[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 29 artiklit
`beež adj {beeži, `beeži, `beeže} bēšs, smilškrāsas- ∙ beežid kingad bēšas kurpes; suvila värviti beežiks vasarnīcu nokrāsoja bēšu
eba|mugav adj 1. neērts ∙ ebamugavad kingad neērtas kurpes; ebamugav küsimus neērts jautājums 2. neērti ∙ kitsastes kingades on jalal ebamugav šaurās kurpēs kājai ir neērti; tal oli ebamugav sellest rääkida viņam bija neērti par to runāt
`jäik adj {jäiga, `jäika, `jäiku} stīvs, stingrs ∙ jäiga tallaga kingad kurpes ar stīvu zoli; jäik vedru stingra atspere; jäigad normid stingras normas; nende vahekord muutus üha jäigemaks viņu attiecības kļuva arvien saspīlētākas
`kand s {kanna, `kanda, `kandu} 1. (kājai) papēdis ∙ king on kanna katki hõõrunud kurpe ir noberzusi papēdi 2. (apavam, zeķei) papēdis ∙ kannata kingad kurpes bez papēža; ta lõi tervitades kannad kokku viņš sveicinot sasita kopā papēžus 3. pamatne, pēda ∙ masti kand masta pēda; võlvi kand velves pēda ∆ Achilleuse kand Ahilleja papēdis; kanda kinnitama nostiprināties kādā vietā; kandu näitama laisties lapās; kandadele astuma mīt uz papēžiem
`kapp c s {kapi, `kappi, `kappe} kape ∙ kõvade kappidega kingad apavi ar cietām kapēm
`karp b s {karbi, `karpi, `karpe} 1. kārba ∙ ümmargune karp apaļa kārba; kingad pakiti karpi kurpes tika iepakotas kārbā 2. gliemežvāks ∙ mitmete limuste karpidest saadakse pärlmutrit no vairāku gliemju gliemežvākiem tiek iegūts perlamutrs 3. (Bivalvia) gliemene ∙ nad korjasid austreid ja muid söödavaid karpe viņi vāca austeres un citas ēdamās gliemenes
`king s {kinga, `kinga, `kingi} kurpe ◦ kinganina kurpes purngals ∙ kinnised kingad slēgtas kurpes; tüdrukul olid jalas kõrge kontsaga kingad meitenei kājās bija augstpapēžu kurpes; kingad on parajad kurpes ir laikā ∆ kinga andma izmest no darba; kinga saama tikt izmestam no darba
kinnine adj {kinnise, kinnist, kinnisi} 1. slēgts ∙ kinnine uks slēgtas durvis; kinnine vagun slēgts vagons; kinnised kingad slēgtas kurpes; kinnine õppeasutus slēgta mācību iestāde; kinnine koosolek slēgta sapulce; kinnine silp slēgta zilbe; märgusõna peab olema kinnises ümbrikus devīzei jābūt aizlīmētā aploksnē; juhatus valitakse kinnisel hääletamisel valdi ievēl slēgtā balsojumā 2. noslēgts ∙ kinnise loomuga inimene cilvēks ar noslēgtu raksturu
`konts a s {kontsa, `kontsa, `kontsi} papēdis ∙ konts jäi kivi taha kinni papēdis aizķērās aiz akmens; kõrge kontsaga kingad augstpapēžu kurpes
`kopsima v {`kopsida, kopsin} 1. klaudzināt, dauzīt ∙ kopsin kepiga vastu põrandat klaudzinu ar spieķi pa grīdu; taat kopsis piibu tühjaks vecītis izklaudzina pīpi; saapad kopsivad vastu munakive zābaki klaudzina pa bruģi; ta kopsib trepil kingad lumest puhtaks viņš uz kāpnēm nodauza no kurpēm sniegu 2. (klaudzinot) meistarot
kõrge adj {kõrge, kõrget, kõrgeid} augsts ∙ kõrge hoone augsta ēka; kõrgete kontsadega kingad kurpes uz augstiem papēžiem; taim on umbes 10 cm kõrge augs ir aptuveni 10 cm augsts; toal on kõrge lagi istabai ir augsti griesti; kõrge rasvasisaldus augsts tauku saturs; rent oli kohutavalt kõrge noma ir šausmīgi augsta; kõrge külaline – Taani kuninganna augsts viesis – Dānijas karaliene; kõrgeim riigivõimuorgan augstākais valsts pārvaldes orgāns; kõrgem matemaatika augstākā matemātika; kõrged toonid augsti toņi; õpilase teadmisi hinnati kõige kõrgema hindega skolēna zināšanas tika novērtētas ar visaugstāko atzīmi; kevadel on vesi jões kõrge pavasarī ūdens upē ir augstu; kõrget kasvu liela auguma
kängitsema v aut ∙ jalgu kängitsema aut kājas; on hommik, tahan kängitseda jalgu, kuid vaatan – kingad juba jalas mul no rīta mostos, aunu kājas, bet skatos – tās jau apautas
`lips a s {lipsu, `lipsu, `lipse} 1. kaklasaite ∙ ta kannab alati lipsu viņš vienmēr valkā kaklasaiti 2. sar lente, pušķis ∙ ilusad lipsudega kingad skaistas kurpes ar pušķiem ∆ lips on läbi dziesmiņa nodziedāta; lipsul käima iet meitās; lipsu lööma flirtēt
`läikima v {`läikida, läigin} 1. spīdēt, mirdzēt, vizēt ∙ lõug läigib rasvast zods spīd no taukiem; ta lõi kingad läikima viņš nospodrināja kurpes; silmad läigivad rõõmust acis priekā mirdz 2. šļakstīties ∙ supp läigib üle kausi ääre zupa šļakstās pāri bļodas malai 3. būt nelabi, šķebināties ∙ mul süda läigib man ir slikta dūša
mood s {moe, moodi, moode} 1. mode ◦ kõrgmood augstā mode ∙ moodi minema nākt modē; mõni aasta tagasi olid need kingad moes pirms dažiem gadiem šīs kurpes bija modē; ta käib viimase moe järgi riides viņš ģērbjas pēc pēdējās modes 2. ieradums, paradums, mode ∙ tal on veider mood iseendaga rääkida viņam ir dīvaina mode runāt pašam ar sevi 3. izskats ∙ sa oled täna nii väsinud moega tu šodien izskaties tik saguris 4. veids ∙ seda ülesannet saab lahendada kahel moel šo uzdevumu var risināt divos veidos; las jääb kõik vanamoodi lai viss paliek pa vecam
mudane adj {mudase, mudast, mudaseid} 1. dūņains ∙ mudane vesi dūņains ūdens; mudase põhjaga järv ezers ar dūņainu dibenu 2. dubļains ∙ kingad on mudased kurpes ir dubļainas
number s {numbri, numbrit, numbreid} 1. cipars ∙ Araabia numbrid arābu cipari; laps tunneb juba numbreid bērns jau pazīst ciparus; summa sõnade ja numbritega summa vārdiem un cipariem 2. numurs ◦ registreerimisnumber reģistrācijas numurs ∙ arve number rēķina numurs; maja number on viis mājas numurs ir pieci; probleem number üks problēma numur viens 3. (numurēts objekts) numurs ∙ helistasin mitu korda, aga number ei vasta zvanīju vairākas reizes, bet numurs neatbild; ajalehe laupäevane number laikraksta sestdienas numurs; hotellis polnud ühtki vaba numbrit viesnīcā nebija neviena brīva numura; Läti numbriga auto automašīna ar Latvijas numuru 4. izmērs, numurs ∙ kleidi number kleitas izmērs; kingad on kaks numbrit suured kurpes ir divus izmērus par lielu 5. numurs, priekšnesums ◦ soolonumber solo numurs ∙ mitmeid numbreid tuli korrata vairāki numuri bija jāatkārto 6. sar numurs, triks, gājiens ∙ see number ei lähe sul läbi šis numurs tev neies cauri ∆ numbrit tegema taisīt problēmu
oma c pr {oma, oma, omi} 1. savs, paša- ∙ ta saavutas oma eesmärgi viņš sasniedza savu mērķi; ta on oma tööga rahul viņš ir apmierināts ar savu darbu; minu oma manējais 2. sevis ∙ ta ostis omale kingad viņš nopirka sev kurpes 3. pats ∙ mine sina, mul omal pole aega ej tu, man pašam nav laika
paksult adv 1. biezi, biezā slānī ∙ põrand oli paksult prahti täis grīda bija pilna gružiem biezā slānī; pind kaetakse värviga ühtlaselt, aga mitte paksult virsmu pārklāj ar krāsu vienmērīgi, taču ne biezā slānī 2. (biezuma ziņā) pamatīgi ∙ kingad on paksult poriga koos kurpes ir pamatīgi nošķiestas ar dubļiem; paksult paberitesse mähitud komps papīrā pamatīgi ievīstīts sainis 3. blīvi, kā biezs ∙ kraav on paksult võssa kasvanud grāvis ir blīvi aizaudzis; buss on paksult rahvast täis autobuss ir piebāzts ar cilvēkiem; jões oli kalu paksult upē zivju bija kā biezs; toas oli paksult tubakasuitsu istaba bija pilna ar tabakas dūmiem 4. sar pamatīgi, daudz ∙ tuleb paksult pahandust būs pamatīgas ziepes; tööd on paksult darba ir bez sava gala
`passima v {`passida, passin} 1. derēt, piestāvēt, pasēt ∙ venna kingad passivad talle jalga brāļa kurpes der viņam kājā; ta passiks hästi ülemuseks viņš labi derētu par priekšnieku; väike skulptuur passiks meiegi aeda maza skulptūra piestāvētu mūsu dārzam 2. laikot, lāgot, pasēt ∙ kleiti selga passima pielaikot kleitu mugurā; mehed passisid sarikaid kohale vīri pielāgoja vietā spāres; mantel pandi kiiresti minu mõõtudele passima mēteli ātri pielāgoja maniem izmēriem 3. gaidīt, pasēt ∙ passisime hulk aega koolimaja ees bussi labu laiku pie skolas gaidījām autobusu; keda te siin passite? ko jūs te pasējat? 4. apkalpot ∙ ta ei lasknud end passida viņš neļāva sevi apkalpot 5. (kāršu spēlē) pasēt ∙ niisuguses mänguseisus harilikult passitakse šādā spēles stāvoklī parasti pasē
ära pidama sar novalkāt, nonēsāt ∙ ärapeetud kingad novalkātas kurpes
sitane adj {sitase, sitast, sitaseid} vulg mēslains, sūdains ∙ ta määris laudas kingad sitaseks viņš nosmērēja kūtī kurpes ar mēsliem
suvine adj {suvise, suvist, suviseid} 1. vasaras- ∙ suvine pööripäev vasaras saulgrieži; suvised kingad vasaras kurpes 2. vasarīgs
tikk-|konts s augsts papēdis ∙ tikk-kontsaga kingad augstpapēžu kurpes
uhi|uus adj pavisam jauns, pilnīgi jauns ∙ uhiuued kingad pilnīgi jaunas kurpes
ümber vahetama 1. apmainīt, samainīt ∙ ta vahetas kingad ümber suuremate vastu viņš apmainīja kurpes pret lielākām 2. apmainīties, samainīties ∙ vahetasime sõbraga mütsid ümber mēs ar draugu samainījāmies cepurēm
veidike[ne] c adv drusku, mazliet ∙ aita mind veidike palīdzi man drusku; kingad on veidike suured kurpes ir mazliet par lielu
`vurhv s {vurhvi, `vurhvi, `vurhve} 1. sar forma ∙ hommikul oli poiss täiesti vurhvist väljas no rīta puisis bija pavisam izgājis no formas 2. sar šiks ∙ uued kingad andsid vurhvi juurde jaunās kurpes piedeva klāt šiku
lahti võtma 1. attaisīt, atbrīvot ∙ võtsin pudeli lahti attaisīju pudeli; ta võttis kompveki paberi seest lahti viņš iztina konfekti no papīriņa; ta võttis jalad lahti, sest kingad olid märjaks saanud viņš noāva kājas, jo kurpes bija samirkušas 2. izjūgt, atbrīvot, atlaist ∙ sulane võttis hobuse lahti ja viis talli kalps izjūdza zirgu un aizveda uz stalli; võtsin koera ketist lahti atlaidu suni no ķēdes 3. (no darba) aiziet, atprasīties ∙ võtan enda töölt päriselt lahti iešu no darba prom pavisam; ta soovitas noortel end kontserdipäevaks töölt lahti võtta viņš ieteica jauniešiem koncerta dienā atprasīties no darba 4. (sastāvdaļās) izjaukt ∙ poisile meeldib vanu raadioid lahti võtta zēnam patīk izjaukt vecus radioaparātus 5. sar izraisīt, izsaukt ∙ see jutt võttis naeru lahti šis stāsts izraisīja smieklus; rasvane toit võttis tal kõhu lahti no treknā ēdiena viņš dabūja caureju
