[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 28 artiklit

aimamatu adj {aimamatu, aimamatut, aimamatuid} 1. neapjaušams, neapjausts aimamatud võimalused neapjaušamas iespējas 2. tāds, kurš nenojauš ta magas aimamatut lapseund viņš, neko nenojauzdams, gulēja bērna miegā
esineja s {esineja, esinejat, esinejaid} 1. referents saabusid konverentsi esinejad ieradās konferences referenti 2. tāds, kurš uzstājas ta on hea esineja viņš labi prot uzstāties
esinev p {esineva, esinevat, esinevaid} 1. sastopams harva esinev haigus reti sastopama slimība 2. tāds, kurš uzstājas
kange adj {kange, kanget, kangeid} 1. stīvs jalad on külmast kanged kājas ir stīvas no aukstuma; selg on kange mugura ir stīva; parun rääkis kanget eesti keelt barons runāja stīvā igauņu valodā 2. stiprs, spēcīgs kange peavalu stipras galvassāpes; kange õlu stiprs alus; kange kohv stipra kafija; kanged alkohoolsed joogid stiprie alkoholiskie dzērieni; klaas kanget lahjendamata jõhvikamahla glāze stipras neatšķaidītas dzērveņu sulas; poisid katsusid jõudu: kumb on kangem puiši mērojās spēkiem: kurš spēcīgāks; haigla koridoris oli tunda kanget kloroformi ja eetri lehka slimnīcas koridorā bija jūtama spēcīga hloroforma un ētera smaka; kangem sugu stiprais dzimums 3. varens, pamatīgs kange ujuja varens peldētājs; kange tüli pamatīgs strīds; poiss on kange pidudel käija puisis ir varens ballīšu apmeklētājs 4. spītīgs kange iseloomuga inimene cilvēks ar spītīgu raksturu; kange nagu sikk spītīgs kā āzis 5. stingrs ta tuli alles kange käsu peale viņš nāca tikai pēc stingras pavēles; tüdrukud läksid kangest keelust hoolimata simmanile meitenes, neraugoties uz stingru aizliegumu, devās uz zaļumballi
kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš
kohkuma v izbīties, sabīties, satrūkties laps kohkus võõrast nähes bērns izbijās, ieraugot svešinieku; ta on julge poiss, kes naljalt ei kohku viņš ir drosmīgs puisis, kurš tik vienkārši neizbīstas; hobune kohkus ja pani kihutama zirgs satrūkās un metās skriešus
`kratt s {krati, `kratti, `kratte} 1. zaglēns kogu aeg kadus asju, aga keegi ei osanud arvata, kes see kratt on visu laiku zuda lietas, bet neviens nevarēja uzminēt, kurš ir tas zaglēns 2. (folklorā) naudas pūķis
kui|palju adv 1. cik, cik daudz maksin niipalju, kuipalju küsiti maksāju tik, cik prasīja; kütid sõid liha, kuipalju keegi jaksas mednieki ēda gaļu, cik daudz kurš varēja 2. nez cik, vai cik vabu kohti kuipalju brīvu vietu vai cik
`kumb pr {kumma, `kumba, `kumbi} (no diviem, no abiem) kurš ma ei tea, kumba võimalust valida es nezinu, kuru iespēju izvēlēties; kumba lahendust sa pead paremaks? kuru risinājumu tu uzskati par labāku?
