[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 200 artiklit, väljastan 100

aastane adj {aastase, aastast, aastasi} 1. gadu vecs veel seitsmekümne viie aastasena käis ta tööl vēl septiņdesmit piecu gadu vecumā viņš gāja darbā 2. gadu ilgs aastased kursused gadu ilgi kursi 3. -gadīgs kaheksaaastane astoņgadīgs; kolmeaastane trīsgadīgs
ae intj hei ae, kus sa oled! hei, kur tu esi!
ahne adj {`ahne, ahnet, `ahneid} 1. alkatīgs ahned leegid haarasid kogu maja alkatīgas liesmas pārņēma visu māju 2. kārīgs, kārs kasuahne mantkārīgs; rahaahne naudaskārs
aimamatu adj {aimamatu, aimamatut, aimamatuid} 1. neapjaušams, neapjausts aimamatud võimalused neapjaušamas iespējas 2. tāds, kurš nenojauš ta magas aimamatut lapseund viņš, neko nenojauzdams, gulēja bērna miegā
alg|õpetus s 1. (apmācība) pamati joonistamise algõpetus zīmēšanas pamati 2. ievadapmācība algõpetuse kursus ievadapmācības kurss
ammu|ilma adv ļoti sen, sen atpakaļ, jau kur tas laiks ammuilma unustatud lugu senaizmirsts stāsts
`arvama v {arvata, `arvan} 1. uzskatīt arvatakse, et ta hukkus uzskata, ka viņš gājis bojā; ta on enda arvates väga tähtis mees viņš uzskata sevi par ļoti svarīgu vīru; mis sa sellest ettepanekust arvad? ko tu domā par šo priekšlikumu?; arvad, et ma ei tea, kus sa olid? domā, ka es nezinu, kur tu biji? 2. minēt mis seal arvata, see on kindel ko tur minēt, tas ir droši; ma püüdsin arvata, mida ta mõtleb es centos uzminēt, ko viņš domā 3. iekļaut meeskonda arvatud jalgpallurid komandā iekļautie futbolisti 4. skaitīt volikiri kehtib aasta jooksul, arvates selle tegemise päevast pilnvara ir spēkā gadu no tās sastādīšanas dienas
ära arvama uzminēt ma arvasin ära, kus sa elad es uzminēju, kur tu dzīvo; arva ära, mis mul peos on! uzmini, kas man ir saujā!
asuma v 1. atrasties suvila asub järve ääres vasarnīca atrodas pie ezera; sõnaraamatud asuvad keskmises riiulis vārdnīcas atrodas vidējā plauktā; kes teab, kus ta praegu asub kas zina, kur viņš patlaban atrodas 2. apmesties ta olevat Tartusse asunud viņš esot apmeties Tartu; uude korterisse asuma apmesties jaunā dzīvoklī 3. stāties valvur asus oma vahipostile sargs stājās savā sardzes postenī; dirigent asus koori ette diriģents stājās kora priekšā; asusime järjekorda iestājāmies rindā 4. ķerties lapsed asusid kirjandit kirjutama bērni ķērās pie sacerējuma rakstīšanas; asume asja juurde ķersimies pie lietas 5. taisīties tuli asuda teele bija jātaisās ceļā
autojuhi|kursus s autovadītāju kursi
edasi|jõudnud p cilvēks ar priekšzināšanām tantsukursused algajaile ja edasijõudnuile deju kursi iesācējiem un cilvēkiem ar priekšzināšanām
edev adj {edeva, edevat, edevaid} 1. koķets, izrādīties kārs 2. švītīgs
eeldav p {eeldava, eeldavat, eeldavaid} tāds, kas uzstāda priekšnoteikumu head tervist eeldav töö darbs, kura priekšnoteikums ir laba veselība
elutsema v 1. uzturēties, mājot, dzīvot kus ta praegu elutseb? kur viņš patlaban uzturas?; selles pargis on alati öökulle elutsenud šajā parkā vienmēr ir dzīvojušas pūces 2. dzīvoties
ennem b adv 1. drīzāk ennem surm kui niisugune elu! drīzāk nāve nekā tāda dzīve!; tuleksin ennem täna kui homme es nāktu drīzāk šodien nekā rīt 2. agrāk, iepriekš ta teeb seda tööd, mida ta ennem põlgas viņš dara to darbu, kuru iepriekš nopēla
eri|kursus s īpašais kurss
esineja s {esineja, esinejat, esinejaid} 1. referents saabusid konverentsi esinejad ieradās konferences referenti 2. tāds, kurš uzstājas ta on hea esineja viņš labi prot uzstāties
esinev p {esineva, esinevat, esinevaid} 1. sastopams harva esinev haigus reti sastopama slimība 2. tāds, kurš uzstājas
esma|abi s pirmā palīdzība esmaabikursus pirmās palīdzības kursi; esmaabivahend pirmās palīdzības līdzeklis esmaabi osutama sniegt pirmo palīdzību; esmaabi põletuse korral pirmā palīdzība apdeguma gadījumā
fakultatiiv|kursus s fakultatīvs kurss
`frank a s {frangi, `franki, `franke} (naudas vienība) franks frangi kurss franka kurss
`haak s {haagi, `haaki, `haake} 1. āķis luuk on suletud haagiga lūka ir noslēgta ar āķi; ma õmblen seelikule haagi ette es piešuju svārkiem āķīti; kuskil pidi olema mingi haak kaut kur vajadzēja būt kādam āķim; poksija proovib paremat haaki bokseris izmēģina labo āķi 2. krampis aknahaak loga krampis uks on haagis durvis ir aizkrampētas 3. cilpa jänes viskas jooksul paar haaki zaķis skrienot izmeta pāris cilpu 4. (pakavam) radze jäähaak ledus radze haakidega raud pakavs ar radzēm
haugatama v ierieties kusagil haugatas rebane kaut kur ierējās lapsa
heiastuma v 1. atspīdēt, atspoguļoties kuuvalgus heiastub jões mēnesgaisma atspīd upē 2. (par vīziju) parādīties, uznirt meeles hakkasid taas heiastuma mingid pildid prātā atkal sāka iznirt kaut kādi attēli 3. rēgoties, vīdēt kusagil heiastusid muud võimalused kaut kur rēgojās citas iespējas
himukas adj {himuka, himukat, himukaid} kārs himukad huuled kāras lūpas; ta on himukas saladust teada saama viņš kāro uzzināt noslēpumu
himuline adj {himulise, himulist, himulisi} kārs, kārīgs tegutsemise himuline laps bērns, kas kāro darboties
himur adj {himura, himurat, himuraid} kārs, kārīgs himur suudlus kārs skūpsts
`hurt s {hurda, `hurta, `hurti} kurts väle kui hurt žigls kā kurts
iganes adv 1. vien ta läheb, kuhu iganes tahab viņš iet, kurp vien vēlas; see oli kõige halvem, mis nad iganes teha võisid tas bija sliktākais, ko vien viņi varēja izdarīt 2. nekad sellist asja pole iganes kuuldud neko tādu es nekad neesmu dzirdējis; siit ei tahaks iganes lahkuda no šejienes nekad negribētos doties projām
iial adv 1. nekad, nemūžam noorus ei tule iial tagasi jaunība nekad neatgriezīsies; ei iial nemūžam 2. vien kuhu ta iial läks, võeti teda sõbralikult vastu kur vien viņš devās, viņu uzņēma draudzīgi
inimese|loom s sar cilvēks, dzīvnieks kuhu sel vaesel inimeseloomal ikka minna kur gan tas nabaga cilvēks lai liekas; südametu inimeseloom bezsirdīgais dzīvnieks
isukas adj {isuka, isukat, isukaid} 1. ar labu ēstgribu, ar labu apetīti paranev haige on isukas atlabstošajam slimniekam ir laba ēstgriba 2. garšīgs, kārs isukas matsutamine garšīga šmakstināšana 3. cītīgs, aizrautīgs
juhtimis|alane adj vadības- juhtimisalased kursused toimuvad jaanuaris vadības kursi notiek janvārī
juhtuma v 1. notikt, gadīties juhtus õnnetus notika nelaime; kõike võib juhtuda viss var gadīties 2. gadīties, trāpīties juhtus ilus päev gadījās skaista diena; ma juhtusin mööda minema es nejauši gāju garām; ühtki inimest ei juhtunud läheduses olema neviens cilvēks negadījās tuvumā kuhu juhtub kurp pagadās; nagu juhtub kā pagadās; kunas juhtub kad pagadās; kus juhtub kur pagadās
jutu|järg s sarunas pavediens, stāsta pavediens jutujärge kaotama pazaudēt sarunas pavedienu; jutujärge üles võtma atsākt sarunu; kuhu ma jutujärjega jäingi? kur gan es paliku?
`järg b s {järje, `järge, `järgi} 1. (secībā) kārta nüüd on järg minu käes tagad ir mana kārta; laps ajab lugedes näpuga järge bērns lasot velk ar pirkstu līdzi; ei mäleta kuhu järg jäi neatceros, kur mēs palikām 2. turpinājums romaani järg romāna turpinājums 3. krājums, rezerve jahude järg on lõppenud miltu krājums ir beidzies 4. stāvoklis varanduslik järg mantiskais stāvoklis; heal järjel olema būt pārtikušam
`kaal b s {kaalu, `kaalu, `kaale} 1. svars kehakaal ķermeņa svars koorma kaal on kaks tonni kravas svars ir divas tonnas; ta on kaalus juurde võtnud viņš ir pieņēmies svarā; kaaluta olek bezsvara stāvoklis; mees, kelle sõnal on kaalu vīrs, kura vārdam ir svars 2. svari apteegikaal aptiekas svari; automaatkaal automātiskie svari; digitaalkaal digitālie svari viljakotid asetati kaalule graudu maisus uzlika uz svariem kaalule panema likt uz svariem
`kaar s {kaare, `kaart, `kaari} 1. loks maantee teeb siin kaare šoseja šeit met loku; talvine päike käib madalas kaares ziemas saule iet pa zemu loku 2. arka silla kaared tilta arkas 3. debespuse kust kaarest on täna tuul? no kuras debespuses šodien ir vējš? 4. branga paadi kaared laivas brangas 5. vāls ta niitis laia kaare viņš nopļāva platu vālu; hein on kaarde niidetud siens ir nopļauts vālā
kaasnema v nākt līdzi, sekot eriti ohtlikud on haigusega kaasneda võivad tüsistused īpaši bīstamas ir komplikācijas, kuras nāk līdzi slimībai; teaduse ja tehnika arenguga kaasneb haridustaseme tõus zinātnes un tehnikas attīstībai seko izglītības līmeņa pieaugums
ära kaduma nozust, pazust ta kadus sageli kuhugi ära viņš bieži kaut kur nozuda; raha kadus taskust ära nauda pazuda no kabatas
kainelt adv 1. skaidrā ta teeb purjuspäi asju, mida kainelt kunagi ei teeks piedzēries viņš dara lietas, kuras skaidrā nekad nedarītu 2. apdomīgi, ar vēsu prātu ta võtab asja kainemalt kui sina viņš uztver lietu apdomīgāk nekā tu; olukorda tuleb kainelt hinnata situācija jāvērtē ar vēsu prātu
kainenema v atskurbt, apskaidroties veidi kainenedes hakkas mees aru saama, kus ta on nedaudz atskurbstot, vīrs sāka saprast, kur viņš atrodas
kalduma v 1. svērties paat kaldus viltu laiva sasvērās šķībi; koorem hakkas vasakule kalduma vezums sāka svērties pa kreisi; vaekauss kaldus meie kasuks svaru kauss nosvērās mums par labu 2. virzīties jutt kaldub poliitikale saruna virzās uz politiku; päev kaldus juba õhtule diena jau virzījās uz vakaru; lennuk muudab kurssi, kaldudes põhja poole lidmašīna maina kursu, novirzoties uz ziemeļiem; auto kaldus vastassuuna vööndisse automašīna iebrauca pretējā satiksmes joslā 3. sliekties kaldun arvama, et see võib tõesti nõnda olla sliecos uzskatīt, ka tas patiešām var tā būt
kange adj {kange, kanget, kangeid} 1. stīvs jalad on külmast kanged kājas ir stīvas no aukstuma; selg on kange mugura ir stīva; parun rääkis kanget eesti keelt barons runāja stīvā igauņu valodā 2. stiprs, spēcīgs kange peavalu stipras galvassāpes; kange õlu stiprs alus; kange kohv stipra kafija; kanged alkohoolsed joogid stiprie alkoholiskie dzērieni; klaas kanget lahjendamata jõhvikamahla glāze stipras neatšķaidītas dzērveņu sulas; poisid katsusid jõudu: kumb on kangem puiši mērojās spēkiem: kurš spēcīgāks; haigla koridoris oli tunda kanget kloroformi ja eetri lehka slimnīcas koridorā bija jūtama spēcīga hloroforma un ētera smaka; kangem sugu stiprais dzimums 3. varens, pamatīgs kange ujuja varens peldētājs; kange tüli pamatīgs strīds; poiss on kange pidudel käija puisis ir varens ballīšu apmeklētājs 4. spītīgs kange iseloomuga inimene cilvēks ar spītīgu raksturu; kange nagu sikk spītīgs kā āzis 5. stingrs ta tuli alles kange käsu peale viņš nāca tikai pēc stingras pavēles; tüdrukud läksid kangest keelust hoolimata simmanile meitenes, neraugoties uz stingru aizliegumu, devās uz zaļumballi
ära kasutama 1. izlietot kõik kivid kasutati ehitusel ära būvniecībai tika izlietoti visi akmeņi 2. izmantot, ekspluatēt ma ei tahtnud see rumal olla, keda targemad ära kasutavad es negribēju būt tas muļķis, kuru gudrākie izmanto; ta oskab teiste nõrkusi ära kasutada viņš prot izmantot citu vājības
keegi pr {kellegi, kedagi} kāds keegi koputas kāds klauvēja; ei keegi neviens; mitte keegi neviens; ära räägi sellest mitte kellelegi nestāsti par to nevienam; kaovad, kuhu keegi pazūd kur nu kurais; ta laenas raha kelleltki sõbralt viņš aizņēmās naudu no kāda drauga; keegi kurat ei saa sellest aru pats velns tur neko nevar saprast; niisugune pole kellegi isa, kes oma lapse unustab tas nav nekāds tēvs, kas aizmirst par savu bērnu; tal pole häda kedagi nekas viņam nekaiš ega siis kedagi ko tur daudz
kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš
kestvus s {kestvuse, kestvust, kestvusi} 1. ilgums kursuse kestvus kursa ilgums 2. izturība, izturīgums ehitusmaterjalide kestvus būvmateriālu izturība
välja kiskuma izraut, izplēst ta kisub laudadest naelu välja viņš izrauj no dēļiem naglas; umbrohi tuleb juurtega välja kiskuda nezāles jāizrauj ar saknēm; kisu välja kust tahad! izrauj, kur vēlies!
kohkuma v izbīties, sabīties, satrūkties laps kohkus võõrast nähes bērns izbijās, ieraugot svešinieku; ta on julge poiss, kes naljalt ei kohku viņš ir drosmīgs puisis, kurš tik vienkārši neizbīstas; hobune kohkus ja pani kihutama zirgs satrūkās un metās skriešus
kohtuma v tikties, satikties me oleme kusagil kohtunud mēs esam kaut kur tikušies; sõbrad kohtusid täiesti juhuslikult draugi satikās pilnīgi nejauši; Venemaa ja Rootsi kohtusid hokis Krievija un Zviedrija tikās hokejā
kokku|tulek s salidojums, saiets kursuse kokkutulek kursa salidojums
kolme|nädalane adj 1. trīsnedēļu- kolmenädalased kursused trīsnedēļu kursi 2. trīs nedēļas vecs kolmenädalane kutsikas trīs nedēļas vecs kucēns
`koos a s {koosi, `koosi, `koose} (jūrniecībā) kurss purjekas võttis koosi läände burinieks uzņēma kursu uz dienvidiem
korrutama v 1. reizināt üht arvu teisega korrutama reizināt vienu skaitli ar otru 2. atkārtot nõupidamisel korrutati ammu tuntud tõdesid apspriedē atkārtoja sen zināmas patiesības; sa korrutad seda lugu juba mitmendat korda tu jau kuro reizi atkārto šo stāstu 3. šķetināt kolmekordne korrutatud lõng trīskārši šķetināta dzija
`korv s {korvi, `korvi, `korve} 1. grozs õunad on korvis āboli ir grozā; korv porgandeid grozs burkānu; kõige kõrgemale mastile oli kinnitatud korv, kus istus madrus visaugstākajam mastam bija piestiprināts grozs, kurā sēdēja matrozis 2. blakusvāģis isa juhtis mootorratast, mina istusin korvis tēvs vadīja motociklu, es sēdēju blakusvāģī 3. sp grozs pall tabas korvi bumba trāpīja grozā; ta viskas mitu korvi järjest viņš iemeta vairākus grozus pēc kārtas korvi andma iedot kurvīti
`koukima v {`koukida, kougin} 1. ķeksēt ta kougib põuetaskust rahakoti välja viņš ķeksē āra no kabatas maku; mehed koukisid seljakottidest midagi söödavat vīri ķeksēja no mugursomām kaut ko ēdamu 2. sadabūt kust ta küll niisugused asjad kõik välja kougib? kur gan viņš visas tās lietas lai sadabū?
`kratt s {krati, `kratti, `kratte} 1. zaglēns kogu aeg kadus asju, aga keegi ei osanud arvata, kes see kratt on visu laiku zuda lietas, bet neviens nevarēja uzminēt, kurš ir tas zaglēns 2. (folklorā) naudas pūķis
kuhu adv (virziens) kur, kurp, uz kurieni kuhu ta raamatu pani? kur viņš nolika grāmatu?; kuhu see tee viib? kurp ved šis ceļš?; ma ei näinud, kuhu ta läks es neredzēju, uz kurieni viņš aizgāja; lähen siit ükskõik kuhu no šejienes iešu vienalga uz kurieni; kuhu see kõlbab! kur tas der!
kuhugi adv (virziens) kaut kur, uz kaut kurieni nad sõidavad suveks kuhugi lõunasse viņi uz vasaru brauc kaut kur uz dienvidiem; ta on kuhugi läinud viņš uz kaut kurieni ir aizgājis; mul pole kiiret kuhugi man nekur nav jāsteidzas
kuhugile adv sar kaut kur
kuhugi|poole adv (virziens) kaut kur hakkame kuhugipoole minema sākam kaut kur iet; ma ei oska kuhugipoole minna es nezinu, kurp iet
kuhu|poole adv kur, kurp, uz kuru pusi kuhupoole nad läksid? kurp viņi devās?
kui|palju adv 1. cik, cik daudz maksin niipalju, kuipalju küsiti maksāju tik, cik prasīja; kütid sõid liha, kuipalju keegi jaksas mednieki ēda gaļu, cik daudz kurš varēja 2. nez cik, vai cik vabu kohti kuipalju brīvu vietu vai cik
`kumb pr {kumma, `kumba, `kumbi} (no diviem, no abiem) kurš ma ei tea, kumba võimalust valida es nezinu, kuru iespēju izvēlēties; kumba lahendust sa pead paremaks? kuru risinājumu tu uzskati par labāku?
kunas adv kad kunas ja kus see juhtus? kad un kur tas notika?; ütle, kunas sa tuled pasaki, kad tu atnāksi; prügikaste tühjendati kunas juhtus atkritumu kastes tukšoja, kad pagadījās; ta käis sageli väljas: kunas kinos, kunas teatris viņš bieži gāja ārā: kad uz kino, kad uz teātri
`kurd a s {kurdi, `kurdi, `kurde} kurds kurdi mässulised kurdu dumpinieki
kur`seerima v {kur`seerida, kurseerin} kursēt praam kurseerib mandri ja saare vahet prāmis kursē starp kontinentu un salu
`kurss s {kursi, `kurssi, `kursse} 1. (virziens) kurss lennuk tõuseb õhku ja võtab kursi Riiale lidmašīna paceļas un uzņem kursu uz Rīgu; kindel poliitiline kurss noteikts politisks kurss 2. (vērtība) kurss börsikurss biržas kurss; kullakurss zelta kurss; vahetuskurss maiņas kurss obligatsioonide kurss obligāciju kurss; euro kurss langeb eiro kurss krīt
kursus s {kursuse, kursust, kursusi} 1. (mācību viela) kurss loengukursus lekciju kurss kõrgema matemaatika kursus augstākās matemātikas kurss 2. kursi, kurss keelekursus valodas kursi eesti keele kursused algajaile igauņu valodas kursi iesācējiem 3. novec (mācību pakāpe) kurss ta õpib neljandal kursusel viņš mācās ceturtajā kursā
kursuslane s {kursuslase, kursuslast, kursuslasi} kursants, kursu apmeklētājs
`kurt b adj {kurdi, `kurti, `kurte} kurls koer on peaaegu kurt suns ir gandrīz kurls; müra tegi meid kurdiks troksnis padarīja mūs kurlus; valitsus jäi kurdiks opositsiooni nõudmistele valdība palika kurla pret opozīcijas prasībām
kus adv 1. kur kus sa elad? kur tu dzīvo?; ma lähen vaatan, kus nad on es iešu un apskatīšos, kur viņi ir; kus suitsu, seal tuld kur dūmi, tur uguns; ta ööbib kus juhtub viņš nakšņo, kur pagadās; ta oli oma mõtetega jumal teab kus viņš ar savām domām bija dievs zina kur 2. kad oli päevi, kus polnud midagi suhu pista bija dienas, kad nebija nekā ēdama; see oli silmapilk, kus kõik oli kaalul tas bija mirklis, kad svaru kausos bija viss 3. nu tik, nu gan, kus siis läksid kõigil silmad suureks! nu tik visiem iepletās acis!; vaata aga, kus poisil pea lõikab! paskat, nu gan puisim galva strādā!; kus ma seda võisin teada! kā es to varēju zināt!; kus ka leidis tuttava! tad nu gan atradis paziņu! 4. sar kurp, uz kurieni kus sa lähed? kur tu ej?
kusagil adv kaut kur kusagil metsas kaut kur mežā; me oleme kusagil kohtunud mēs esam kaut kur tikušies; teda ei ole kusagil viņa nav nekur
kusagile adv (virziens) kaut kur ta läks veidikeseks kusagile viņš uz īsu brīdi kaut kur aizgāja; ma ei lähe täna kusagile es šodien nekur neiešu
kuskil adv kaut kur kuskil haugatas koer kaut kur ierējās suns; ma olen teda kuskil näinud es esmu viņu kaut kur redzējis; ta ei leia kuskil rahu viņš nekur nerod mieru; see oli kuskil 1950. aastate esimesel poolel tas bija apmēram 1950. gadu pirmajā pusē
kuskile adv (virziens) kaut kur, uz kaut kurieni mine kuskile mujale! aizej kaut kur citur!; ta on kuskile suvitama sõitnud viņš ir aizbraucis uz kaut kurieni pavadīt vasaru; tal pole kuskile kiiret viņam nekur nav jāsteidzas; ta ei lähe siit kuskile viņš no šejienes nekur neies
kuskilt adv kaut kur, no kaut kurienes ehk saad kuskilt mõne lille varbūt dabūsi kaut kur kādu ziedu; seda ei saa kuskilt teada to nekur nevar uzzināt; mul ei valuta kuskilt man nekur nesāp; ma lugesin seda kuskilt es to kaut kur lasīju
kus|kohas adv sar kur, kurā vietā
kust adv no kurienes, kur kust sa tuled? no kurienes tu nāc?; abi tuli sealt, kust seda kõige vähem teati oodata palīdzība nāca no turienes, no kurienes to vismazāk zināja gaidīt; kust mina selle raha võtan? kur lai es to naudu ņemu?; kust sa selle raamatu ostsid? kur tu nopirki šo grāmatu?
kust|kohast adv no kurienes, no kuras vietas kustkohast te nüüd tulete? no kurienes jūs tagad nākat?
kust|poolt adv no kuras puses, no kurienes, kur
kust|saadik adv 1. kopš kura laika kustsaadik te teineteist tunnete? kopš kura laika jūs viens otru pazīstat? 2. līdz kurai vietai, cik tālu kustsaadik vesi ulatus? līdz kurai vietai ūdens sniedzās?
kustuma v 1. dzist viimased leegid kustuvad dziest pēdējās liesmas; tuled kustuvad gaismas nodziest; kõik tunded on kustunud visas jūtas ir apdzisušas; haige võib iga hetk kustuda slimnieks var izdzist kuru katru brīdi; kiri marmortahvlil on pooleldi kustunud uzraksts uz marmora plāksnes ir daļēji izdzisis 2. gaist mälestused möödunud aegadest ei kustu atmiņas par aizgājušajiem laikiem neizgaist 3. (par kaļķi) dzēsties
`kuulama v {kuulata, `kuulan} 1. klausīties raadiot kuulama klausīties radio; lapsed armastavad muinasjutte kuulata bērniem patīk klausīties pasakas; ta kuulas ülikoolis kunstiajalugu universitātē viņš klausījās mākslas vēstures kursu 2. klausīt, paklausīt lapsed peavad vanemaid kuulama bērniem ir jāklausa vecāki; ta kuulab ainult oma südametunnistuse häält viņš paklausa tikai savas sirdsapziņas balsij 3. izklausīt arst kuulas patsiendi kopse ja südant ārsts izklausīja pacienta plaušas un sirdi 4. apklausīties, apvaicāties ma tulin kuulama, kas saate mulle laenu teha es atnācu apvaicāties, vai varat man izsniegt aizdevumu; ta tuli linna tööd kuulama viņš ieradās pilsētā, lai apvaicātos pēc darba
järele kuulama izklaušināt, noskaidrot kuulasin järele, kus ta töötab izklaušināju, kur viņš strādā; seda asja peab veel täpsemalt järele kuulama tas vēl jānoskaidro precīzāk
kuuline adj {kuulise, kuulist, kuulisi} mēnesi ilgs, mēneša- kümnekuuline desmit mēnešus ilgs kuuline kursus mēnesi ilgi kursi
