[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 29 artiklit

`lahk s {lahu, `lahku, `lahke} 1. (matu) celiņš, šķirtne ∙ lahk paremal pool celiņš labajā pusē 2. stiga ∙ metsas lahu peal nägime põtra mežā uz stigas redzējām alni

`laik s {laigu, `laiku, `laike} plankums, lāsums ◦ õlilaik eļļas plankums ∙ tumedad laigud tapeedil tumši plankumi uz tapetēm ∆ valge laik baltais plankums

`lakk a s {laka, `lakka, `lakku} 1. krēpes ◦ hobuselakk zirga krēpes ∙ pikk lakk garas krēpes 2. (vēža) kakliņš 3. sar (par apģērbu) pārloks, nags ∙ rinnatasku lakk krūšu kabatas pārloks; lakaga müts cepure ar nagu

`lakk b s {laka, `lakka, `lakku} bēniņi, augša ◦ aidalakk klētsaugša; laudalakk kūtsaugša ∙ suvel magati lakas vasarā gulēja bēniņos; lakk on värskeid heinu täis augša ir pilna ar svaigu sienu

`lakk c s {laki, `lakki, `lakke} laka ◦ juukselakk matu laka ∙ parkett kaeti lakiga parketu pārklāja ar laku; võtsin laki küüntelt maha notīrīju laku no nagiem

`lank s {langi, `lanki, `lanke} cirsma ∙ lanki välja mõõtma iemērīt cirsmu

`lask s {lasu, `lasku, `laske} šāviens ◦ hoiatuslask brīdinājuma šāviens ∙ kõik lasud tabasid kümnesse visi šāvieni trāpīja desmitniekā

`lauk a s {laugu, `lauku, `lauke} (Allium) sīpols, loks, laksis

`lauk b s {laugu, `lauku, `lauke} 1. (dzīvniekam) balta zīme pierē ∙ hobusel on lauk otsa ees zirgam ir balta zīme pierē 2. (Fulica atra) laucis 3. (matu) celiņš, šķirtne ∙ lauk keskel celiņš vidū 4. sar laucis ∙ ta paneb laugu vankri ette viņš jūdz lauci ratos

`lauk c adj {laugu, `lauku, `lauke} lauks ∙ lauk hobune lauks zirgs

`leek s {leegi, `leeki, `leeke} liesma ◦ küünlaleek sveces liesma ∙ katus oli üleni leekides viss jumts bija liesmās; südames süttis leek sirdī iedegās liesma

`lehk s {leha, `lehka, `lehki} 1. smaka, smirdoņa ◦ higilehk sviedru smaka ∙ roiskuva liha lehk pūstošas gaļas smaka 2. novec smarža

`lesk s {lese, `leske, `leski} 1. atraitnis ∙ leseks jääma kļūt atraitnim; noor lastega lesk jauns atraitnis ar bērniem 2. biol trans ∙ mesilasperes on ema, töömesilased ja lesed bišu saimē ir māte, darba bites un trani

`liik a s {liigi, `liiki, `liike} 1. veids, šķira ◦ alaliik paveids; sõnaliik vārdšķira ∙ laual on kolm liiki küpsiseid uz galda ir trīs veidu cepumi 2. suga ◦ loomaliik dzīvnieku suga; taimeliik augu suga ∙ õpetus liikide tekkest mācība par sugu izcelšanos

`link a s {lingi, `linki, `linke} kliņķis ∙ ta vajutab lingi alla ning avab ukse viņš nospiež kliņķi un atver durvis

`link b s {lingi, `linki, `linke} saite, hipersaite ∙ lehe avamiseks klõpsa lingil lai atvērtu lapu, uzklikšķini uz saites

`lohk a s {lohu, `lohku, `lohke} 1. dobums, iedobums ∙ vesi koguneb lohku ūdens krājas iedobumā; põsed on lohkus vaigi ir iekrituši 2. ieplaka, iedobe ◦ karstilohk karsta ieplaka ∙ maapinna lohud zemes virsmas ieplakas

`lohk b s {lohu, `lohku, `lohke} (dārzeņa) daiva

`loik s {loigu, `loiku, `loike} peļķe ◦ veeloik ūdens peļķe ∙ kummisäärikutega võib minna läbi loikude ar gumijniekiem var iet pa peļķēm

`lokk a s {loki, `lokki, `lokke} loka, cirta, sproga ∙ keemilised lokid ķīmiskās lokas; lokkis juuksed lokaini mati

`lokk b s {loku, `lokku, `lokke} klabatas ∙ lokku lööma klabināt klabatas

`luik s {luige, `luike, `luiki} (Cygnus) gulbis

`lukk a s {luki, `lukki, `lukke} anat galviņa ◦ sugutilukk dzimumlocekļa galviņa

`lukk b s {luku, `lukku, `lukke} 1. slēdzene, atslēga ◦ ripplukk piekaramā slēdzene ∙ lukkude lahtimuukimine slēdzeņu atmūķēšana; ta keerab ukse lukku viņš aizslēdz durvis; uks on lukus durvis ir aizslēgtas; ta hoiab oma dokumente luku taga viņš glabā savus dokumentus aiz atslēgas 2. rāvējslēdzējs ∙ ta tõmbas koti luku kinni viņš aizvilka somas rāvējslēdzēju 3. tehn slēgs, aizslēgs ◦ püssilukk šautenes aizslēgs ∆ seitsme luku taga aiz septiņām atslēgām

`luuk s {luugi, `luuki, `luuke} 1. slēģis, aizvirtnis ◦ aknaluuk loga slēģis ∙ akendel on luugid ees logiem ir slēģi priekšā; ta paneb luugid kinni viņš aizver slēģus 2. lūka ◦ keldriluuk pagraba lūka; ventilatsiooniluuk ventilācijas lūka ∙ laes oli luuk griestos bija lūka 3. sar (kravas mašīnas) borts, apmale ∙ tagumine luuk pakaļējais borts

`lõhk s {lõhu, `lõhku, `lõhke} 1. plēsums 2. plaisa

`lõik s {lõigu, `lõiku, `lõike} 1. šķēle, šķēlīte ◦ sidrunilõik citrona šķēlīte; tordilõik tortes šķēle ∙ paar lõiku vorsti pāris šķēles desas; aedvili tükeldatakse lõikudeks dārzeņus griež šķēlītēs 2. posms, sektors, fragments ◦ filmilõik filmas fragments; teelõik ceļa posms ∙ oluline lõik eesti muusika ajaloos svarīgs posms igauņu mūzikas vēsturē 3. rindkopa ∙ tekst on liigendatud lõikudeks teksts ir sadalīts rindkopās 4. mat nogrieznis

`löök s {löögi, `lööki, `lööke} 1. sitiens, trieciens ◦ karistuslöök soda sitiens; saatuselöök likteņa trieciens ∙ jõuline löök spēcīgs sitiens; ta elas selle löögi mehiselt üle viņš vīrišķīgi pārcieta šo triecienu 2. vēziens, vēciens ◦ aerulöök aira vēziens; tiivalöök spārna vēziens 3. sar veiksme, panākumi ∙ tal pole tüdrukutega lööki viņam neveicas ar meitenēm

`lünk s {lünga, `lünka, `lünki} izlaidums, robs, trūkums ∙ lüngad teadmistes robi zināšanās; täitke harjutuses lüngad aizpildiet vingrinājumā tukšās vietas