?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 11 artiklit
kiri s {kirja, `kirja, `kirju} 1. raksts, rakstījums ∙ gooti kiri gotu raksts; suure kirjaga raamat grāmata lielā rakstā; rasvases kirjas biezā rakstā 2. raksts, uzraksts ∙ hauakivi kiri oli peaaegu kustunud kapakmens uzraksts bija gandrīz nodzisis; kull või kiri? ērglis vai raksts 3. raksts, ornaments ∙ ilusa kirjaga kangas audums ar skaistu rakstu 4. vēstule ∙ ma sain temalt mitu kirja es saņēmu no viņa vairākas vēstules; tähitud kiri ierakstīta vēstule 5. rokraksts ∙ tal on selge kiri viņam ir skaidrs rokraksts 6. sar saraksts ∙ õppeedukuselt on kool paremate kirjas pēc sekmēm skola ir labāko sarakstā ∆ halvas kirjas olema būt sliktajā sarakstā; heas kirjas olema būt labajā sarakstā; kirja panema pierakstīt ~ uzskaitīt; kirjas olema būt pierakstītam ~ būt uzskaitītam
`lahk s {lahu, `lahku, `lahke} 1. (matu) celiņš, šķirtne ∙ lahk paremal pool celiņš labajā pusē 2. stiga ∙ metsas lahu peal nägime põtra mežā uz stigas redzējām alni
paiknema v 1. atrasties, būt izvietotam ∙ küla paikneb jõe paremal kaldal ciemats atrodas upes labajā krastā; amfiteatri-kujuliselt paiknevad pingid amfiteātra veidā izvietoti soli 2. mil būt izvietotam, dislocēties, bāzēties ∙ väeosa paiknes küla lähedal karaspēka daļa bija izvietota netālu no ciemata
paremal adv pa labi, labajā pusē ∙ ta istus minust paremal viņš sēdēja pa labi no manis; paremal laius põld labajā pusē pletās lauks
parem|partei s labēja partija
pool d adv 1. pusē ◦ teispool viņā pusē ∙ ta istub minust paremal pool viņš sēž man labajā pusē; tee mõlemal pool kasvavad puud abpus ceļam aug koki; tööga oleme tänaseks ühel pool šodien darbu esam beiguši 2. vietā ∙ kahel pool töötamine oli raske strādāt divās vietās bija grūti 3. pa pusei, daļēji ∙ ta vajus poolunesarnasesse olekusse viņš iegrima miegam līdzīgā stāvoklī
side|mees s 1. ziņnesis, sakarnieks ∙ linnast oodati sidemeest gaidīja ziņnesi no pilsētas 2. sar (sakaru iestādes darbinieks) sakarnieks ∙ sidemehed parandasid telefoniliine sakarnieki laboja telefona līnijas
tervenisti adv 1. pilnībā, pilnīgi, viscaur ∙ tuba läks tervenisti valgeks istaba kļuva pilnīgi gaiša 2. (par daudzumu) vesels ∙ ujuja parandas rekordit tervenisti kahe sekundiga peldētājs laboja rekordu par veselām divām sekundēm
`tiib s {tiiva, `tiiba, `tiibu} 1. spārns ∙ pääsukese tiivad bezdelīgas spārni; tiibadega lehvitama vēcināt spārnus; elu möödub tuule tiivul dzīve paskrien vēja spārniem 2. (detaļa) spārns ∙ lennuki hõbedased tiivad lidmašīnas sudrabainie spārni; tuulikul on kaks tiiba murdunud vējdzirnavām nolūzuši divi spārni; auto parem tiib automašīnas labais spārns 3. vērtne ∙ kahe tiivaga uks durvis ar divām vērtnēm 4. (grupējums) spārns ∙ rahvusliku liikumise radikaalne tiib nacionālās kustības radikālais spārns 5. (arhitektūrā) spārns ∙ hoone paremas tiivas on teater ēkas labajā spārnā ir teātris 6. mil spārns, flangs ∙ armee vasak tiib armijas kreisais flangs ∆ annab tiivad ceļ spārnos; oma tiiva alla võtma ņemt paspārnē; tiibu kõrvetama apdedzināties
`torkama v {torgata, `torkan} 1. durt, bakstīt ∙ torkasin endale kogemata nõelaga sõrme nejauši iedūru pirkstā ar adatu; paremas küljes torkab aeg-ajalt labajā sānā laiku pa laikam dur; ta torkas mind küünarnukiga viņš piebakstīja man ar elkoni 2. bāzt, spraust ∙ ta torkas käe tasku viņš iebāza roku kabatā; kiri oli torgatud ukse vahele vēstule bija iesprausta durvīs; poiss torkas mütsi pähe zēns uzbāza cepuri galvā; torka lambi pistik seinakontakti iespraud lampas kontaktdakšu sienas kontaktligzdā 3. iedurties ∙ okas torkas sõrme ērkšķis iedūrās pirkstā 4. ienākt, iešauties ∙ järsku torkas talle isa meelde pēkšņi viņam iešāvās prātā tēvs 5. (runājot) iedzelt, ieknābt ∙ tal on torkav keel viņam ir dzēlīga mēle
`truup s {truubi, `truupi, `truupe} 1. dūmvads, caurule ∙ korstnat ja truupe on vaja puhastada skurstenis un dūmvadi jātīra 2. (krāsns) mūrītis ∙ truubiga pliit plīts ar mūrīti 3. tiltiņš, caurteka ∙ parandati ojal olevat truupi laboja strauta tiltiņu