[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 29 artiklit

`beež adj {beeži, `beeži, `beeže} bēšs, smilškrāsas- beežid kingad bēšas kurpes; suvila värviti beežiks vasarnīcu nokrāsoja bēšu
eba|mugav adj 1. neērts ebamugavad kingad neērtas kurpes; ebamugav küsimus neērts jautājums 2. neērti kitsastes kingades on jalal ebamugav šaurās kurpēs kājai ir neērti; tal oli ebamugav sellest rääkida viņam bija neērti par to runāt
`jäik adj {jäiga, `jäika, `jäiku} stīvs, stingrs jäiga tallaga kingad kurpes ar stīvu zoli; jäik vedru stingra atspere; jäigad normid stingras normas; nende vahekord muutus üha jäigemaks viņu attiecības kļuva arvien saspīlētākas
`kand s {kanna, `kanda, `kandu} 1. (kājai) papēdis king on kanna katki hõõrunud kurpe ir noberzusi papēdi 2. (apavam, zeķei) papēdis kannata kingad kurpes bez papēža; ta lõi tervitades kannad kokku viņš sveicinot sasita kopā papēžus 3. pamatne, pēda masti kand masta pēda; võlvi kand velves pēda Achilleuse kand Ahilleja papēdis; kanda kinnitama nostiprināties kādā vietā; kandu näitama laisties lapās; kandadele astuma mīt uz papēžiem
`kapp c s {kapi, `kappi, `kappe} kape kõvade kappidega kingad apavi ar cietām kapēm
`karp b s {karbi, `karpi, `karpe} 1. kārba ümmargune karp apaļa kārba; kingad pakiti karpi kurpes tika iepakotas kārbā 2. gliemežvāks mitmete limuste karpidest saadakse pärlmutrit no vairāku gliemju gliemežvākiem tiek iegūts perlamutrs 3. (Bivalvia) gliemene nad korjasid austreid ja muid söödavaid karpe viņi vāca austeres un citas ēdamās gliemenes
`king s {kinga, `kinga, `kingi} kurpe kinganina kurpes purngals kinnised kingad slēgtas kurpes; tüdrukul olid jalas kõrge kontsaga kingad meitenei kājās bija augstpapēžu kurpes; kingad on parajad kurpes ir laikā kinga andma izmest no darba; kinga saama tikt izmestam no darba
kinnine adj {kinnise, kinnist, kinnisi} 1. slēgts kinnine uks slēgtas durvis; kinnine vagun slēgts vagons; kinnised kingad slēgtas kurpes; kinnine õppeasutus slēgta mācību iestāde; kinnine koosolek slēgta sapulce; kinnine silp slēgta zilbe; märgusõna peab olema kinnises ümbrikus devīzei jābūt aizlīmētā aploksnē; juhatus valitakse kinnisel hääletamisel valdi ievēl slēgtā balsojumā 2. noslēgts kinnise loomuga inimene cilvēks ar noslēgtu raksturu
`konts a s {kontsa, `kontsa, `kontsi} papēdis konts jäi kivi taha kinni papēdis aizķērās aiz akmens; kõrge kontsaga kingad augstpapēžu kurpes
`kopsima v {`kopsida, kopsin} 1. klaudzināt, dauzīt kopsin kepiga vastu põrandat klaudzinu ar spieķi pa grīdu; taat kopsis piibu tühjaks vecītis izklaudzina pīpi; saapad kopsivad vastu munakive zābaki klaudzina pa bruģi; ta kopsib trepil kingad lumest puhtaks viņš uz kāpnēm nodauza no kurpēm sniegu 2. (klaudzinot) meistarot
kõrge adj {kõrge, kõrget, kõrgeid} augsts kõrge hoone augsta ēka; kõrgete kontsadega kingad kurpes uz augstiem papēžiem; taim on umbes 10 cm kõrge augs ir aptuveni 10 cm augsts; toal on kõrge lagi istabai ir augsti griesti; kõrge rasvasisaldus augsts tauku saturs; rent oli kohutavalt kõrge noma ir šausmīgi augsta; kõrge külaline – Taani kuninganna augsts viesis – Dānijas karaliene; kõrgeim riigivõimuorgan augstākais valsts pārvaldes orgāns; kõrgem matemaatika augstākā matemātika; kõrged toonid augsti toņi; õpilase teadmisi hinnati kõige kõrgema hindega skolēna zināšanas tika novērtētas ar visaugstāko atzīmi; kevadel on vesi jões kõrge pavasarī ūdens upē ir augstu; kõrget kasvu liela auguma
kängitsema v aut jalgu kängitsema aut kājas; on hommik, tahan kängitseda jalgu, kuid vaatan – kingad juba jalas mul no rīta mostos, aunu kājas, bet skatos – tās jau apautas
`lips a s {lipsu, `lipsu, `lipse} 1. kaklasaite ta kannab alati lipsu viņš vienmēr valkā kaklasaiti 2. sar lente, pušķis ilusad lipsudega kingad skaistas kurpes ar pušķiem lips on läbi dziesmiņa nodziedāta; lipsul käima iet meitās; lipsu lööma flirtēt
`läikima v {`läikida, läigin} 1. spīdēt, mirdzēt, vizēt lõug läigib rasvast zods spīd no taukiem; ta lõi kingad läikima viņš nospodrināja kurpes; silmad läigivad rõõmust acis priekā mirdz 2. šļakstīties supp läigib üle kausi ääre zupa šļakstās pāri bļodas malai 3. būt nelabi, šķebināties mul süda läigib man ir slikta dūša
mood s {moe, moodi, moode} 1. mode kõrgmood augstā mode moodi minema nākt modē; mõni aasta tagasi olid need kingad moes pirms dažiem gadiem šīs kurpes bija modē; ta käib viimase moe järgi riides viņš ģērbjas pēc pēdējās modes 2. ieradums, paradums, mode tal on veider mood iseendaga rääkida viņam ir dīvaina mode runāt pašam ar sevi 3. izskats sa oled täna nii väsinud moega tu šodien izskaties tik saguris 4. veids seda ülesannet saab lahendada kahel moel šo uzdevumu var risināt divos veidos; las jääb kõik vanamoodi lai viss paliek pa vecam
mudane adj {mudase, mudast, mudaseid} 1. dūņains mudane vesi dūņains ūdens; mudase põhjaga järv ezers ar dūņainu dibenu 2. dubļains kingad on mudased kurpes ir dubļainas
number s {numbri, numbrit, numbreid} 1. cipars Araabia numbrid arābu cipari; laps tunneb juba numbreid bērns jau pazīst ciparus; summa sõnade ja numbritega summa vārdiem un cipariem 2. numurs registreerimisnumber reģistrācijas numurs arve number rēķina numurs; maja number on viis mājas numurs ir pieci; probleem number üks problēma numur viens 3. (numurēts objekts) numurs helistasin mitu korda, aga number ei vasta zvanīju vairākas reizes, bet numurs neatbild; ajalehe laupäevane number laikraksta sestdienas numurs; hotellis polnud ühtki vaba numbrit viesnīcā nebija neviena brīva numura; Läti numbriga auto automašīna ar Latvijas numuru 4. izmērs, numurs kleidi number kleitas izmērs; kingad on kaks numbrit suured kurpes ir divus izmērus par lielu 5. numurs, priekšnesums soolonumber solo numurs mitmeid numbreid tuli korrata vairāki numuri bija jāatkārto 6. sar numurs, triks, gājiens see number ei lähe sul läbi šis numurs tev neies cauri numbrit tegema taisīt problēmu
oma c pr {oma, oma, omi} 1. savs, paša- ta saavutas oma eesmärgi viņš sasniedza savu mērķi; ta on oma tööga rahul viņš ir apmierināts ar savu darbu; minu oma manējais 2. sevis ta ostis omale kingad viņš nopirka sev kurpes 3. pats mine sina, mul omal pole aega ej tu, man pašam nav laika
paksult adv 1. biezi, biezā slānī põrand oli paksult prahti täis grīda bija pilna gružiem biezā slānī; pind kaetakse värviga ühtlaselt, aga mitte paksult virsmu pārklāj ar krāsu vienmērīgi, taču ne biezā slānī 2. (biezuma ziņā) pamatīgi kingad on paksult poriga koos kurpes ir pamatīgi nošķiestas ar dubļiem; paksult paberitesse mähitud komps papīrā pamatīgi ievīstīts sainis 3. blīvi, kā biezs kraav on paksult võssa kasvanud grāvis ir blīvi aizaudzis; buss on paksult rahvast täis autobuss ir piebāzts ar cilvēkiem; jões oli kalu paksult upē zivju bija kā biezs; toas oli paksult tubakasuitsu istaba bija pilna ar tabakas dūmiem 4. sar pamatīgi, daudz tuleb paksult pahandust būs pamatīgas ziepes; tööd on paksult darba ir bez sava gala
`passima v {`passida, passin} 1. derēt, piestāvēt, pasēt venna kingad passivad talle jalga brāļa kurpes der viņam kājā; ta passiks hästi ülemuseks viņš labi derētu par priekšnieku; väike skulptuur passiks meiegi aeda maza skulptūra piestāvētu mūsu dārzam 2. laikot, lāgot, pasēt kleiti selga passima pielaikot kleitu mugurā; mehed passisid sarikaid kohale vīri pielāgoja vietā spāres; mantel pandi kiiresti minu mõõtudele passima mēteli ātri pielāgoja maniem izmēriem 3. gaidīt, pasēt passisime hulk aega koolimaja ees bussi labu laiku pie skolas gaidījām autobusu; keda te siin passite? ko jūs te pasējat? 4. apkalpot ta ei lasknud end passida viņš neļāva sevi apkalpot 5. (kāršu spēlē) pasēt niisuguses mänguseisus harilikult passitakse šādā spēles stāvoklī parasti pasē
ära pidama sar novalkāt, nonēsāt ärapeetud kingad novalkātas kurpes
sitane adj {sitase, sitast, sitaseid} vulg mēslains, sūdains ta määris laudas kingad sitaseks viņš nosmērēja kūtī kurpes ar mēsliem
suvine adj {suvise, suvist, suviseid} 1. vasaras- suvine pööripäev vasaras saulgrieži; suvised kingad vasaras kurpes 2. vasarīgs
tikk-|konts s augsts papēdis tikk-kontsaga kingad augstpapēžu kurpes
uhi|uus adj pavisam jauns, pilnīgi jauns uhiuued kingad pilnīgi jaunas kurpes
ümber vahetama 1. apmainīt, samainīt ta vahetas kingad ümber suuremate vastu viņš apmainīja kurpes pret lielākām 2. apmainīties, samainīties vahetasime sõbraga mütsid ümber mēs ar draugu samainījāmies cepurēm
veidike[ne] c adv drusku, mazliet aita mind veidike palīdzi man drusku; kingad on veidike suured kurpes ir mazliet par lielu
`vurhv s {vurhvi, `vurhvi, `vurhve} 1. sar forma hommikul oli poiss täiesti vurhvist väljas no rīta puisis bija pavisam izgājis no formas 2. sar šiks uued kingad andsid vurhvi juurde jaunās kurpes piedeva klāt šiku
lahti võtma 1. attaisīt, atbrīvot võtsin pudeli lahti attaisīju pudeli; ta võttis kompveki paberi seest lahti viņš iztina konfekti no papīriņa; ta võttis jalad lahti, sest kingad olid märjaks saanud viņš noāva kājas, jo kurpes bija samirkušas 2. izjūgt, atbrīvot, atlaist sulane võttis hobuse lahti ja viis talli kalps izjūdza zirgu un aizveda uz stalli; võtsin koera ketist lahti atlaidu suni no ķēdes 3. (no darba) aiziet, atprasīties võtan enda töölt päriselt lahti iešu no darba prom pavisam; ta soovitas noortel end kontserdipäevaks töölt lahti võtta viņš ieteica jauniešiem koncerta dienā atprasīties no darba 4. (sastāvdaļās) izjaukt poisile meeldib vanu raadioid lahti võtta zēnam patīk izjaukt vecus radioaparātus 5. sar izraisīt, izsaukt see jutt võttis naeru lahti šis stāsts izraisīja smieklus; rasvane toit võttis tal kõhu lahti no treknā ēdiena viņš dabūja caureju

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur