[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ahtruma v (par dzīvniekiem) kļūt neauglīgam

bürokraadistuma v kļūt par birokrātu, birokratizēties

bürokratiseeruma v kļūt birokrātiskam, birokratizēties

elavnema v atdzīvoties, aktivizēties, kļūt dzīvīgākam ∙ elavnenud kaubandus atdzīvojusies tirdzniecība; värske õhu toimel elavneb ainevahetus svaiga gaisa iedarbībā vielmaiņa kļūst dzīvīgāka

ema s {ema, ema, emasid} māte ◦ emapiim mātes piens; kasuema audžumāte; võõrasema pamāte ∙ mitme lapse ema vairāku bērnu māte; emaks saama kļūt par māti; tibud magasid ema tiiva all cālēni gulēja zem mātes spārna; vaimne ema garīgā māte; Eesti teatrikunsti ema Lydia Koidula Igaunijas dramaturģijas māte Lidija Koidula ∆ (nagu) ema suust kukkunud (kā) izspļauta māte

euroopastuma v kļūt eiropeiskam, eiropeizēties

hahkuma v kļūt pelēcīgam

`hakkama v {hakata, `hakkan} 1. sākt ∙ lugema hakkama sākt lasīt; poiss hakkas kogelema zēns sāka stostīties 2. sākties ∙ koosolek hakkab kell kolm sapulce sāksies pulksten trijos 3. kļūt, tapt ∙ hakkab hale kļūst žēl; hakkab külm kļūst auksti; haigel hakkab juba parem slimniekam jau kļūst labāk 4. (par amatu vai attiecībām) kļūt, stāties ∙ autojuhiks hakkama kļūt par šoferi; paari hakkama kļūt par pāri; ametisse hakkama stāties amatā 5. ķerties, lipt ∙ kala hakkab õnge zivs ķeras uz āķa; koer hakkas hammastega püksisäärde suns ar zobiem ieķērās bikšu starā; tütar hakkas emale kaela meita apķērās mātei ap kaklu; külm hakkas sõrmedesse aukstums ķērās pie pirkstiem; ema ärevus hakkab lastessegi mātes nemiers pielīp arī bērniem 6. iedarboties, ietekmēt ∙ ränk töö hakkab tervise peale smags darbs ietekmē veselību; hea sõna tema peale ei hakka labs vārds uz viņu neiedarbojas; kaugelt hakkas kõrvu automürin no tālienes bija dzirdama automašīnu rūkoņa 7. piestāvēt ∙ see soeng ei hakka mulle šī frizūra man nepiestāv ∆ hakkama panema uzlikt gatavoties; hakkama saama tikt galā

hallinema v 1. kļūt pelēkam, kļūt pelēcīgam ∙ taevas hallineb debesis kļūst pelēcīgas 2. sirmot ∙ habe hakkas hallinema bārda sāka sirmot

harduma v kļūt bijīgam ∙ muusika paneb mind harduma mūzika man izraisa bijību

sisse harjuma ierast, kļūt ierastam ∙ sisseharjunud käeliigutus ierasta rokas kustība

harjumus s {harjumuse, harjumust, harjumusi} ieradums, paradums ∙ kahjulik harjumus kaitīgs ieradums; harjumuseks saama kļūt par ieradumu; harjumusest loobuma atteikties no ieraduma

harjumus|pärane adj ierasts ∙ harjumuspärane liigutus ierasta kustība; harjumuspäraseks saama kļūt ierastam

haruldus s {harulduse, haruldust, haruldusi} retums ◦ muuseumiharuldus muzeja retums ∙ harulduseks saama kļūt par retumu; tema margikogus on palju haruldusi viņa marku kolekcijā ir daudz retumu

harvenema v retināties, kļūt retākam, kļūt skrajākam ∙ mets harvenes mežs kļuva skrajāks

heldima v 1. justies aizkustinātam, kļūt aizkustinātam ∙ pisarateni heldinud aizkustināts līdz asarām; heldinud näoilme aizkustināta sejas izteiksme; ta heldis sõbralikest sõnadest viņu aizkustināja draudzīgie vārdi 2. atmaigt ∙ süda heldib sirds atmaigst

helenema v kļūt gaišākam, blāvot ∙ mehe nägu helenes vīra seja kļuva gaišāka; idataevas heleneb austrumu debesis blāvo

hoogustuma v 1. pasteidzināties, paātrināties ∙ hoogustuv tempo temps, kas paātrinās 2. pastiprināties, kļūt intensīvākam ∙ vihm hoogustub lietus pastiprinās

hukka adv 1. bojā ∙ palju loomi sai hukka daudz dzīvnieku aizgāja bojā; ta sai hukka ühel laevaõnnetusel viņš gāja bojā kādā kuģa katastrofā; vorst olid hukka läinud desa bija sabojājusies 2. neceļos ∙ viinapudel tema hukka viiski degvīna pudele arī aizveda viņu neceļos 3. nosmērēties, kļūt netīram ∙ veskis said riided jahuga hukka dzirnavās drēbes nosmērējās ar miltiem

hõrenema v retināties, retoties, kļūt skrajākam ∙ kõrguses õhk hõreneb augstumā gaiss retinās; udu hõreneb migla retinās; ta juuksed hakkasid juba hõrenema viņa mati jau sāka retoties; mets hakkas hõrenema mežs kļuva skrajāks

hägustuma v kļūt neskaidram, izplūdušam ∙ hägustunud vesi dzidrumu zaudējis ūdens

ihnuma v kļūt skopam

ilmestuma v kļūt izteiksmīgam, atdzīvoties ∙ ta nägu ilmestus viņa seja atdzīvojās

intensiivistuma v kļūt intensīvākam, intensificēties ∙ järjest intensiivistuv linnastumine arvien intensīvāka pārcelšanās uz pilsētām

invaliidistuma v kļūt par invalīdu

jahenema v kļūt vēsam, kļūt vēsākam, atdzist ∙ õhk jaheneb gaiss kļūst vēsāks; nende sõprus jahenes viņu draudzība atvēsa

joonistuma v iezīmēties, parādīties, kļūt redzamam ∙ mere taustale joonistusid majade siluetid uz jūras fona iezīmējās ēku silueti; kajaloodi lindile joonistus siksak uz eholotes kļuva redzams zigzags

jultuma v kļūt nekaunīgam, kļūt bezkaunīgam ∙ näljased hundid jultuvad izbadējušies vilki kļūst nekaunīgi; ta jultub veel teisi õpetama viņam vēl pietiek nekaunības citus mācīt

välja jõudma 1. iziet, izkļūt ∙ jõudsime viimaks metsast välja beidzot izkļuvām no meža; olime raba äärde välja jõudnud bijām izgājuši purva malā 2. (sasniegt kādu stāvokli) tikt, kļūt ∙ hoolas õpipoiss jõudis meistrini välja uzcītīgais māceklis tika par meistaru

jõukas adj {jõuka, jõukat, jõukaid} turīgs, pārticis ∙ jõukas riik turīga valsts; jõukate vanemate laps turīgu vecāku bērns; jõukaks saama kļūt turīgam

jäigastuma v sastingt, kļūt stīvam ∙ reumast jäigastunud liigesed no reimatisma stīvas locītavas; pilk jäigastus skatiens sastinga

jämenema v kļūt resnākam, paresnināties ∙ jämenenud liigesed paresninātas locītavas; vihm jämeneb lietus kļūst spēcīgāks

järsenema v kļūt stāvākam ∙ kallas järseneb krasts kļūst stāvāks

jääma v 1. palikt ∙ ma jään koju es palikšu mājās; ta jäi vastuse võlgu viņš palika atbildi parādā; hiljaks jääma kavēt; kell jäi seisma pulkstenis apstājās; jää jumalaga! ardievu!; jää terveks! paliec sveiks! 2. kļūt ∙ korter on perekonnale väikeseks jäänud ģimenei dzīvoklis ir kļuvis par mazu; haigeks jääma saslimt

kalestuma v 1. nocietināties, kļūt saltam ∙ hing kalestub dvēsele nocietinās 2. tehn cietēt, rūdīties, tikt rūdītam

kalgistuma v 1. sastingt, kļūt stīvam ∙ nägu kalgistub seja sastingst 2. nocietināties, kļūt cietsirdīgam ∙ kalgistunud südamega inimene cietsirdīgs cilvēks

kanguma v kļūt stīvam, stingt ∙ külmast kangunud liikmed no aukstuma sastinguši locekļi

karestuma v kļūt raupjam ∙ käed karestusid tööga rokas strādājot kļuva raupjas

karmistuma v 1. kļūt skarbākam 2. kļūt stingrākam

kehvenema v 1. pavājināties, pasliktināties 2. kļūt trūcīgākam

kergenema v kļūt vieglākam, uzlaboties ∙ majanduslik olukord kergeneb saimnieciskais stāvoklis uzlabojas

kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš ∙ kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš ∙ kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš

kibestuma v būt sarūgtinātam, kļūt sarūgtinātam ∙ elus kibestunud inimene dzīves sarūgtināts cilvēks; ta kibestus viņš kļuva sarūgtināts

kirgastuma v kļūt dzidram, skaidroties ∙ taevas kirgastus debesis noskaidrojās

klaasistuma v 1. pārstikloties ∙ klaasistuv aine viela, kas pārstiklojas 2. kļūt stiklainam ∙ surnu klaasistunud silmad mirušā stiklainās acis

`koitma v {`koita, koidan} 1. aust, sākties ∙ hakkas juba koitma jau ausa rīts; järgmine päev koitis selgena nākamā diena uzausa skaidra; koitsid uued ajad pienāca jauni laiki; koitis õnnehetk uzausa laimes brīdis 2. sar kļūt saprotamam ∙ mulle hakkab koitma, kuhu ta sihib es sāku saprast, uz ko viņš mērķē; ei hakanud teisel kuidagi koitma viņam neparko nepielēca

komplitseeruma v kļūt komplicētam ∙ olukord komplitseerus stāvoklis kļuva komplicēts

kuhtuma v 1. gurt, kļūt nespēcīgam 2. vīst

kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu

kultuuristuma v kļūt kulturālam

kurdistuma v kļūt kurlam

kõhnenema v novājēt, kļūt vājākam ∙ haige kõhnenes iga päevaga slimnieks kļuva ar katru dienu vājāks

kõhrestuma v pārveidoties par skrimšļaudiem, kļūt skrimšļainam

kõrgenema v 1. paaugstināties ∙ maapind kõrgeneb zemes virsma paaugstinās; vererõhk kõrgeneb asinsspiediens paaugstinās; ta hääl kõrgenes viņa balss paaugstinājās 2. pacilāties, kļūt pacilātākam ∙ kerge joobe korral meeleolu kõrgeneb viegla reibuma gadījumā noskaņa kļūst pacilātāka

külmenema v kļūt aukstākam ∙ ilm külmeneb laiks kļūst aukstāks

lapsestuma v kļūt bērnišķīgam ∙ vanainimene lapsestub vecs cilvēks kļūst bērnišķīgs

leiguma v atsalt, kļūt vienaldzīgam

lendur s {lenduri, lendurit, lendureid} lidotājs ∙ ta tahab lenduriks saada viņš grib kļūt par lidotāju; nahkhiired on head lendurid sikspārņi ir labi lidotāji

`lesk s {lese, `leske, `leski} 1. atraitnis ∙ leseks jääma kļūt atraitnim; noor lastega lesk jauns atraitnis ar bērniem 2. biol trans ∙ mesilasperes on ema, töömesilased ja lesed bišu saimē ir māte, darba bites un trani

lihtsustuma v vienkāršoties, kļūt vienkāršākam ∙ keelereeglid on lihtsustunud valodas likumi ir kļuvuši vienkāršāki

linnastuma v 1. urbanizēties, tikt urbanizētam ∙ linnastuv ühiskond urbanizēta sabiedrība 2. kļūt par pilsētnieku, kļūt pilsētnieciskam ∙ poiss linnastus kiiresti zēns ātri kļuva par pilsētnieku

loiduma v kļūt ļenganam, kļūt kūtram

looma v {luua, loon} 1. radīt, veidot ∙ lind on loodud lendama putns ir radīts, lai lidotu; muljet looma radīt iespaidu; need saapad on mulle nagu loodud šie zābaki man ir kā radīti 2. riest ∙ kangast looma riest audumu 3. sar pielēkt, kļūt saprotamam ∙ ma ju seletasin sulle – kas sul ikka ei loo? es taču tev skaidroju – tev vēl arvien nepielec?

lõdvenema v 1. atslābt, relaksēties ∙ lihased lõdvenesid muskuļi atslāba 2. kļūt vaļīgākam

lõtvuma v atslābt, kļūt ļenganam, kļūt vaļīgam ∙ lihased lõtvusid muskuļi atslāba; tross lõtvub trose kļūst vaļīga

lööma v {lüüa, löön} 1. sist ∙ ta lööb kõigest jõust viņš sit no visa spēka; meeskond lõi kolm väravat komanda iesita trīs vārtus; katust lööma sist jumtu; trummi lööma sist bungas; kell lõi südaöötundi pulkstenis nosita pusnakts stundu 2. sisties, triekties ∙ lained löövad vastu kaldakive viļņi sitas pret krasta akmeņiem; mehed hakkavad lööma vīri taisās sisties 3. triekt, mest ∙ lapsed löödi hommikul vara maast lahti bērnus agri no rīta trieca augšā; ta lõi kaardid lauale viņš cirta kārtis galdā; ta lõi silmad uksele viņš uzmeta acis durvīm; tantsu lööma dejot; kass lööb nurru kaķis murrā 4. mesties, kļūt, sākt ∙ silmade ees lõi mustaks sametās tumšs gar acīm; kramp lõi jalga kājā iemetās krampis; mets lõi rohetama mežs sazaļoja; ma lõin kartma es nobijos

lühenema v saīsināties, kļūt īsākam ∙ tööaeg lühenes darbalaiks kļuva īsāks; varjud lühenevad ēnas kļūst īsākas

madalduma v 1. pazemināties, kļūt zemākam ∙ mäed on madaldunud kalni ir kļuvuši zemāki 2. kļūt seklākam ∙ jõgi madaldub upe kļūst seklāka

mahenema v kļūt mīkstākam, atmaigt ∙ tuul pööras, ilm mahenes vējš pagriezās, laiks kļuva mīkstāks; mehe hääl mahenes vīrieša balss atmaiga

masenduma v sadrūmt, kļūt nomāktam ∙ ta oli ebaõnnestumisest väga masendunud viņš bija ļoti nomākts par neveiksmi

mere|mees s jūrnieks ∙ poisid tahavad meremeesteks saada zēni grib kļūt par jūrniekiem

metsistuma v 1. kļūt mežonīgam, kļūt zvērīgam ∙ metsistunud bandiidid mežonīgi bandīti 2. aizaugt ∙ metsistunud aed aizaudzis dārzs

miljonär s {miljonäri, miljonäri, miljonäre} miljonārs ∙ ta tahab miljonäriks saada viņš grib kļūt par miljonāru

minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini

misjonär s {misjonäri, misjonäri, misjonäre} misionārs ∙ ta otsustas hakata misjonäriks viņš nolēma kļūt par misionāru

murenema v kļūt drupanam, kļūt irdenam ∙ krohv on murenenud apmetums ir sadrupis

mustuma v 1. nomelnēt, kļūt melnam ∙ mustunud lagi nomelnējuši griesti 2. nosmērēties, novārtīties, kļūt netīram ∙ rõivad mustuvad tolmust drēbes nosmērējas ar putekļiem

muutuma v 1. mainīties, pārvērsties, kļūt ∙ olukord muutus pidevalt situācija nemitīgi mainījās; tärklis muutub suhkruks ciete pārvēršas cukurā; teiseks muutuma kļūt citādam; paremaks muutuma uzlaboties; halvemaks muutuma pasliktināties 2. val būt lokāmam ∙ muutuvad sõnaliigid lokāmas vārdšķiras

niiskuma v kļūt mitram, savilgt ∙ aknaklaasid niiskuvad aurust logu rūtis kļūst mitras no tvaikiem; niiskunud hein savildzis siens

noorenema v kļūt jaunākam ∙ kõik vananeme, keegi meist ei noorene visi novecojam, neviens no mums nekļūst jaunāks

nõrgenema v kļūt vājākam, vājināties, mazināties ∙ kuulmine nõrgeneb dzirde pavājinās; haige nõrgenes iga päevaga ar katru dienu slimnieks kļuva nespēcīgāks; vihm nõrgenes lietus pierima

odavnema v palētināties, kļūt lētākam ∙ puuvili odavnes augļi kļuva lētāki

osa s {osa, osa, osasid} 1. daļa, tiesa ◦ lääneosa rietumu daļa; majaosa mājas daļa; turuosa tirgus daļa ∙ osade kaupa pa daļām; kontserdi teine osa koncerta otrā daļa; võta kaks osa piima ja kolmas osa vett ņem divas daļas piena un vienu daļu ūdens; nädala osa toitu nedēļas tiesa ēdiena; valdav osa lielākā tiesa; suures osas lielākoties; talle ei olnud osaks antud kuulsaks saada viņam nebija lemts kļūt slavenam; hinna osas lepiti kokku par cenu vienojās 2. daļa, detaļa ∙ jalgratta osad velosipēda detaļas 3. loma ◦ kõrvalosa otrā plāna loma; peaosa galvenā loma ∙ juhtiv osa vadošā loma; osasse sisse elama iedzīvoties lomā; osast välja langema izkrist no lomas; kunsti osa elus mākslas loma dzīvē; milline osa tal selles asjas on? kāda ir viņa loma šajā lietā? ∆ osa etendama spēlēt lomu; osa saama piedalīties ~ izjust; osa võtma piedalīties ~ just līdzi

paksenema v sabiezēt, kļūt blīvākam ∙ kaste kuumutatakse, kuni see pakseneb mērci karsē, kamēr tā sabiezē; suits paksenes dūmi sabiezēja

parkuma v 1. tikt miecētam ∙ tõrtes parkusid nahad toveros tika miecētas ādas 2. kļūt raupjam, tikt aprautam ∙ kartulikoorimisest parkunud käed no kartupeļu mizošanas nomelnējušas rokas; tuulest ja päikesest parkunud nahk vējā un saulē aprauta āda

pingestuma v 1. kļūt saspringtam ∙ olukord pingestus situācija kļuva saspringta 2. saspringt, sasprindzināties ∙ ta lihased pingestusid viņa muskuļi saspringa 3. būt nospriegotam ∙ pingestunud metallesemed nospriegoti metāla priekšmeti

põllu|mees s lauksaimnieks, zemkopis ◦ suur­põllumees lielsaimnieks; põllumeesteselts lauksaimnieku biedrība ∙ muistsed põllumehed ja karjakasvatajad senie zemkopji un lopkopji; põllumeheks hakkama kļūt par lauksaimnieku

rahvus|vahelistuma v kļūt starptautiskam

rasestuma v kļūt grūtai, palikt stāvoklī ∙ ta rasestus oma armukesest viņa palika stāvoklī no sava mīļākā

raskenema v 1. kļūt smagākam ∙ ranits on justkui raskenenud mugursoma ir it kā kļuvusi smagāka 2. kļūt grūtākam, sarežģīties, pasliktināties ∙ majanduslik olukord võib veel raskeneda ekonomiskā situācija var vēl pasliktināties

ratsa adv 1. jāšus, jāteniski ∙ ratsa sõitma jāt; ta istub ratsa toolil viņš sēž jāteniski uz krēsla 2. pārn ātri ∙ ta loodab ratsa rikkaks saada viņš cer ātri kļūt bagāts

rea|mees s ierindnieks ∙ reamehestki võib saada kindral arī ierindnieks var kļūt par ģenerāli

rikastuma v 1. kļūt bagātam, iedzīvoties ∙ ta rikastus äritsemisega viņš kļuva bagāts ar tirgošanos 2. bagātināties, kļūt bagātākam ∙ fotosünteesi tõttu rikastub vesi hapnikuga fotosintēzē ūdens bagātinās ar skābekli; kollektiiv on rikastunud kolme uue töötajaga kolektīvs ir kļuvis par trim jauniem darbiniekiem bagātāks

ripats s {ripatsi, ripatsit, ripatseid} 1. piekariņš, kareklis, kulons ∙ südamekujuline ripats sirdsveida piekariņš 2. pārn piedēklis ∙ inimene võib muutuda masina ripatsiks cilvēks var kļūt par mašīnas piedēkli 3. anat piedēklis ◦ ajuripats hipofīze

roosatama v kļūt rozā, sārtoties, sarkt ∙ idataevas roosatab debesis austrumos sārtojas; nägu lõi roosatama seja piesarka

saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus

saastuma v tikt piesārņotam, kļūt netīram ∙ herbitsiididega saastunud muld ar herbicīdiem piesārņota augsne; saastunud lumi netīrs sniegs

sagenema v kļūt biežākam ∙ viimasel ajal on korterivargused sagenenud pēdējā laikā dzīvokļu zādzības notiek biežāk

`sant a s {sandi, `santi, `sante} 1. ubags ∙ ta andis sandile 20 senti viņš iedeva ubagam 20 centus 2. kroplis ∙ sandiks jääma kļūt par kropli 3. ķekatnieks, budēlis ◦ mardisant Mārtiņdienas ķekatnieks

`sarv s {sarve, `sarve, `sarvi} 1. rags ◦ sokusarv āža rags; keerdsarv vīts rags; küllusesarv pārpilnības rags ∙ põder ajab iga aasta sarvi alnis katru gadu met ragus; veini joodi sarvedest vīnu dzēra no ragiem; jalgratta sarved velosipēda ragi; viinamäeteo sarved vīngliemeža ragi 2. (materiāls) rags ◦ sarvese raga priekšmets 3. mūz rags, taure ◦ metsasarv mežrags; jahisarv medību rags ∙ jahimees puhub sarve mednieks pūš ragu ∆ härjal sarvist haarama ķerties vērsim pie ragiem; sarvi maha jooksma kļūt prātīgākam; sarvi pähe panema uzlikt ragus