[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 17 artiklit

eba|soosing s nežēlastība, nelabvēlība ebasoosingusse sattuma krist nežēlastībā
krae s {krae, kraed, kraesid} 1. apkakle, apkaklīte ta tõstis mantli krae üles viņš pacēla mēteļa apkakli; särgil on tärgeldatud krae kreklam ir stērķelēta apkaklīte; ta püüdis oma patte teise kraesse veeretada viņš centās novelt savus grēkus uz citiem 2. sar krāga kellegi kraesse kargama ieklupt kādam krāgā 3. kakls kellelegi krae vahele trügima krist kādam uz nerviem
`kukkuma a v {`kukkuda, kukun} 1. krist, gāzties auto kukkus sillalt jõkke automašīna iekrita no tilta upē; leivatükk kukkus laua alla maizes gabals nokrita zem galda; vaas kukkus katki vāze nokrita un saplīsa; uisutaja komistas ja kukkus slidotājs paklupa un nokrita; linane riie ei kuku hästi linu drēbe labi nekrīt; suu kukkus imestusest lahti mute no brīnumiem palika vaļā 2. kristies baromeeter kukub barometrs krītas; maahinnad olid jälle kukkunud zemes cenas atkal bija nokritušās 3. sākt ta kukkus naerma viņš sāka smieties; naine kukkus hädaldama sieviete sāka žēloties 4. sar trāpīt, trāpīties ma kukkusin kuuks ajaks haiglasse es tiku slimnīcā uz mēnesi; minule kukub ikka tühi loos man aizvien trāpās tukša loze; ta kukkus halba seltskonda viņš trāpījās sliktā kompānijā
maha kukkuma krist zemē mobiiltelefonid kukuvad maha mobilie telefoni krīt zemē
`küüs s {küüne, `küünt, `küüsi} 1. nags akrüülküüs akrila nags pikad küüned gari nagi; küüsi lõikama griezt nagus; küünte seentõbi nagu sēnīšu slimība; küüsi närida grauzt nagus; karu küüned lāča nagi 2. (ķiploka) daiva küünte ja hammastega ar zobiem un nagiem; sattuma kellegi küünte vahele krist kāda nagos; küüsi külge lööma dabūt savos nagos
langema v 1. krist eesriie langeb priekškars krīt; hästi langev riie labi krītošs audums; küljelt langev valgus no sāna krītoša gaisma; langev intonatsioon krītoša intonācija; põlvili langema krist ceļos; minestusse langema krist ģībonī; poeg langes sõjas dēls krita karā; ilma naeruks langema krist pasaulei par apsmieklu 2. kristies, pazemināties baromeeter langeb barometrs krītas; elatustase langeb dzīves līmenis krītas 3. pārn krist, pagrimt langenud naine kritusi sieviete
`lendama v {lennata, `lendan} 1. lidot, laisties lendasime linna kohal lidojām virs pilsētas; linnupojad õpivad lendama putnēni mācās lidot; ladu lendas õhku noliktava uzlidoja gaisā 2. traukties, joņot, skriet rong lendab itta vilciens traucas uz austrumiem; aeg lendab laiks skrien 3. sar lidot, krist, gāzties ta lendas lumehange viņš ielidoja sniega kupenā
minestus s {minestuse, minestust, minestusi} ģībonis, nesamaņa minestusse langema krist ģībonī; minestus tuli peale uznāca ģībonis; ta on minestuses viņš ir nesamaņā
ohver s {ohvri, ohvrit, ohvreid} 1. (cietušais) upuris maavärina ohvrid zemestrīces upuri; ohvriks langema krist par upuri 2. (ziedojums) upuris, zieds ohvriks tooma upurēt
paanika s {paanika, paanikat, paanikaid} panika paanikahoog panikas lēkme laeval algas paanika uz kuģa sākās panika; paanikasse sattuma krist panikā
põlvitama v 1. stāvēt uz ceļiem ema põlvitas kaua poja haua juures māte ilgi stāvēja uz ceļiem pie dēla kapa 2. mesties ceļos, krist ceļos põlvitasime maha palveks nometāmies ceļos lūgšanai
rabisema v 1. čabēt, švīkstēt, grabēt kuluhein rabiseb jalgade all kūla čab zem kājām 2. birt, krist pisarad rabisesid raamatule asaras bira uz grāmatas
repressi`oon s {repressiooni, repressi`ooni, repressi`oone} represija ebaseaduslikud repressioonid nelikumīgas represijas; repressioonide ohvriks langema krist par represiju upuri
sadama v {sadada, sajan} 1. krist, birt puudelt sajab koltunud lehti no kokiem birst nodzeltējušas lapas; sadasid üha uued küsimused bira arvien jauni jautājumi; kust sina siia sadasid? no kurienes tu te nokriti? 2. (par nokrišņiem) krist, līt, snigt sajab vihma līst; sajab lund snieg; sajab rahet krīt krusa; sajab lörtsi krīt slapjš sniegs; sadas öö läbi lija visu nakti; vihma sajab nagu oavarrest gāž kā no spaiņa; heinad sadasid märjaks siens salija
sõda s {sõja, sõda, sõdu} 1. karš hübriidsõda hibrīdkarš sõda kuulutama pieteikt karu; sõjas langema krist karā; psühholoogiline sõda psiholoģisks karš; lapsed mängisid puuriitade vahel sõda starp malkas grēdām bērni spēlēja kariņu; alustasime sõda umbrohu vastu sākām karu pret nezālēm 2. kauja padjasõda spilvenu kauja; lumesõda pikošanās külm sõda aukstais karš
valguma v 1. plūst vesi valgub kraavidesse ūdens saplūst grāvjos; silmad valguvad pisaraid täis acis pieplūst asarām; vaik valgub mööda puutüve alla sveķi plūst lejup pa koka stumbru; inimesed valgusid rongi lähenemisel perroonile pienākot vilcienam, cilvēki plūda uz perona; põhjast valguvad meile külmad õhumassid no ziemeļiem pie mums plūst aukstās gaisa masas; väsimus valgub kontidesse nogurums ieplūst kaulos 2. sūkties sulamisveed valguvad pinnasesse kušanas ūdeņi iesūcas augsnē 3. slīdēt, krist juuksesalgud kippusid silmade ette valguma matu šķipsnas tiecās noslīdēt acīm priekšā; rätt valgus õlgadelt maha dvielis noslīdēja no pleciem
viskuma v mesties, krist ta viskus kuninga ette põlvili karaļa priekšā viņš metās uz ceļiem; luurajad viskusid lumme izlūki nometās sniegā; sportlane viskus palli püüdma sportists metās ķert bumbu; nüüd viskus ta kirglikult poliitikasse tagad viņš aizrautīgi metās politikā; lained viskuvad tekile vilņi metas uz klāja

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur