[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 80 artiklit

ae intj hei ae, kus sa oled! hei, kur tu esi!
ammu|ilma adv ļoti sen, sen atpakaļ, jau kur tas laiks ammuilma unustatud lugu senaizmirsts stāsts
`arvama v {arvata, `arvan} 1. uzskatīt arvatakse, et ta hukkus uzskata, ka viņš gājis bojā; ta on enda arvates väga tähtis mees viņš uzskata sevi par ļoti svarīgu vīru; mis sa sellest ettepanekust arvad? ko tu domā par šo priekšlikumu?; arvad, et ma ei tea, kus sa olid? domā, ka es nezinu, kur tu biji? 2. minēt mis seal arvata, see on kindel ko tur minēt, tas ir droši; ma püüdsin arvata, mida ta mõtleb es centos uzminēt, ko viņš domā 3. iekļaut meeskonda arvatud jalgpallurid komandā iekļautie futbolisti 4. skaitīt volikiri kehtib aasta jooksul, arvates selle tegemise päevast pilnvara ir spēkā gadu no tās sastādīšanas dienas
ära arvama uzminēt ma arvasin ära, kus sa elad es uzminēju, kur tu dzīvo; arva ära, mis mul peos on! uzmini, kas man ir saujā!
asuma v 1. atrasties suvila asub järve ääres vasarnīca atrodas pie ezera; sõnaraamatud asuvad keskmises riiulis vārdnīcas atrodas vidējā plauktā; kes teab, kus ta praegu asub kas zina, kur viņš patlaban atrodas 2. apmesties ta olevat Tartusse asunud viņš esot apmeties Tartu; uude korterisse asuma apmesties jaunā dzīvoklī 3. stāties valvur asus oma vahipostile sargs stājās savā sardzes postenī; dirigent asus koori ette diriģents stājās kora priekšā; asusime järjekorda iestājāmies rindā 4. ķerties lapsed asusid kirjandit kirjutama bērni ķērās pie sacerējuma rakstīšanas; asume asja juurde ķersimies pie lietas 5. taisīties tuli asuda teele bija jātaisās ceļā
elutsema v 1. uzturēties, mājot, dzīvot kus ta praegu elutseb? kur viņš patlaban uzturas?; selles pargis on alati öökulle elutsenud šajā parkā vienmēr ir dzīvojušas pūces 2. dzīvoties
`haak s {haagi, `haaki, `haake} 1. āķis luuk on suletud haagiga lūka ir noslēgta ar āķi; ma õmblen seelikule haagi ette es piešuju svārkiem āķīti; kuskil pidi olema mingi haak kaut kur vajadzēja būt kādam āķim; poksija proovib paremat haaki bokseris izmēģina labo āķi 2. krampis aknahaak loga krampis uks on haagis durvis ir aizkrampētas 3. cilpa jänes viskas jooksul paar haaki zaķis skrienot izmeta pāris cilpu 4. (pakavam) radze jäähaak ledus radze haakidega raud pakavs ar radzēm
haugatama v ierieties kusagil haugatas rebane kaut kur ierējās lapsa
heiastuma v 1. atspīdēt, atspoguļoties kuuvalgus heiastub jões mēnesgaisma atspīd upē 2. (par vīziju) parādīties, uznirt meeles hakkasid taas heiastuma mingid pildid prātā atkal sāka iznirt kaut kādi attēli 3. rēgoties, vīdēt kusagil heiastusid muud võimalused kaut kur rēgojās citas iespējas
iial adv 1. nekad, nemūžam noorus ei tule iial tagasi jaunība nekad neatgriezīsies; ei iial nemūžam 2. vien kuhu ta iial läks, võeti teda sõbralikult vastu kur vien viņš devās, viņu uzņēma draudzīgi
inimese|loom s sar cilvēks, dzīvnieks kuhu sel vaesel inimeseloomal ikka minna kur gan tas nabaga cilvēks lai liekas; südametu inimeseloom bezsirdīgais dzīvnieks
juhtuma v 1. notikt, gadīties juhtus õnnetus notika nelaime; kõike võib juhtuda viss var gadīties 2. gadīties, trāpīties juhtus ilus päev gadījās skaista diena; ma juhtusin mööda minema es nejauši gāju garām; ühtki inimest ei juhtunud läheduses olema neviens cilvēks negadījās tuvumā kuhu juhtub kurp pagadās; nagu juhtub kā pagadās; kunas juhtub kad pagadās; kus juhtub kur pagadās
jutu|järg s sarunas pavediens, stāsta pavediens jutujärge kaotama pazaudēt sarunas pavedienu; jutujärge üles võtma atsākt sarunu; kuhu ma jutujärjega jäingi? kur gan es paliku?
`järg b s {järje, `järge, `järgi} 1. (secībā) kārta nüüd on järg minu käes tagad ir mana kārta; laps ajab lugedes näpuga järge bērns lasot velk ar pirkstu līdzi; ei mäleta kuhu järg jäi neatceros, kur mēs palikām 2. turpinājums romaani järg romāna turpinājums 3. krājums, rezerve jahude järg on lõppenud miltu krājums ir beidzies 4. stāvoklis varanduslik järg mantiskais stāvoklis; heal järjel olema būt pārtikušam
ära kaduma nozust, pazust ta kadus sageli kuhugi ära viņš bieži kaut kur nozuda; raha kadus taskust ära nauda pazuda no kabatas
kainenema v atskurbt, apskaidroties veidi kainenedes hakkas mees aru saama, kus ta on nedaudz atskurbstot, vīrs sāka saprast, kur viņš atrodas
keegi pr {kellegi, kedagi} kāds keegi koputas kāds klauvēja; ei keegi neviens; mitte keegi neviens; ära räägi sellest mitte kellelegi nestāsti par to nevienam; kaovad, kuhu keegi pazūd kur nu kurais; ta laenas raha kelleltki sõbralt viņš aizņēmās naudu no kāda drauga; keegi kurat ei saa sellest aru pats velns tur neko nevar saprast; niisugune pole kellegi isa, kes oma lapse unustab tas nav nekāds tēvs, kas aizmirst par savu bērnu; tal pole häda kedagi nekas viņam nekaiš ega siis kedagi ko tur daudz
kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš
välja kiskuma izraut, izplēst ta kisub laudadest naelu välja viņš izrauj no dēļiem naglas; umbrohi tuleb juurtega välja kiskuda nezāles jāizrauj ar saknēm; kisu välja kust tahad! izrauj, kur vēlies!
kohtuma v tikties, satikties me oleme kusagil kohtunud mēs esam kaut kur tikušies; sõbrad kohtusid täiesti juhuslikult draugi satikās pilnīgi nejauši; Venemaa ja Rootsi kohtusid hokis Krievija un Zviedrija tikās hokejā
`koukima v {`koukida, kougin} 1. ķeksēt ta kougib põuetaskust rahakoti välja viņš ķeksē āra no kabatas maku; mehed koukisid seljakottidest midagi söödavat vīri ķeksēja no mugursomām kaut ko ēdamu 2. sadabūt kust ta küll niisugused asjad kõik välja kougib? kur gan viņš visas tās lietas lai sadabū?
kuhu adv (virziens) kur, kurp, uz kurieni kuhu ta raamatu pani? kur viņš nolika grāmatu?; kuhu see tee viib? kurp ved šis ceļš?; ma ei näinud, kuhu ta läks es neredzēju, uz kurieni viņš aizgāja; lähen siit ükskõik kuhu no šejienes iešu vienalga uz kurieni; kuhu see kõlbab! kur tas der!
kuhugi adv (virziens) kaut kur, uz kaut kurieni nad sõidavad suveks kuhugi lõunasse viņi uz vasaru brauc kaut kur uz dienvidiem; ta on kuhugi läinud viņš uz kaut kurieni ir aizgājis; mul pole kiiret kuhugi man nekur nav jāsteidzas
kuhugile adv sar kaut kur
kuhugi|poole adv (virziens) kaut kur hakkame kuhugipoole minema sākam kaut kur iet; ma ei oska kuhugipoole minna es nezinu, kurp iet
kuhu|poole adv kur, kurp, uz kuru pusi kuhupoole nad läksid? kurp viņi devās?
kunas adv kad kunas ja kus see juhtus? kad un kur tas notika?; ütle, kunas sa tuled pasaki, kad tu atnāksi; prügikaste tühjendati kunas juhtus atkritumu kastes tukšoja, kad pagadījās; ta käis sageli väljas: kunas kinos, kunas teatris viņš bieži gāja ārā: kad uz kino, kad uz teātri
kus adv 1. kur kus sa elad? kur tu dzīvo?; ma lähen vaatan, kus nad on es iešu un apskatīšos, kur viņi ir; kus suitsu, seal tuld kur dūmi, tur uguns; ta ööbib kus juhtub viņš nakšņo, kur pagadās; ta oli oma mõtetega jumal teab kus viņš ar savām domām bija dievs zina kur 2. kad oli päevi, kus polnud midagi suhu pista bija dienas, kad nebija nekā ēdama; see oli silmapilk, kus kõik oli kaalul tas bija mirklis, kad svaru kausos bija viss 3. nu tik, nu gan, kus siis läksid kõigil silmad suureks! nu tik visiem iepletās acis!; vaata aga, kus poisil pea lõikab! paskat, nu gan puisim galva strādā!; kus ma seda võisin teada! kā es to varēju zināt!; kus ka leidis tuttava! tad nu gan atradis paziņu! 4. sar kurp, uz kurieni kus sa lähed? kur tu ej?
kusagil adv kaut kur kusagil metsas kaut kur mežā; me oleme kusagil kohtunud mēs esam kaut kur tikušies; teda ei ole kusagil viņa nav nekur
kusagile adv (virziens) kaut kur ta läks veidikeseks kusagile viņš uz īsu brīdi kaut kur aizgāja; ma ei lähe täna kusagile es šodien nekur neiešu
kuskil adv kaut kur kuskil haugatas koer kaut kur ierējās suns; ma olen teda kuskil näinud es esmu viņu kaut kur redzējis; ta ei leia kuskil rahu viņš nekur nerod mieru; see oli kuskil 1950. aastate esimesel poolel tas bija apmēram 1950. gadu pirmajā pusē
kuskile adv (virziens) kaut kur, uz kaut kurieni mine kuskile mujale! aizej kaut kur citur!; ta on kuskile suvitama sõitnud viņš ir aizbraucis uz kaut kurieni pavadīt vasaru; tal pole kuskile kiiret viņam nekur nav jāsteidzas; ta ei lähe siit kuskile viņš no šejienes nekur neies
kuskilt adv kaut kur, no kaut kurienes ehk saad kuskilt mõne lille varbūt dabūsi kaut kur kādu ziedu; seda ei saa kuskilt teada to nekur nevar uzzināt; mul ei valuta kuskilt man nekur nesāp; ma lugesin seda kuskilt es to kaut kur lasīju
kus|kohas adv sar kur, kurā vietā
kust adv no kurienes, kur kust sa tuled? no kurienes tu nāc?; abi tuli sealt, kust seda kõige vähem teati oodata palīdzība nāca no turienes, no kurienes to vismazāk zināja gaidīt; kust mina selle raha võtan? kur lai es to naudu ņemu?; kust sa selle raamatu ostsid? kur tu nopirki šo grāmatu?
kust|poolt adv no kuras puses, no kurienes, kur
järele kuulama izklaušināt, noskaidrot kuulasin järele, kus ta töötab izklaušināju, kur viņš strādā; seda asja peab veel täpsemalt järele kuulama tas vēl jānoskaidro precīzāk
`lahmima v {`lahmida, lahmin} 1. zvetēt, slānīt ta lahmis rusikaga, kuhu juhtus viņš zvetēja ar dūri, kur pagadījās 2. vicot, jozt lahmisin mitu kilomeetrit maha novicoju vairākus kilometrus 3. gāzt, šļākt ta lahmib vett näole viņš šļāc ūdeni sejā 4. spert laukā, mest sejā ta lahmib öelda, mis pähe tuleb viņš sper laukā visu, kas ienāk prātā
liiati adv jo vairāk, kur nu vēl, turklāt üksi ma ei lähe, liiati veel öösel viens es neiešu, jo vairāk naktī
liiatigi adv jo vairāk, kur nu vēl, turklāt
linnuke[ne] s {linnukese, linnukest, linnukesi} 1. putniņš linnukesed laulavad putniņi dzied; ei tea, mis linnuke ta on nezin, kas viņš ir par putnu 2. sar ķeksītis kirjuta alla sinna, kuhu on linnuke tehtud paraksties tur, kur ievilkts ķeksītis 3. naktstauriņš, palaistuve 4. novec bitīte
lähedal a adv tuvu, tuvumā, netālu saared on üksteisele väga lähedal salas ir ļoti tuvu cita citai; kusagil lähedal nutab laps kaut kur netālu raud bērns; kevad on juba lähedal pavasaris ir jau tuvu
mh[h] intj 1. a, ko no mis te arvate, mh? nu, kā jums šķiet, ko? 2. ak mhh, mitte ei leia, kuhu võtme panin! ak, nekādi nevaru atrast, kur noliku atslēgu!
mis pr {mille, mida, mida} 1. (par nedzīvām lietām) kas vaata, mis mul on! skaties, kas man ir!; millega me sõidame? ar ko mēs braucam?; mis lahti? kas notiek?; mis uudist? kas jauns?; mis meil täna lõunasöögiks on? kas mums šodien būs pusdienās?; sa oled laps mis laps tu esi bērns, kas bērns 2. kurš, kāds mis kohustused teil on? kādi ir jūsu pienākumi?; mis keeli te oskate? kādas valodas jūs protat?; oi, mis üllatus! ak, kāds pārsteigums!; palun ütle, mis päev täna on lūdzu, pasaki, kāda šodien diena; mis kiiret mul ikka on! kur tad man jāsteidzas! 3. ko, kāpēc, kādēļ mis sa nutad? ko tu raudi? 4. cik mis kell on? cik ir pulkstenis?; mis maksab? cik maksā?; mis kell rong saabub? cikos pienāk vilciens? 5. ko, vai ne igav, mis? garlaicīgi, vai ne? mis seal ikka kas tur vairs
miski pr {millegi ~ miski, midagi ~ miskit, miskeid} 1. kaut kas miski teeb talle muret kaut kas sagādā viņam raizes 2. (noliegumā) nekas selle haiguse vastu ei aita miski pret šo slimību nekas nelīdz; ta ei paistnud millegagi silma viņš ne ar ko neizcēlās 3. sar kaut kāds anna miski kauss, kuhu suppi panna iedod kādu bļodu, kur ieliet zupu 4. sar (noliegumā) nekāds teda ei peata miski vägi nekāds spēks viņu neapturēs 5. sar apmēram, kaut kur ta võib midagi sada kilo kaaluda viņš var svērt apmēram simt kilogramu
mujal adv citur mujal oli kõik vaikne citur viss bija kluss; poisi mõtted olid kusagil mujal puiša domas bija kaut kur citur
mujalt adv citur, no citurienes kust mujalt sa nii ilusaid seeni leiad kur citur tu atradīsi tik skaistas sēnes; mujalt polnud abi loota uz palīdzību no citurienes nevarēja cerēt
nii|sugune pr šāds, tāds midagi niisugust ei juhtunud nekas tāds nenotika; meil pole niisuguseid ruume, kus külalisi vastu võtta mums nav tādu telpu, kur uzņemt viesus
nurgake[ne] s {nurgakese, nurgakest, nurgakesi} stūrītis, kaktiņš tal on oma nurgake, kus saab õppida viņam ir savs kaktiņš, kur mācīties
paa a s {paa, paad, paasid} (bērnam) ai näita, kust sa paad said parādi, kur tev ir ai
pagema v bēgt, slēpties ta pages mobilisatsiooni eest metsa no mobilizācijas viņš aizbēga mežā; külma eest polnud neil kuhugi pageda viņiem nebija, kur noslēpties no aukstuma
`peit s {peidu, `peitu, `peite} 1. slēpta vieta päike läks pilvede peitu saule paslēpās aiz mākoņiem; lapsed pugesid kuhugi peitu bērni kaut kur noslēpās; põõsa peidus õitses üksik lill paslēpta krūmā ziedēja vientuļa puķe 2. patvērums põgenikud pagesid metsa peitu bēgļi iebēga patvērumā mežā
pesu|ruum s mazgāšanās telpa, mazgājamā telpa köögi kõrval on väike pesuruum, kus saab käsi ja nägu pesta blakus virtuvei ir maza mazgāšanās telpa, kur var nomazgāt rokas un seju
pigistama v 1. spiest ta pigistas teretusel mu kätt apsveicinoties viņš paspieda manu roku; pigistasin marjad läbi sõela izspiedu ogas caur sietu; meelekohtades pigistab deniņos spiež; vasak king pigistab kreisā kurpe spiež; kõige rohkem pigistati väikeettevõtjaid visvairāk žņaudza mazos uzņēmējus 2. taupīt, atlicināt ema pigistas, kust sai māte taupīja, kur varēja; ehk pigistad minu jaoks mõne minuti? atlicināsi man dažas minūtes?
pool e pop 1. pie ööbisin sugulaste pool nakšņoju pie radiem 2. pusē toa aknad on maantee pool istabas logi ir šosejas pusē; ta elab praegu kuskil Pärnu pool viņš pašlaik dzīvo kaut kur Pērnavas pusē; aknast vasakul pool pa kreisi no loga; õigus on sinu pool taisnība ir tavā pusē; igal pool visur; mitmel pool daudzviet
põhi b s {põhja, `põhja, `põhju} 1. dibens, pamatne merepõhi jūras dibens kaevu põhi akas dibens; ämbril on põhi püsti spainim dibens gaisā; valge põhjaga müts cepure ar baltu pamatni; põhja laskma nogremdēt; puder kõrbes põhja putra piedega; ta jõi ennast põhja viņš nodzērās 2. pamats tundsin põhja jalge all jutu pamatu zem kājām; tal on inglise keeles hea põhi all viņam ir ielikti labi angļu valodas pamati; tema jutul pole põhja viņa teiktajam nav pamata; põhjani aus inimene caur un cauri godīgs cilvēks; seaduse põhjal uz likuma pamata 3. dziļumi, dzīle, nostūris ta elab kusagil Siberi põhjas viņš dzīvo kaut kur dziļi Sibīrijā; olin sellest põhjani haavunud biju apvainojies par to līdz sirds dziļumiem 4. mat pamats püramiidi põhi piramīdas pamats kindel põhi jalge all drošs pamats zem kājām; põhja kõrbema izgāzties; põhja käima iet dibenā
saagima v {saagida, saen} 1. zāģēt puud saagima zāģēt koku; palgid saeti laudadeks baļķus sazāģēja dēļos 2. čīgāt kuskil lähedal saeb rohutirts kaut kur tuvumā čīgā sienāzis; ta saeb iga päev viiulit viņš katru dienu čīgā vijoli
saati a adv jo vairāk, vēl jo vairāk, kur nu vēl siin on valgeski ohtlik liikuda, saati veel pimedas te pat gaismā ir bīstami staigāt, kur nu vēl tumsā
sealt|samast adv turpat, no tās pašas vietas ta leidis võtme sealtsamast, kuhu oli selle ennemalt pistnud viņš atrada atslēgu turpat, kur bija to iebāzis
`see pr {selle, seda, `neid} šis, tas see on minu poeg šis ir mans dēls; see kleit näeb kena välja šī kleita izskatās glīti; sel aastal togad; kaltsium ja selle ühendid kalcijs un tā savienojumi; tean temast seda ja teist šo to zinu par viņu kus sa sellega kur nu; kedagi kus see ja teine saatma sūtīt kādu pie visiem velniem
`seiklema v {seigelda, `seiklen} meklēt dēkas, klīst kus sa terve päeva seiklesid? kur tu visu dienu klīdi?; seiklev elu dēkaina dzīve
siia|samasse adv (virziens) tepat, te nõel kukkus kuhugi siiasamasse adata nokrita kaut kur tepat
siia|samma adv (virziens) šeit pat, tepat viskan kuskile siiasamma pikali nometīšos kaut kur šeit pat garšļaukus
soristama v 1. (ar strūklu) liet ta soristas vett potti viņš lēja ūdeni katlā; küll soristab sadada nu gan līst 2. čurāt linnas ei tohi lapski soristada, kuhu juhtub pilsētā pat bērns nedrīkst čurāt, kur pagadās 3. (runājot) bērt, skaitīt ta soristas peast tulbisorte viņš skaitīja no galvas tulpju šķirnes
säärane pr {säärase, säärast, sääraseid} šitāds, tāds kuhu sa säärase kompsuga lähed? kur tu ar šitādu paunu iesi?
taevas s {`taeva, taevast, `taevaid} 1. debess tähistaevas zvaigžņota debess; taevakaart debesu karte; taevakeha debess ķermenis; taevasina debess zilgme; taevavõlv debess velve päike on juba kõrgel taevas saule jau ir augstu debesīs; taevas selgib debess skaidrojas; sõnum tuli kui välk selgest taevast ziņa nāca kā zibens no skaidrām debesīm; hinnad on taevasse tõusnud cenas sakāpušas debesīs 2. (reliģijā) debesis, dievs see on taeva tahtmine tā ir debesu griba; taeva saama tikt debesīs; taeva pärast, ära tee seda! dieva dēļ, nedari to!; taevas olgu tänatud! paldies dievam!; taevas teab, kus ta nüüd on dievs vien zina, kur viņš tagad ir lageda taeva all zem klajas debess; nagu taevast kukkunud kā no debesīm nokritis; seitsmes taevas septītās debesis; taevani kiitma celt vai debesīs; vastu taevast lendama aizlidot pie visiem velniem
tahes adv jeb-, vienalga kes tahes jebkurš, vienalga kurš; kus tahes jebkur, vienalga kur; ostan selle maali mis tahes hinna eest pērku šo gleznu par jebkādu cenu
`teadma v {`teada, tean} zināt ma tean, et ma midagi ei tea es zinu, ka es neko nezinu; lapsed teavad luuletust peast bērni zina dzejoli no galvas; oleks ma seda teadnud! būtu es to zinājis!; ta on tea kuhu kadunud viņš ir nez kur pazudis; otsus anti õhtul teada lēmumu paziņoja vakarā; see jääb meie kahe teada tas paliks starp mums diviem
ette tulema 1. nākt priekšā tule ette, sina tunned teed! nāc priekšā, tu zini ceļu! 2. (priekšā) pienākt, piebraukt rong tuli ette vilciens piebrauca 3. gadīties, notikt mõnikord tuleb ette tülisid reizēm gadās strīdi; olen tahtnud sulle külla tulla, aga ikka on midagi ette tulnud esmu gribējis atnākt pie tevis ciemos, bet arvien kaut kas ir atgadījies 4. nākt prātā, nākt atmiņā tal ei tule ealeski ette meid kahtlustada viņam nenāks ne prātā turēt mūs aizdomās; mulle ei tule ette, kus ma olen teda näinud es nevaru atcerēties, kur es esmu viņu redzējis 5. šķist, likties kogu see lugu tuleb mulle tuttav ette viss šis stāsts man šķiet pazīstams 6. tikt izskatītam asi tuli kohtus ette lietu izskatīja tiesā
tõendus s {tõenduse, tõendust, tõendusi} 1. apliecināšana, pierādīšana ta võttis oma sõnade tõenduseks mapist dokumendid välja lai apliecinātu savus vārdus, viņš izņēma no mapes dokumentus 2. apliecinājums, pierādījums kes teid usub, kus on teie tõendused? kas jums ticēs, kur ir jūsu pierādījumi?; tõendused kuriteo kohta nozieguma pierādījumi
välja tõmbama 1. izvilkt, izraut ta tõmbas õnge veest välja viņš izvilka makšķeri no ūdens; hammast välja tõmbama izraut zobu 2. atvilkt, izvest sõjavägi tõmmati kogu vallutatud alalt välja karaspēku atvilka no visas iekarotās teritorijas 3. sar izraut, sadabūt kust tema küll need asjad kõik välja tõmbab? kur gan viņš rauj visas tās lietas?
töllerdama v 1. gāzelēties, maisīties, blandīties ta töllerdab ei tea kus viņš blandās nez kur 2. karāties, kūļāties koera saba hakkas rõõmsalt töllerdama suņa aste sāka priecīgi kūļāties
maha vaatama 1. skatīties uz zemi, skatīties uz leju, nolaist acis tüdruk punastas ja vaatas maha meitene nosarka un nolaida acis 2. sar noskatīt, piesavināties idee on kusagilt maha vaadatud ideja ir kaut kur noskatīta
vahe|peal a adv 1. tikmēr, pa to laiku ma ei ole sind kaks aastat näinud, küll sa oled vahepeal muutunud es neesmu tevi divus gadus redzējis, tu gan esi pa šo laiku mainījies 2. pa vidu tõde on kuskil vahepeal patiesība ir kaut kur pa vidu
`vahtima v {`vahtida, vahin} 1. skatīties, blenzt lapsed vahtisid võõrast ammuli sui bērni skatījās uz svešinieku pavērtām mutēm; ta mõtted olid kusagil mujal, silmad vahtisid tühjusse viņa domas bija kaut kur citur, acis blenza tukšumā; vahi, kui töökas mees paskat, cik strādīgs vīrs 2. glūnēt ta vahtis vastast altkulmu viņš glūnēja uz pretinieku caur pieri 3. sar slaistīties kusagil tööl ta ei käi, vahib niisama kodus viņš nekur nestrādā, tāpat vien slaistās mājās
vigisema v činkstēt, čīkstēt, pīkstēt imik vigiseb hällis zīdainis šūpulī čīkst; mis sa kogu aeg vigised ko tu visu laiku čīksti; kusagil vigises kaevuvinn kaut kur čīkstēja akas vinda
vist b adv laikam, droši vien ta on vist arst viņš laikam ir ārsts; vist kuskil on torm droši vien kaut kur ir vētra
välja võtma 1. izņemt ta võtab kirja sahtlist välja viņš izņem vēstuli no atvilktnes; soolaga saab plekke välja võtta ar sāli var iztīrīt traipus; ta võttis koolist dokumendid välja viņš izņēma dokumentus no skolas 2. sar ņemt, sadabūt tema võtab selle raamatu kindlasti kuskilt välja viņš to grāmatu noteikti kaut kur sadabūs 3. sar paņemt, uzķert laulja võttis kõrge noodi puhtalt välja dziedātājs augsto noti paņēma tīri 4. uztvert, apjēgt vana pea ei võta seda enam välja vecā galva to vairs neapjēdz
vähegi adv 1. kaut cik, kaut drusku ta hüpleb, et vähegi sooja saada viņš lēkā, lai kaut cik sasildītos 2. vien ta hoiab kokku kus vähegi võimalik viņš taupa, kur vien iespējams
üks c pr {ühe, `üht(e), `üksi} 1. viens üks meist viens no mums; ta on üks andekamaid õpilasi klassis viņš ir viens no talantīgākajiem skolēniem klasē; üks on selge viens ir skaidrs; mõlemad raamatud on ühe hinnaga abas grāmatas ir par vienu cenu; üks ning sama summa viena un tā pati summa; ühel või teisel põhjusel viena vai otra iemesla dēļ; sa oled ka üks naljatilk! tu nu gan esi viens joks! 2. kāds elas kord üks kuningas reiz dzīvoja kāds karalis; ühel heal päeval kādā skaistā dienā; üks on mu magustoidu ära söönud kāds ir apēdis manu saldo ēdienu; kusagil meres on üks saar kaut kur jūrā ir kāda sala 3. šis, tas olen sellest üht ja teist kuulnud par to esmu šo un to dzirdējis

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur