[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 281 artiklit, väljastan 100
aasta|tagune adj pirms gada noticis ∙ see on aastatagune lugu tas ir notikums, kas risinājies pirms gada
ahistama v 1. uzmākties ∙ muistsed saarlased ahistasid Rootsi rannalinnu senie sāmsalieši uzmācās Zviedrijas piekrastes pilsētām; seksuaalne ahistamine seksuāla uzmākšanās 2. nomākt ∙ mured ahistavad hinge raizes nomāc dvēseli 3. žņaugt, žmiegt ∙ miski ahistas kurku kaut kas aizžņaudza kaklu
alal|hoidlik adj 1. tāds, kas saglabājas 2. konservatīvs
algav p {algava, algavat, algavaid} tāds, kas sākas ∙ õhtul algav kontsert koncerts, kas sākas vakarā; algav aasta gads, kas sākas
üles andma 1. uzdot ∙ ta tegi korralikult kõik ära, mis üles anti viņš kārtīgi izdarīja visu, kas bija uzdots 2. izdot, nodot ∙ kaassüüdlasi ta üles ei andnud līdzvainīgos viņš neizdeva
ära arvama uzminēt ∙ ma arvasin ära, kus sa elad es uzminēju, kur tu dzīvo; arva ära, mis mul peos on! uzmini, kas man ir saujā!
asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta ◦ mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta ∙ igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana ∙ mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā ∆ asja ära ajama kaut kā derēt
asula s {asula, asulat, asulaid} 1. apdzīvota vieta ∙ kirikute juurde tekkinud asulad apdzīvotas vietas, kas izveidojušās pie baznīcām 2. apmetne, ciems ◦ asulakoht apmetnes vieta ∙ muistne kindlustatud asula sena nocietināta apmetne
asuma v 1. atrasties ∙ suvila asub järve ääres vasarnīca atrodas pie ezera; sõnaraamatud asuvad keskmises riiulis vārdnīcas atrodas vidējā plauktā; kes teab, kus ta praegu asub kas zina, kur viņš patlaban atrodas 2. apmesties ∙ ta olevat Tartusse asunud viņš esot apmeties Tartu; uude korterisse asuma apmesties jaunā dzīvoklī 3. stāties ∙ valvur asus oma vahipostile sargs stājās savā sardzes postenī; dirigent asus koori ette diriģents stājās kora priekšā; asusime järjekorda iestājāmies rindā 4. ķerties ∙ lapsed asusid kirjandit kirjutama bērni ķērās pie sacerējuma rakstīšanas; asume asja juurde ķersimies pie lietas 5. taisīties ∙ tuli asuda teele bija jātaisās ceļā
avalduma v izpausties ∙ iseloom avaldub käitumises raksturs izpaužas uzvedībā; tunnused, mis avalduvad arvudes pazīmes, kas izsakāmas ar skaitļiem
avalduv p {avalduva, avalduvat, avalduvaid} tāds, kas izpaužas, atklājas ∙ selgelt avalduvad probleemid problēmas, kas skaidri izpaužas
avanev p {avaneva, avanevat, avanevaid} tāds, kas atveras ∙ akendest avanev vaade on võimas skats, kas paveras pa logiem, ir iespaidīgs
avastama v atklāt, uziet ∙ uusi maavarasid avastama atklāt jaunus dabas resursus; haigus avastati algstaadiumis slimība tika atklāta sākumstadijā; kontroll avastas kassas puudujäägi kontrole atklāja kasē iztrūkumu
avitama v novec palīdzēt ∙ kas on rohtu, mis avitaks vai ir zāles, kas palīdzētu
deemon`lik adj {deemonliku, deemon`likku, deemon`likke} dēmonisks ∙ deemonlik naer dēmoniski smiekli; temas oli midagi deemonlikku viņā bija kaut kas dēmonisks
diagnoosimine s {diagnoosimise, diagnoosimist, diagnoosimisi} diagnostika, diagnosticēšana ∙ südamehaiguste diagnoosimisega tegelev haigla slimnīca, kas veic sirds slimību diagnostiku
eeldav p {eeldava, eeldavat, eeldavaid} tāds, kas uzstāda priekšnoteikumu ∙ head tervist eeldav töö darbs, kura priekšnoteikums ir laba veselība
eelistatult adv prioritāri, ar priekšroku ∙ haigus, mis tabab enamasti noores eas inimesi, eelistatult naisi slimība, kas lielākoties skar cilvēkus jaunā vecumā, prioritāri sievietes
eel|müük s iepriekšpārdošana ◦ eelmüügikassa iepriekšpārdošanas kase
eemal adv prom, atstatu ∙ ta on kodunt üle aasta eemal olnud viņš vairāk nekā gadu ir bijis prom no mājām; ta seisis teistest veidi eemal viņš stāvēja mazliet atstatu no citiem; miski vilkus eemal tālumā kaut kas mirgoja; maja on suurest teest eemal māja ir nomaļus no lielā ceļa
eemal|olek s prombūtne ∙ pikk eemalolek ilga prombūtne; sinu eemaloleku ajal on palju muutunud tavas prombūtnes laikā daudz kas ir mainījies
eks a adv 1. taču ∙ eks ma öelnud es taču teicu; eks mingu ja vaadaku ise järele lai taču iet un apskatās pats 2. gan jau ∙ eks rebane kana ära sõi, kes muu gan jau lapsa vistu apēda, kas cits; eks näe (gan jau) redzēsim 3. nu ∙ eks sa vaata nu skaties; eks tee ise nu dari pats 4. vai ne, ja ∙ eks ole? vai ne?; tule siis homme, eks? nāc tad rīt, ja?; eks ole ilus? skaisti, vai ne?
eks`lik adj {eksliku, eks`likku, eks`likku} 1. maldīgs, kļūdains ∙ ekslik järeldus maldīgs secinājums 2. maldīgi, kļūdaini ∙ ekslik oleks arvata, et mind laias maailmas toimuvad asjad ei puuduta būtu maldīgi uzskatīt, ka mani neskar visā pasaulē notiekošais 3. tāds, kas kļūdās ∙ inimene on ekslik cilvēks nav nekļūdīgs
elukas s {eluka, elukat, elukaid} 1. dzīvnieks ∙ veider elukas savāds dzīvnieks; teame juba, mis elukas ta on! mēs jau zinām, kas viņš ir par putnu! 2. zvērs, nezvērs ∙ hirmuäratav elukas šausmīgs nezvērs
ema|üsk s mātes miesa ∙ emaüsas arenev loode auglis, kas attīstās mātes miesās
ennast|ohverdav p tāds, kas pašuzupurējas
eputama v izrādīties, lielīties ∙ ta eputab oma mõjukate sugulastega viņš lielās ar saviem ietekmīgajiem radiniekiem; uues kleidis eputav tüdruk meitene, kas izrādās jaunajā kleitā
era|pooletu adj 1. neitrāls ∙ erapooletu vaatleja, kohtunik, tunnistaja neitrāls novērotājs, tiesnesis, liecinieks; erapooletu riik neitrāla valsts; kriitika oli erapooletu ja õiglane kritika bija neitrāla un taisnīga 2. (balsojot) tāds, kas atturas ∙ ainult neli delegaati jäi erapooletuks tikai četri delegāti atturējās
era|poolik adj 1. tāds, kas nav neitrāls 2. neobjektīvs
esmas|poegija s tāda, kas pirmo reizi atnesas
ette|juhtuv p tāds, kas pagadās ∙ ta astus esimesse ettejuhtuvasse poodi sisse viņš iegāja pirmajā veikalā, kas pagadījās
ette|kirjutatud p tāds, kas ir uzrakstīts priekšā, uzstādīts ∙ projektis on kõrvalekaldumisi ettekirjutatud reeglitest projektā ir novirzes no uzstādītajiem noteikumiem
globaliseeruv p {globaliseeruva, globaliseeruvat, globaliseeruvaid} tāds, kas globalizējas
hammustama v kost ∙ ta hammustas supi kõrvale leiba viņš piekoda pie zupas maizi; haukuja koer ei hammusta suns, kas rej, nekož; pakane hammustab ninaotsa sals kož degungalā
hauduma b v {haududa, haudun} 1. sautēties, sust ∙ praeahjus haudub part cepeškrāsnī sautējas pīle; jalad kummikutes hauduvad kājas gumijniekos sūt 2. tikt perētam ∙ hauduma pandud munad olas, kas noliktas perēt
hei intj hei ∙ hei, kes seal on? hei, kas tur ir?
helisev p {heliseva, helisevat, helisevaid} 1. skanošs ∙ helisev muusika mūzikas skaņas 2. tāds, kas zvana
`hiilima v {`hiilida, hiilin} 1. lavīties, zagties ∙ hiilisin majja ielavījos mājā 2. vērot, glūnēt ∙ hiilisin uksepraost, mis toas toimub vēroju pa durvju spraugu, kas istabā notiek; kass hiilib hiirt kaķis uzglūn pelei
himuline adj {himulise, himulist, himulisi} kārs, kārīgs ∙ tegutsemise himuline laps bērns, kas kāro darboties
`hing b s {hinge, `hinge, `hingi} 1. elpa, dvaša ∙ hoidsin hinge kinni aizturēju elpu; kuumus lõi hinge kinni karstums aizsita elpu 2. dvēsele, gars ◦ sugulashing radniecīga dvēsele ∙ hinge ilu dvēseles skaistums; ülla hingega inimene cilvēks ar cēlu dvēseli; hinge surematus dvēseles nemirstība; patune hing grēcīga dvēsele; ürituse hing pasākuma dvēsele; mis sul hingel on? kas tev ir uz sirds? 3. dvēsele, cilvēks ∙ mitte kusagil ainustki elavat hinge nekur nevienas dzīvas dvēseles; ta on kuldne hing viņš ir zelta cilvēks; perekonnas oli kuus hinge ģimenē bija seši cilvēki; mis sa hing teed! ko tu, cilvēks, padarīsi! 4. dzīvība ∙ kassil on visa hing kaķim ir sīksta dzīvība; hinge kallale kippuma ķerties pie dzīvības; keegi ei jäänud hinge neviens nepalika dzīvs 5. sirdsapziņa ∙ see kuritegu lasus tema hingel šis noziegums gūlās uz viņa sirdsapziņas ∆ hinge heitma izlaist garu; hinge pidades aizturētu elpu; hinge sisse puhuma iedvest dzīvību; hinge sees hoidma uzturēt pie dzīvības; hinge tõmbama atvilkt elpu; hing on täis sirds ir pilna; hinge vaakuma svārstīties starp dzīvību un nāvi; kogu hingest no visas sirds; hinge puistama kratīt sirdi; ühe hingega vienā elpas vilcienā
tagasi hoidma atturēt, valdīt ∙ miski hoidis mind tagasi kaut kas mani atturēja; suure vaevaga hoidsin pisaraid tagasi ar lielām pūlēm valdīju asaras
hoogustuma v 1. pasteidzināties, paātrināties ∙ hoogustuv tempo temps, kas paātrinās 2. pastiprināties, kļūt intensīvākam ∙ vihm hoogustub lietus pastiprinās
igapäeva|elu s ikdiena, ikdienas dzīve ∙ igapäevaelus töötab ta massöörina ikdienā viņš strādā par masieri; igapäevaelu puudutavad teemad tēmas, kas attiecas uz ikdienas dzīvi
ihalema v 1. jūsmot ∙ ta ihaleb minevikku viņš jūsmo par pagātni 2. ilgoties pēc kaut kā, tiekties pēc kaut kā ∙ hing, kes ihaleb valgust dvēsele, kas ilgojas gaismas
ime|loom s sar brīnumains zvērs, dīvains zvērs ∙ mis imeloom see on? kas tas par dīvainu zvēru?
inim|elu s 1. cilvēka dzīvība ∙ nelja inimelu nõudnud tulekahju ugunsgrēks, kas prasījis četru cilvēku dzīvību 2. cilvēka dzīve
inimeste|kartlik adj tāds, kas baidās no cilvēkiem
ise|asi s cita lieta, kas cits ∙ kooliharidus on muidugi iseasi skolas izglītība, protams, ir cita lieta
ise|mõtleja s kāds, kas domā pa savam
issake[ne] intj dieviņ, tētiņ ∙ issakene, mis nüüd saab! dieviņ, tētiņ, kas tagad būs!
jaa b adv jā ∙ jaa, see juba on midagi jā, tas jau ir kaut kas
ette juhtuma 1. gadīties priekšā ∙ veevool haaras kõik, mis ette juhtus ūdens straume sagrāba visu, kas gadījās priekšā 2. pagadīties ∙ ta tegi igat tööd, mis ette juhtus viņš darīja katru darbu, kas pagadījās
peale jääma 1. (virsū) palikt ∙ kleidile jäi suur plekk peale uz kleitas palika liels traips 2. uzvarēt, gūt virsroku ∙ saab näha, kes selles võitluses peale jääb redzēs, kas šai cīniņā uzvarēs
üle jääma 1. (pāri) palikt, atlikt ∙ kui aega üle jääb, siis loen ja paliks laiks, tad palasīšu; toitu jäi ülegi ēdiens pat palika pāri; küll ta nõustub, mis tal muud üle jääb gan jau viņš piekritīs, kas viņam cits atliks 2. pāriet, mitēties ∙ vihm jäi üle lietus pārgāja
`kaapima v {`kaapida, kaabin} 1. kasīt ∙ porgandeid kaapima kasīt burkānus; kaapisin kausi pudrust puhtaks izkasīju putru no bļodas 2. kārpīt ∙ koer on kaapinud augu aia alt läbi suns ir izkārpījis caurumu zem žoga 3. raust ∙ ma kaapisin mahavalgunud terad uuesti kotti es ierausu izbirušos graudus no jauna maisā; ta on ahne mees, kes kaabib kõik endale viņš ir alkatīgs vīrs, kas visu rauš sev 4. slaucīt ∙ ta kaabib uksematil jalgu viņš noslauka kājas uz durvju paklājiņa 5. sar kātot ∙ poiss pani kodu poole kaapima zēns kātoja mājup
kahjulikult adv kaitīgi ∙ organismile kahjulikult mõjuvad ained vielas, kas kaitīgi iedarbojas uz organismu
kardetud p {indekl.} tāds, kas iedveš bailes
kassa s {kassa, kassat, kassasid} kase ◦ hoiukassa krājkase; kassatšekk kases čeks; piletikassa biļešu kase ∙ kassade ees olid suured järjekorrad pie kasēm bija lielas rindas; seltsi kassa biedrības kase ∆ kassat tegema savākt kasi
katki adv 1. pušu ∙ lehm tõmbas keti katki govs pārrāva pušu ķēdi; ta murdis kukkudes käeluu katki viņš krītot pārlauza rokas kaulu 2. saplīsis ∙ pudel läks kukkudes katki pudele nokrītot saplīsa; laps tegi kogemata mänguasja katki bērns netīšām saplēsa rotaļlietu 3. pusratā, pārtrauktā stāvoklī ∙ poiss jättis õppimise katki zēns pameta mācības pusratā; streikijad jätsid töö katki streikotāji pārtrauca darbu 4. slikti, nekārtībā ∙ kõik on korras, katki pole veel midagi viss ir kārtībā, nekas vēl nav slikti; kui juba tema nii räägib, siis peab midagi katki olema ja jau viņš tā runā, kaut kas nav kārtībā
kaugenev p {kaugeneva, kaugenevat, kaugenevaid} tāds, kas attālinās ∙ silmapiiril paistis kaugenev laev pie apvāršņa bija redzams kuģis, kas attālinās
kava s {kava, kava, kavasid} 1. iecere, plāns ∙ esialgse kava kohaselt kestab matk kolm päeva saskaņā ar sākotnējo ieceri pārgājiens ilgs trīs dienas; mis sul täna õhtul kavas on? kas tev šovakar padomā? 2. programma ∙ kontserdi kava koncerta programma; laulupeo kava dziesmu svētku programma; vibulaskimine lülitati taas olümpiamängude kavva lokšaušanu atkal iekļāva olimpisko spēļu programmā
keegi pr {kellegi, kedagi} kāds ∙ keegi koputas kāds klauvēja; ei keegi neviens; mitte keegi neviens; ära räägi sellest mitte kellelegi nestāsti par to nevienam; kaovad, kuhu keegi pazūd kur nu kurais; ta laenas raha kelleltki sõbralt viņš aizņēmās naudu no kāda drauga; keegi kurat ei saa sellest aru pats velns tur neko nevar saprast; niisugune pole kellegi isa, kes oma lapse unustab tas nav nekāds tēvs, kas aizmirst par savu bērnu; tal pole häda kedagi nekas viņam nekaiš ∆ ega siis kedagi ko tur daudz
`keelama v {keelata, `keelan} 1. aizliegt ∙ ma keelan sul seda teha es aizliedzu tev to darīt; vanaema keelas lastel välja minna vecāmāte aizliedza bērniem iet ārā; kõrvalistel isikutel ehitusplatsil viibimine keelatud nepiederošām personām atrašanās būvlaukumā ir aizliegta 2. liegt ∙ ta ei keela oma nõu ega abi viņš neliedz savu padomu vai palīdzību 3. neļaut, nelaist ∙ mis mind keelab minemast! kas man neļauj iet! 4. apsaukt ∙ peremees keelas koera saimnieks apsauca suni
kenasti adv 1. glīti, skaisti ∙ lapsed olid kenasti riides bērni bija glīti saģērbti 2. jauki ∙ päike paistis kenasti saule jauki spīdēja; tema käes läheb kõik kenasti korda viņam viss labi izdodas; ta sõidutas mu kenasti ukse ette viņš mani kārtīgi atvizināja līdz durvīm 3. krietni, daudz ∙ õlu hakkas kenasti pähe alus krietni sakāpa galvā; selliste juttude uskujaid leidub veel üsna kenasti tādu, kas tic šādiem stāstiem, vēl ir visai daudz; teenin praegu kenasti pašlaik es pelnu labi
kes pr {kelle, keda, keda} 1. kas, kurš ∙ kes seal on? kas tur ir?; kelleks sa tahaksid saada? par ko tu gribētu kļūt?; kellelt sa seda kuulsid? no kā tu to dzirdēji?; kellena ta praegu töötab? par ko viņš pašlaik strādā?; kellega sa rääkisid? ar ko tu runāji?; tulgu kõik, kes soovivad lai nāk visi, kas vēlas; peab mind jumal teab kelleks dievs vien zina, par ko viņš mani uzskata; kes tõi raha, kes toidupoolist dažs atnesa naudu, cits ēdamo; nad on juba kes teab kus kas to zina, kur viņi jau atrodas 2. kurš ∙ kes seda enam mäletab kurš to vairs atceras; ma kohtusin sõbraga, keda ei olnud ammu näinud satikos ar draugu, kuru sen nebiju redzējis; kõik pugesid peitu, kes kuhu visi paslēpās kur nu kurais; kes tahes jebkurš
tagant kihutama kūdīt, musināt ∙ kes teda kihutas tagant, et tee ära? kas tad viņu sakūdīja to izdarīt?; auahnus kihutas teda tagant viņu dzina godkāre
kinnitama v 1. stiprināt, piestiprināt ∙ riie kinnitati raamile audumu piestiprināja pie rāmja 2. stiprināt, nostiprināt ∙ ta kinnitas oma jõudu puhkehetkega viņš atjaunoja savus spēkus atpūšoties 3. pievilkt, nostiprināt ∙ kruvid liiguvad, neid peab kinnitama skrūves kustas, tās jāpievelk 4. apstiprināt ∙ direktor kinnitas tööplaani direktors apstiprināja darba plānu; ta kinnitas, et teeb kõik, mis tema võimuses viņš apstiprināja, ka darīs visu, kas viņa spēkos; katsetulemused kinnitasid oletust izmēģinājumu rezultāti apstiprināja pieņēmumu 5. apliecināt ∙ notariaalselt kinnitatud ärakiri notariāli apliecināts noraksts
ette kirjutama 1. rakstīt priekšā ∙ ta kirjutas lapsele tähed ette viņš rakstīja bērnam priekšā burtus 2. noteikt ∙ ta täidab kuulekalt, mis kõrgemalt poolt ette kirjutatakse viņš paklausīgi izpilda, kas tiek noteikts no augšas; ma käitun nii, nagu etikett ette kirjutab es uzvedos tā, kā nosaka etiķete
kiuste a adv par spīti, spītējot ∙ justkui kiuste anti ülesandeid, mis talle ei meeldinud kā par spīti tika doti uzdevumi, kas viņam nepatika; tuul puhus nagu kiuste kogu aeg vastu vējš kā spītējot visu laiku pūta pretī
klaasistuma v 1. pārstikloties ∙ klaasistuv aine viela, kas pārstiklojas 2. kļūt stiklainam ∙ surnu klaasistunud silmad mirušā stiklainās acis
`koer a s {koera, `koera, `koeri} suns ∙ koer ajab jänese jälgi suns dzen pēdas zaķim; olen väsinud kui koer esmu noguris kā suns; koerale koera palk sunim suņa alga; tema, koer, julgeb veel kaevata, et talle on liiga tehtud! viņš, suns tāds, vēl iedrošinās sūdzēties, ka viņam ir darījuši pāri! ∆ kes koera saba kergitab, kui koer ise kas sunim asti cels, ja ne pats; nagu kirjut koera tundma pazīt kā raibu suni; kirju koer saldā šokolādes desa ~ saldā brunete
kohemaid adv uzreiz, tūlīt, uz karstām pēdām ∙ märkasin kohemaid, et minu äraolekul oli midagi juhtunud uzreiz pamanīju, ka manā prombūtnē kaut kas ir noticis; ta teeb seda kohemaid, ilma viivituseta viņš to dara tūlīt, bez kavēšanās; vilet kuuldes kadusid pahategijad kohemaid dzirdot svilpi, ļaundari pazuda uz karstām pēdām
kohus b s {kohuse, kohust, kohuseid} 1. pienākums ◦ kohusetunne pienākuma apziņa ∙ õppimine on õpilase kohus mācīšanās ir skolēna pienākums; ta teadis, mis on tema kohus sellises olukorras viņš zināja, kas ir viņa pienākums šādā situācijā 2. novec tiesa ∙ andke keisrile, mis keisri kohus dodiet ķeizaram ķeizara tiesu
kokku|langev p tāds, kas sakrīt ∙ kokkulangeval põhjusel tāda iemesla dēļ, kas sakrīt
kokku|puutuv p saskarē esošs ∙ probleemidega kokkupuutuvad spetsialistid speciālisti, kas saskaras ar problēmām
kolmeteist|kümnene adj 1. trīspadsmit gadus vecs 2. tāds, kas notiek pulksten trīspadsmitos ∙ kolmeteistkümnene buss autobuss pulksten trīspadsmitos
kontaktne adj {kontaktse, kontaktset, kontaktseid} 1. kontaktā esošs 2. tāds, kas meklē kontaktu
korduv p {korduva, korduvat, korduvaid} 1. tāds, kas atkārtojas ∙ oponentide korduv väide oponentu vairākkārt atkārtots apgalvojums 2. atkārtots ∙ korduvad elektrikatkestused atkārtoti elektrības padeves traucējumi
`korjama v {korjata, `korjan} 1. vākt ∙ kivid korjati põllult akmeņus savāca no lauka; raha korjama vākt naudu; ta korjas allkirju viņš vāca parakstus; esimesed kurgid korjati kasvuhoonest juba talvisel pööripäeval pirmos gurķus siltumnīcā novāca jau ziemas saulgriežos 2. krāt ∙ mul on juba kenakene summa korjatud man jau ir sakrāta pamatīga summa; kes senti ei korja, see eurot ei sa kas centu nekrāj, pie eiro netiek 3. lasīt ∙ seeni korjama lasīt sēnes; marju korjama lasīt ogas
kortsuma v burzīties, saburzīties ∙ kleit kortsub kohvris ära kleita koferī saburzās; kergesti kortsuv riie audums, kas viegli burzās; kortsunud rahatähed saburzītas naudaszīmes
kripeldus s {kripelduse, kripeldust, kripeldusi} sajūta, kas nedod mieru
kroonine a s {kroonise, kroonist, krooniseid} (monēta, banknote) krona ∙ ta sai kassast tagasi kroonise viņš saņēma kasē atpakaļ kronas monētu
`kuiv a s {kuiva, `kuiva, `kuivi} 1. sausums ∙ nädal aega oli kuiva, siis tulid jälle sajud nedēļu bija sausums, tad atkal uznāca lietavas; kuiva all kannatanud põllud lauki, kas cietuši no sausuma; ta ahmib õhku nagu kala kuival viņš tver gaisu kā zivs sausumā; vesi taganes ja kivid jäid kuivale ūdens atkāpās, un akmeņi palika sausumā 2. smilšu sēklis, sēre ∙ rannarahval olid lähemad kuivad täpselt teada piekrastes iedzīvotājiem tuvākie smilšu sēkļi bija precīzi zināmi ∆ kuivale jääma palikt uz sēkļa
kujutama v 1. attēlot, atveidot ∙ skulptuur kujutab haavatud sõdurit skulptūrā attēlots ievainots karavīrs; kirjanik kujutab elu nii, nagu see tegelikult oli rakstnieks attēlo dzīvi tā, kāda tā patiesībā bija; kujutav geomeetria tēlotāja ģeometrija; näitlejad kujutasid ajaloolisi tegelasi meisterlikult aktieri meistarīgi atveidoja vēsturiskos personāžus 2. (par būtību) būt ∙ tahaksin teada, mida ta endast kujutab es gribētu zināt, kas viņš ir; tolm kujutab endast väikeste tahkete aineosakeste kogumit putekļi ir mazu, cietu daļiņu kopums
kujutav p {kujutava, kujutavat, kujutavaid} attēlojošs, atainojošs ∙ ajaloosündmust kujutav maa glezna, kas ataino vēsturisku notikumu; kujutav kunst tēlotāja māksla
kulgev p 1. tāds, kas iet ∙ maa all kulgev raudtee dzelzceļš, kas iet zem zemes 2. tāds, kas ved ∙ mööda jääd kulgev liiklustee satiksmes ceļš, kas ved pa ledu 3. ar gaitu, ar norisi ∙ tormiliselt kulgev üritus pasākums ar vētrainu gaitu
üle kulutama pārtērēt ∙ aruandest ei selgu, kas midagi on üle kulutatud või ei no atskaites netop skaidrs, vai kaut kas ir pārtērēts vai nav
kuri a s {kurja, `kurja, `kurje} 1. ļaunums ∙ viin on kõige kurja juur degvīns ir visa ļaunuma sakne; kellelegi kurja tegema darīt kādam ļaunu; neil on midagi kurja mõttes viņiem ir kaut kas ļauns padomā 2. nelabais ∙ mehel õnnestus kurja küüsist pääseda vīram izdevās izglābties no nelabā nagiem; kõik tormasid, nagu oleks neil kuri kannul visi brāzās, it kā viņiem nelabais mītu uz papēžiem
kuueteist|kümnene adj 1. sešpadsmit gadu vecs ∙ kuueteistkümnene poiss sešpadsmit gadu vecs zēns 2. tāds, kas notiek pulksten sešpadsmitos ∙ kella kuueteistkümnene seanss seanss pulksten sešpadsmitos
ära kuulama uzklausīt ∙ kohus kuulas ära tunnistajate seletused tiesa uzklausīja liecinieku paskaidrojumus; kuulame kõigepealt ära, mis tal on öelda vispirms uzklausīsim, kas viņam ir sakāms
kuulduma v būt dzirdamam, būt saklausāmam ∙ kaugelt kuuldub hüüdeid no tālienes dzirdami saucieni; lärm kuuldus kaugele troksnis bija saklausāms tālu; mida teie pool kuuldub? kas jūsu pusē dzirdams?
kuulmata adj {indekl.} sar nedzirdēts ∙ kuulmata lugu! kaut kas nedzirdēts!
kõne s {kõne, kõnet, kõnesid} 1. runa ◦ kõnehäire runas traucējums ∙ ta valdab saksa keelt nii kõnes kui kirjas viņš prot vācu valodu gan runā, gan rakstos; kõne areng on seotud mõtlemise arenguga runas attīstība ir saistīta ar domāšanas attīstību; kes su kavalaid kõnesid usub! kas tām tavām viltīgajām runām ticēs!; otsene kõne tiešā runa; kaudne kõne netiešā runa 2. saruna ◦ erakõne privāta saruna ∙ neist asjust pole meil kõnet olnud par to mums saruna nav bijusi; kõnet ümber suunama pāradresēt sarunu 3. uzruna, runa ◦ lauakõne galda runa ∙ presidendi kõnet kuulati suure tähelepanuga prezidenta uzrunu klausījās ar lielu uzmanību; prokuröri kõne kohtus prokurora runa tiesā ∆ kõne alla tulema tikt apspriestam
kõnelev p {kõneleva, kõnelevat, kõnelevaid} tāds, kas runā ∙ eesti keelt kõnelev neiu meitene, kas runā igauniski; kiiresti kõnelev ja energiline mees ātri runājošs un enerģisks vīrs
kõrval b pop 1. blakus, pie ∙ tee kõrval on metsasalu blakus ceļam ir meža puduris; lauda kõrval on kuur blakus kūtij ir šķūnis; ta oli päev päeva kõrval ametis viņš dienu no dienas bija savā amatā; õlg õla kõrval plecu pie pleca 2. blakus, līdzās ∙ minu töö ei ole sinu oma kõrval midagi mans darbs līdzās tavam nav nekas; mis sina tema kõrval ka oled kas gan tu esi līdzās viņam 3. līdztekus ∙ pedagoogitöö kõrval tegeles ta sordiaretusega līdztekus pedagoga darbam viņš nodarbojās ar selekcionēšanu
kõver b adj {kõvera, kõverat, kõveraid} 1. līks ∙ kõverad jalad līkas kājas; vanalinna kitsad kõverad tänavad vecpilsētas šaurās līkās ieliņas 2. nepareizs ∙ ta sattus koos halbade sõpradega kõverale teele kopā ar sliktiem draugiem viņš nonāca uz nepareiza ceļa; raske oli otsustada, mis selles loos oli õige, mis kõver bija grūti izlemt, kas šajā stāstā bija pareizs, kas nepareizs
`käik s {käigu, `käiku, `käike} 1. gaita ∙ mehe käik läks järjest kiiremaks vīra gaita kļuva aizvien ātrāka; sündmuste käik notikumu gaita; rong aeglustas käiku vilciens palēnināja gaitu; kella käiku reguleerima regulēt pulksteņa gaitu; vestluse käigus ilmnesid huvitavad asjaolud sarunas gaitā atklājās interesanti apstākļi; anti käiku uus tehas ekspluatācijā nodeva jaunu rūpnīcu; poiss laskis rusikad käiku zēns laida dūres darbā 2. gājiens ∙ meie esimene käik oli piletikassasse mūsu pirmais gājiens bija uz biļešu kasi; rooli käik stūres gājiens 3. eja ∙ labürindi käigud labirinta ejas; voodiridade vahele jäi kitsas käik starp gultu rindām palika šaura eja 4. (spēlēs) gājiens ∙ matt kahe käiguga mats divos gājienos; peen käik smalks gājiens 5. pārnesums ∙ autojuht vahetas käiku autovadītājs pārslēdza pārnesumu; ta sõidab teise käiguga viņš brauc ar otro pārnesumu 6. ēdienu kārta ∙ kolme käiguga lõuna pusdienas ar trijiem ēdieniem
käimas|olev p tāds, kas patlaban norisinās ∙ käimasolev sõda karš, kas patlaban norisinās
`käskima v {`käskida, käsin} likt, pavēlēt ∙ arst käskis haigel lamada ārsts lika slimniekam gulēt; ta teeb, mis kästud viņš dara to, kas pavēlēts; kes mul käskis seda öelda! kas man lika to teikt!
küll b adv 1. gan ∙ küll me saame hakkama gan mēs tiksim galā; nüüd ma pean küll minema tagad gan man jāiet; sihtisin küll, aga ei saanud pihta es gan mērķēju, taču netrāpīju; imelik küll savādi gan; mis meid küll seal ootab? kas gan mūs tur gaida?; küsisin seda küll isalt, küll emalt vaicāju to gan tēvam, gan mātei; küll on tore tas nu gan ir jauki 2. gana ∙ süüa ja juua oli üsna küll ēst un dzert bija gana; mul on aega küll laika man ir gana
