[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

alus a s {aluse, alust, aluseid} 1. pamats ∙ artikli teoreetiline alus raksta teorētiskais pamats; filmi aluseks on ajalooromaan filmas pamatā ir vēsturisks romāns; lepingu alusel uz līguma pamata 2. pamatne ∙ puust alus koka pamatne; keraamilised lillepottide alused keramikas paliktņi puķupodiem 3. mazizmēra kuģis, peldlīdzeklis ◦ patrullalus patruļkuģis ∙ alus ei kuulanud enam rooli kuģis vairs neklausīja stūrei 4. ķīm sārms, bāze 5. val teikuma priekšmets

bal`last s {ballasti, bal`lasti, bal`laste} balasts ◦ liivballast smilšu balasts ∙ ballastiga laev kuģis ar balastu; liigne rasvkude on organismile asjatuks ballastiks lieki taukaudi ir organismam nevajadzīgs balasts

eemalduma v 1. attālināties, distancēties ∙ laev eemaldub sadamast kuģis attālinās no ostas; ma eemaldun sellest probleemist es distancējos no šīs problēmas 2. notīrīties, atdalīties ∙ koos kreemiga eemaldub nahalt ka sinna kogunenud mustus kopā ar krēmu no ādas notīrās arī tur sakrājušies netīrumi

ema|laev s tehn mātes kuģis

hõljuk s {hõljuki, hõljukit, hõljukeid} transportlīdzeklis uz gaisa spilvena ◦ hõljuklaev kuģis uz gaisa spilvena

istuma v 1. sēdēt ∙ istusime lõkke ääres sēdējām pie ugunskura; laev istus madalikul kuģis sēdēja uz sēkļa; ta ei saanud tööd ja istus kodus viņš nedabūja darbu un sēdēja mājās; vangis istuma sēdēt cietumā 2. sēsties ∙ istusin esimesse ritta apsēdos pirmajā rindā 3. sar derēt, piestāvēt ∙ see töö ei istu talle šis darbs viņam neder; kleit istus nagu valatud kleita derēja kā uzlieta; habe sulle ei istu bārda tev nepiestāv 4. sar veikties, sekmēties ∙ töö ei istu täna darbs šodien neveicas 5. sar patikt, garšot ∙ mulle see jook ei istu man šis dzēriens negaršo

`joom b s {joome, `joome, `joomi} 1. svītra, strēle, josla ∙ udu valged joomed baltas miglas strēles 2. sēklis ∙ laev on joomele kinni jäänud kuģis ir uzsēdies uz sēkļa 3. straume ∙ paat jõudis joomele laiva iepeldēja straumē

jää s {jää, jääd, jäid} ledus ◦ jääkristall ledus kristāls; jääkuubik ledus kubiņš; jääballett ledus balets; tehisjää mākslīgais ledus; toidujää pārtikas ledus ∙ vesi külmub jääks ūdens sasalst ledū; meri kattus jääga jūra pārklājās ar ledu; laev jäi jäässe kinni kuģis iestrēga ledū

jää|supp s ledus putra ∙ laev liikus jääsupis aeglaselt edasi kuģis ledus putrā lēni kustējās uz priekšu

kala|laev s zvejas kuģis

kari a s {kari, kari, karisid} 1. rifs, zemūdens klints ∙ karide ümber märatses meri ap rifiem trakoja jūra; veealused karid zemūdens klintis 2. akmeņains sēklis ∙ laev jooksis karile kuģis uzskrēja sēklī; lavastaja on osanud karisid vältida režisors ir pratis izvairīties no zemūdens akmeņiem

kauba|laev s preču kuģis, tirdzniecības kuģis

kaugenev p {kaugeneva, kaugenevat, kaugenevaid} tāds, kas attālinās ∙ silmapiiril paistis kaugenev laev pie apvāršņa bija redzams kuģis, kas attālinās

kiir|laev s ātrgaitas kuģis

`klaar b adj {klaari, `klaari, `klaare} 1. skaidrs, dzidrs 2. sakārtots, sagatavots ∙ paberid olid klaarid papīri bija sakārtoti; laev oli klaar mereleminekuks kuģis bija sagatavots iziešanai jūrā; otsad klaariks! atdot galus!

`koormama v {koormata, `koorman} 1. noslogot ∙ olen tööga väga koormatud esmu ļoti noslogots darbā; õhtusöök ei tohi liigselt koormata seedeelundeid vakariņas nedrīkst pārāk noslogot gremošanas orgānus; elektriliinid on õhtuti väga koormatud elektrolīnijas vakaros ir ļoti noslogotas 2. piekraut ∙ raskelt koormatud laev smagi piekrauts kuģis

üles korjama 1. (augšā) pacelt ∙ korjasin üles põrandale kukkunud tikud pacēlu zemē nokritušos sērkociņus 2. uzņemt, savākt ∙ merehädalised korjas üles mööduv kalalaev jūras negadījumā cietušos uzņēma garāmbraucošs zvejas kuģis; sanitarid korjasid ta üles lahinguväljalt sanitāri savāca viņu kaujas laukā

kosmos s {kosmose, kosmost, kosmosi} kosmoss ◦ kosmoselaev kosmosa kuģis; kosmose­uurimine kosmosa pētniecība ∙ rakett sööstis kosmosesse raķete traucās kosmosā

kosmose|süstik s atspoļkuģis, daudzkārt izmantojams kosmosa kuģis

`kreen s {kreeni, `kreeni, `kreene} sānsvere ∙ laev oli kergelt kreenis kuģis bija vieglā sānsverē

kru`iis s {kruiisi, kru`iisi, kru`iise} kruīzs ◦ kruiisilaev kruīza kuģis

kõrvale a adv 1. (virziens) malā, no- ∙ ta astus paar sammu kõrvale viņš pakāpās pāris soļus malā; kardinat kõrvale tõmbama pavilkt aizkaru malā; tule natuke kõrvale panāc nedaudz malā; ta pani raamatu kõrvale viņš nolika grāmatu malā; müüja pani tuttavate jaoks kaupa kõrvale pārdevēja atlika malā preci paziņām; laps pööras pilgu kõrvale bērns novērsa skatienu; laev kaldus kursist kõrvale kuģis novirzījās no kursa; püüan teiste tähelepanu kõrvale juhtida cenšos novērst citu uzmanību 2. (virziens) pie, klāt pie ∙ seapraele anti kõrvale pohlasalatit pie cūkas cepeša pasniedza brūkleņu salātus; ema tõi lauale kartulisupi ja sinna kõrvale karaskit māte lika galdā kartupeļu zupu un tai klāt deva karašu

käes b pop 1. rokās, pie ∙ võim on rahva käes vara ir tautas rokās; kõik trumbid on vastase käes visi trumpji ir pretinieka rokās; sinu käes on see lihtne ülesanne tavās rokās tas ir viegls uzdevums; käsikiri on toimetaja käes manuskripts ir pie redaktora 2. rokās, iekšā ∙ päikese käes saulē; laev on tormi käes kuģis ir vētrā; liha riknes kuuma käes karstumā gaļa sabojājās; poiss oigab valu käes puisis vaid sāpēs; ta piinleb kahtluste käes viņš mokās šaubās

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

kätte b pop 1. (virziens) rokās ∙ poeg võttis talu enda kätte dēls pārņēma sētu savās rokās; linn langes vaenlase kätte pilsēta krita ienaidnieka rokās; maa läks riigi kätte zeme aizgāja valstij; ülekaal läks vastaste kätte pārsvars pārgāja pretiniekiem; kurjategija anti kohtu kätte noziedznieku nodeva tiesai 2. rokās, iekšā ∙ laev sattus tormi kätte kuģis nonāca vētrā; läksin välja värske õhu kätte izgāju ārā svaigā gaisā 3. no, dēļ ∙ katku kätte suri palju inimesi no mēra mira daudz cilvēku; vili kõrbes päikese kätte labība sadega saulē 4. (par secību) pie ∙ vastamise järg jõudis minu kätte kārta mana kārta atbildēt

käänak s {käänaku, käänakut, käänakuid} 1. pagrieziens ∙ järsk käänak straujš pagrieziens; laev tegi käänaku paremale kuģis pagriezās pa labi 2. līkums ∙ maantee käänak šosejas līkums; jõe käänak upes līkums

`külg s {külje, `külge, `külgi} 1. sāns ∙ ta surus käe vastu külge viņš piespieda roku pie sāna; külje sees pistab sānā dur; külg külje kõrval sānu pie sāna; laev kaldub vasakule küljele kuģis sasveras uz kreiso sānu; maasika üks külg oli juba punane viens zemenes sāns jau bija sarkans 2. puse ∙ kivi päikesepoolsel küljel ei kasva sammalt akmens saules pusē sūnas neaug; medali teine külg on sile medaļas otra puse ir gluda; sisuline külg saturiskā puse; küsimust arutati igast küljest jautājums tika apspriests no visām pusēm; Eesti on kolmest küljest ümbritsetud veega Igauniju no trijām pusēm ietver ūdens 3. lappuse ∙ ajaleht pühendas sündmusele terve külje laikraksts veltīja notikumam veselu lappusi ∆ külje all tiešā tuvumā

küljeli adv sāniski, uz sāniem ∙ laev kaldus küljeli kuģis sasvērās sāniski; haige lamab küljeli slimnieks guļ uz sāniem

külmuma v 1. sasalt ∙ vesi külmub jääks ūdens sasalst ledū; maa on veel külmumata zeme vēl nav sasalusi 2. nosalt ∙ kalurid tulid merelt tagasi, külmunud ja kanged zvejnieki atgriezās no jūras nosaluši un stīvi; sel talvel külmus suurem osa viljapuudest šoziem nosala lielākā daļa augļu koku 3. aizsalt ∙ meri külmus tänavu varakult jūra šogad aizsala agri 4. iesalt ∙ laev külmus jäässe kuģis iesala ledū

`laev s {laeva, `laeva, `laevu} kuģis ◦ kalalaev zvejas kuģis; kosmoselaev kosmosa kuģis; laevahukk kuģa katastrofa; laevaraamat kuģa žurnāls ∙ laev tuleb sadamasse kuģis ienāk ostā; laev läks põhja kuģis nogrima ∆ valge laev baltais kuģis

`last s {lasti, `lasti, `laste} krava ◦ vedellast šķidrā krava ∙ laev on lastis kuģis ir piekrauts

`lastima v {`lastida, lastin} kraut ∙ kraanaga lastima kraut ar celtni; kalaga lastitud laev ar zivīm piekrauts kuģis

lõbusõidu|laev s izpriecu kuģis

madal a s {madala, madalat, madalaid} sēklis, sēre ∙ laev sõitis madalale kuģis uzskrēja uz sēkļa

mada`lik s {madaliku, mada`likku, mada`likke} 1. zemiene ∙ rannaäärne madalik piekrastes zemiene; suurem osa Eestist on madalik lielākā daļa Igaunijas ir zemiene 2. sēklis, sēre ∙ laev istub madalikul kuģis ir uz sēkļa

mees`kond s {meeskonna, mees`konda, mees`kondi} komanda ◦ korvpallimeeskond basketbola komanda; meeskonnaliige komandas loceklis; meeskonnatöö komandas darbs; meistermeeskond meistarkomanda ∙ laev läks põhja, kuid meeskond pääses kuģis nogrima, taču komanda izglābās; uus direktor loob oma meeskonna jaunais direktors veido savu komandu; võistlustest võttis osa 12 meeskonda sacīkstēs piedalījās 12 komandas

mehitama v (par komandu, apkalpi) komplektēt, ekipēt ∙ laev on teekonnaks mehitatud kuģis ir nokomplektēts reisam; mehitamata lennuk bezpilota lidmašīna

miini|laev s mīnu kuģis

`muutma v {`muuta, muudan} 1. mainīt, pārveidot ∙ oma seisukohta muutma mainīt savu viedokli; laev muutis suunda kuģis mainīja kursu 2. val locīt

`nord s {nordi, `nordi, `norde} (kuģniecībā) ziemeļi ∙ laev võttis suuna nordi kuģis uzņēma kursu uz ziemeļiem; tuul pöördus nordi vējš iegriezās ziemeļos

ookean s {ookeani, ookeani, ookeane} okeāns ◦ ookeanilaev okeāna kuģis; ookeanisaar okeāna sala ∙ Vaikne ookean Klusais okeāns

`ots s {otsa, `otsa, `otsi} 1. gals ◦ keeleots mēles galiņš; ninaots degungals; näpuots pirkstgals ∙ mõõga ots zobena gals; peremehe koht on laua otsas saimnieka vieta ir galda galā 2. gals, beigas ∙ järjekorra ots rindas gals; nüüd on ootamisel ots tagad gaidīšanai gals; ta sõlmis lõnga katkenud otsad kokku viņa sasēja satrūkušos dzijas galus 3. mala ∙ otsast otsani täis kirjutatud paber no malas līdz malai aprakstīts papīrs; temaga läheksin kas või maailma otsa ar viņu es ietu kaut līdz pasaules malai 4. gals, nāve, mūža nogale ∙ ta tahtis endale otsa peale teha viņš gribēja darīt sev galu; tema ots oli hirmus viņa gals bija briesmīgs 5. sākums, gals ∙ otsast lõpuni no sākuma līdz beigām; kes teeb otsa lahti? kurš sāk?; otsast peale hakkama sākt no gala 6. brauciens, ceļa gabals ∙ laev jõudis pikalt otsalt tagasi kuģis atgriezās no tāla reisa; poodi on kaugevõitu käia: 5 kilomeetrit ots uz veikalu jāiet patālu: 5 kilometri uz vienu galu 7. piere ∙ kõrge ots augsta piere; hirmuhigi tuli otsale uz pieres izspiedās baiļu sviedri 8. (jūrniecībā) gals ∙ laev andis otsad kuģis atdeva galus 9. sar darbs, vieta ∙ ta tahtis linna mõne peenema otsa peale viņš gribēja pilsētā tikt kādā smalkākā darbā; ta käib sadamas juhuslikke otsi tegemas viņš piestrādā ostā; musti otsi tegema piehalturēt ∆ ei otsa ega äärt ne gala, ne malas; kahe otsaga ar diviem galiem; ots on lahti gals vaļā; otsa otsaga kokku saama savilkt galus kopā

`paiskama v {paisata, `paiskan} (plaši) mest, sviest ∙ paiskan asjad kapist põrandale izmetu lietas no skapja uz grīdas; karile paisatud laev uz sēkļa uzsviests kuģis; vihma paiskas näkku lietus sitās sejā; geisrid paiskavad vett ja auru kümnete meetrite kõrgusele geizeri izmet ūdeni un tvaikus desmitiem metru augstumā; elu paiskas teda üha uutesse seiklustesse dzīve iesvieda viņu aizvien jaunos piedzīvojumos; toodang paisati turule produkciju izlaida tirgū; ta paiskas süüdistusi viņš bēra apvainojumus

parv|laev s (kuģis) prāmis

puri s {purje, `purje, `purjesid} bura ∙ purjesid heiskama uzvilkt buras; laev on purjes kuģis ir burās

`põikama v {põigata, `põikan} 1. nogriezties, pagriezties ∙ põikasime teelt kõrvale nogriezāmies no ceļa; poiss põikas esimesse risttänavasse zēns nogriezās pirmajā šķērsielā; tee põikab läände ceļš pagriežas uz rietumiem 2. novirzīties ∙ laev põikas kursist tublisti kõrvale kuģis pamatīgi novirzījās no kursa; tahtmatult põikab mu pilk kõrvale negribot mans skatiens noslīd malā 3. izvairīties ∙ mees põikas vastusest kõrvale vīrs izvairījās no atbildes 4. iegriezties ∙ teel tuleb poodi põigata pa ceļam jāiegriežas veikalā

põkkuma v savienoties, sastiķēties ∙ kosmose­laevad põkkuvad kosmosa kuģis sastiķējas

`põrkama v {põrgata, `põrkan} 1. atsisties, atdurties, uzdurties ∙ pimedas ruumis põrkasin vastu lauda tumšā telpā atsitos pret galdu; uksed põrkavad lahti durvis atsitas vaļā; lennuki rattad põrkasid sujuvalt vastu betoonrada lidmašīnas riteņi līgani atdūrās pret betona skrejceļu; laev põrkas vastu jäämäge kuģis atdūrās pret leduskalnu; ajalehti sirvides põrkasin huvitavatele sündmustele šķirstot laikrakstus, uzdūros interesantiem notikumiem 2. traukties, skriet ∙ jänes põrkas üle tee võssa zaķis aiztraucās pāri ceļam krūmos; põgenik põrkas maja varju bēglis ieskrēja mājas ēnā 3. sar ieskriet ∙ põrkan õhtul sisse, siis räägime pikemalt ieskriešu vakarā, tad parunāsim vairāk 4. sar sākt šaubīties, svārstīties ∙ võid tulla, kui põrkama ei löö vari nākt, ja nesāksi šaubīties

pääste s {`pääste, päästet, `päästeid} glābšana ◦ päästeaktsioon glābšanas akcija; päästejaam glābšanas stacija; päästekeskus glābšanas centrs; päästelaev glābšanas kuģis; pääste­operatsioon glābšanas operācija; päästepaat glābšanas laiva; päästerõngas glābšanas riņķis; päästeteenistus glābšanas dienests; päästetöö glābšanas darbs; päästevarustus glābšanas aprīkojums; päästevest glābšanas veste; päästevöö glābšanas josta

rahu b s {rahu, rahu, rahusid} rifs, zemūdens klints, rāva ◦ korallrahu koraļļu rifs; vallrahu barjerrifs ∙ laev jooksis rahule kuģis uzskrēja uz rifa

ranna|valve s 1. krasta apsardze ◦ rannavalvelaev krasta apsardzes kuģis 2. krasta apsardzība

rannik s {ranniku, rannikut, rannikuid} piekraste, krasts ◦ läänerannik rietumu piekraste ∙ Põhja-Eesti rannik Ziemeļigaunijas piekraste; laev lähenes rannikule kuģis tuvojās krastam

`reid b s {reidi, `reidi, `reide} (jūrniecībā) reids ∙ laev seisab Tallinna reidil kuģis stāv Tallinas reidā

`reis b s {reisi, `reisi, `reise} 1. ceļojums, brauciens ◦ pulmareis kāzu ceļojums; reisiapteek ceļojuma aptieciņa; reisidokument ceļojuma dokuments; reisikindlustus ceļojuma apdrošināšana; reisikonsultant ceļojuma konsultants; reisikulu ceļojuma izdevumi; reisimuljed ceļojuma iespaidi; reisisiht ceļojuma mērķis; õppereis mācību brauciens; ümbermaailmareis ceļojums apkārt pasaulei ∙ reisile asuma doties ceļojumā; ta sõitis reisile Ameerikasse viņš aizbrauca ceļojumā uz Ameriku; head reisi! laimīgu ceļu! 2. reiss ∙ ta ostis pileti õhtusele reisile viņš nopirka biļeti uz vakara reisu; laev läks oma viimasele reisile kuģis devās savā pēdējā reisā

reisi- pasažieru- ◦ reisilaev pasažieru kuģis; reisilennuk pasažieru lidmašīna; reisiliiklus pasažieru satiksme; reisirong pasažieru vilciens; reisisadam pasažieru osta

relvastama v bruņot ∙ relvastatud kokkupõrge bruņota sadursme; laev oli hästi relvastatud kuģis bija labi bruņots; hambuni relvastatud apbruņots līdz zobiem

`rind s {rinna, `rinda, `rindu} 1. krūtis ∙ rinna ümbermõõt krūšu apkārtmērs; tal on valu rinnas viņam ir sāpes krūtīs; sukelduja tõmbas rinna õhku täis nirējs pievilka krūtis ar gaisu; ta võttis südame rindu viņš saņēma dūšu 2. krūts ∙ last rinnaga söötma barot bērnu ar krūti; last rinnast võõrutama atradināt bērnu no krūts 3. krūteža, krūšu daļa ∙ pluusi rind oli plekke täis blūzes krūteža bija vienos traipos 4. rinda, josla, fronte ∙ hakkasime ühes rinnas minema sākām iet vienā frontē 5. (kuģniecībā) priekšgals ∙ laev lõikab rinnaga laineid kuģis ar priekšgalu šķeļ viļņus 6. nogāze, nokalne ◦ mäerind kalna nogāze ∆ rinda ette ajama izriezt krūtis

röögatu adj {röögatu, röögatut, röögatuid} milzīgs, mežonīgs ∙ röögatu laev milzīgs kuģis; auto maksab röögatut raha automobilis maksā milzīgu naudu; karul on röögatu jõud lācim ir mežonīgs spēks

sadam s {sadama, sadamat, sadamaid} osta, piestātne ◦ ekspordisadam eksportosta; kalasadam zvejas osta; rahusadam miera osta; sadamakai ostas piestātne; sadamakapten ostas kapteinis; sadamaladu ostas noliktava; sadamalinn ostas pilsēta ∙ jäävaba sadam neaizsalstoša osta; laev sõitis sadamasse kuģis iebrauca ostā

seest a adv 1. no iekšienes, no iekšpuses, no vidus ∙ seest kostis koera haukumist no iekšienes skanēja suņa rejas; laeva peab värvima nii seest kui väljast kuģis jākrāso gan no iekšpuses, gan ārpuses; leib on seest tooreks jäänud maize palikusi vidū jēla 2. sar iekšā, no iekšas ∙ seest valutab iekšā sāp; sa sööd mu närvid seest tu man nervus sabendēsi; palavus võtab hinge seest no karstuma garu var izlaist

siht|koht s galamērķis ∙ laev jõudis sihtkohta kuģis nonāca galamērķī

siht|punkt s galapunkts, mērķis ∙ laev jõudis sihtpunkti kuģis nonāca galapunktā

silduma v pietauvoties, piestāt ∙ laev sildub sadamas kuģis piestāj ostā

sõidu|tee s 1. brauktuve ∙ sillutatud sõidutee bruģēta brauktuve 2. kuģu ceļš, fārvaters ∙ laev kaldus sõiduteelt kõrvale kuģis novirzījās no fārvatera

sõja|põgenik s kara bēglis ∙ sõjapõgenike laev bēgļu kuģis; kui lahingud lõppesid, pöördus suurem osa sõjapõgenikke koju tagasi kad kaujas beidzās, lielākā daļa bēgļu atgriezās mājās

sõude- airu- ◦ sõudelaev airu kuģis; sõudepaat airu laiva

`tankima v {`tankida, tangin} 1. uzpildīt ∙ lennuk on tangitud lidmašīna ir uzpildīta; laev tankis magedat vett kuģis uzpildīja saldūdeni 2. uzpildīties ∙ autojuht sõitis tankima šoferis aizbrauca uzpildīties

tee`kond s {teekonna, tee`konda, tee`kondi} (posms) ceļš, brauciens, gājums ◦ pidurdusteekond bremzēšanas ceļš ∙ laev jätkas oma teekonda kuģis turpināja savu ceļu; teekonna esimene päev brauciena pirmā diena; inimese maine teekond cilvēka šīszemes gaitas

tasa teenima atpelnīt, atmaksāt ∙ nüüd on siis avanss lõpuks tasa teenitud tagad nu beidzot avanss ir atpelnīts; investeeringuid tasa teenima atpelnīt ieguldījumus; laev teenib end kolme aastaga tasa kuģis atmaksāsies trīs gados

lahti tegema 1. atvērt ∙ tehke vihikud lahti! atveriet burtnīcas! 2. ieslēgt ∙ tee televiisor lahti ieslēdz televizoru 3. atlaist, atraisīt ∙ laev tegi otsad lahti kuģis atlaida pietauvošanās troses un izgāja jūrā 4. sar (no darba, amata) atlaist, atbrīvot ∙ ta tehti ametist lahti viņu atlaida no amata

tiibur|laev s kuģis ar zemūdens spārniem

`trips s {tripsu, `tripsu, `tripse} punktiņš ∙ laev paistis kauguses veel vaid pisikese tripsuna kuģis tālumā vidēja tikai kā mazs punktiņš; tripsudega kindamuster cimdu raksts ar punktiņiem

sisse tulema 1. nākt iekšā, ienākt ∙ ta tuli uksest sisse viņš ienāca pa durvīm; sadamasse tuli sisse suur laev ostā ienāca liels kuģis 2. ienākt, rasties ∙ inimestele tuli jälle eluvaim sisse cilvēki atkal atdzīvojās 3. sar (par naudu) ienākt, tikt ieņemtam ∙ raha kulus rohkem, kui sisse tuli nauda izgāja vairāk, nekā ienāca

tähe|laev s zvaigžņu kuģis

uhkus s {uhkuse, uhkust, uhkusi} 1. lepnība ∙ ta ei suuda oma uhkust varjata viņš nespēj slēpt savu lepnību 2. lepnums ∙ karu on metsade uhkus lācis ir mežu lepnums 3. godība ∙ laev seisab täies uhkuses kai ääres kuģis pilnā godībā stāv piestātnē

ujuma v 1. peldēt ∙ ta ujub krooli viņš peld kraulā; laev ujub vabas vees kuģis peld brīvos ūdeņos; kõrgel taevas ujuvad valged pilved augstu debesīs peld balti mākoņi; päevavalgele ujusid uued probleemid dienasgaismā izpeldēja jaunas problēmas; ujuv valuutakurss peldošais valūtas kurss 2. mirkt, pludot ∙ ta silmad ujusid pisarais viņa acis mirka asarās; laud ujus piimast galds pludoja pienā

uputama v 1. slīcināt, gremdēt ∙ suurvesi ähvardas kõiki ära uputada pali draudēja visus noslīcināt; vaenlase poolt uputatud laev ienaidnieka nogremdēts kuģis; tuisk uputas majad hangedesse putenis apraka mājas kupenās; ta uputas end ära viņš noslīcinājās 2. noslīcināt, pārpludināt ∙ suurvesi võib heinamaa uputada pali var pārpludināt pļavu

uurimine s {uurimise, uurimist, uurimisi} 1. pētniecība, izpēte ◦ loodusuurimine dabas pētniecība; uurimisala pētniecības joma; uurimisasutus pētniecības iestāde; uurimislaev izpētes kuģis; uurimissuund pētniecības virziens ∙ ookeani uurimine okeāna pētniecība; lähemal uurimisel tuvāk papētot 2. jur izmeklēšana ◦ eeluurimine iepriekšējā izmeklēšana; uurimisbüroo izmeklēšanas birojs; uurimisorgan izmeklēšanas orgāns ∙ kohtueelne uurimine pirmstiesas izmeklēšana

`vaal a s {vaala, `vaala, `vaalu} (Cetacea) valis ◦ sinivaal zilais valis; vaalalaev vaļu medību kuģis ∙ vaalu püüdma medīt vaļus

vagu s {`vao, vagu, vagusid} 1. vaga ∙ ta kündis üle põllu mõned vaod viņš uzara pāri laukam dažas vagas; vagudel kasvasid porgandid ja kapsad vagās auga burkāni un kāposti; rattad on vajutanud pehmesse pinnasesse sügavad vaod riteņi bija iespieduši mīkstajā augsnē dziļas vagas; laev jätab taha vahutava vao kuģis atstāj aiz sevis putojošu vagu 2. rieva ∙ töö ja mure jätsid sügavad vaod näkku darbs un raizes atstāja dziļas rievas sejā; ajukoore vaod smadzeņu rievas 3. ieplaka ∙ madalrõhu vaod zema spiediena ieplakas ∆ vaost välja viima izvest no pacietības; vaos hoidma apvaldīt

`vint a s {vindi, `vinti, `vinte} 1. sar vītne, skrūve ∙ kruvi ei võta hästi vinti skrūve labi neķer vītni; ta armastab ikka vinti üle keerata viņam patīk pārgriezt skrūves; laev värises vindi vibratsioonist kuģis drebēja no skrūves vibrācijas 2. sar šautene 3. sar reibums, dzērums, pālis ∙ naabril oli juba hommikul väike vint peas kaimiņam jau no rīta bija mazs pālis galvā

viru s {viru, viru, virusid} virpulis ∙ laev sukeldus uude virusse kuģis ienira jaunā virpulī; viruna keerlevad mõtted domas vērpjas kā virpulis

`visklema v {viselda, `visklen} 1. svaidīties, mētāties ∙ haige viskleb valudes slimnieks svaidās sāpēs; öö läbi visklesin unetult voodis visu nakti bez miega svaidījos gultā; laev viskleb tormis kuģis svaidās vētrā 2. šaudīties ∙ silmapiiril visklesid helgiheitja kiired pie apvāršņa šaudījās prožektora stari; nad istusid küünalde visklevas valguses viņi sēdēja sveces šaudīgajā gaismā; taevas visklesid välgud debesīs šaudījās zibeņi; mõtted visklevad rahutult domas nemierīgi šaudās

`võnkuma v {`võnkuda, võngun} 1. svārstīties, veikt svārstības ∙ pendel võngub svārsts svārstās; spidomeetri osuti võnkus saja kohal spidometra šautriņa svārstījās ap simtu 2. zvāroties ∙ laev võnkus tugevasti kuģis spēcīgi zvārojās 3. vibrēt ∙ plahvatas mürsk, nii et majad võnkusid šāviņš uzsprāga tā, ka mājas vibrēja 4. būt atsperīgam ∙ võnkuv samm viegli atsperīgs solis

võpatama v 1. nodrebēt ∙ laev võpatas pommilöögi all kuģis nodrebēja no lādiņa trieciena 2. trūkties ∙ uksekell pani lapsed järsult võpatama durvju zvans lika bērniem pēkšņi satrūkties; raske traktor võpatas lõpuks paigalt smagais traktors beidzot iztrūkās no vietas

vägev adj {vägeva, vägevat, vägevaid} 1. varens, liels ∙ vägev mets varens mežs; sadamas seisis vägev reisilaev ostā stāvēja varens pasažieru kuģis 2. varens, spēcīgs ∙ vägev tuul varens vējš; vägev mootor spēcīgs motors 3. stiprs ∙ vägev kohvi stipra kafija; vägev nälg stiprs bads

väljuma v 1. iziet, iznākt ∙ väljusin uksest izgāju pa durvīm; jõgi väljus kallastest upe izgāja no krastiem 2. iznākt ∙ metsast väljuvad seenelised no meža iznāk sēņotāji; sibulast väljunud võrse no sīpola iznācis asns 3. izkāpt ∙ väljuma autost izkāpt no automašīnas; inimesed kiirustasid bussist väljuma cilvēki steidza izkāpt no autobusa 4. (par satiksmes līdzekļiem) atiet ∙ millal väljub Tartu rong? kad atiet Tartu vilciens?; laev oli juba väljunud kuģis jau bija atgājis

üle värvima 1. (pārklāt ar krāsu) pārkrāsot, aizkrāsot ∙ kriimustused poritiival tuleb üle värvida skrāpējumi uz automašīnas spārna jāaizkrāso 2. (atkārtoti krāsot) pārkrāsot ∙ vana, mitu korda ülevärvitud laev vecs, vairākkārt pārkrāsots kuģis

õhu|laev s gaisa kuģis

ühes b prp kopā ∙ laev ühes meeskonnaga läks põhja kuģis nogrima ar visu komandu

ümber b prp ap ∙ kosmoselaev tegi mitu tiiru ümber Maa kosmosa kuģis veica vairākus riņķojumus ap Zemi; istusime kõik ümber suure laua visi sēdējām ap lielu galdu; inimesed askeldasid ümber autode cilvēki rosījās ap automašīnām; sellest räägiti ümber nurga par to runāja netieši