[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 91 artiklit
maha ajama 1. gāzt zemē, bērt zemē, liet zemē ∙ traktor oli väravaposti maha ajanud traktors bija apgāzis vārtu stabiņu; keegi on siia piima, jahu maha ajanud kāds šeit ir izlējis pienu un izbēris miltus 2. vilkt nost, mest nost ∙ riideid maha ajama novilkt drēbes; kuusk hakkas okkaid maha ajama egle sāka mest nost skujas 3. noskūt ∙ ta on vuntsid maha ajanud viņš ir noskuvis ūsas 4. sar (par attālumu) nobraukt ∙ aeti maha üle kolmesaja kilomeetri tika nobraukti vairāk nekā trīssimt kilometri
vastu andma 1. dot pretī ∙ ta andis meile maasikaid, me andsime õunu vastu viņš deva mums zemenes, mēs devām pretī ābolus 2. sar dot pretī, bliezt pretī ∙ anna aga vastu, kui keegi sind lööb dod tik pretī, ja kāds tevi sit
`aps s {apsu, `apsu, `apse} sar misēklis ∙ igaühel võib juhtuda mõni aps ikvienam var gadīties kāds misēklis
elu s {elu, elu, elusid} 1. dzīvība ∙ elu tekkimine maakeral dzīvības izcelšanās uz zemes; ta elu on ohus viņa dzīvība ir briesmās; elu ja surma küsimus dzīvības un nāves jautājums; ellu jääma palikt dzīvam; see tõi elu unisesse seltskonda tas miegainajā sabiedrībā ienesa dzīvību 2. dzīve, mūžs ◦ eraelu privātā dzīve; perekonnaelu ģimenes dzīve ∙ lühike elu īsa dzīve; elu mõte dzīves jēga; elu on ilus dzīve ir skaista; küll elu teda õpetab gan dzīve viņu izmācīs; elu möödub kiiresti dzīve paiet ātri; ta ei tee seda eluski viņš nemūžam to nedarīs; ma pole elu sees seda teinud es to nekad mūžā neesmu darījis; eluks ajaks uz mūžu ∆ ellu kutsuma radīt, nodibināt; elu eest visiem spēkiem; elu põletama dedzināt dzīvi; elu sisse puhuma iedvest dzīvību; elu täis ajama sadusmot; elu saab täis kāds sadusmojas
ette|võetud p tāds, ko kāds ir uzņēmies
`hüüdma v {`hüüda, hüüan} saukt ∙ keegi hüüab appi kāds sauc palīgā; kuidas sind hüütakse? kā tevi sauc?
ise|moodi a adj savdabīgs, īpatnējs, dīvains ∙ isemoodi inimene savdabīgs cilvēks; mind valdas mingi isemoodi rahutus mani pārņēma kaut kāds dīvains nemiers
ise|mõtleja s kāds, kas domā pa savam
`kaas s {kaane, `kaant, `kaasi} vāks ◦ jääkaas ledus vāks ∙ kaanega nõu trauks ar vāku; kaaneta nõu trauks bez vāka; puusärgi kaas zārka vāks; raamat on kaanest kaaneni läbi loetud grāmata ir izlasīta no vāka līdz vākam ∆ kuidas vakk, nõnda kaas kāds podiņš, tāds vāciņš
kannul a adv 1. pa pēdām ∙ keegi käib meil otse kannul kāds iet mums tieši pa pēdām 2. uz pēdām ∙ tagaajajad on põgenikul kannul dzinēji ir bēglim uz pēdām
`karjuma v {`karjuda, karjun} 1. kliegt, bļaut ∙ ta karjub valu pärast viņš kliedz no sāpēm; ülemused karjusid tööliste peale priekšnieki kliedza uz strādniekiem 2. klaigāt ∙ kajakad karjuvad mere kohal kaijas klaigā virs jūras 3. brēkt, saukt ∙ laps ehmatas ja jooksis karjudes ema juurde bērns nobijās un brēkdams skrēja pie mātes; keegi karjub appi kāds sauc palīgā; see tegu karjub kättemaksu järele šis nodarījums sauc pēc atriebības
kaval|pea s viltnieks ∙ vaata kus kavalpea! paskat, kāds viltnieks!
keegi pr {kellegi, kedagi} kāds ∙ keegi koputas kāds klauvēja; ei keegi neviens; mitte keegi neviens; ära räägi sellest mitte kellelegi nestāsti par to nevienam; kaovad, kuhu keegi pazūd kur nu kurais; ta laenas raha kelleltki sõbralt viņš aizņēmās naudu no kāda drauga; keegi kurat ei saa sellest aru pats velns tur neko nevar saprast; niisugune pole kellegi isa, kes oma lapse unustab tas nav nekāds tēvs, kas aizmirst par savu bērnu; tal pole häda kedagi nekas viņam nekaiš ∆ ega siis kedagi ko tur daudz
kisendama v brēkt, kliegt ∙ metsas kisendas mingi lind mežā brēca kāds putns; maapind kisendab vihma järele zeme brēc pēc lietus; kisendavad vastuolud kliedzošas pretrunas; vanamees oli poolkurt, temaga rääkides pidi kõigest jõust kisendama vecis bija puskurls, ar viņu runājot, bija jākliedz no visa spēka
ki`tarr s {kitarri, ki`tarri, ki`tarre} ģitāra ◦ elektrikitarr elektriskā ģitāra; basskitarr basģitāra ∙ keegi tinistas kitarri kāds strinkšķināja ģitāru
kolakas a s {kolaka, kolakat, kolakaid} 1. milzenis ∙ poiss oli igavene kolakas zēns bija īsts milzenis 2. būkšķis ∙ käis mingi kolakas atskanēja kaut kāds būkšķis 3. sar blieziens
kolistama v 1. šķindināt, grabināt, rībināt ∙ perenaine kolistab nõudega saimniece šķindina traukus; ta läks raskete saabastega kolistades trepist alla rībinādams smagos zābakus, viņš devās lejup pa kāpnēm 2. šķindināties, grabināties, rībināties ∙ keegi kolistab ukse taga kāds grabinās pie durvīm 3. sar dauzīties apkārt ∙ ta kolistab mööda maailma ringi viņš dauzās apkārt pa pasauli
`konks s {konksu, `konksu, `konkse} 1. āķis ∙ supipada rippus lõkke kohal konksu otsas zupas katls karājās uz āķa virs ugunskura; riputa mantel konksu otsa pakarini mēteli uz āķa 2. āķis, stiķis ∙ tal on mingi konks mõttes viņam ir kaut kāds āķis padomā; see poiss on konkse täis tas zēns ir pilns stiķu; selles see konks ongi tur jau ir tas āķis; see oli konksuga küsimus tas bija āķīgs jautājums 3. ķeburs ∙ keeruline konksudega käekiri sarežģīts rokraksts ar ķeburiem
krobistama v 1. grabināt, čerkstināt 2. grabināties, čerkstināties ∙ keegi krobistab pööningul kāds grabinās bēniņos
kuidas adv kā ∙ kuidas koolis läheb? kā iet skolā?; kuidas sa välja näed! kā tu izskaties!; kuidas siis muidu kā gan citādi; ma küsin sinult, kuidas see on võimalik es tev prasu, kā tas ir iespējams; nüüd on tal selge, kuidas seda teha tagad viņam ir skaidrs, kā to darīt; püüdsin teda lohutada, kuidas oskasin centos viņu mierināt kā pratu; kuidas sina mulle, nõnda mina sulle kā tu man, tā es tev; kuidas töö, nõnda palk kāds darbs, tāda alga; püüa kuidas tahes, kõike ära teha ikka ei jõua centies, kā gribi, visu izdarīt vienalga nevar; ja kuidas ta ootas, kuidas rõõmustas! un kā viņš gaidīja, kā priecājās!; kuidas soovite kā vēlaties
kõnetama v uzrunāt ∙ keegi kõnetas teda prantsuse keeles kāds viņu uzrunāja franciski
lekitama v (informāciju) noplūdināt ∙ keegi on infot lekitanud kāds ir noplūdinājis informāciju
lisama v 1. pielikt, pievienot ∙ lisa taignale veel jahu pievieno mīklai vēl miltus; sammu lisama pielikt soli 2. piebilst, piemetināt ∙ kas keegi soovib veel midagi lisada? vai kāds vēlas vēl kaut ko piebilst?
logistama v 1. kratīt, raustīt, grabināt ∙ keegi logistas käepidet kāds raustīja rokturi 2. kratīties ∙ logistasime trammiga kodu poole kratījāmies tramvajā uz māju pusi
`lõhkuma v {`lõhkuda, lõhun} 1. skaldīt ∙ puid lõhkuma skaldīt malku 2. plēst, dauzīt ∙ toidunõusid lõhkuma plēst traukus; tuul lõhub katust vējš plēš jumtu 3. pārn postīt, ārdīt, bojāt ∙ perekonda lõhkuma ārdīt ģimeni; see lõhub tervist tas bojā veselību 4. dauzīties, vicināties ∙ keegi lõhub ukse taga kāds dauzās pie durvīm; süda lõhub sirds dauzās; hani lõhub tiibadega zoss vicinās spārniem 5. pārn dot vaļā, plēst vaļā ∙ orkester lõhub mängida orķestris dod vaļā; ta lõhub tööd teha viņš plēšas ar darbiem
lähi`kond s {lähikonna, lähi`konda, lähi`kondi} 1. tuvākā apkārtne, tuvums ∙ lähikonnas ei ole ühtki järve tuvākajā apkārtnē nav neviena ezera 2. apkārtējie, pietuvinātas personas, tuvo personu loks ∙ keegi tema lähikonnast kāds no viņam tuvo personu loka
meele|pete s 1. maldi ∙ põõsaste vahel nagu liikus keegi, aga küllap see oli meelepete starp krūmiem kāds it kā kustējās, bet droši vien tie bija maldi 2. med halucinācija, ilūzija ∙ skisofreenikute meelepetted šizofrēniķu halucinācijas
mihuke[ne] pr {mihukese, mihukest, mihukesi} sar kāds ∙ mihukest kleiti sa endale tahad? kādu kleitu tu gribi?
mille|taoline adj kāds, kāda veida- ∙ seadmed, milletaolisi Eestis seni ei olegi ierīces, kādu Igaunijā līdz šim nemaz nebija
milline pr {millise, millist, milliseid} kāds, kurš ∙ millistes riikides sa oled käinud? kurās valstīs tu esi bijis?; ma mäletan, milline ta noorena oli es atceros, kāds viņš bija jaunībā; milline tore poiss! kāds jauks zēns!; mind süüdistatakse ei tea millistes pattudes mani apsūdz nez kādos grēkos
mingi pr {mingi, mingit, mingeid} 1. kāds, kaut kāds ∙ mingi mürgine taim kaut kāds indīgs augs 2. (noliegumā) nekāds ∙ selles pole mingit kahtlust par to nav nekādu šaubu; ta ei nõustu mitte mingil juhul viņš nepiekrīt nekādā gadījumā
mingi|sugune pr 1. kaut kāds ∙ mingisugused tundmatud taimed kaut kādi nepazīstami augi 2. (noliegumā) nekāds ∙ ta ei salli mingisugust vasturääkimist viņš necieš nekādu pretīrunāšanu
mis pr {mille, mida, mida} 1. (par nedzīvām lietām) kas ∙ vaata, mis mul on! skaties, kas man ir!; millega me sõidame? ar ko mēs braucam?; mis lahti? kas notiek?; mis uudist? kas jauns?; mis meil täna lõunasöögiks on? kas mums šodien būs pusdienās?; sa oled laps mis laps tu esi bērns, kas bērns 2. kurš, kāds ∙ mis kohustused teil on? kādi ir jūsu pienākumi?; mis keeli te oskate? kādas valodas jūs protat?; oi, mis üllatus! ak, kāds pārsteigums!; palun ütle, mis päev täna on lūdzu, pasaki, kāda šodien diena; mis kiiret mul ikka on! kur tad man jāsteidzas! 3. ko, kāpēc, kādēļ ∙ mis sa nutad? ko tu raudi? 4. cik ∙ mis kell on? cik ir pulkstenis?; mis maksab? cik maksā?; mis kell rong saabub? cikos pienāk vilciens? 5. ko, vai ne ∙ igav, mis? garlaicīgi, vai ne? ∆ mis seal ikka kas tur vairs
miski pr {millegi ~ miski, midagi ~ miskit, miskeid} 1. kaut kas ∙ miski teeb talle muret kaut kas sagādā viņam raizes 2. (noliegumā) nekas ∙ selle haiguse vastu ei aita miski pret šo slimību nekas nelīdz; ta ei paistnud millegagi silma viņš ne ar ko neizcēlās 3. sar kaut kāds ∙ anna miski kauss, kuhu suppi panna iedod kādu bļodu, kur ieliet zupu 4. sar (noliegumā) nekāds ∙ teda ei peata miski vägi nekāds spēks viņu neapturēs 5. sar apmēram, kaut kur ∙ ta võib midagi sada kilo kaaluda viņš var svērt apmēram simt kilogramu
miski|sugune pr sar kaut kāds, kaut kāda veida-
mis|sugune pr kāds ∙ missugune inimene ta on? kāds cilvēks viņš ir?; missugune rõõm! kāds prieks!; ta oli nõus tegema ükskõik missugust tööd viņš bija ar mieru darīt vienalga kādu darbu; aeg näitab, missuguseks elu kujuneb laiks rādīs, kā dzīve veidosies
misuke[ne] pr {misukese, misukest, misukesi} sar kāds ∙ misuke jultumus! kāda nekaunība!
mitmes pr {mitmenda, mitmendat, mitmendaid} (pēc kārtas) kurš, kāds ∙ ma ei mäleta, mitmendal korrusel ta elab es neatceros, kurā stāvā viņš dzīvo; mitmes kuupäev täna on? kāds šodien datums?; sajab juba mitmendat päeva līst jau kuro dienu
läbi murdma 1. lauzties cauri ∙ keegi murdis põõsastikust läbi kāds lauzās cauri krūmājam 2. pārraut ∙ vesi murdis tammi läbi ūdens pārrāva dambi
sisse murdma ielauzties ∙ öösel keegi oli kauplusse sisse murdnud naktī kāds bija ielauzies veikalā ∆ lahtisest uksest sisse murdma lauzties atvērtās durvīs
mõne|sugune adj 1. kaut kāds ∙ mõnesugune ettekujutus mul asjast on kaut kāds priekšstats par lietu man ir 2. dažāds, daždažāds ∙ ta andis mõnesuguseid lubadusi viņš deva daždažādus solījumus
mõni pr {mõne, `mõnd ~ `mõnda, mõnesid} dažs, kāds ∙ mõneks päevaks uz dažām dienām; tulen mõni teine kord atnākšu kādu citu reizi; mõne aja pärast pēc kāda laika; ära räägi nii kõvasti, mõni võib kuulda nerunā tik skaļi, kāds var izdzirdēt; mõni seisis, mõni istus dažs stāvēja, dažs sēdēja; ta on mind mõnigi kord aidanud viņš man palīdzējis ne vienreiz vien; sellest on mõni viisteist aastat möödas kopš tā laika pagājuši kādi piecpadsmit gadi; see ka mõni palk! vai tā kāda alga!
mõningane pr {mõningase, mõningast, mõningasi} kaut kāds, zināms ∙ mõningane kontakt koolivendadega on säilinud kaut kāds kontakts ar skolasbiedriem ir saglabājies
mõningas pr {mõninga, mõningat, mõningaid} dažs, dažs labs, kāds ∙ mõningail juhtudel dažos gadījumos; sellest reeglist on mõningad erandid šim likumam ir daži izņēmumi; mõningal määral kaut kādā mērā
mäherdune pr {mäherduse, mäherdust, mäherdusi} sar kāds ∙ mäherdune ülekohus! kāda netaisnība!; mäherdune töö, säherdune palk kāds darbs, tāda alga
mölakas s {mölaka, mölakat, mölakaid} stulbenis, mūlāps ∙ keegi mölakas on akna sisse visanud kaut kāds stulbenis ir izsitis logu
mööda b prp pa ∙ keegi tuleb mööda teed kāds nāk pa ceļu; laps roomab mööda põrandat bērns rāpo pa grīdu; ta sai mööda kõrvu viņš dabūja pa ausīm
naiivsus s {naiivsuse, naiivsust, naiivsusi} naivums ∙ oh seda naiivsust! ak, kāds naivums!
nii adv 1. tā ∙ just nii tieši tā; teeme nii darām tā; nii on hästi tā ir labi; nii ja naa šā un tā; ja nii edasi un tā tālāk; nii, sellel on nüüd lõpp! tā, tagad tam beigas!; nagu ta tuli, nii mina läksin minema tikko viņš atnāca, tā es aizgāju; nii et tā ka; või nii! ak tā! 2. tik ∙ mul pole nii palju raha man nav tik daudz naudas; ta on nii üksik ja nii õnnetu viņš ir tik vientuļš un tik nelaimīgs; nii hästi tik labi; nii palju tik daudz 3. tā, apmēram ∙ saame kokku nii kella viie paiku tiekamies tā ap pulksten pieciem ∆ keegi on pisut nii kāds ir nedaudz dīvains
nime|pidi adv 1. vārdā, pēc vārda, pēc nosaukuma ∙ keegi hüüdis mind nimepidi kāds sauca mani vārdā; nimepidi tuttavad kohad, aga käinud ma seal ei ole pēc nosaukuma pazīstamas vietas, bet bijis es tur neesmu 2. formāli, vārda pēc ∙ ta on olnud oma lastele ainult nimepidi isaks viņš tikai formāli ir bijis tēvs saviem bērniem
`nuhkima v {`nuhkida, nuhin} 1. ošņāt, ostīt ∙ kutsikas nuhkis mu kinga kucēns ošņāja manu kurpi 2. rakņāties, rakties ∙ keegi on käinud kapi kallal nuhkimas kāds ir rakņājies pa skapi; ta nuhib arhiivides viņš rokas arhīvos 3. okšķerēt, spiegot ∙ ta nuhib mu järele viņš mani izspiego
`näpp s {näpu, `näppu, `näppe} (rokas) pirksts ∙ näpp on paistes pirksts ir pietūcis; ära näita näpuga nerādi ar pirkstu; mina pole teda näpugagi puutunud es viņam neesmu ne pirkstu piedūris; raamat näpus grāmata rokā ∆ näpu otsast võtta pa rokai; näppe külge ajama palaist rokas; näppe kõrvetama apdedzināt pirkstus; näppude peale vaatama skatīties uz pirkstiem; näppu imema sūkāt īkšķi; näppu külge panema piedurt pirkstu; kellegi näpud on mängus kāds ir pielicis savu roku; näpud on põhjas būt tukšā; näpuga näitama rādīt ar pirkstu; näppe määrima smērēt pirkstus; näpud on puhtad rokas ir tīras; pikad näpud gari nagi; võta näpust! nekā nebija!; pikanäpumees zaglis
oma d adv (norāda uz aptuvenību) savs, kāds ∙ linna tuleb siit oma kolmkümmend kilomeetri līdz pilsētai no šejienes būs savi trīsdesmit kilometri; kala oli oma kolm kilo raske zivs bija savus trīs kilogramus smaga
paber|kandja s (informācijas nesējs) papīrs ∙ mõni tõi foto paberkandjal, mõni saatis meiliga kāds atsūtīja fotogrāfiju uz papīra, kāds – pa e-pastu
paranenu s {paranenu, paranenut, paranenuid} kāds, kurš atveseļojies
`pistma v {`pista, pistan} 1. durt ∙ ta pistis nõela kera sisse viņš iedūra adatu kamolā; südames pistab sirdī dur 2. dzelt ∙ parmud pistavad valusasti dunduri sāpīgi dzeļ; ta on terava keelega, oskab päris peenelt pista viņam ir asa mēle, māk itin smalki iedzelt 3. iedurties ∙ mingi okas pistis sõrme kaut kāds ērkšķis iedūrās pirkstā 4. bāzt, likt ∙ ta pistis käe taskusse viņš iebāza roku kabatā; viimane aeg on praad ahju pista pēdējais laiks likt cepeti krāsnī; ta pistab kindad kätte viņš velk cimdus rokā 5. (par darbību) ierosināt, paveikt ∙ ta pistis tule pliidi alla viņš iekūra plīti; pista uks ketti! pieliec durvīm ķēdi!; pista raadio mängima! ieslēdz radio!; ladu oli põlema pistetud noliktava bija aizdedzināta 6. sar tiesāt, locīt iekšā, tukšot ∙ ta pistis nahka mitu taldrikutäit suppi viņš notiesāja vairākus šķīvjus zupas; mehed pistavad ühe topka teise järel vīri tukšo vienu glāzīti pēc otras 7. sar jozt ∙ poiss pistis metsa zēns joza uz mežu; plehku pistma laisties lapās 8. sar mesties ∙ ta pistis jooksu viņš metās skriet; kõik pistsid laginal naerma visi metās skaļi smieties 9. sar iekukuļot ∙ kohtunikule tuleks natuke pista tiesnesim vajadzētu mazliet iekukuļot
`point s {poindi, `pointi, `pointe} sar grauds, jēga ∙ mingi point on su jutus olemas kaut kāds grauds tavā stāstītajā ir
pool|sada num pussimts ∙ tantsupõrandal on oma poolsada paari uz deju grīdas ir kāds pussimts pāru
`puistama v {puistata, `puistan} 1. kaisīt, bērt ∙ libedale teele puistati liiva uz slidena ceļa kaisīja smiltis; keegi on tuhka vaiba peale puistanud kāds ir sakaisījis pelnus uz paklāja; puista supi sisse soola ieber zupā sāli 2. bārstīt ∙ talle on ikka meeldinud naistele komplimente puistata viņam arvien ir paticis bārstīt sievietēm komplimentus 3. kratīt, pārmeklēt ∙ puistasin kadunud akti otsides pabereid meklējot pazudušu aktu, pārmeklēju papīrus; patrull puistab autosid patruļa pārmeklē automašīnas 4. sar aptīrīt, laupīt ∙ nad puistasid naabri õunapuid viņi aptīrīja kaimiņa ābeles
järele pärima apvaicāties, iztaujāt, noskaidrot ∙ pärige järele, kas keegi on sellest mehest midagi kuulnud apvaicājieties, vai kāds ir par šo vīrieti kaut ko dzirdējis
ragistama v 1. brikšķināt, brakšķināt, ∙ keegi ragistab põõsastes krūmos kāds brikšķina 2. čirkstināt, džerkstināt ∙ ta ragistas viha pärast hambaid viņš niknumā grieza zobus; räägud ragistavad rukkis rudzos griež griezes 3. gārgt ∙ haige ragistas köhida slimnieks gārdzoši klepoja 4. bārties, rāties ∙ ta ragistab vihasena dusmās viņš rājas 5. rauties, plēsties ∙ mehed ragistasid iga päev metsas vīrieši katru dienu rāvās pa mežu
`raisk a s {raisa, `raiska, `raisku} 1. sar maita, maitasgabals ∙ ennäe raiska! skat, kāds maita! 2. novec maita, sprāgonis
rekordi|üritaja s kāds, kas cenšas sasniegt rekordu
`ruut c s {ruudu, `ruutu, `ruute} 1. rūts, rūtiņa ∙ suurte ruutudega rätt lakats ar lielām rūtīm 2. (loga) rūts ◦ aknaruut loga rūts ∙ keegi koputas vastu ruutu kāds klauvēja pie rūts 3. mat (taisnstūris) kvadrāts ∙ ruudu pindala kvadrāta laukums 4. mat (pakāpe) kvadrāts ∙ kaks ruudus on neli divi kvadrātā ir četri; ruutu tõstma kāpināt kvadrātā
sakutama v plūkāt, raustīt, pluinīt ∙ keegi sakutas mind käisest kāds raustīja mani aiz piedurknes
sarviline a s {sarvilise, sarvilist, sarvilisi} 1. (par dzīvnieku) ragainis ∙ pull või mõni muu sarviline bullis vai kāds cits ragainis 2. ragainis, velns ∙ võtaks neid sarviline! rauj viņus velns!
siia|poole a adv šurp, uz šo pusi ∙ keegi jookseb siiapoole kāds skrien uz šo pusi
takistus s {takistuse, takistust, takistusi} 1. šķērslis ∙ teel on mingi takistus ees uz ceļa priekšā ir kāds šķērslis; paat põrkas nähtamatule takistusele laiva uzskrēja neredzamam šķērslim 2. traucēklis, traucējums ◦ kõnetakistus runas traucējumi; lisatakistus papildu traucēklis; peatakistus galvenais traucēklis ∙ töö laabus takistusteta darbs veicās bez traucējumiem 3. fiz pretestība ◦ hõõrdetakistus berzes pretestība; õhutakistus gaisa pretestība ∙ staatiline ja dünaamiline takistus statiskā un dinamiskā pretestība
takka b pop 1. sar aiz, no mugurpuses, no aizmugures ∙ maja nurga takka ilmus koer aiz mājas stūra parādījās suns; keegi lõi talle selja takka pähe kāds viņam iesita pa galvu no mugurpuses 2. sar pēc ∙ ta vaatas iga natukese aja takka kella viņš ik pēc brītiņa skatījās pulkstenī 3. sar no attāluma, attālumā ∙ liiva toodi ehitusele sajakonna meetri takka smiltis būvniecībai veda no simt metru attāluma 4. sar kādam nezinot, aiz muguras ∙ ei tea, kelle takka ta selle rätiku näppas! nez, kam viņš šo lakatiņu nočiepis!
`tampima v {`tampida, tambin} 1. blietēt, stampāt, mīdīt ∙ kartuleid pudruks tampima stampāt kartupeļus putrā; heinu tampima stampāt sienu 2. brist, stampāt ∙ terve päeva tampis ta mööda metsa viņš visu dienu brida pa mežu 3. dauzīt, sist ∙ saalis plaksutati ja tambiti jalgadega põrandat zālē aplaudēja un dauzīja grīdu ar kājām; keegi tambib klaverit kāds dauza klavieres 4. sar dzīt, blietēt ∙ ta tambib aastaarve pähe viņš dzen galvā gadskaitļus
tasakesi adv 1. klusi, klusiņām ∙ keegi nutab tasakesi kāds klusi raud 2. lēnītēm, palēnām, pamazītēm ∙ astume tasakesi kodu poole palēnām soļojam uz māju pusi 3. liegi, maigi, vieglītēm ∙ ema silitas tasakesi poisi pead māte liegi glāstīja zēna galvu
teadja b adj {teadja, teadjat, teadjaid} zinīgs, zinošs ∙ mõni teadjam inimene ehk oskab aidata varbūt kāds zinošāks cilvēks māk palīdzēt
`tihkuma v {`tihkuda, tihun} 1. šņukstēt ∙ keegi tihub vaikset nuttu kāds klusi šņukst 2. līņāt, smidzināt ∙ tihub vihma līņā
ette torkama 1. iebāzt ∙ ta torkas vaadile prundi ette viņš iebāza mucā spundi 2. (priekšā) uzlikt, uzvilkt ∙ prille ette torkama uzlikt brilles uz deguna; perenaine torkas kiiresti põlle ette saimniece steigšus uzlika priekšautu 3. pabāzt priekšā, piebāzt priekšā ∙ paber torgati talle allakirjutamiseks ette viņam pabāza priekšā papīru parakstīšanai 4. iejūgt ∙ ta torkas hobuse ette ja läks metsast puid tooma viņš iejūdza zirgu un aizbrauca uz mežu pēc malkas 5. sar nosūdzēt, noziņot ∙ keegi oli piirivalvele ette torganud, seepärast teati neid oodata kāds bija nosūdzējis robežsargiem, tāpēc viņus zināja gaidīt
läbi torkama 1. pārdurt, izdurt cauri ∙ keegi oli autol kummid läbi torganud kāds bija pārdūris automašīnai riepas 2. izbāzt cauri, izvērt cauri ∙ niiti nõelasilmast läbi torkama izvērt diegu caur adatas aci
tosin`kond s {tosinkonna, tosin`konda, tosin`kondi} apmēram ducis, kāds ducis ∙ möödus tosinkond aastat pagāja kāds ducis gadu
`tuhlama v {tuhlata, `tuhlan} 1. vandīt, rakņāt ∙ taskuid tuhlama vandīt kabatas 2. vandīties, rakņāties ∙ jälle on keegi mu kapi kallal tuhlamas käinud! atkal kāds ir rakņājies pa manu skapi! 3. brist ∙ ta tuhlab läbi lume viņš brien pa sniegu
kaasa tulema 1. nākt līdzi ∙ oota natuke, ma tulen kaasa! pagaidi mazliet, es nākšu līdzi! 2. piebalsot, pievienoties ∙ keegi hakkas tasa laulu ümisema, teised tulid kaasa kāds sāka klusi dungot dziesmu, citi piebalsoja
tunne s {`tunde, tunnet, `tundeid} 1. sajūta ◦ külmatunne aukstuma sajūta; enesetunne pašsajūta ∙ nälg oli nii suur, seda tunnet ei saa unustada bads bija tik liels, to sajūtu nevar aizmirst; pärast sauna on kohe teine tunne pēc pirts uzreiz ir cita sajūta 2. jūtas, emocijas ◦ häbitunne kauna jūtas ∙ oma tundeid avaldama paust savas jūtas; ta andis oma tunnetele voli viņš ļāva savām jūtām vaļu 3. nojauta, sajūta ◦ ohutunne briesmu sajūta ∙ mingi tunne ütleb, et see ei lõpe heaga kaut kāda nojauta saka, ka tas nebeigsies labi; mul on tunne, et keegi kuulab meid pealt man ir sajūta, ka kāds mūs noklausās
ümber tõukama apgāzt ∙ keegi on pange ümber tõuganud kāds ir apgāzis spaini
ulakas a s {ulaka, ulakat, ulakaid} palaidnis, delveris ∙ keegi ulakas on mul akna sisse visanud kāds delveris izsitis man logu
vaevalt adv 1. diezin vai ∙ vaevalt seal kedagi kodus on diezin vai tur kāds ir mājās 2. tikko, tik tikko ∙ jõudsin vaevalt uinuda, kui mind juba äratati tikko paspēju iemigt, kad mani jau modināja; vesi oli vaevalt põlvini ūdens bija tik tikko līdz ceļiem; nõrk, vaevalt kuuldav heli vāja, tikko dzirdama skaņa
valkjas adj {valkja, valkjat, valkjaid} bālgans, iebalts ∙ valkjas liiv bālganas smiltis; mehel olid valkjad juuksed vīram bija iebalti mati; pudelis oli mingi valkjas vedelik pudelē bija kaut kāds bālgans šķidrums
sisse vehkima sar nospert, ievilkt nāsīs ∙ keegi on ta raha sisse vehkinud kāds ir nospēris viņa naudu
viba`lik a s {vibaliku, viba`likku, viba`likke} maikste, šķiesta, rīkste ∙ poistel olid vibalikud peos zēniem bija maikstes rokā; tüdrukut saatis keegi vibalik meiteni pavadīja kaut kāds šķiesta
viga s {`vea, viga, vigu} 1. kļūda ◦ grammatikaviga gramatiska kļūda; trükiviga drukas kļūda; tüüpviga tipiska kļūda ∙ vigade parandus kļūdu labojums; mul polnud etteütluses ühtki viga man diktātā nebija nevienas kļūdas 2. kļūme, defekts, bojājums ◦ südameviga sirds defekts ∙ kellal on mingi viga pulkstenim ir kāds bojājums 3. kaite, vaina ∙ tal on mingi sisemine viga, jääb järjest kõhnemaks viņam ir kāda iekšķīga vaina, kļūst arvien tievāks; poiss kukkus puu otsast alla ja sai viga zēns nokrita no koka un savainojās; mis sul viga on? kas tev kaiš?; viga on minus vaina ir manī
võõras a s {`võõra, võõrast, `võõraid} 1. svešinieks ∙ ukse taga seisis keegi võõras aiz durvīm stāvēja kāds svešinieks; ema keelas võõra käest kompvekki vastu võtta māte aizliedza pieņemt konfekti no svešinieka 2. novec viesis ∙ seal peres osatakse võõraid vastu võtta tajā ģimenē prot uzņemt viesus
äsama v 1. zvelt, sist ∙ keegi äsas talle kuklasse kāds iezvēla viņam pa galvu 2. paķert, pagrābt ∙ ta äsas vaadi sülle viņš paķēra mucu klēpī
ühine adj {ühise, ühist, ühiseid} 1. vienots ∙ ühine eesti kirjakeel kujunes 19. sajandi teisel poolel vienota igauņu literārā valoda izveidojās 19. gadsimta otrajā pusē 2. kopīgs ∙ neil on mingi ühine saladus viņiem ir kāds kopīgs noslēpums
üks c pr {ühe, `üht(e), `üksi} 1. viens ∙ üks meist viens no mums; ta on üks andekamaid õpilasi klassis viņš ir viens no talantīgākajiem skolēniem klasē; üks on selge viens ir skaidrs; mõlemad raamatud on ühe hinnaga abas grāmatas ir par vienu cenu; üks ning sama summa viena un tā pati summa; ühel või teisel põhjusel viena vai otra iemesla dēļ; sa oled ka üks naljatilk! tu nu gan esi viens joks! 2. kāds ∙ elas kord üks kuningas reiz dzīvoja kāds karalis; ühel heal päeval kādā skaistā dienā; üks on mu magustoidu ära söönud kāds ir apēdis manu saldo ēdienu; kusagil meres on üks saar kaut kur jūrā ir kāda sala 3. šis, tas ∙ olen sellest üht ja teist kuulnud par to esmu šo un to dzirdējis
üla|serv s augšmala ∙ paberilehe ülaservas oli mingi nimi papīra lapas augšmalā bija kāds vārds
