[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 34 artiklit

enamasti adv lielākoties ta töötab enamasti kodus viņš lielākoties strādā mājās
ihu|üksi adv pavisam viens, viens pats ihuüksi kodus viens pats mājās
isegi adv 1. pat isegi kodus ei saa rahu pat mājās nav miera 2. tāpat, jau tā tal on tööd isegi palju viņam tāpat ir daudz darba
istuma v 1. sēdēt istusime lõkke ääres sēdējām pie ugunskura; laev istus madalikul kuģis sēdēja uz sēkļa; ta ei saanud tööd ja istus kodus viņš nedabūja darbu un sēdēja mājās; vangis istuma sēdēt cietumā 2. sēsties istusin esimesse ritta apsēdos pirmajā rindā 3. sar derēt, piestāvēt see töö ei istu talle šis darbs viņam neder; kleit istus nagu valatud kleita derēja kā uzlieta; habe sulle ei istu bārda tev nepiestāv 4. sar veikties, sekmēties töö ei istu täna darbs šodien neveicas 5. sar patikt, garšot mulle see jook ei istu man šis dzēriens negaršo
kodu s {kodu, kodu, kodusid} 1. mājas kodutunne māju sajūta tema kodu on Tallinnas viņa mājas ir Tallinā; ma läksin töölt kohe koju no darba es uzreiz devos uz mājām; tundke end nagu kodus jūtieties kā mājās; kaljusaar on koduks paljudele merelindudele klinšu sala ir mājas daudziem jūras putniem 2. mājoklis kodukindlustus mājokļa apdrošināšana maitsekalt sisustatud kodu gaumīgi iekārtots mājoklis 3. mītne invaliididekodu invalīdu mītne meremeeste kodu jūrnieku mītne
lahti koorima 1. novilkt, noģērbt ta koorib endal kodus kohe jalad lahti viņš mājās tūlīt noģērbj apavus; poisid koorisid end jõe ääres riidest lahti zēni pie upes izģērbās 2. izlobīt poiss võttis taskust kompveki ja kooris lahti zēns izņēma no kabatas konfekti un nolobīja
`kraaklema v {kraagelda, `kraaklen} lamāties vanamees kraakles kodus naisega vecis mājās lamājās ar sievu
järel käima 1. staigāt pakaļ koer käib peremehel järel suns staigā pakaļ saimniekam 2. doties pakaļ ma käisin tal kodus järel es devos viņam pakaļ uz mājām
nüüdis|aeg s mūsdienas, šodiena, tagadne nüüdisaja ühiskond mūsdienu sabiedrība; nüüdisajal ei küpsetata kodus leiba mūsdienās maizi mājās necep
ohi s {ohja, `ohja, `ohje} 1. groži õpetaja hoiab klassi ohjas skolotājs tur klasi grožos; kodus on ohjad isa käes groži mājās ir tēva rokās; end ohjes hoidma turēt sevi grožos 2. korda ohjaga juhitav mudellennuk ar kordu vadāms lidmodelis ohje enda kätte haarama ņemt grožus savās rokās; ohje lõdvaks laskma atlaist grožus
omane b adj {omase, omast, omaseid} 1. raksturīgs, piemītošs ajastuomane laikmetam raksturīgs kunstnikule omane stiil māksliniekam raksturīgais stils; sõna niisugune kasutus ei ole eesti keelele omane tāds vārda lietojums igauņu valodai nav raksturīgs 2. tuvs, pazīstams, savs siin on kõik nii omane nagu kodus te viss ir tik tuvs kā mājās; südamele omane keel sirdij tuva valoda
painavalt adv nomācoši, mokoši nähtu mõjus painavalt redzētais iespaidoja nomācoši; kodus oli painavalt igav mājās bija mokoši garlaicīgi
peale b prp 1. bez, izņemot peale vanaema polnud kedagi kodus izņemot vecmāmiņu, neviena nebija mājās 2. bez, papildus peale minu oli toas veel kaks inimest bez manis istabā bija vēl divi cilvēki; peale kutsehariduse annab kool ka üldise keskhariduse papildus arodizglītībai skolā var apgūt arī vispārējo vidējo izglītību 3. pēc peale lõunat pēc pusdienām; varsti peale seda ema haigestus drīz pēc tam māte saslima
peamiselt adv galvenokārt, lielākoties ma töötan peamiselt kodus lielākoties es strādāju mājās; tema skulptuurid on peamiselt graniidist viņa skulptūras galvenokārt ir no granīta
pea|täis s 1. sar krietna deva alkohola, reibums, dzērums ta magab peatäit välja viņš izguļ dzērumu; palgapäeval nad võtsid kõva peatäie algas dienā viņi pamatīgi iedzēra 2. sar izraudāšanās, pamatīga raudāšana ta nuttis hea peatäie viņš pamatīgi izraudājās 3. sar izgulēšanās, kārtīga snauda nüüd kuluks üks korralik peatäis magada tagad derētu pamatīgi izgulēties 4. sar pamatīgs brāziens ta sai kodus peatäie sõimata viņš mājās dabūja pamatīgu brāzienu
pere|mees s 1. saimnieks korteriperemees dzīvokļa saimnieks küla jõukamad peremehed ciemata turīgākie saimnieki; kas peremees on kodus? vai saimnieks ir mājās?; peremeheta vara bezsaimnieka manta 2. namatēvs 3. biol saimniekorganisms, saimnieks inimene on peremeheks nook-paelussile cilvēks ir cūkas lenteņa saimniekorganisms
pere|naine s saimniece korteriperenaine dzīvokļa saimniece; koduperenaine mājsaimniece kodus on ta hea perenaine viņa ir laba saimniece mājās; ta sai abielludes suure talu perenaiseks apprecoties viņa kļuva par lielu māju saimnieci; puhkebaasi perenaine atpūtas bāzes saimniece
`pidama a v {pidada, `pean} 1. turēt ta pidas kirvest käes viņš turēja rokā cirvi; palke pidas koos kanepist nöör baļķus saturēja kaņepju virve; lauda pidas vaid üks nael dēli turēja tikai viena nagla 2. turēt, glabāt raha ma kodus ei pidanud naudu es mājās neglabāju; ahi ei pea sooja krāsns netur siltumu 3. turēt, ievērot, ieturēt sõna pidama turēt vārdu; dieeti pidama ievērot diētu; pea meeles, mis teha tuleb paturi prātā, kas jādara; viha pidama turēt naidu 4. (par dzīvniekiem) turēt, audzēt loomi pidama turēt lopus 5. turēt, vadīt talu pidama būt lauku saimniecības īpašniekam; vend peab advokaadiametit brālis ir advokāts 6. vest, rīkot, turēt läbirääkimisi pidama vest sarunas; loengut pidama lasīt lekciju; jumalateenistust pidama turēt dievkalpojumu 7. noturēt, uzskatīt pidasin lähenejat sinuks noturēju nācēju par tevi; pidasin vajalikuks sind sellest informeerida uzskatīju par vajadzīgu tevi par to informēt; ta ei pea end uhkeks viņš nav lepns; ta peab endast liiga palju viņš pārāk daudz no sevis iedomājas 8. noturēt, valdīt ta ei suutnud enam nuttu pidada viņš vairs nespēja novaldīt raudas 9. turēties, izturēt tara on küll vana, kuid peab veel mõni aeg sēta gan ir veca, bet kādu laiku vēl turēsies 10. (par mūža posmu) vadīt, dzīvot kapten peab endiselt poissmehepõlve kapteinis joprojām dzīvo vecpuisī 11. svinēt, svētīt pulmi peeti kolm päeva kāzas svinēja trīs dienas; pühapäeva pidama svētīt svētdienu 12. cienīt, rēķināties minu arvamusest ei pea ta midagi ar manu viedokli viņš nerēķinās; jalgpallist ta suurt ei pea futbolu viņš īpaši neciena 13. (par apģērbu, apaviem) valkāt, nēsāt tublisti peetud ülikond krietni novalkāts uzvalks 14. sar apstāties, pagaidīt pidage, ärge minge veel ära! pagaidiet, neejiet vēl projām!
pidama b v {pidada, `pean} 1. (palīgdarbības vārds vajadzības izteiksmes veidošanai) jā-, vajadzēt lapsed peavad vanemate sõna kuulama bērniem jāklausa vecāki; raha ei peaks kodus pidama naudu nevajadzētu glabāt mājās; sa pead naise võtma tev jāņem sieva; läheduses peab üks järv olema tuvumā jābūt vienam ezeram; temast pidi ju arst saama viņam taču bija jākļūst par ārstu; pidite ju Pärnusse sõitma jums taču bija jābrauc uz Pērnavu; see ülikond peaks teile sobima šim uzvalkam vajadzētu jums derēt; pidid sa seda ütlema! vajadzēja tev to teikt! 2. (nenoteiktības izteikšanai) it kā ta pidi peaaegu kukkuma viņš gandrīz nokrita; tema vanem poeg pidi Saksamaal elama viņa vecākais dēls it kā dzīvojot Vācijā
ette pistma 1. (priekšā) pielikt, piebāzt kuurile oli lukk ette pistetud šķūnim bija pielikta slēdzene; ta pistis vaadile punni ette viņš aizbāza mucai spundi 2. (priekšā) pielikt, uzlikt pista lapsele põll ette! uzliec bērnam priekšautu!; pistsin prillid ette uzliku brilles; oota üks hetk, ma pistan nööbi ette pagaidi vienu brīdi, es piešūšu pogu 3. iejūgt isa pistis hobuse ette tēvs iejūdza zirgu 4. sar (par ēdienu, dzērienu) padot, nolikt priekšā ta pistis hobusele heinad ette viņš padeva zirgam sienu 5. sar izklāstīt, pienest ziņas ta pistis mehele ette, mis kodus vahepeal juhtunud oli viņa izklāstīja vīram, kas pa to laiku bija noticis mājās
puudu adv iztrūkumā, bez rahast tuli puudu pietrūka naudas; meie kodus polnud millestki puudu mūsu mājās nekā netrūka; paar minutit on kahest puudu ir bez pāris minūtēm divi
sisse saama 1. tikt iekšā kedagi polnud kodus, ma ei saanud sisse neviena nebija mājās, es netiku iekšā 2. dabūt iekšā, piedabūt uppunule ei saadud enam elu sisse noslīkušo vairs nedabūja pie dzīvības; mootor sai hääled sisse dzinējs sāka rūkt 3. sar zaudēt korvpallis saime sisse 56:84 basketbolā zaudējām 56:84
söögi|poolis s {-poolise, -poolist, -pooliseid} ēdamais, ēdiens, pārtika kodus pole ivagi söögipoolist mājās nav ne kripatiņas ēdiena
terve a adj {`terve, tervet, `terveid} 1. vesels, sveiks kodus on kõik terved mājās visi ir veseli; ta sai terveks viņš izveseļojās; terve mõistus veselais saprāts; ole terve aitamast! paldies par palīdzību! 2. veselīgs terve näovärv veselīga sejas krāsa; terve eluviis veselīgs dzīvesveids; terve uudishimu veselīga ziņkāre 3. vesels, nebojāts, vienā gabalā terved saapad veseli zābaki; kompotis olid terved õunad kompotā bija veseli āboli
tolknema v 1. karāties, kūļāties laest tolkneb alla ämblikuvõrke no griestiem karājas zirnekļu tīkli 2. sar kvernēt, tupēt, slaistīties kodus tolknema tupēt mājās
tümitama v sist, dauzīt ta tümitab vastu ust viņš dauza pa durvīm; ta tümitab kodus naist ja lapsi viņš mājās sit sievu un bērnus
tü`rann s {türanni, tü`ranni, tü`ranne} tirāns ta on kodus tõeline türann mājās viņš ir īsts tirāns
vaevalt adv 1. diezin vai vaevalt seal kedagi kodus on diezin vai tur kāds ir mājās 2. tikko, tik tikko jõudsin vaevalt uinuda, kui mind juba äratati tikko paspēju iemigt, kad mani jau modināja; vesi oli vaevalt põlvini ūdens bija tik tikko līdz ceļiem; nõrk, vaevalt kuuldav heli vāja, tikko dzirdama skaņa
`vahtima v {`vahtida, vahin} 1. skatīties, blenzt lapsed vahtisid võõrast ammuli sui bērni skatījās uz svešinieku pavērtām mutēm; ta mõtted olid kusagil mujal, silmad vahtisid tühjusse viņa domas bija kaut kur citur, acis blenza tukšumā; vahi, kui töökas mees paskat, cik strādīgs vīrs 2. glūnēt ta vahtis vastast altkulmu viņš glūnēja uz pretinieku caur pieri 3. sar slaistīties kusagil tööl ta ei käi, vahib niisama kodus viņš nekur nestrādā, tāpat vien slaistās mājās
vaid a adv tikai, vien ta kõhkles vaid hetke viņš šaubījās tikai brīdi; ma olen kuulnud temast vaid head es esmu dzirdējis par viņu tikai labu; oleks vaid isa kodus! ja vien tēvs būtu mājās!
vettima v 1. saslapt põllud püsisid vee all ja taimed vettisid laukus klāja ūdens, un augi saslapa; sügisene tuul keerutab vettinud lehti rudens vējš vērpj saslapušas lapas 2. slaistīties, gulšņāt mine tööle, mis sa kodus vettid! ej strādāt, ko tu gulšņā mājās!
õhtuti adv vakaros laupäevaõhtuti sestdienu vakaros ta on õhtuti kodus viņš vakaros ir mājās
üksi adv 1. viens, vienatnē laps oli üksi kodus bērns bija viens mājās; poisil hakkas üksi igav zēnam vienatnē kļuva garlaicīgi; õnnetus ei tule iialgi üksi nelaime nekad nenāk viena 2. tikai, vien tegin seda üksi sinu pärast darīju to vien tevis dēļ; üksi okaspuud on jäänud haljaks tikai skujkoki ir palikuši zaļi
üksi|päini adv 1. vienatnē, viens, viens pats teatris käis ta enamasti üksipäini teātri viņš lielākoties apmeklēja vienatnē; olin eile jumala üksipäini kodus vakar es biju mājās pavisam viens 2. vien, tikai seda teadis üksipäini meie perekond to zināja vien mūsu ģimene

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur