu ēstgribu!; head õhtut! arlabvakar!; head ööd! arlabunakti!; head uut aastat! laimīgu jauno gadu!; head reisi! laimīgu ceļu! 2. krietns ∙ hea summa raha krietna naudas summa; hea aasta eest pirms krietna gada 3. labi ∙ vein maitses hea vīns garšoja labi; terava vikatiga on hea niita ar asu izkapti labi pļaut; sul hea naerda, rääkida tev viegli smieties, runāt ∆ heaks arvama uzskatīt par pareizu, labpatikt; heaks kiitma atzīt par labu; heaks tegema vērst par labu; heaks võtma ņemt par labu, labpatikt; hea küll nu labi; hea seisma rūpēties, aizstāvēt; niisama hea tikpat labs
hoiduma v 1. turēties ∙ omaette hoiduma turēties savrup; hoiduge paremale turieties pa labi 2. vairīties, atturēties ∙ ebameeldivustest hoiduma vairīties no nepatikšanām; ema hoidus palava päikese eest māte vairījās no karstas saules 3. glabāties, saglabāties ∙ seened hoiduvad soolatult hästi sālītas sēnes labi saglabājas
hästi adv 1. labi ∙ kõik on hästi viss ir labi 2. ļoti, labi ∙ hästi suur maja ļoti liela māja 3. (noliegumā) īsti ∙ ma ei saa temast hästi aru es viņu īsti nesaprotu
hästi|kasvatatud p {indekl.} labi audzināts
hästi|tuntud p {indekl.} labi pazīstams, labi zināms
ime|hästi adv apbrīnojami labi, brīnumlabi ∙ ta mäletab seda imehästi viņš to atceras brīnumlabi
joonduma v 1. līdzināties, izlīdzināties ∙ paremale joondu! pa labi līdzināties! 2. līdzināties, būt līdzīgam ∙ joonduge parimate järgi līdzinieties labākajiem
välja joonistama 1. izzīmēt ∙ peenelt väljajoonistatud üksikasjad smalki izzīmētas detaļas 2. izstrādāt, izveidot ∙ hästi väljajoonistatud tegelaskujud labi izstrādāti tēli
`juhtima v {`juhtida, juhin} 1. vadīt ∙ ma ei oska autot juhtida es nemāku vadīt automašīnu; instituuti juhib direktor institūtu vada direktors 2. virzīt, vērst ∙ tee juhitakse linnast mööda ceļu virza garām pilsētai; tähelepanu probleemile juhtima vērst uzmanību uz problēmu; vestlust lauas juhtis ema sarunu pie galda vadīja māte 3. būt vadībā ∙ poiss juhtis jooksu esimesed 200 meetrit zēns bija vadībā skrējiena pirmajos 200 metros 4. fiz vadīt ∙ metall juhib hästi elektrit metāls labi vada elektrību
julge adj {julge, julget, julgeid} 1. drosmīgs, drošs ◦ hulljulge pārdrošs ∙ haruldaselt julge neparasti drosmīgs; julge mõte drosmīga doma; mine üksi, kui sa nii julge oled ej viens, ja tu esi tik drosmīgs 2. drošs, pārliecināts ∙ võid olla julge, et tal on head kavatsused vari būt drošs, ka viņam ir labi nodomi
juurduma v 1. iesakņoties ∙ kapsataimed on hästi juurdunud kāpostu stādi ir labi iesakņojušies; juurdunud tava iesakņojusies paraža 2. apsakņoties ∙ pistik juurdub spraudenis apsakņojas
järsult adv 1. stāvus, krauji ∙ tee tõuseb järsult mäkke ceļš kāpj stāvus kalnā 2. krasi, asi, strauji ∙ rada pöördub järsult paremale taka krasi pagriežas pa labi 3. pēkšņi, strauji ∙ haigus algas järsult slimība sākās pēkšņi 4. skarbi ∙ ta vastas järsult viņš atbildēja skarbi
järele jääma 1. palikt pāri, saglabāties ∙ pisut raha jäi veel järele mazliet naudas palika vēl pāri; isast on järele jäänud häid tööriistu no tēva palikuši labi darbarīki 2. pāriet, mitēties ∙ vihm jäi järele lietus pārgāja 3. atpalikt ∙ kell jääb päevas 10 minutit järele pulkstenis atpaliek par 10 minūtēm dienā
kaarduma v liekties ∙ tee kaardus veidi paremale ceļš liecās nedaudz pa labi; lauad on kuivamisel kaardunud dēļi žūstot ir izliekušies; mehe kulmud kaardusid üllatusest vīra uzacis saraucās izbrīnā; jõe kohal kaardus tugevate sammastega sild upei bija pārliecies tilts ar stipriem balstiem
kahtleja s {kahtleja, kahtlejat, kahtlejaid} skeptiķis ∙ professionaalsed kahtlejad profesionāli skeptiķi; kahtlejate arvates on pildid liiga hästi tehtud pēc skeptiķu domām attēli ir uztaisīti pārāk labi
kamba|jõmm s sar biedrs, kompanjons ∙ nad on head kambajõmmid viņi ir labi kompanjoni
`karv s {karva, `karva, `karvu} 1. spalva, mats ∙ koera karvad suņa spalvas; tal on habemes juba mõned hallid karvad viņam bārdā jau ir daži sirmi mati 2. spalva, apspalvojums, apmatojums ∙ hästi toidetud loomade karv läigib labi barotu dzīvnieku spalva spīd; oraval on suviti pruun karv vāverei vasarās ir brūns apspalvojums 3. krāsa, tonis ∙ ta juuksed olid musta karva viņa mati bija melnā krāsā; rauasisalduse tõttu oli vesi soiselt pruuni karva dzelzs satura dēļ ūdens bija purvaini brūnā krāsā ∆ karvu katkuma skaldīt matus; karvad tõusevad püsti mati ceļas stāvus
kaste a s {`kaste, kastet, `kasteid} rasa ◦ kastepunkt rasas punkts ∙ rohi on kastest märg zāle ir slapja no rasas; jäljed olid hommikuses kastes hästi märgatavad pēdas rīta rasā bija labi pamanāmas
`keerama v {keerata, `keeran} 1. griezt, pagriezt ∙ paadi paremale keerama pagriezt laivu pa labi; lukus võtit keerama pagriezt slēdzenē atslēgu; kausi kummuli keerama apgriezt bļodu otrādi; end kõhuli keerama pagriezties uz vēdera; kella üles keerama uzgriezt pulksteni; püüdsin ütlust naljaks keerata centos sacīto padarīt par joku 2. griezties ∙ ta keeras ringi viņš griezās apkārt; öösel keeras tuule lõunasse naktī vējš iegriezās dienvidos; rada keeras padrikusse taciņa iegriezās biezoknī 3. grozīt ∙ autojuht keerab rooli šoferis groza stūri 4. saritināt, savirpināt, saskrullēt ∙ vaiba rulli keerama saritināt paklāju; kikki keeratud vuntsid saskrullētas ūsas; tüdruk keerab lokke pähe meitene sprogo matus; suitsu keerama uztīt smēķi 5. ietīt, ieritināt ∙ müüja keeras pudeli paberisse pārdevēja ietina pudeli papīrā; riided pampu keerama satīstīt drēbes vīstoklī 6. griezt, skrūvēt ∙ lampi tuleb uus pirn keerata lampā jāieskrūvē jauna spuldze 7. (pagriežot) slēgt ∙ ust lukku keerama aizslēgt durvis; elektri põlema keerama ieslēgt elektrību; valgust väiksemaks keerama samazināt apgaismojumu 8. šķirt, pāršķirt ∙ järgmise lehekülje keerama pāršķirt nākamo lappusi ∆ kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; ümber sõrme keerama aptīt ap pirkstu; pea peale keerama apgriezt ar kājām gaisā
keha s {keha, keha, kehasid} ķermenis ◦ kehaasend ķermeņa novietojums; kehaehitus ķermeņa uzbūve; kehakeel ķermeņa valoda ∙ sportlasel on hästi arenenud keha sportistam ir labi attīstīts ķermenis; päike on päikesesüsteemi keskne keha Saule ir Saules sistēmas centrālais ķermenis ∆ keha kinnitama iestiprināties
kehaliselt adv fiziski ∙ kehaliselt hästi arenenud poiss fiziski labi attīstīts zēns
kenasti adv 1. glīti, skaisti ∙ lapsed olid kenasti riides bērni bija glīti saģērbti 2. jauki ∙ päike paistis kenasti saule jauki spīdēja; tema käes läheb kõik kenasti korda viņam viss labi izdodas; ta sõidutas mu kenasti ukse ette viņš mani kārtīgi atvizināja līdz durvīm 3. krietni, daudz ∙ õlu hakkas kenasti pähe alus krietni sakāpa galvā; selliste juttude uskujaid leidub veel üsna kenasti tādu, kas tic šādiem stāstiem, vēl ir visai daudz; teenin praegu kenasti pašlaik es pelnu labi
kerge b adj {kerge, kerget, kergeid} 1. viegls ∙ kerge kui udusulg viegls kā pūciņa; kerged suupisted vieglas uzkodas; kerge relvastus vieglais bruņojums; olgu muld sulle kerge lai tev vieglas smiltis; sul on kerge ütelda! tev viegli teikt!; kerged suvekingad vieglas vasaras kurpes; pane endale midagi kergemat selga! uzvelc kaut ko vieglāku!; kergete eluviisidega naine sieviete ar pavieglu dzīvesveidu; tekkis kerge arusaamatus radās neliels pārpratums 2. vienkāršs ∙ ülesanne oli kerge lahendada uzdevumu varēja atrisināt vienkārši 3. trausls ∙ naine on kerge unega sievietei ir trausls miegs 4. viegli ∙ temaga on hea ja kerge olla kopā ar viņu ir labi un viegli; klaasesemed on kerged purunema stikla priekšmeti viegli plīst ∆ kerge käega olema dot rokām vaļu; kergel käel vieglu roku; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu
keskelt|läbi adv 1. aptuveni, vidēji ∙ järve sügavus on keskeltläbi kaks meetrit ezera dziļums ir aptuveni divi metri 2. puslīdz, caurmērā ∙ elu läheb keskeltläbi dzīve ir puslīdz laba 3. vispārīgi, vispār ∙ nende läbisaamine on keskeltläbi rahuldav vispār viņi satiek labi
kirjutama v 1. rakstīt ∙ mees ei oska lugeda ega kirjutada vīrs neprot ne lasīt, ne rakstīt; poeg kirjutab, et elab hästi dēls raksta, ka viņš dzīvo labi; ta kirjutab parajasti väitekirja viņš patlaban raksta disertāciju; sellest sündmusest kirjutavad kõik ajalehed par šo notikumu raksta visi laikraksti 2. (reģistrēt) pārrakstīt, norakstīt ∙ peremees kirjutas talu poja nimele saimnieks pārrakstīja sētu uz dēla vārda; õnnetus tuli kirjutada juhuse arvele negadījums bija jānoraksta uz sagadīšanos 3. izrakstīt ∙ arst kirjutas rohtu ārsts izrakstīja zāles
`klappima a v {`klappida, klapin} 1. sar saskanēt, saderēt kopā, pasēt ∙ nende arvamused ei klapi viņu viedokļi nesaskan; poisid klapivad üksteisega hästi zēniem labi saskan 2. sar derēt, būt piemērotam ∙ see kellaaeg mulle ei klapi hästi šis laiks man īsti neder 3. sar vesties ∙ töö ei klapi täna kuidagi darbs šodien nekādi nevedas 4. sar samest, samesties ∙ viinaraha klappima samesties degvīnam
`kleepima v {`kleepida, kleebin} 1. līmēt ∙ liim kleebib hästi līme līmē labi; linoleum kleebiti põrandale linoleju pielīmēja pie grīdas 2. sar būt lipīgam ∙ siirup kleebib sīrups ir lipīgs; tundsin, et käsi kleebib jutu, ka roka ir lipīga
läbi kloppima 1. sakult, saputot ∙ munavalge tuleb hästi läbi kloppida olas baltums ir labi jāsaputo 2. sar sadauzīt, saklapēt ∙ pealekaebaja klopiti armetult läbi sūdzētājs tika nežēlīgi sadauzīts
kodu|aed s piemājas dārzs ∙ need lilled sobivad eriti väikesesse koduaeda šie ziedi ir īpaši labi piemēroti mazam piemājas dārzam
kodu|ümbrus s māju apkaime, dzimtā apkaime ∙ koduümbruse korrastamine māju apkaimes sakārtošana; ta tunneb hästi koduümbruse rahvast viņš labi pazīst dzimtās apkaimes ļaudis
kohastuma v pielāgoties ∙ jääkaru on hästi kohastunud Arktika tingimustega leduslācis ir labi pielāgojies Arktikas apstākļiem
kohta pop 1. par ∙ kogus andmeid kodukoha ajaloo kohta viņš vāca ziņas par dzimtās vietas vēsturi; selle kohta koostati protokoll par to tika sastādīts protokols 2. priekš ∙ oma aja kohta haritud mees savam laikam izglītots vīrs; räägib muulase kohta head eesti keelt kā sveštautietis viņš labi runā igauniski 3. uz ∙ iga kolme õpilase kohta tuli üks raamat uz trijiem skolēniem bija viena grāmata; korraldus kehtib kõigi kohta rīkojums attiecas uz visiem
kombekas b adj {kombeka, kombekat, kombekaid} (par uzvedību) pieklājīgs, piedienīgs ∙ kombekas ja hästi kasvatatud noormees pieklājīgs un labi audzināts jaunietis; kombekas käitumine piedienīga uzvedība
`kukkuma a v {`kukkuda, kukun} 1. krist, gāzties ∙ auto kukkus sillalt jõkke automašīna iekrita no tilta upē; leivatükk kukkus laua alla maizes gabals nokrita zem galda; vaas kukkus katki vāze nokrita un saplīsa; uisutaja komistas ja kukkus slidotājs paklupa un nokrita; linane riie ei kuku hästi linu drēbe labi nekrīt; suu kukkus imestusest lahti mute no brīnumiem palika vaļā 2. kristies ∙ baromeeter kukub barometrs krītas; maahinnad olid jälle kukkunud zemes cenas atkal bija nokritušās 3. sākt ∙ ta kukkus naerma viņš sāka smieties; naine kukkus hädaldama sieviete sāka žēloties 4. sar trāpīt, trāpīties ∙ ma kukkusin kuuks ajaks haiglasse es tiku slimnīcā uz mēnesi; minule kukub ikka tühi loos man aizvien trāpās tukša loze; ta kukkus halba seltskonda viņš trāpījās sliktā kompānijā
kulgema v 1. pārvietoties ∙ inimvool kulgeb raudteejaamast linna poole cilvēku plūsma pārvietojas no dzelzceļa stacijas pilsētas virzienā; küülik kulgeb hüpates, madu roomates trusis pārvietojas lecot, čūska lienot 2. risināties, ritēt, vesties ∙ võistlus kulgeb vahelduva eduga sacīkstes norisinās ar mainīgām sekmēm; reis kulges hästi ceļojums noritēja labi; õpingud ei kulgenud tal kuigi edukalt mācības viņam diez ko labi nevedās 3. iet, vest ∙ peatänav kulgeb sirgena läbi linna galvenā iela kā taisne iet cauri pilsētai; rada kulges otse üle heinamaa taka veda tieši pāri pļavai
kumerus s {kumeruse, kumerust, kumerusi} 1. liekums, izliekums ∙ joone kumerus līnijas liekums 2. apaļums ∙ liibuv kleit laskis keha kumerusi hästi välja paista piegulošā kleita ļāva labi saskatīt visus ķermeņa apaļumus
kunst|tükk s 1. triks, veikls gājiens ∙ hästi kätteõpitud kunsttükid labi iemācīti triki 2. māksla, māka ∙ teda veenda pole mingi kunsttükk viņu pārliecināt nav nekāda māksla
`kuulma v {`kuulda, kuulen} 1. dzirdēt ∙ mees ei kuule hästi vasaku kõrvaga vīrs labi nedzird ar kreiso ausi; kuulsin koputust uksele dzirdēju klauvējienu pie durvīm; kuulsin seda raadiost dzirdēju to pa radio; ta oli meie kavatsusest kuidagi kuulda saanud viņš kaut kā bija padzirdējis par mūsu plāniem; ma ei taha sellest kuuldagi es nevēlos par to pat dzirdēt; kuule! paklau!; kuulge! klausieties! 2. uzklausīt ∙ ta võtab teiste nõuandeid kuulda viņš uzklausa citu padomus ∆ mitte kuulmagi tegema nelikties ne zinis
kõbus adj {kõbusa, kõbusat, kõbusaid} 1. mundrs, možs ∙ ta on oma aastate kohta küllalt kõbus viņš ir visai mundrs saviem gadiem 2. labi saglabājies ∙ paat on veel üsna kõbus laiva vēl ir visai labi saglabājusies
kokku kõlama saskanēt ∙ lauljate hääled kõlasid hästi kokku dziedātāju balsis labi saskanēja
kõrvits s {kõrvitsa, kõrvitsat, kõrvitsaid} (Cucurbita) ķirbis ◦ kõrvitsaseeme ķirbja sēkla ∙ kõrvits kasvab siin hästi ķirbji šeit aug labi; kõrvitsast valmistatakse salatit no ķirbja gatavo salātus
käes a adv 1. rokā ∙ vastasel on trumbid käes pretiniekam rokā ir trumpji; tal on uus auto käes jaunā automašīna viņam ir rokā; tal on luba käes viņam rokā ir atļauja; kolm last käes, neljas tulemas trīs bērni rokā, ceturtais gaidāms; lahendus oli käes risinājums bija rokā 2. klāt ∙ aeg on käes, enam ei tohi viivitada laiks ir klāt, vairs nedrīkst kavēties; varsti on meil kõigil lõpp käes drīz mums visiem gals būs klāt; rahadega on kitsas käes ar naudām ir švaki 3. apgūts ∙ see töö on tal hästi käes viņš labi prot šo darbu; mehel mitu keelt vabalt käes vīrs brīvi pārvalda vairākas valodas 4. procesā
kinni käima iet ciet, aizvērties ∙ aken ei käi hästi kinni logi neiet labi ciet
käituma v 1. uzvesties ∙ õpilased käitusid korralikult skolēni uzvedās kārtīgi; lauas peab oskama käituda pie galda ir jāprot uzvesties 2. rīkoties ∙ ta hästi käituda hobustega viņš prata labi apieties ar zirgiem; ma ei tea, kuidas temaga käituda es nezinu, kā ar viņu rīkoties
`käpp s {käpa, `käppa, `käppi} 1. ķepa ∙ hundi käpp vilka ķepa; tagumised käpad pakaļķepas; kultivaatori käpad kultivatora ķepas 2. sar roka, ķepa ∙ mehel käpp nagu labidas vīram ķepa kā lāpsta; korista käpad! novāc ķepas! ∆ käpa all zem ķepas; käpuga katsuda olema ar roku sasniedzams; käppa imema sūkāt ķepu; käpas olema būt rokās ~ būt labi apgūtam
käsi s {`käe, `kätt, käsi} roka ∙ vasak käsi kreisā roka; käega näitama rādīt ar roku; tal on sepa käed viņam ir kalēja rokas; metrood ehitasid tuhanded käed tūkstošiem roku būvēja metro; tulevik on meie endi kätes nākotne ir mūsu pašu rokās; siia metsade taha vaenlase käsi ei ulatunud šeit, aiz mežiem, ienaidnieka roka nesniedzās; teoses on märgata toimetaja kätt darbā ir manāma redaktora roka; ta palus vanematelt tütre kätt viņš lūdza vecākiem meitas roku; ta pannakse istuma peoperemehe paremale käele viņu noliek sēdēt pie svētku saimnieka labās rokas; paremat kätt pa labi roki ∆ kuidas käsi käib? kā sokas?; abistavat kätt ulatama sniegt palīdzīgu roku; kahe käega ar abām rokām; kerge käega ar vieglu roku; käega katsuda olema būt rokas stiepiena attālumā; käega lööma atmest ar roku; käsi ei tõuse roka neceļas; käsi rüpes hoidma turēt rokas klēpī; kätel kandma nēsāt uz rokām; kätt proovima iemēģināt roku; kätt tõstma pacelt roku; käed on puhtad rokas ir tīras; käsi määrima smērēt rokas; tühjade kätega tukšām rokām; ühe käega andma, teisega võtma ar vienu roku dot, ar otru ņemt
käänak s {käänaku, käänakut, käänakuid} 1. pagrieziens ∙ järsk käänak straujš pagrieziens; laev tegi käänaku paremale kuģis pagriezās pa labi 2. līkums ∙ maantee käänak šosejas līkums; jõe käänak upes līkums
`käänama v {käänata, `käänan} 1. griezt, vērst ∙ magaja käänas teise külje gulētājs pagrieza otru sānu; ta käänab pea kõrvale viņš novērš galvu 2. tīt ∙ rulli käänama satīt rullī; ta käänas raamatud paberisse viņš ietina grāmatas papīrā; varrukaotsad käänata uzrotīt piedurkņu galus 3. pagriezt, apvērst, pārvērst ∙ käänas jutu teisele teemale pagrieza sarunu uz citu pusi; ta püüdis kõike naljaks käänata viņš centās visu pārvērst jokā 4. pagriezties, nogriezties ∙ nad käänasid varsti paremale viņi nepareizi pagriezās pa labi; auto käänas varsti külavaheteele automašīna drīz nogriezās uz ciema ceļa; orust käänas maantee läände no ielejas šoseja pagriezās uz rietumiem 5. val locīt ∙ sõnade käänamine vārdu locīšana 6. sar griezt ∙ kääna kraan kinni! aizgriez krānu! 7. sar nomesties, nolikties ∙ ta sõi kõhu täis ja käänas magama viņš pieēda pilnu vēderu un nolikās gulēt
käänduma v 1. griezties, pagriezties ∙ ta käändus näoga mere poole viņš pagriezās ar seju uz jūras pusi; raudtee käändus paremale dzelzceļš griežas pa labi; tuul käändus lõunasse vējš iegriezās dienvidos 2. liekties, saliekties ∙ mõõgatera käändus lüües kahekorra zobena asmens sitot saliecās uz pusēm 3. val locīties ∙ see sõna ei käändu šis vārds nelokās
läbi küpsetama izcept, sacept ∙ liha tuleb hästi läbi küpsetada gaļa ir labi jāizcep
langema v 1. krist ∙ eesriie langeb priekškars krīt; hästi langev riie labi krītošs audums; küljelt langev valgus no sāna krītoša gaisma; langev intonatsioon krītoša intonācija; põlvili langema krist ceļos; minestusse langema krist ģībonī; poeg langes sõjas dēls krita karā; ilma naeruks langema krist pasaulei par apsmieklu 2. kristies, pazemināties ∙ baromeeter langeb barometrs krītas; elatustase langeb dzīves līmenis krītas 3. pārn krist, pagrimt ∙ langenud naine kritusi sieviete
lendur s {lenduri, lendurit, lendureid} lidotājs ∙ ta tahab lenduriks saada viņš grib kļūt par lidotāju; nahkhiired on head lendurid sikspārņi ir labi lidotāji
libisema v slīdēt ∙ suusad libisesid hästi slēpes slīdēja labi; üle näo libises naeratus sejai pārslīdēja smaids
loodetavasti adv cerams ∙ loodetavasti läheb kõik hästi cerams, viss būs labi
lõikus s {lõikuse, lõikust, lõikusi} 1. griešana, cirpšana ◦ juukselõikus matu griešana ∙ viljapuude lõikus augļu koku apcirpšana 2. pļauja ∙ algas vilja lõikus sākās labības pļauja 3. (labības) raža ∙ vili kasvab hästi, on oodata head lõikust labība aug labi, gaidāma laba raža; tänavune lõikus šīgada raža 4. med operācija ∙ mind taheti lõikusele saata mani gribēja sūtīt uz operāciju
`mekkima v {`mekkida, mekin} 1. garšot, pagaršot ∙ anna mulle ka mekkida iedod man arī pagaršot 2. garšot, būt garšīgam ∙ toit mekkis hästi ēdiens garšoja labi
minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini
järele mõtlema pārdomāt, apdomāt ∙ tal on aega oma elu üle järele mõelda viņam ir laiks, lai pārdomātu savu dzīvi; mõtle hästi järele apdomā labi
naa a adv tā ∙ nii ja naa šā un tā; ei nii ega naa polnud hea ne šitā, ne tā nebija labi
`neel s {neelu, `neelu, `neele} 1. rīkle ∙ neelu limaskesta põletik rīkles gļotādas iekaisums; koopa mustav neel alas melnējošā rīkle 2. malks, rijiens ∙ rüüpa veel üks neel iedzer vēl vienu malku 3. atvars, ūdensvirpulis 4. (zieda centrālā daļa) rīklīte ∙ iirise õie kollakas neel īrisa zieda dzeltenīgā rīklīte 5. (par zivīm) ķeršanās laiks ∙ praegu on hea haugi neel pašlaik labi ķeras līdakas 6. (jumta) satekne 7. sar kāre ∙ praeneelud tulid peale uznāca kāre pēc cepeša; õlleneelud kāre pēc alus
nii adv 1. tā ∙ just nii tieši tā; teeme nii darām tā; nii on hästi tā ir labi; nii ja naa šā un tā; ja nii edasi un tā tālāk; nii, sellel on nüüd lõpp! tā, tagad tam beigas!; nagu ta tuli, nii mina läksin minema tikko viņš atnāca, tā es aizgāju; nii et tā ka; või nii! ak tā! 2. tik ∙ mul pole nii palju raha man nav tik daudz naudas; ta on nii üksik ja nii õnnetu viņš ir tik vientuļš un tik nelaimīgs; nii hästi tik labi; nii palju tik daudz 3. tā, apmēram ∙ saame kokku nii kella viie paiku tiekamies tā ap pulksten pieciem ∆ keegi on pisut nii kāds ir nedaudz dīvains
niigi adv 1. jau tā, jau tāpat ∙ see mahl on niigi magus šī sula jau tā ir salda; kõik on niigi selge viss jau tāpat ir skaidrs 2. kaut tik, pat tā ∙ hea, et niigi palju tagasi sain labi, ka tik daudz dabūju atpakaļ; hea, et niigi läks labi, ka vēl tā izgāja
nii|sama adv 1. tāpat, tāpat vien ∙ ma niisama küsisin es tāpat vien pajautāju 2. tikpat ∙ niisama hästi tikpat labi 3. tāpat, līdzīgi, arī ∙ käed on väsinud, jalad niisama rokas ir piekusušas, kājas tāpat; sajab niisama nagu eile līst tāpat kā vakar
`näkkama v {näkata, `näkkan} 1. (par zivīm) kosties, ķerties ∙ hommikul näkkab hästi no rīta labi ķeras 2. sar veikties, laimēties ∙ meil näkkas ilmadega mums paveicās ar laiku
närvitsema v nervozēt ∙ ära närvitse, kõik läheb hästi nenervozē, viss būs labi
olema v {`olla, olen} būt ∙ ma mõtlen, järelikult ma olen es domāju, tātad esmu; vanaisa ei ole enam vectēva vairs nav; lapsed on toas bērni ir istabā; praegu on talv pašlaik ir ziema; mul on hirm man ir bail; mul on hea olla man ir labi; mis sul viga on? kas tev kaiš?; olen tööl esmu darbā; raha pole ollagi naudas nav nemaz; eks ole? vai ne?; olgu siis nii lai būtu tā; ma olen töö lõpetanud es esmu beidzis darbu; siis oli ta juba surnud tad viņš bija jau miris; me oleksime läinud mēs būtu gājuši
olemine s {olemise, olemist, olemisi} 1. pastāvēšana, eksitence ∙ võitlus oma olemise eest cīņa par savu eksistenci 2. iedzīve ∙ ta kolis siia sisse kogu oma olemisega viņš te ievācās ar visu savu iedzīvi 3. būtība, raksturs, daba ∙ kurja olemisega vanamoor nikna vecene 4. stāvoklis, situācija ∙ mu olemine pole just kiita es nejūtos īsti labi; pärast sauna oli kohe teine olemine pēc pirts bija pilnīgi cita sajūta 5. pasēdēšana, ballīte ∙ pidulik olemine svinīga pasēdēšana; tuleb väike perekondlik olemine būs neliela ģimeniska pasēdēšana
orien`teerima v {orien`teerida, orienteerin} 1. vērst, orientēt ∙ kirik on orienteeritud ida-lääne suunas baznīca vērsta austrumu-rietumu virzienā 2. orientēties ∙ ta on nendes küsimustes hästi orienteeritud viņš labi orientējas šajos jautājumos
orienteeruma v 1. orientēties ∙ kompassi järgi orienteeruma orientēties pēc kompasa; ta orienteerub poliitikas hästi viņš labi orientējas politikā 2. būt vērstam, būt orientētam ∙ tarbijale orienteeruv tootmine uz patērētāju vērsta ražošana
otse adv 1. taisni ∙ kas lähme otse või paremale? ejam taisni vai pa labi? 2. tieši, taisni ∙ öelge otse välja, mida mõtlete sakiet tieši, ko domājat; otse mere kaldal tieši jūras krastā; otse sel silmapilgul helises telefon tieši tajā mirklī zvanīja tālrunis; otse vastupidi tieši pretēji
pada a s {paja, pada, padu} pods, katls ∙ tahmane pada nokvēpis pods; pada ripub koogu otsas katls karājas pie āķa ∆ pada ajama melst blēņas; ühte patta panema mest vienā katlā ~ mest pār vienu kārti; pada sõimab katelt, ühed mustad mõlemad abi labi
paganama adv sar ellīgi, ellišķīgi, baigi ∙ sellest on paganama kahju par to ir ellīšķīgi žēl; paganama hea, et ta minema pääses ellīgi labi, ka viņš tika projām
paisuma v 1. izplesties ∙ gaasid paisuvad gāzes izplešas 2. briest, blīst ∙ herned paisuvad keetmisel zirņi vārot uzbriest; hästi paisuv jahu labi briestoši milti; varakevadel hakkavad pungad paisuma agrā pavasarī pumpuri sāk piebriest; pilv paisus silmanähtavalt mākonis blīda acīmredzami 3. uzplūst, pārplūst ∙ sadudest paisunud jõgi pēc lietus pārplūdusi upe 4. palielināties, augt ∙ võlg muudkui paisus parāds tikai palielinās; selts paisus kiiresti biedrība ātri auga 5. pāraugt ∙ tuul paisub tormiks vējš pāraug vētrā; väike lahkheli paisus suureks tüliks mazas domstarpības pārauga lielā strīdā; rahulolematus ähvardas paisuda ülestõusuks neapmierinātība draudēja pāraugt par sacelšanos
palav a s {palava, palavat, palavaid} karstums, svelme, tveice ∙ nägu palavast punane no karstuma sarkana seja; palavaga on hea suplemas käia karstumā ir labi peldēties
parem a adj {parema, paremat, paremaid} 1. labāks ∙ sai on hea, aga kook on parem baltmaize ir laba, bet kūka ir labāka; paremal juhul labākajā gadījumā; mu tuju läks kohe paremaks mans garastāvoklis uzreiz uzlabojās 2. (puse) labais ∙ parem käsi labā roka; jõe vasak ja parem kallas upes kreisais un labais krasts; parema käe juhis labās rokas likums; paremat kätt teine maja otrā māja pa labi; tikandi parem pool izšuvuma labā puse
paremal adv pa labi, labajā pusē ∙ ta istus minust paremal viņš sēdēja pa labi no manis; paremal laius põld labajā pusē pletās lauks
paremale adv (virziens) pa labi ∙ keerake siit paremale! pagriezieties šeit pa labi!
paremalt adv 1. no labās puses, no labās ∙ paremalt vasakule no labās puses uz kreiso 2. pa labi ∙ paremalt teine maja otrā māja pa labi ∆ paremalt ja vasakult no visām pusēm
parti`tuur s {partituuri, parti`tuuri, parti`tuure} partitūra ∙ ooperi partituur operas partitūra; ta loeb hästi partituuri viņš labi lasa partitūru
`passima v {`passida, passin} 1. derēt, piestāvēt, pasēt ∙ venna kingad passivad talle jalga brāļa kurpes der viņam kājā; ta passiks hästi ülemuseks viņš labi derētu par priekšnieku; väike skulptuur passiks meiegi aeda maza skulptūra piestāvētu mūsu dārzam 2. laikot, lāgot, pasēt ∙ kleiti selga passima pielaikot kleitu mugurā; mehed passisid sarikaid kohale vīri pielāgoja vietā spāres; mantel pandi kiiresti minu mõõtudele passima mēteli ātri pielāgoja maniem izmēriem 3. gaidīt, pasēt ∙ passisime hulk aega koolimaja ees bussi labu laiku pie skolas gaidījām autobusu; keda te siin passite? ko jūs te pasējat? 4. apkalpot ∙ ta ei lasknud end passida viņš neļāva sevi apkalpot 5. (kāršu spēlē) pasēt ∙ niisuguses mänguseisus harilikult passitakse šādā spēles stāvoklī parasti pasē
`pilkuma v {`pilkuda, pilgun} 1. mirkšķināties ∙ mehe silmad pilguvad rahutult vīra acis nemierīgi mirkšķinās; paremal pilkus majakas pa labi mirkšķinājās bāka 2. mirgot ∙ valgusfoor tänavanurgal pilkus luksofors ielas stūrī mirgoja
pingule adv 1. (virziens) nospriegots, uzvilkts ∙ tross tõmbub pingule trose nospriegojas; keerasin kellavedru pingule uzvilku pulksteņa atsperi; ta tiris vöö hästi pingule viņš labi savilka jostu 2. (virziens) saspringts ∙ musklid tõmbusid pingule muskuļi saspringa; närvid on viimse piirini pingule kruvitud nervi ir saspringti līdz pēdējai robežai
pla`neerima a v {pla`neerida, planeerin} 1. plānot ∙ ta oskab oma tööd hästi planeerida viņš prot labi plānot savu darbu; ratsionaalselt planeeritud mikrorajoon racionāli plānots mikrorajons 2. planēt, līdzināt ∙ põldu tuli planeerida lauku vajadzēja planēt
`pressima v {`pressida, pressin} 1. presēt ∙ põhk pressitakse pallidesse salmus presē ķīpās; pressitud pärm presētais raugs 2. (ar tvaiku) gludināt ∙ isa pressib pükse tēvs gludina bikses 3. spiest, spaidīt ∙ pressi marjad lusikaga puruks saspied ogas ar karoti; mure pressib teda maadligi viņu nomāc raizes 4. spiest, piespiest ∙ vanemad pressivad poissi ülikooli vecāki spiež zēnu mācīties augstskolā 5. izspiest ∙ ta pressib isa käest raha viņš izspiež no tēva naudu 6. spiesties ∙ vänge adrulõhn pressib ninna kodīga jūras mēslu smaka spiežas degunā 7. piespiesties, pūlēties, sasprindzināties ∙ kui kõvasti pressida, teenib siin hästi ja stipri pūlas, te var labi nopelnīt; poiss pressib mõtelda zēns saspringti domā; paat pressib tormis edasi vētrā laiva cīnās uz priekšu
välja puhkama (kārtīgi) atpūsties ∙ olen nädala jooksul hästi välja puhanud esmu pa nedēļu labi atpūties
põhi b s {põhja, `põhja, `põhju} 1. dibens, pamatne ◦ merepõhi jūras dibens ∙ kaevu põhi akas dibens; ämbril on põhi püsti spainim dibens gaisā; valge põhjaga müts cepure ar baltu pamatni; põhja laskma nogremdēt; puder kõrbes põhja putra piedega; ta jõi ennast põhja viņš nodzērās 2. pamats ∙ tundsin põhja jalge all jutu pamatu zem kājām; tal on inglise keeles hea põhi all viņam ir ielikti labi angļu valodas pamati; tema jutul pole põhja viņa teiktajam nav pamata; põhjani aus inimene caur un cauri godīgs cilvēks; seaduse põhjal uz likuma pamata 3. dziļumi, dzīle, nostūris ∙ ta elab kusagil Siberi põhjas viņš dzīvo kaut kur dziļi Sibīrijā; olin sellest põhjani haavunud biju apvainojies par to līdz sirds dziļumiem 4. mat pamats ∙ püramiidi põhi piramīdas pamats ∆ kindel põhi jalge all drošs pamats zem kājām; põhja kõrbema izgāzties; põhja käima iet dibenā
põhjendama v pamatot ∙ palun põhjenda oma otsust lūdzu, pamato savu lēmumu; teooria on hästi põhjendatud teorija ir labi pamatota
põige s {`põike, põiget, `põikeid} 1. pagrieziens ∙ auto tegi põike paremale auto pagriezās pa labi 2. iegriešanās ∙ teel Pärnu tegime põike Vändrasse pa ceļam uz Pērnavu iegriezāmies Vendrā 3. ekskurss ∙ teeme väikese põike ajalukku veiksim mazu ekskursu vēsturē
päris b adv pavisam, pilnīgi, galīgi ∙ päris täpselt ma seda ei tea pilnīgi precīzi es to nezinu; ole päris rahulik esi pavisam mierīgs; teenin päris hästi nopelnu gluži labi
relvastama v bruņot ∙ relvastatud kokkupõrge bruņota sadursme; laev oli hästi relvastatud kuģis bija labi bruņots; hambuni relvastatud apbruņots līdz zobiem
riietuma v ģērbties ∙ ema aitas lapsel riietuda māte palīdzēja bērnam ģērbties; ta riietub hästi viņš labi ģērbjas
läbi saama 1. iztikt ∙ olen harjunud vähesega läbi saama esmu radis iztikt ar mazumiņu 2. satikt, sadzīvot ∙ temaga tuli hästi läbi saada ar viņu vajadzēja labi satikt 3. beigties ∙ mets sai läbi, algas küla mežs beidzās, sākās ciems 4. pabeigt ∙ olin raamatu just läbi saanud ja jutustasin loetust teistelegi tikko biju pabeidzis lasīt grāmatu un pastāstīju par to arī citiem 5. tikt cauri ∙ soost kuiva jalaga läbi ei saa sausām kājām purvam cauri netiek