kuune adj {kuuse, kuust, kuuseid} 1. mēnesi vecs kahekuune divus mēnešus vecs kuune laps mēnesi vecs bērns 2. mēnesi ilgs ühekuune vienu mēnesi ilgs; kaheksakuune astoņus mēnešus ilgs kuused kursused mēnesi ilgi kursi 3. mēneša- kuune teenistus mēneša alga
`kuup a s {kuubi, `kuupi, `kuupe} 1. kubs kuubi täispindala kuba pilnais laukums; hoonete valged kuubid ēku baltie kubi 2. mat kubs kuupjuur kuba sakne kaks kuubis on kaheksa divi kubā ir astoņi
`kõikuma v {`kõikuda, kõigun} 1. šūpoties tänavalatern kõikus tuule käes ielas laterna šūpojās vējā 2. svārstīties rahakurss on hakanud kõikuma naudas kurss ir sācis svārstīties; ta ei kõikunud otsustamisel kunagi viņš nekad nesvārstījās, pieņemot lēmumus; temperatuur kõigub 0° ümber temperatūra svārstās ap 0°
kõikumine s {kõikumise, kõikumist, kõikumisi} svārstības, svārstīšanās dollari kursi kõikumine dolāra kursa svārstības
kõne|alune adj 1. tāds, par ko runā, runātais kõnealune küsimus apspriežamais jautājums; kõnealune ise istus osavõtmatu näoga pat tas, par kuru tika runāts, sēdēja ar atsvešinātu sejas izteiksmi 2. šis kõnealusel juhul šajā gadījumā
kõrvale a adv 1. (virziens) malā, no- ta astus paar sammu kõrvale viņš pakāpās pāris soļus malā; kardinat kõrvale tõmbama pavilkt aizkaru malā; tule natuke kõrvale panāc nedaudz malā; ta pani raamatu kõrvale viņš nolika grāmatu malā; müüja pani tuttavate jaoks kaupa kõrvale pārdevēja atlika malā preci paziņām; laps pööras pilgu kõrvale bērns novērsa skatienu; laev kaldus kursist kõrvale kuģis novirzījās no kursa; püüan teiste tähelepanu kõrvale juhtida cenšos novērst citu uzmanību 2. (virziens) pie, klāt pie seapraele anti kõrvale pohlasalatit pie cūkas cepeša pasniedza brūkleņu salātus; ema tõi lauale kartulisupi ja sinna kõrvale karaskit māte lika galdā kartupeļu zupu un tai klāt deva karašu
käima v {käia, käin} 1. iet jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem käia laskma dot vaļā
küdema v {küdeda, `köen} 1. kurēties pliit köeb plīts kuras; panin ahju küdema iekūru krāsni; istusin küdeva kamina paistel sēdēju iekurtā kamīna gaismā 2. gruzdēt temas küdenud mõte viņā gruzdēja doma
küllaltki adv visai küllaltki suur summa visai liela summa; kursuste programm on küllaltki ulatuslik kursu programma bija visai plaša
`kütma v {`kütta, kütan} 1. kurt, kurināt kaminat kütma kurt kamīnu; ta hakkas sauna kütma viņš sāk kurināt pirti; võistlus kütab kirgi sacīkstes uzkurina kaislības 2. karsēt taevas pole pilveraasugi ja päike aina kütab debesīs nav ne mākoņa, un saule aizvien karsē 3. sar dot virsū metsavennad kütsid vaenlasele automaatidest mežabrāļi deva virsū ienadniekam no automātiem
`lahmima v {`lahmida, lahmin} 1. zvetēt, slānīt ta lahmis rusikaga, kuhu juhtus viņš zvetēja ar dūri, kur pagadījās 2. vicot, jozt lahmisin mitu kilomeetrit maha novicoju vairākus kilometrus 3. gāzt, šļākt ta lahmib vett näole viņš šļāc ūdeni sejā 4. spert laukā, mest sejā ta lahmib öelda, mis pähe tuleb viņš sper laukā visu, kas ienāk prātā
välja langema izkrist hambad langesid välja zobi izkrita; esimesel kursusel langeb välja palju üliõpilasi pirmajā kursā izkrīt daudz studentu
liiati adv jo vairāk, kur nu vēl, turklāt üksi ma ei lähe, liiati veel öösel viens es neiešu, jo vairāk naktī

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur