?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 34 artiklit
enamasti adv lielākoties ∙ ta töötab enamasti kodus viņš lielākoties strādā mājās
ihu|üksi adv pavisam viens, viens pats ∙ ihuüksi kodus viens pats mājās
isegi adv 1. pat ∙ isegi kodus ei saa rahu pat mājās nav miera 2. tāpat, jau tā ∙ tal on tööd isegi palju viņam tāpat ir daudz darba
istuma v 1. sēdēt ∙ istusime lõkke ääres sēdējām pie ugunskura; laev istus madalikul kuģis sēdēja uz sēkļa; ta ei saanud tööd ja istus kodus viņš nedabūja darbu un sēdēja mājās; vangis istuma sēdēt cietumā 2. sēsties ∙ istusin esimesse ritta apsēdos pirmajā rindā 3. sar derēt, piestāvēt ∙ see töö ei istu talle šis darbs viņam neder; kleit istus nagu valatud kleita derēja kā uzlieta; habe sulle ei istu bārda tev nepiestāv 4. sar veikties, sekmēties ∙ töö ei istu täna darbs šodien neveicas 5. sar patikt, garšot ∙ mulle see jook ei istu man šis dzēriens negaršo
kodu s {kodu, kodu, kodusid} 1. mājas ◦ kodutunne māju sajūta ∙ tema kodu on Tallinnas viņa mājas ir Tallinā; ma läksin töölt kohe koju no darba es uzreiz devos uz mājām; tundke end nagu kodus jūtieties kā mājās; kaljusaar on koduks paljudele merelindudele klinšu sala ir mājas daudziem jūras putniem 2. mājoklis ◦ kodukindlustus mājokļa apdrošināšana ∙ maitsekalt sisustatud kodu gaumīgi iekārtots mājoklis 3. mītne ◦ invaliididekodu invalīdu mītne ∙ meremeeste kodu jūrnieku mītne
lahti koorima 1. novilkt, noģērbt ∙ ta koorib endal kodus kohe jalad lahti viņš mājās tūlīt noģērbj apavus; poisid koorisid end jõe ääres riidest lahti zēni pie upes izģērbās 2. izlobīt ∙ poiss võttis taskust kompveki ja kooris lahti zēns izņēma no kabatas konfekti un nolobīja
`kraaklema v {kraagelda, `kraaklen} lamāties ∙ vanamees kraakles kodus naisega vecis mājās lamājās ar sievu
järel käima 1. staigāt pakaļ ∙ koer käib peremehel järel suns staigā pakaļ saimniekam 2. doties pakaļ ∙ ma käisin tal kodus järel es devos viņam pakaļ uz mājām
nüüdis|aeg s mūsdienas, šodiena, tagadne ∙ nüüdisaja ühiskond mūsdienu sabiedrība; nüüdisajal ei küpsetata kodus leiba mūsdienās maizi mājās necep
ohi s {ohja, `ohja, `ohje} 1. groži ∙ õpetaja hoiab klassi ohjas skolotājs tur klasi grožos; kodus on ohjad isa käes groži mājās ir tēva rokās; end ohjes hoidma turēt sevi grožos 2. korda ∙ ohjaga juhitav mudellennuk ar kordu vadāms lidmodelis ∆ ohje enda kätte haarama ņemt grožus savās rokās; ohje lõdvaks laskma atlaist grožus
omane b adj {omase, omast, omaseid} 1. raksturīgs, piemītošs ◦ ajastuomane laikmetam raksturīgs ∙ kunstnikule omane stiil māksliniekam raksturīgais stils; sõna niisugune kasutus ei ole eesti keelele omane tāds vārda lietojums igauņu valodai nav raksturīgs 2. tuvs, pazīstams, savs ∙ siin on kõik nii omane nagu kodus te viss ir tik tuvs kā mājās; südamele omane keel sirdij tuva valoda
painavalt adv nomācoši, mokoši ∙ nähtu mõjus painavalt redzētais iespaidoja nomācoši; kodus oli painavalt igav mājās bija mokoši garlaicīgi
peale b prp 1. bez, izņemot ∙ peale vanaema polnud kedagi kodus izņemot vecmāmiņu, neviena nebija mājās 2. bez, papildus ∙ peale minu oli toas veel kaks inimest bez manis istabā bija vēl divi cilvēki; peale kutsehariduse annab kool ka üldise keskhariduse papildus arodizglītībai skolā var apgūt arī vispārējo vidējo izglītību 3. pēc ∙ peale lõunat pēc pusdienām; varsti peale seda ema haigestus drīz pēc tam māte saslima
peamiselt adv galvenokārt, lielākoties ∙ ma töötan peamiselt kodus lielākoties es strādāju mājās; tema skulptuurid on peamiselt graniidist viņa skulptūras galvenokārt ir no granīta
pea|täis s 1. sar krietna deva alkohola, reibums, dzērums ∙ ta magab peatäit välja viņš izguļ dzērumu; palgapäeval nad võtsid kõva peatäie algas dienā viņi pamatīgi iedzēra 2. sar izraudāšanās, pamatīga raudāšana ∙ ta nuttis hea peatäie viņš pamatīgi izraudājās 3. sar izgulēšanās, kārtīga snauda ∙ nüüd kuluks üks korralik peatäis magada tagad derētu pamatīgi izgulēties 4. sar pamatīgs brāziens ∙ ta sai kodus peatäie sõimata viņš mājās dabūja pamatīgu brāzienu
pere|mees s 1. saimnieks ◦ korteriperemees dzīvokļa saimnieks ∙ küla jõukamad peremehed ciemata turīgākie saimnieki; kas peremees on kodus? vai saimnieks ir mājās?; peremeheta vara bezsaimnieka manta 2. namatēvs 3. biol saimniekorganisms, saimnieks ∙ inimene on peremeheks nook-paelussile cilvēks ir cūkas lenteņa saimniekorganisms
pere|naine s saimniece ◦ korteriperenaine dzīvokļa saimniece; koduperenaine mājsaimniece ∙ kodus on ta hea perenaine viņa ir laba saimniece mājās; ta sai abielludes suure talu perenaiseks apprecoties viņa kļuva par lielu māju saimnieci; puhkebaasi perenaine atpūtas bāzes saimniece
`pidama a v {pidada, `pean} 1. turēt ∙ ta pidas kirvest käes viņš turēja rokā cirvi; palke pidas koos kanepist nöör baļķus saturēja kaņepju virve; lauda pidas vaid üks nael dēli turēja tikai viena nagla 2. turēt, glabāt ∙ raha ma kodus ei pidanud naudu es mājās neglabāju; ahi ei pea sooja krāsns netur siltumu 3. turēt, ievērot, ieturēt ∙ sõna pidama turēt vārdu; dieeti pidama ievērot diētu; pea meeles, mis teha tuleb paturi prātā, kas jādara; viha pidama turēt naidu 4. (par dzīvniekiem) turēt, audzēt ∙ loomi pidama turēt lopus 5. turēt, vadīt ∙ talu pidama būt lauku saimniecības īpašniekam; vend peab advokaadiametit brālis ir advokāts 6. vest, rīkot, turēt ∙ läbirääkimisi pidama vest sarunas; loengut pidama lasīt lekciju; jumalateenistust pidama turēt dievkalpojumu 7. noturēt, uzskatīt ∙ pidasin lähenejat sinuks noturēju nācēju par tevi; pidasin vajalikuks sind sellest informeerida uzskatīju par vajadzīgu tevi par to informēt; ta ei pea end uhkeks viņš nav lepns; ta peab endast liiga palju viņš pārāk daudz no sevis iedomājas 8. noturēt, valdīt ∙ ta ei suutnud enam nuttu pidada viņš vairs nespēja novaldīt raudas 9. turēties, izturēt ∙ tara on küll vana, kuid peab veel mõni aeg sēta gan ir veca, bet kādu laiku vēl turēsies 10. (par mūža posmu) vadīt, dzīvot ∙ kapten peab endiselt poissmehepõlve kapteinis joprojām dzīvo vecpuisī 11. svinēt, svētīt ∙ pulmi peeti kolm päeva kāzas svinēja trīs dienas; pühapäeva pidama svētīt svētdienu 12. cienīt, rēķināties ∙ minu arvamusest ei pea ta midagi ar manu viedokli viņš nerēķinās; jalgpallist ta suurt ei pea futbolu viņš īpaši neciena 13. (par apģērbu, apaviem) valkāt, nēsāt ∙ tublisti peetud ülikond krietni novalkāts uzvalks 14. sar apstāties, pagaidīt ∙ pidage, ärge minge veel ära! pagaidiet, neejiet vēl projām!
pidama b v {pidada, `pean} 1. (palīgdarbības vārds vajadzības izteiksmes veidošanai) jā-, vajadzēt ∙ lapsed peavad vanemate sõna kuulama bērniem jāklausa vecāki; raha ei peaks kodus pidama naudu nevajadzētu glabāt mājās; sa pead naise võtma tev jāņem sieva; läheduses peab üks järv olema tuvumā jābūt vienam ezeram; temast pidi ju arst saama viņam taču bija jākļūst par ārstu; pidite ju Pärnusse sõitma jums taču bija jābrauc uz Pērnavu; see ülikond peaks teile sobima šim uzvalkam vajadzētu jums derēt; pidid sa seda ütlema! vajadzēja tev to teikt! 2. (nenoteiktības izteikšanai) it kā ◦ ta pidi peaaegu kukkuma viņš gandrīz nokrita; tema vanem poeg pidi Saksamaal elama viņa vecākais dēls it kā dzīvojot Vācijā
ette pistma 1. (priekšā) pielikt, piebāzt ∙ kuurile oli lukk ette pistetud šķūnim bija pielikta slēdzene; ta pistis vaadile punni ette viņš aizbāza mucai spundi 2. (priekšā) pielikt, uzlikt ∙ pista lapsele põll ette! uzliec bērnam priekšautu!; pistsin prillid ette uzliku brilles; oota üks hetk, ma pistan nööbi ette pagaidi vienu brīdi, es piešūšu pogu 3. iejūgt ∙ isa pistis hobuse ette tēvs iejūdza zirgu 4. sar (par ēdienu, dzērienu) padot, nolikt priekšā ∙ ta pistis hobusele heinad ette viņš padeva zirgam sienu 5. sar izklāstīt, pienest ziņas ∙ ta pistis mehele ette, mis kodus vahepeal juhtunud oli viņa izklāstīja vīram, kas pa to laiku bija noticis mājās
puudu adv iztrūkumā, bez ∙ rahast tuli puudu pietrūka naudas; meie kodus polnud millestki puudu mūsu mājās nekā netrūka; paar minutit on kahest puudu ir bez pāris minūtēm divi
sisse saama 1. tikt iekšā ∙ kedagi polnud kodus, ma ei saanud sisse neviena nebija mājās, es netiku iekšā 2. dabūt iekšā, piedabūt ∙ uppunule ei saadud enam elu sisse noslīkušo vairs nedabūja pie dzīvības; mootor sai hääled sisse dzinējs sāka rūkt 3. sar zaudēt ∙ korvpallis saime sisse 56:84 basketbolā zaudējām 56:84
söögi|poolis s {-poolise, -poolist, -pooliseid} ēdamais, ēdiens, pārtika ∙ kodus pole ivagi söögipoolist mājās nav ne kripatiņas ēdiena
terve a adj {`terve, tervet, `terveid} 1. vesels, sveiks ∙ kodus on kõik terved mājās visi ir veseli; ta sai terveks viņš izveseļojās; terve mõistus veselais saprāts; ole terve aitamast! paldies par palīdzību! 2. veselīgs ∙ terve näovärv veselīga sejas krāsa; terve eluviis veselīgs dzīvesveids; terve uudishimu veselīga ziņkāre 3. vesels, nebojāts, vienā gabalā ∙ terved saapad veseli zābaki; kompotis olid terved õunad kompotā bija veseli āboli
tolknema v 1. karāties, kūļāties ∙ laest tolkneb alla ämblikuvõrke no griestiem karājas zirnekļu tīkli 2. sar kvernēt, tupēt, slaistīties ∙ kodus tolknema tupēt mājās
tümitama v sist, dauzīt ∙ ta tümitab vastu ust viņš dauza pa durvīm; ta tümitab kodus naist ja lapsi viņš mājās sit sievu un bērnus
tü`rann s {türanni, tü`ranni, tü`ranne} tirāns ∙ ta on kodus tõeline türann mājās viņš ir īsts tirāns
vaevalt adv 1. diezin vai ∙ vaevalt seal kedagi kodus on diezin vai tur kāds ir mājās 2. tikko, tik tikko ∙ jõudsin vaevalt uinuda, kui mind juba äratati tikko paspēju iemigt, kad mani jau modināja; vesi oli vaevalt põlvini ūdens bija tik tikko līdz ceļiem; nõrk, vaevalt kuuldav heli vāja, tikko dzirdama skaņa
`vahtima v {`vahtida, vahin} 1. skatīties, blenzt ∙ lapsed vahtisid võõrast ammuli sui bērni skatījās uz svešinieku pavērtām mutēm; ta mõtted olid kusagil mujal, silmad vahtisid tühjusse viņa domas bija kaut kur citur, acis blenza tukšumā; vahi, kui töökas mees paskat, cik strādīgs vīrs 2. glūnēt ∙ ta vahtis vastast altkulmu viņš glūnēja uz pretinieku caur pieri 3. sar slaistīties ∙ kusagil tööl ta ei käi, vahib niisama kodus viņš nekur nestrādā, tāpat vien slaistās mājās
vaid a adv tikai, vien ∙ ta kõhkles vaid hetke viņš šaubījās tikai brīdi; ma olen kuulnud temast vaid head es esmu dzirdējis par viņu tikai labu; oleks vaid isa kodus! ja vien tēvs būtu mājās!
vettima v 1. saslapt ∙ põllud püsisid vee all ja taimed vettisid laukus klāja ūdens, un augi saslapa; sügisene tuul keerutab vettinud lehti rudens vējš vērpj saslapušas lapas 2. slaistīties, gulšņāt ∙ mine tööle, mis sa kodus vettid! ej strādāt, ko tu gulšņā mājās!
õhtuti adv vakaros ◦ laupäevaõhtuti sestdienu vakaros ∙ ta on õhtuti kodus viņš vakaros ir mājās
üksi adv 1. viens, vienatnē ∙ laps oli üksi kodus bērns bija viens mājās; poisil hakkas üksi igav zēnam vienatnē kļuva garlaicīgi; õnnetus ei tule iialgi üksi nelaime nekad nenāk viena 2. tikai, vien ∙ tegin seda üksi sinu pärast darīju to vien tevis dēļ; üksi okaspuud on jäänud haljaks tikai skujkoki ir palikuši zaļi
üksi|päini adv 1. vienatnē, viens, viens pats ∙ teatris käis ta enamasti üksipäini teātri viņš lielākoties apmeklēja vienatnē; olin eile jumala üksipäini kodus vakar es biju mājās pavisam viens 2. vien, tikai ∙ seda teadis üksipäini meie perekond to zināja vien mūsu ģimene