maja s {maja, maja, maju} 1. māja, nams majaelanik mājas iedzīvotājs; majaosa mājas daļa; puumaja koka māja; rahvamaja tautas nams paljukorruseline maja daudzstāvu māja; ta tahab maja osta viņš grib pirkt māju; kes on majas peremees? kurš ir saimnieks mājā?; uus ülemus lõi korra majja jaunais priekšnieks ieviesa kārtību 2. sar (skatītāju) zāle täismaja pilna zāle etendust mängiti pooltühjale majale izrādi spēlēja pustukšai zālei maja pidama vadīt saimniecību
milline pr {millise, millist, milliseid} kāds, kurš millistes riikides sa oled käinud? kurās valstīs tu esi bijis?; ma mäletan, milline ta noorena oli es atceros, kāds viņš bija jaunībā; milline tore poiss! kāds jauks zēns!; mind süüdistatakse ei tea millistes pattudes mani apsūdz nez kādos grēkos
mis pr {mille, mida, mida} 1. (par nedzīvām lietām) kas vaata, mis mul on! skaties, kas man ir!; millega me sõidame? ar ko mēs braucam?; mis lahti? kas notiek?; mis uudist? kas jauns?; mis meil täna lõunasöögiks on? kas mums šodien būs pusdienās?; sa oled laps mis laps tu esi bērns, kas bērns 2. kurš, kāds mis kohustused teil on? kādi ir jūsu pienākumi?; mis keeli te oskate? kādas valodas jūs protat?; oi, mis üllatus! ak, kāds pārsteigums!; palun ütle, mis päev täna on lūdzu, pasaki, kāda šodien diena; mis kiiret mul ikka on! kur tad man jāsteidzas! 3. ko, kāpēc, kādēļ mis sa nutad? ko tu raudi? 4. cik mis kell on? cik ir pulkstenis?; mis maksab? cik maksā?; mis kell rong saabub? cikos pienāk vilciens? 5. ko, vai ne igav, mis? garlaicīgi, vai ne? mis seal ikka kas tur vairs
mitmes pr {mitmenda, mitmendat, mitmendaid} (pēc kārtas) kurš, kāds ma ei mäleta, mitmendal korrusel ta elab es neatceros, kurā stāvā viņš dzīvo; mitmes kuupäev täna on? kāds šodien datums?; sajab juba mitmendat päeva līst jau kuro dienu
`narrima v {`narrida, narrin} 1. nerrot, muļķot, ķircināt ära lase end narrida neļauj sevi nerrot; ära narri koera neķircini suni 2. iznerrot, izķēmot milline juuksur on su pead narrinud? kurš frizieris ir izķēmojis tavu galvu?
näru a s {näru, näru, närusid} 1. lupata, skranda ma pesen näruga põrandat es mazgāju grīdu ar lupatu; ta käib närudes viņš staigā skrandās 2. plukata, lupata, draņķis kes võis arvata, et ta selline näru on kurš būtu domājis, ka viņš ir tāds plukata
`ots s {otsa, `otsa, `otsi} 1. gals keeleots mēles galiņš; ninaots degungals; näpuots pirkstgals mõõga ots zobena gals; peremehe koht on laua otsas saimnieka vieta ir galda galā 2. gals, beigas järjekorra ots rindas gals; nüüd on ootamisel ots tagad gaidīšanai gals; ta sõlmis lõnga katkenud otsad kokku viņa sasēja satrūkušos dzijas galus 3. mala otsast otsani täis kirjutatud paber no malas līdz malai aprakstīts papīrs; temaga läheksin kas või maailma otsa ar viņu es ietu kaut līdz pasaules malai 4. gals, nāve, mūža nogale ta tahtis endale otsa peale teha viņš gribēja darīt sev galu; tema ots oli hirmus viņa gals bija briesmīgs 5. sākums, gals otsast lõpuni no sākuma līdz beigām; kes teeb otsa lahti? kurš sāk?; otsast peale hakkama sākt no gala 6. brauciens, ceļa gabals laev jõudis pikalt otsalt tagasi kuģis atgriezās no tāla reisa; poodi on kaugevõitu käia: 5 kilomeetrit ots uz veikalu jāiet patālu: 5 kilometri uz vienu galu 7. piere kõrge ots augsta piere; hirmuhigi tuli otsale uz pieres izspiedās baiļu sviedri 8. (jūrniecībā) gals laev andis otsad kuģis atdeva galus 9. sar darbs, vieta ta tahtis linna mõne peenema otsa peale viņš gribēja pilsētā tikt kādā smalkākā darbā; ta käib sadamas juhuslikke otsi tegemas viņš piestrādā ostā; musti otsi tegema piehalturēt ei otsa ega äärt ne gala, ne malas; kahe otsaga ar diviem galiem; ots on lahti gals vaļā; otsa otsaga kokku saama savilkt galus kopā
paranenu s {paranenu, paranenut, paranenuid} kāds, kurš atveseļojies
pettunu s {pettunu, pettunut, pettunuid} tas, kurš ir vīlies armastuses pettunu vīlies mīlestībā
pääsenu s {pääsenu, pääsenut, pääsenuid} 1. tāds, kurš izglābies laevahukust pääsenuid on üsna vähe no kuģa bojāejas izglābušos ir visai maz 2. tāds, kurš iekļuvis võistkonda pääsenud komandā iekļuvušie
välja selgitama noskaidrot selgitage välja, kes seda tegi noskaidrojiet, kurš to izdarīja
tahes adv jeb-, vienalga kes tahes jebkurš, vienalga kurš; kus tahes jebkur, vienalga kur; ostan selle maali mis tahes hinna eest pērku šo gleznu par jebkādu cenu
läbi tilkuma 1. (cauri) pilēt, tecēt katus tilgub läbi jumts pil 2. atklāties, nākt gaismā lõpuks tilkus läbi, kes on nuhk beigās atklājās, kurš ir okšķeris
`tõstma v {`tõsta, tõstan} 1. celt suurt kivi maast tõstma pacelt lielu akmeni no zemes; ta tõstis koti selga viņš uzcēla maisu mugurā; ma tõstsin pilgu raamatult es pacēlu skatienu no grāmatas; kes vastust teab, tõstku käsi kurš zina atbildi, lai paceļ roku; häält tõstma pacelt balsi; kära tõstma celt traci; tõstab tuult ceļas vējš; au sisse tõstma celt godā 2. celt, likt putru taldrikule tõstma likt putru šķīvī 3. celt, paaugstināt, kāpināt veetaset tõsteti 30 cm võrra ūdens līmeni pacēla par 30 cm; kohv tõstab vererõhku kafija ceļ asinsspiedienu; jooksja tõstab tempot skrējējs kāpina tempu 4. mat kāpināt arvu kuupi tõstma kāpināt skaitli kubā
tänu|võlglane s tas, kurš ir pateicību parādā ta ei taha kellegi tänuvõlglane olla viņš negrib būt nevienam pateicību parādā
valve s {`valve, valvet, `valveid} 1. sardze auvalve godasardze teedel ja sildadel oli relvastatud valve uz ceļiem un tiltiem bija bruņota sardze; valveta ülesõidukoht neregulējama pārbrauktuve 2. apsardze, uzraudzība, pieskatīšana majas on pidev ööpäevane valve mājā ir pastāvīga diennakts apsardze; lõket metsas ei tohi valveta jätta ugunskuru mežā nedrīkst atstāt bez uzraudzības; politsei valve all olev isik policijas uzraudzībā esoša persona 3. dežūra kes teist täna õhtul valves on? kurš no jums šovakar dežurē?; võtsin valve üle pārņēmu dežūru
välja vedama 1. izvest laudast on sõnnik juba välja veetud mēsli no kūts jau izvesti; riik veab välja toiduaineid valsts izved pārtikas produktus 2. izvilkt ta vedas käed taskust välja viņš izvilka rokas no kabatas; kes meid sellest hädast välja veab? kurš izvilks mūs no šīs nelaimes? 3. iztikt, izvilkt küll ta selle rahaga välja veab gan jau viņš izvilks ar to naudu 4. sar pavilkt oleks nagu noorteajakiri, aga päris välja ei vea būtu it kā jauniešu žurnāls, bet īsti nepavelk
võistleja s {võistleja, võistlejat, võistlejaid} sacensību dalībnieks, konkurents viimasena startinud võistleja sacensību dalībnieks, kurš startēja pēdējais; minust ei ole talle võistlejat es neesmu viņam konkurents
`võll s {võlli, `võlli, `võlle} 1. vārpsta jaotusvõll sadales vārpsta; nukkvõll kloķvārpsta elektrimootori võll elektromotora vārpsta 2. ass, veltnis kaevuvõll akas grieztuve tuuleveski pöörleb ümber oma võlli vējdzirnavas griežas ap savu asi; nad võistlesid, kes suudab kiike kõige rohkem kordi üle võlli ajada viņi sacentās, kurš spēs visvairāk reižu apgriezt šūpoles ap asi

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur