[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 29 artiklit

`lahk s {lahu, `lahku, `lahke} 1. (matu) celiņš, šķirtne lahk paremal pool celiņš labajā pusē 2. stiga metsas lahu peal nägime põtra mežā uz stigas redzējām alni
`laik s {laigu, `laiku, `laike} plankums, lāsums õlilaik eļļas plankums tumedad laigud tapeedil tumši plankumi uz tapetēm valge laik baltais plankums
`lakk a s {laka, `lakka, `lakku} 1. krēpes hobuselakk zirga krēpes pikk lakk garas krēpes 2. (vēža) kakliņš 3. sar (par apģērbu) pārloks, nags rinnatasku lakk krūšu kabatas pārloks; lakaga müts cepure ar nagu
`lakk b s {laka, `lakka, `lakku} bēniņi, augša aidalakk klētsaugša; laudalakk kūtsaugša suvel magati lakas vasarā gulēja bēniņos; lakk on värskeid heinu täis augša ir pilna ar svaigu sienu
`lakk c s {laki, `lakki, `lakke} laka juukselakk matu laka parkett kaeti lakiga parketu pārklāja ar laku; võtsin laki küüntelt maha notīrīju laku no nagiem
`lank s {langi, `lanki, `lanke} cirsma lanki välja mõõtma iemērīt cirsmu
`lask s {lasu, `lasku, `laske} šāviens hoiatuslask brīdinājuma šāviens kõik lasud tabasid kümnesse visi šāvieni trāpīja desmitniekā
`lauk a s {laugu, `lauku, `lauke} (Allium) sīpols, loks, laksis
`lauk b s {laugu, `lauku, `lauke} 1. (dzīvniekam) balta zīme pierē hobusel on lauk otsa ees zirgam ir balta zīme pierē 2. (Fulica atra) laucis 3. (matu) celiņš, šķirtne lauk keskel celiņš vidū 4. sar laucis ta paneb laugu vankri ette viņš jūdz lauci ratos
`lauk c adj {laugu, `lauku, `lauke} lauks lauk hobune lauks zirgs
`leek s {leegi, `leeki, `leeke} liesma küünlaleek sveces liesma katus oli üleni leekides viss jumts bija liesmās; südames süttis leek sirdī iedegās liesma
`lehk s {leha, `lehka, `lehki} 1. smaka, smirdoņa higilehk sviedru smaka roiskuva liha lehk pūstošas gaļas smaka 2. novec smarža
`lesk s {lese, `leske, `leski} 1. atraitnis leseks jääma kļūt atraitnim; noor lastega lesk jauns atraitnis ar bērniem 2. biol trans mesilasperes on ema, töömesilased ja lesed bišu saimē ir māte, darba bites un trani
`liik a s {liigi, `liiki, `liike} 1. veids, šķira alaliik paveids; sõnaliik vārdšķira laual on kolm liiki küpsiseid uz galda ir trīs veidu cepumi 2. suga loomaliik dzīvnieku suga; taimeliik augu suga õpetus liikide tekkest mācība par sugu izcelšanos
`link a s {lingi, `linki, `linke} kliņķis ta vajutab lingi alla ning avab ukse viņš nospiež kliņķi un atver durvis
`link b s {lingi, `linki, `linke} saite, hipersaite lehe avamiseks klõpsa lingil lai atvērtu lapu, uzklikšķini uz saites
`lohk a s {lohu, `lohku, `lohke} 1. dobums, iedobums vesi koguneb lohku ūdens krājas iedobumā; põsed on lohkus vaigi ir iekrituši 2. ieplaka, iedobe karstilohk karsta ieplaka maapinna lohud zemes virsmas ieplakas
`lohk b s {lohu, `lohku, `lohke} (dārzeņa) daiva
`loik s {loigu, `loiku, `loike} peļķe veeloik ūdens peļķe kummisäärikutega võib minna läbi loikude ar gumijniekiem var iet pa peļķēm
`lokk a s {loki, `lokki, `lokke} loka, cirta, sproga keemilised lokid ķīmiskās lokas; lokkis juuksed lokaini mati
`lokk b s {loku, `lokku, `lokke} klabatas lokku lööma klabināt klabatas
`luik s {luige, `luike, `luiki} (Cygnus) gulbis
`lukk a s {luki, `lukki, `lukke} anat galviņa sugutilukk dzimumlocekļa galviņa
`lukk b s {luku, `lukku, `lukke} 1. slēdzene, atslēga ripplukk piekaramā slēdzene lukkude lahti­muukimine slēdzeņu atmūķēšana; ta keerab ukse lukku viņš aizslēdz durvis; uks on lukus durvis ir aizslēgtas; ta hoiab oma dokumente luku taga viņš glabā savus dokumentus aiz atslēgas 2. rāvējslēdzējs ta tõmbas koti luku kinni viņš aizvilka somas rāvējslēdzēju 3. tehn slēgs, aizslēgs püssilukk šautenes aizslēgs seitsme luku taga aiz septiņām atslēgām
`luuk s {luugi, `luuki, `luuke} 1. slēģis, aizvirtnis aknaluuk loga slēģis akendel on luugid ees logiem ir slēģi priekšā; ta paneb luugid kinni viņš aizver slēģus 2. lūka keldriluuk pagraba lūka; ventilatsiooniluuk ventilācijas lūka laes oli luuk griestos bija lūka 3. sar (kravas mašīnas) borts, apmale tagumine luuk pakaļējais borts
`lõhk s {lõhu, `lõhku, `lõhke} 1. plēsums 2. plaisa
`lõik s {lõigu, `lõiku, `lõike} 1. šķēle, šķēlīte sidrunilõik citrona šķēlīte; tordilõik tortes šķēle paar lõiku vorsti pāris šķēles desas; aedvili tükeldatakse lõikudeks dārzeņus griež šķēlītēs 2. posms, sektors, fragments filmilõik filmas fragments; teelõik ceļa posms oluline lõik eesti muusika ajaloos svarīgs posms igauņu mūzikas vēsturē 3. rindkopa tekst on liigendatud lõikudeks teksts ir sadalīts rindkopās 4. mat nogrieznis
`löök s {löögi, `lööki, `lööke} 1. sitiens, trieciens karistuslöök soda sitiens; saatuselöök likteņa trieciens jõuline löök spēcīgs sitiens; ta elas selle löögi mehiselt üle viņš vīrišķīgi pārcieta šo triecienu 2. vēziens, vēciens aerulöök aira vēziens; tiivalöök spārna vēziens 3. sar veiksme, panākumi tal pole tüdrukutega lööki viņam neveicas ar meitenēm
`lünk s {lünga, `lünka, `lünki} izlaidums, robs, trūkums lüngad teadmistes robi zināšanās; täitke harjutuses lüngad aizpildiet vingrinājumā tukšās vietas

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur