[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

baro|meeter s barometrs ∙ baromeeter tõuseb, langeb barometrs ceļas, krīt

eba|soosing s nežēlastība, nelabvēlība ∙ ebasoosingusse sattuma krist nežēlastībā

eba|võrdne adj nevienlīdzīgs ∙ ta langes ebavõrdses võitluses viņš krita nevienlīdzīgā cīņā

edenema v 1. sekmēties, veikties ∙ kõik on edenenud nii, nagu lootsin viss ir veicies tā, kā cerēju 2. augt, padoties ∙ lambad ei edenenud neil eriti hästi aitas viņiem padevās ne sevišķi labi 3. attīstīties, progresēt ∙ edenev haigus progresējoša slimība; majanduslikult edenenud riik ekonomiski attīstīta valsts 4. ritēt, virzīties uz priekšu ∙ tegevuses edeneb aeg kiiremini darbojoties laiks rit ātrāk

hoog s {hoo, hoogu, hooge} 1. spars, spēks ◦ tööhoog darba spars ∙ ehitamine käib täie hooga celtniecība rit pilnā sparā; sadu võtab uut hoogu lietus atkal pieņemas spēkā 2. brāzma ◦ tuulehoog vēja brāzma ∙ tuul puhus heitlike hoogudena vējš pūta mainīgām brāzmām; emaliku helluse hoog mātišķa maiguma uzplūdi 3. lēkme ◦ vihahoog dusmu lēkme; haigushoog slimības lēkme 4. ātrums ◦ langushoog krišanas ātrums ∙ hoogu vähendama samazināt ātrumu 5. ieskrējiens ∙ hooga hüpe lēciens ar ieskrējienu; hoota hüpe lēciens no vietas 6. vēziens ◦ jalahoog kājas vēziens; kätehoog roku vēziens ∆ esimese hooga pirmajā rāvienā; hoogu võtma sasparoties; ühe hooga vienā rāvienā

`kael s {kaela, `kaela, `kaelu} kakls ∙ sõbrannad langevad teineteisele kaela draudzenes krīt viena otrai ap kaklu; ta sipleb kaelani võlgades viņš ir parādos līdz kaklam; pika kaelaga pudel pudele ar garu kaklu; järved on kitsa kaela kaudu ühenduses ezeri ir savienoti ar šauru kaklu; aitab mul sinu kaela peal elamisest pietiek man dzīvot uz tava kakla ∆ ennast kaela riputama kārties kaklā; kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; kaela peal istuma sēdēt uz kakla; üle kaela andma sadot pa kaklu; üle kaela saama dabūt pa kaklu

kangelane s {kangelase, kangelast, kangelasi} varonis ◦ sõjakangelane kara varonis; filmikangelane filmas varonis ∙ ta langes kangelasena viņš krita kā varonis; ma olin selle päeva kangelane es biju šīs dienas varonis; tema romaanide kangelasteks on tavalised inimesed viņa romānu varoņi bija parasti cilvēki

koguma v 1. krāt ∙ ta kogus raha auto ostmiseks viņš krāja naudu automašīnas iegādei; puhka pisut ja kogu jõudu nedaudz atpūties un uzkrāj spēkus 2. vākt ∙ rahvaluulet koguma vākt folkloru; mändidelt koguti vaiku no priedēm vāca sveķus; kandidaat võitis valimistel, kogudes 80 % häältest kandidāts uzvarēja vēlēšanās, savācot 80 % balsu; poiss satub segadusse, kuid püüab end koguda puisis apjūk, bet cenšas saņemties 3. krāt, kolekcionēt ∙ marke koguma krāt pastmarkas

kolin s {kolina, kolinat, kolinaid} 1. troksnis, klaudzoņa, graboņa ∙ rataste kolin riteņu troksnis; trammi kolin tramvaja klaudzoņa; kivid kukkusid kolinal autokasti akmeņi ar graboņu krita kravas kastē 2. guldzoņa

koltuma v dzeltēt ∙ päikese käes raamatu lehed koltuvad saulē grāmatas lapas dzeltē; vang oli näost koltunud ieslodzītā seja bija sadzeltējusi; puudelt langes koltunud lehti no kokiem krita sadzeltējušas lapas

`korjama v {korjata, `korjan} 1. vākt ∙ kivid korjati põllult akmeņus savāca no lauka; raha korjama vākt naudu; ta korjas allkirju viņš vāca parakstus; esimesed kurgid korjati kasvuhoonest juba talvisel pööripäeval pirmos gurķus siltumnīcā novāca jau ziemas saulgriežos 2. krāt ∙ mul on juba kenakene summa korjatud man jau ir sakrāta pamatīga summa; kes senti ei korja, see eurot ei sa kas centu nekrāj, pie eiro netiek 3. lasīt ∙ seeni korjama lasīt sēnes; marju korjama lasīt ogas

krae s {krae, kraed, kraesid} 1. apkakle, apkaklīte ∙ ta tõstis mantli krae üles viņš pacēla mēteļa apkakli; särgil on tärgeldatud krae kreklam ir stērķelēta apkaklīte; ta püüdis oma patte teise kraesse veeretada viņš centās novelt savus grēkus uz citiem 2. sar krāga ∙ kellegi kraesse kargama ieklupt kādam krāgā 3. kakls ∆ kellelegi krae vahele trügima krist kādam uz nerviem

`kukkuma a v {`kukkuda, kukun} 1. krist, gāzties ∙ auto kukkus sillalt jõkke automašīna iekrita no tilta upē; leivatükk kukkus laua alla maizes gabals nokrita zem galda; vaas kukkus katki vāze nokrita un saplīsa; uisutaja komistas ja kukkus slidotājs paklupa un nokrita; linane riie ei kuku hästi linu drēbe labi nekrīt; suu kukkus imestusest lahti mute no brīnumiem palika vaļā 2. kristies ∙ baromeeter kukub barometrs krītas; maahinnad olid jälle kukkunud zemes cenas atkal bija nokritušās 3. sākt ∙ ta kukkus naerma viņš sāka smieties; naine kukkus hädaldama sieviete sāka žēloties 4. sar trāpīt, trāpīties ∙ ma kukkusin kuuks ajaks haiglasse es tiku slimnīcā uz mēnesi; minule kukub ikka tühi loos man aizvien trāpās tukša loze; ta kukkus halba seltskonda viņš trāpījās sliktā kompānijā

maha kukkuma krist zemē ∙ mobiiltelefonid kukuvad maha mobilie telefoni krīt zemē

`kurss s {kursi, `kurssi, `kursse} 1. (virziens) kurss ∙ lennuk tõuseb õhku ja võtab kursi Riiale lidmašīna paceļas un uzņem kursu uz Rīgu; kindel poliitiline kurss noteikts politisks kurss 2. (vērtība) kurss ◦ börsikurss biržas kurss; kullakurss zelta kurss; vahetuskurss maiņas kurss ∙ obligatsioonide kurss obligāciju kurss; euro kurss langeb eiro kurss krīt

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

kätte b pop 1. (virziens) rokās ∙ poeg võttis talu enda kätte dēls pārņēma sētu savās rokās; linn langes vaenlase kätte pilsēta krita ienaidnieka rokās; maa läks riigi kätte zeme aizgāja valstij; ülekaal läks vastaste kätte pārsvars pārgāja pretiniekiem; kurjategija anti kohtu kätte noziedznieku nodeva tiesai 2. rokās, iekšā ∙ laev sattus tormi kätte kuģis nonāca vētrā; läksin välja värske õhu kätte izgāju ārā svaigā gaisā 3. no, dēļ ∙ katku kätte suri palju inimesi no mēra mira daudz cilvēku; vili kõrbes päikese kätte labība sadega saulē 4. (par secību) pie ∙ vastamise järg jõudis minu kätte kārta mana kārta atbildēt

`küüs s {küüne, `küünt, `küüsi} 1. nags ◦ akrüülküüs akrila nags ∙ pikad küüned gari nagi; küüsi lõikama griezt nagus; küünte seentõbi nagu sēnīšu slimība; küüsi närida grauzt nagus; karu küüned lāča nagi 2. (ķiploka) daiva ∆ küünte ja hammastega ar zobiem un nagiem; sattuma kellegi küünte vahele krist kāda nagos; küüsi külge lööma dabūt savos nagos

langema v 1. krist ∙ eesriie langeb priekškars krīt; hästi langev riie labi krītošs audums; küljelt langev valgus no sāna krītoša gaisma; langev intonatsioon krītoša intonācija; põlvili langema krist ceļos; minestusse langema krist ģībonī; poeg langes sõjas dēls krita karā; ilma naeruks langema krist pasaulei par apsmieklu 2. kristies, pazemināties ∙ baromeeter langeb barometrs krītas; elatustase langeb dzīves līmenis krītas 3. pārn krist, pagrimt ∙ langenud naine kritusi sieviete

`lendama v {lennata, `lendan} 1. lidot, laisties ∙ lendasime linna kohal lidojām virs pilsētas; linnupojad õpivad lendama putnēni mācās lidot; ladu lendas õhku noliktava uzlidoja gaisā 2. traukties, joņot, skriet ∙ rong lendab itta vilciens traucas uz austrumiem; aeg lendab laiks skrien 3. sar lidot, krist, gāzties ∙ ta lendas lumehange viņš ielidoja sniega kupenā

`lest a s {lesta, `lesta, `lesti} 1. plēksne, čaula, miza ∙ lubi kukkus lestadena laest alla kaļķi krita no griestiem plēksnēm 2. plēve, peldplēve ◦ ujulest peldplēve ∙ veelindudel on lestad varvaste vahel ūdensputniem starp pirkstiem ir plēves 3. plezna ∙ lestadega ujuma peldēt ar pleznām ∆ lesta tõmbama ņemt pēdu

lume|räitsakas s {-räitsaka, -räitsakat, -räitsakaid} sniegpārsla ∙ sajab suuri lumeräitsakaid krīt lielas sniegpārslas

läbi c pop 1. cauru, visu ∙ eile sadas päev läbi vakar cauru dienu lija; ööd ja päevad läbi naktīm un dienām 2. caur, no ∙ ta langes vaenlase käe läbi viņš krita no ienaidnieka rokas

`mark b s {margi, `marki, `marke} 1. marka ◦ tempelmark zīmogmarka; postmark pastmarka ∙ marke koguma krāt pastmarkas 2. marka, firmas zīme ◦ automark auto marka; konjakimark konjaka marka

minestus s {minestuse, minestust, minestusi} ģībonis, nesamaņa ∙ minestusse langema krist ģībonī; minestus tuli peale uznāca ģībonis; ta on minestuses viņš ir nesamaņā

`mulksuma v {`mulksuda, mulksun} plunkšķēt, klunkšķēt ∙ vein mulksub pudelis vīns pudelē klunkšķ; kivikesed langevad mulksudes vette akmentiņi plunkšķēdami krīt ūdenī

mürama v 1. trokšņot, dārdēt ∙ masinad müravad kõrvulukustavalt mašīnas tā trokšņo, ka ausis krīt ciet 2. rūkt, rēkt ∙ karu mürab puuris lācis būrī rēc 3. dauzīties, draiskoties, trakot ∙ koolis ei tohi palju mürada skolā nedrīkst daudz dauzīties 4. sar rauties, plēsties ∙ isa mürab tööd teha, ei mõtlegi pensionile jääda tēvs raujas pa darbu, pat nedomā iet pensijā

ohver s {ohvri, ohvrit, ohvreid} 1. (cietušais) upuris ∙ maavärina ohvrid zemestrīces upuri; ohvriks langema krist par upuri 2. (ziedojums) upuris, zieds ∙ ohvriks tooma upurēt

oma|soodu adv 1. savu gaitu ∙ aeg kulub omasoodu laiks rit savu gaitu 2. savukārt, turklāt ∙ ta tegi omasoodu ettepaneku viņš savukārt izteica priekšlikumu; tuju oli kehv ja peavalu piinas omasoodu garastāvoklis bija nelāgs, turklāt mocīja galvassāpes 3. savrup, atsevišķi ∙ nad istuvad omasoodu viņi sēž savrup

paanika s {paanika, paanikat, paanikaid} panika ◦ paanikahoog panikas lēkme ∙ laeval algas paanika uz kuģa sākās panika; paanikasse sattuma krist panikā

pala`vik s {palaviku, pala`vikku, pala`vikke} 1. drudzis ◦ palavikuhigi drudža sviedri ∙ palavikus haige sonib slimnieks drudzī murgo; relvastumise palavik bruņošanās drudzis 2. paaugstināta temperatūra ∙ kõrge palavik augsta temperatūra; palavikku mõõtma mērīt temperatūru; palavik langeb temperatūra krīt

pikali adv garšļaukus, guļus ∙ ta heitis diivanile pikali viņš atgūlās uz dīvāna; ta on väsimusest pikali vajumas no noguruma viņš krīt no kājām; kaks suurt puud olid pikali maas divi lieli koki gulēja zemē

põlvitama v 1. stāvēt uz ceļiem ∙ ema põlvitas kaua poja haua juures māte ilgi stāvēja uz ceļiem pie dēla kapa 2. mesties ceļos, krist ceļos ∙ põlvitasime maha palveks nometāmies ceļos lūgšanai

rabisema v 1. čabēt, švīkstēt, grabēt ∙ kuluhein rabiseb jalgade all kūla čab zem kājām 2. birt, krist ∙ pisarad rabisesid raamatule asaras bira uz grāmatas

rahe s {rahe, rahet, rahesid} krusa ◦ rahehoog krusas brāzma; rahetera krusas grauds ∙ sadas rahet krita krusa; küsimuste rahe jautājumu krusa

reegli|päraselt adv 1. regulāri ∙ süüa tuleb reegli­päraselt jāēd regulāri 2. ierasti ∙ elu kulgeb reeglipäraselt dzīve rit ierasti 3. val regulāri, kārtni ∙ reeglipäraselt käänduvad sõnad regulāri lokāmi vārdi

repressi`oon s {repressiooni, repressi`ooni, repressi`oone} represija ∙ ebaseaduslikud repressioonid nelikumīgas represijas; repressioonide ohvriks langema krist par represiju upuri

rinne s {`rinde, rinnet, `rindeid} 1. fronte ◦ idarinne austrumu fronte ∙ rindele saatma nosūtīt uz fronti; ta langes rindel viņš krita frontē 2. fronte, joma ∙ ta on tegev spordirindel viņš darbojas sporta jomā 3. stāvs, kārta, līmenis ∙ taimed kasvavad looduses rinnetena augi dabā aug stāvos 4. josla, ierinda ∙ ühe rindena liikuma virzīties vienā ierindā

sadama v {sadada, sajan} 1. krist, birt ∙ puudelt sajab koltunud lehti no kokiem birst nodzeltējušas lapas; sadasid üha uued küsimused bira arvien jauni jautājumi; kust sina siia sadasid? no kurienes tu te nokriti? 2. (par nokrišņiem) krist, līt, snigt ∙ sajab vihma līst; sajab lund snieg; sajab rahet krīt krusa; sajab lörtsi krīt slapjš sniegs; sadas öö läbi lija visu nakti; vihma sajab nagu oavarrest gāž kā no spaiņa; heinad sadasid märjaks siens salija

sangar s {sangari, sangarit, sangareid} varonis ◦ päevasangar dienas varonis; sõjasangar kara varonis ∙ ta suri ebavõrdses võitluses sangarina viņš krita kā varonis nevienlīdzīgā cīņā

seda|aegu adv tikmēr, pa to laiku ∙ elu läheb sedaaegu oma rada tikmēr dzīve rit savu gaitu; sedaaegu, kui perenaine kulpi otsib, keeb supp üle kamēr saimniece meklē pavārnīcu, zupa iet pāri

`silm a s {silma, `silma, `silmi} 1. acs ◦ silmakoobas acs dobums; silmanurk acs kaktiņš; silmatrauma acs trauma; silmavalge acs baltums ∙ vasak silm kreisā acs; ta pilgutab silmi viņš mirkšķina acis; silmad jooksevad vett acis asaro; ma suudan tõele silma vaadata es spēju skatīties patiesībai acīs; kui silm ei peta, on tulijaid kaks ja acs neviļ, nācēji ir divi; järvede sinised silmad zilās ezeru acis; ta pani pudrule tükikese võid silmaks viņš ielika putrā gabaliņu sviesta kā actiņu 2. acs, skatiens ◦ kullisilm vanaga acs ∙ tõstsin silmad raamatult pacēlu acis no grāmatas; kellegi soove silmist lugema nolasīt kāda vēlmes no acīm 3. acs, cilpa, valdziņš ◦ nõelasilm adatas acs; sukasilm zeķes valdziņš; võrgusilm tīkla acs ∙ niit tuleb silmast läbi ajada diegs jāizver caur aci; pahempidi kootud silmad kreiliski adīti valdziņi 4. acs, punkts ∙ kaardimängijad loevad silmi kāršu spēlmaņi skaita acis ∆ ta ei pilguta silmagi viņš ne acu nepamirkšķina; ilusate silmade pärast par skaistām acīm; kahe silma vahele jääma nepamanīt ~ palaist garām; kuri silm ļauna acs; lahtiste silmadega vaļā acīm; nelja silma all zem četrām acīm; silmi peast välja nutma izraudāt visas acis; oma silm on kuningas paša acs neviļ; palja silmaga ar neapbruņotu aci; pinnuks silmas olema būt skabargai acī; silma otsaski ne acu galā; silma ees lööb kirjuks metas raibs gar acīm; silmadega sööma aprīt ar acīm; silme all acu priekšā; silmad on märja koha peal acis slapjā vietā; silma torkama durties acīs; silma heitma mest acis; silma paistma izcelties; silma peale heitma uzmest aci; silma peal hoidma paturēt acīs; silma looja laskma aizdarīt acis; silm vajub kinni acis krīt ciet; silmast silma aci pret aci; silmi peast vahtima visas acis izskatīt; silmi lahti hoidma turēt acis vaļā; silmist kaotama pazaudēt no acīm; silmist laskma izlaist no acīm; silm silma vastu aci pret aci; suuri silmi tegema taisīt lielas acis; silmi kinni pigistama pievērt acis ~ skatīties uz citu pusi; silmas pidama paturēt acīs

sõda s {sõja, sõda, sõdu} 1. karš ◦ hübriidsõda hibrīdkarš ∙ sõda kuulutama pieteikt karu; sõjas langema krist karā; psühholoogiline sõda psiholoģisks karš; lapsed mängisid puuriitade vahel sõda starp malkas grēdām bērni spēlēja kariņu; alustasime sõda umbrohu vastu sākām karu pret nezālēm 2. kauja ◦ padjasõda spilvenu kauja; lumesõda pikošanās ∆ külm sõda aukstais karš

sõja|väli s karalauks ∙ ta langes sõjaväljal viņš krita karalaukā

talletama v glabāt, krāt, iemūžināt ∙ muuseumis talletatakse vanu käsikirju muzejā glabā senus rokrakstus; arvuti talletab andmed täpselt dators saglabā datus precīzi; lihased talletavad süsivesikuid muskuļi uzkrāj ogļhidrātus; ema talletatud raha mātes sakrātā nauda; filmilindile talletatud ajaloosündmus kinolentē iemūžināts vēsturisks notikums

tiba s {tiba, tiba, tibasid} 1. lāse, pile ∙ suured tibad langesid trepile lielas lāses krita uz kāpnēm 2. drusciņa, mazumiņš ∙ kas sul on tiba aega? vai tev ir drusciņa laika?

`tort b s {tordi, `torti, `torte} pinka, kumšķis, lēkšķe ◦ juuksetort matu pinka; karvatort spalvu kumšķis ∙ lumi pudenes puudelt suurte tortidena sniegs krita no kokiem lielām lēkšķēm

unine adj {unise, unist, uniseid} miegains, samiegojies ∙ olin nii unine, et silmad vajusid kinni biju tik miegains, ka acis krita ciet; väsinud ja unised reisijad noguruši un samiegojušies pasažieri; igav ja unine loeng garlaicīga un miegaina lekcija; unine juhtimisstiil miegains vadības stils

vahe|pealne adj 1. starpā esošs, vidū esošs ∙ järve ja raudtee vahepealses metsas on rohkesti vaarikaid mežā starp ezeru un dzelzceļu ir daudz aveņu; osa vahepealseid lehekülgi oli nummerdamata daļa vidū esošo lapu nav numurētas; tema vahepealsest elust ei tea ma midagi par viņa dzīvi starplaikā es neko nezinu; sadas midagi vihma ja lume vahepealset krita kaut kas pa vidu starp lietu un sniegu 2. pārejas- ∙ punase ja kollase vahel on hulk vahepealseid toone starp sarkano un dzelteno ir zināms daudzums pārejas toņu

valguma v 1. plūst ∙ vesi valgub kraavidesse ūdens saplūst grāvjos; silmad valguvad pisaraid täis acis pieplūst asarām; vaik valgub mööda puutüve alla sveķi plūst lejup pa koka stumbru; inimesed valgusid rongi lähenemisel perroonile pienākot vilcienam, cilvēki plūda uz perona; põhjast valguvad meile külmad õhumassid no ziemeļiem pie mums plūst aukstās gaisa masas; väsimus valgub kontidesse nogurums ieplūst kaulos 2. sūkties ∙ sulamisveed valguvad pinnasesse kušanas ūdeņi iesūcas augsnē 3. slīdēt, krist ∙ juuksesalgud kippusid silmade ette valguma matu šķipsnas tiecās noslīdēt acīm priekšā; rätt valgus õlgadelt maha dvielis noslīdēja no pleciem

`veerema v {`veereda, veeren} 1. velties ∙ pall veereb nurka bumba ieveļas stūrī; pisarad veerevad mööda põski asaras veļas pār vaigiem; siit on sõda üle veerenud šeit pāri ir vēlies karš; lained veerevad vaikselt viļņi veļas klusu; kaja veeres läbi kiriku atbalss izvēlās caur baznīcu 2. ripot ∙ rong veereb aeglaselt jaama vilciens lēnām ieripo stacijā 3. ritēt ∙ päevad veerevad üksteise järel dienas rit cita pēc citas; elu veereb vaikselt dzīve rit klusu

visa adj {visa, visa, visasid} 1. sīksts, sīvs, noturīgs ∙ temas on isaisade visa verd viņā rit tēvutēvu sīkstās asinis; väike ja visa rahvas maza un sīksta tauta; vaenlane osutas visa vastupanu ienaidnieks izrādīja sīvu pretošanos; eelarvamused on visad püsima aizspriedumi ir sīksti un noturīgi 2. neatlaidīgs ∙ ta on oma töös ülimalt visa viņš savā darbā ir ļoti neatlaidīgs; visa võitleja neatlaidīgs cīnītājs 3. gauss, lēns, pamazām notiekošs ∙ kevad oli visa tulema pavasaris nāca gausi; umbrohi on visa kaduma nezāles izzūd lēni; mõtteviis on visa muutuma domāšanas veids mainās lēni

viskuma v mesties, krist ∙ ta viskus kuninga ette põlvili karaļa priekšā viņš metās uz ceļiem; luurajad viskusid lumme izlūki nometās sniegā; sportlane viskus palli püüdma sportists metās ķert bumbu; nüüd viskus ta kirglikult poliitikasse tagad viņš aizrautīgi metās politikā; lained viskuvad tekile vilņi metas uz klāja

ära|andmine s {-andmise, -andmist, -andmisi} 1. atdošana, nodošana ∙ raamatute tasuta äraandmine grāmatu bezmaksas atdošana; probleemid taara äraandmisega problēmas ar taras nodošanu 2. nodošana, nodevība ∙ nad langesid äraandmise ohvriks viņi krita par upuri nodevībai

ülevalt b adv no augšas, no augšpuses ∙ valgus langeb ruumi otse ülevalt gaisma krīt telpā tieši no augšas; ülevalt rõdult kostis hääli no balkona skanēja balsis ∆ ülevalt alla vaatama skatīties no augšas