[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 22 artiklit

alt|poolt b prp lejpus jalg amputeeriti altpoolt põlve kāja tika amputēta lejpus ceļgalam
hoo|jalg s atspēriena kāja
`jalg s {jala, `jalga, `jalgu} 1. kāja kaheksajalg astoņkājis parem jalg labā kāja; laua jalg galda kāja; seene jalg sēnes kājiņa; jõulukuuse metallist jalg Ziemassvētku egles metāla kāja; jalad on rasked kui tina kājas ir smagas kā svins; jalgu puhkama pūtināt kājas; ta elab suurel jalal viņš dzīvo pārticīgi; ta on naabritega halval jalal viņam ar kaimiņiem ir sliktas attiecības 2. (mērvienība) pēda ruutjalg kvadrātpēda 6 jalga pikk 6 pēdas garš jalad ees ar kājām pa priekšu; jalga ette panema pielikt kāju priekšā; jalga keerutama (dejot) izlocīt kājas; jalga laskma (mukt) dot kājām vaļu; jalge alla tallama mīdīt kājām; jalg jala ette (lēnām) pēdu pie pēdas; jalgu alla saama tikt uz kājām; jalgu alla panema nostādīt uz kājām; jalgu alla võtma tikt uz kājām; jalgu alt lööma izsist pamatu zem kājām; jalgu järele vedama tik tikko vilkt kājas; jalgu selga võtma ņemt kājas pār pleciem; jalule aitama palīdzēt tikt uz kājām; jalule ajama sacelt kājās; jalul olema būt kājās; kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; mis jalad kannavad ko kājas nes; oma jalga tõstma spert savu kāju; omal jalal uz savām kājām; ühte jalga käima iet vienā solī
kabi s {kabja, `kapja, `kapju} 1. zirga nags hobune kaapis kabjaga maad zirgs ar nagu kasīja zemi 2. pamatne, kāja karika kabi kausa kāja
kummik s {kummiku, kummikut, kummikuid} gumijnieks, gumijas zābaks jalg hakkab kummiku sees higistama kāja gumijniekā sāk svīst
libastuma v paslīdēt jalg libastus kāja paslīdēja; keel libastus mēle paslīdēja
logisema v 1. ļodzīties, kustēties laua üks jalg logiseb galda viena kāja ļogās; hammas on logisema hakanud zobs ir sācis kustēties 2. klaudzēt, klabēt, grabēt sõitsime logisevas loomavagunis braucām klaudzošā lopu vagonā 3. pārn klibot tervis logiseb veselība klibo
`loksuma v {`loksuda, loksun} 1. šļakstēt, plunkšķēt, guldzēt vesi loksub vaadis ūdens mucā šļakstās 2. ļodzīties, kustēties tooli jalg loksub krēsla kāja ļogās; hammas loksub zobs kustas 3. kratīties, šūpoties ta loksub rongiga Tartu poole viņš kratās ar vilcienu uz Tartu pusi 4. klukstēt kana loksub vista klukst
lombakas b adj {lombaka, lombakat, lombakaid} klibs lombakas jalg kliba kāja
`märk b s {märgu, `märku, `märke} zīme, signāls ta andis silmadega märku viņš deva zīmi ar acīm; haige jalg andis endast märku slimā kāja lika sevi manīt
`nott s {noti, `notti, `notte} bluķis, klucis puu saeti nottideks koku sazāģēja bluķos; jalg on paistes nagu nott kāja uzpampusi kā bluķis
paiste b s {`paiste, paistet, `paisteid} tūkums, pampums jalg oli paistes kāja bija satūkusi; põsk on paistes vaigs ir uzpampis
`putk s {putke, `putke, `putki} 1. (augam) stobriņš 2. sar kāja
põrgu s {põrgu, põrgut, põrguid} elle tulepõrgu uguns pekle; mängupõrgu spēļu elle põrgus ootavad hirmsad piinad ellē gaida briesmīgas mocības; meie abielu on põrguks muutunud mūsu laulība ir kļuvusi par elli; nüüd on põrgu lahti nu ir elle vaļā; põrgu teda võtku! velns viņu rāvis!; kurat ja põrgu! velns un elle!; keri põrgu! ej ellē!; jalg valutab põrgu moodi kāja ellīgi sāp põrgu põhja kiruma nolādēt no zemes virsas; põrgusse saatma triekt ratā; põrgut kütma sadot sutu
põrutama v 1. kratīt, tricināt tee ei põruta üldse ceļš nemaz nekrata; plahvatused põrutasid külmunud maad sprādzieni tricināja sasalušo zemi 2. triekt, sist mees põrutas vihaselt rusikaga vastu lauda vīrs dusmīgi trieca ar dūri pa galdu; ta põrutab haamriga naelapea pihta viņš triec ar āmuru pa naglas galvu; mängija põrutas palli väravasse spēlētājs ietrieca bumbu vārtos; kedagi mättasse põrutama nosist kādu; põrutatud jalg tegi kaua valu satriektā kāja ilgi sāpēja; süüdistused põrutasid teda südame põhjani apvainojumi satrieca viņu līdz sirds dziļumiem; põrutavad elamused satriecoši piedzīvojumi 3. dauzīt kõigest jõust uksele põrutada no visa spēka dauzīt pa durvīm; põrutas trepil oma lumiseid jalgu viņš nodauzīja uz kāpnēm savas sniegotās kājas 4. kontuzēt ma sain lahingus põrutada kaujā es tiku kontuzēts 5. uzbrēkt, izbrēkt lapsed põrutati vait bērniem uzbrēca, lai tie paliek klusu; vanamees põrutas ähvardusi vecis izbrēca apvainojumus 6. sar bliezt poisid põrutasid püssist märki zēni ar bisi blieza mērķi; buss põrutas peatusest mööda autobuss aiztraucās garām pieturai; auto põrutas vastu posti mašīna ieblieza stabā; orkester põrutab valssi orķestris bliež valsi
saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus
sootumaks adv 1. gluži, pilnīgi, pavisam jalg on sootumaks kange kāja ir pilnīgi stīva 2. daudz, krietni, ievērojami see kleit on sootumaks ilusam šī kleita ir daudz glītāka
tuimalt adv 1. truli paistes jalg tuikab tuimalt pietūkusī kāja truli pulsē; tuimalt ükskõiksed näod truli vienaldzīgas sejas 2. vienaldzīgi, nejūtīgi ta vaikis tuimalt viņš vienaldzīgi klusēja 3. vienmuļi, neizteiksmīgi tuimalt hallid kangad vienmuļi pelēki audumi
tõuke|jalg s atspēriena kāja
`vaev s {vaeva, `vaeva, `vaevu} 1. mokas hingevaev dvēseles mokas haige jalg tegi talle vaeva slimā kāja sagādāja viņam mokas; rist ja vaev krusts un bēdas 2. pūles, grūtības asjatu vaev veltas pūles; ilma suurema vaevata bez lielām pūlēm; vaeva nägema pūlēties; suuri vaevu leidsin selle koha üles ar lielām pūlēm atradu šo vietu 3. nasta, apgrūtinājums olen teile ainult vaevaks kaelas es jums esmu tikai par nastu vaevaks võtma uzņemties pūles
vasak adj {vasaku, vasakut, vasakuid} kreiss, kreisais vasak jalg kreisā kāja; vasaku käe juhis kreisās rokas likums; partei vasak tiib partijas kreisas spārns
üle b prp 1. pār, pāri poiss ronis üle aia zēns kāpa pāri sētai; ta viskas seljakoti üle õla viņš pārmeta mugursomu pār plecu; üks jalg üle teise kāja pār kāju; poisid jooksid üle väljaku zēni skrēja pāri laukumam; mul oli tekk üle pea man bija sega pāri galvai; kell on kümme minutit üle kaheksa pulkstenis ir desmit minūtes pāri astoņiem; üle aegade pāri laikiem 2. pa küll me üle mitme midagi välja mõtleme gan mēs pa visiem kaut ko izdomāsim 3. visur, visā teade levis üle maa ziņa izplatījās pa visu zemi; see rahvalaul on tuntud üle Eesti šī tautasdziesma ir pazīstama visā Igaunijā; üle kooli kõige parem õpilane visas skolas labākais skolnieks 4. caur sõitsime Tallinnasse üle Tartu braucām uz Tallinu caur Tartu 5. pēc üle pika aja oleme jälle koos pēc ilga laika atkal esam kopā; üle hulga aja sajab lund pēc ilgiem laikiem snieg sniegs 6. katru otro, katru ta sõitis üle nädala maale katru otro nedēļu viņš brauca uz laukiem; ta käib poes üle kolme-nelja päeva viņš iet uz veikalu katru trešo, ceturto dienu 7. vairāk nekā siin on üle tuhande krooni šeit ir vairāk nekā tūkstotis kronu

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur