?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 63 artiklit
ümber ajama 1. apgāzt ∙ kass ajas kausi ümber kaķis apgāza bļodu 2. vazāties apkārt ∙ ta ajab ümber kõrtse mööda viņš vazājas apkārt pa krogiem
enda pr {enda, end} 1. paša-, savs, sevis ∙ ta pomises midagi enda ette viņš kaut ko murmināja pie sevis; enda nimel savā vārdā 2. sevi ∙ kass on enda hästi ära peitnud kaķis ir labi noslēpies
`hiilima v {`hiilida, hiilin} 1. lavīties, zagties ∙ hiilisin majja ielavījos mājā 2. vērot, glūnēt ∙ hiilisin uksepraost, mis toas toimub vēroju pa durvju spraugu, kas istabā notiek; kass hiilib hiirt kaķis uzglūn pelei
`jaht a s {jahi, `jahti, `jahte} 1. medības ◦ pardijaht pīļu medības; nõiajaht raganu medības ∙ jahil käima iet medībās; kass peab hiirtele jahti kaķis medī peles; ajakirjanik oli uudiste jahil žurnālists medīja ziņas 2. tracis, jezga ∙ oli mul kogu seda jahti tarvis vajadzēja man visu to traci
jänd`rik b adj {jändriku, jänd`rikku, jänd`rikke} 1. (par koku) bemberains, kropls ∙ jändrik puu bemberains koks 2. (par cilvēku) drukns, paīss, strups ∙ jändrik kael drukns kakls
`jätma v {`jätta, jätan} 1. atstāt ∙ jätsin vihmavarju rongi atstāju lietussargu vilcienā; jänes oli jätnud lumele värsked jäljed zaķis bija atstājis sniegā svaigas pēdas; seadust jõusse jätma atstāt likumu spēkā; hüvasti jätma atvadīties; rahule jätma likt mierā; seda ma talle ei jäta to es viņam nepiedošu; sõpra ei tohi hätta jätta draugu nedrīkst pamest nelaimē 2. beigt, pārstāt ∙ jäta jutt beidz runāt!; kass jättis näugumise kaķis beidza ņaudēt
kaarduv p {kaarduva, kaarduvat, kaarduvaid} izliekts ∙ hobuse kaarduv kael zirga izliektais kakls; allapoole kaarduv huul lejup izliekta lūpa
`kael s {kaela, `kaela, `kaelu} kakls ∙ sõbrannad langevad teineteisele kaela draudzenes krīt viena otrai ap kaklu; ta sipleb kaelani võlgades viņš ir parādos līdz kaklam; pika kaelaga pudel pudele ar garu kaklu; järved on kitsa kaela kaudu ühenduses ezeri ir savienoti ar šauru kaklu; aitab mul sinu kaela peal elamisest pietiek man dzīvot uz tava kakla ∆ ennast kaela riputama kārties kaklā; kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; kaela peal istuma sēdēt uz kakla; üle kaela andma sadot pa kaklu; üle kaela saama dabūt pa kaklu
`kaklema v {kakelda, `kaklen} kauties, plēsties ∙ mehed läksid kõrtsis kaklema vīri krogū sakāvās; varblased kaklesid leivatüki pärast zvirbuļi plēsās par maizes gabalu; nad olid nagu koer ja kass: kaklesid pea iga päev viņi bija kā suns un kaķis: plēsās gandrīz katru dienu
kallal b pop 1. pie ∙ ta norib iga pisiasja kallal viņš piekasās katram sīkumam; projektijuht töötab probleemi kallal projektu vadītājs risina problēmu 2. virsū, uzbrukumā ∙ kull on kanade kallal vanags uzbrūk vistām; kass on linnupesa kallal kaķis uzbrūk ligzdai
`kass s {kassi, `kassi, `kasse} (Felis catus domesticus) kaķis ∙ kass peseb silmi kaķis mazgā acis; koera nähes tõmbas kass küüru selga ieraugot suni, kaķis uzmeta kūkumu ∆ nagu kass hiirega mängima spēlēties kā kaķim ar peli; kassi saba alla kaķim zem astes; nagu kass ja koer kā kaķis un suns; nagu kass palava pudru ümber kā kaķis ap karstu putru
`keerlema v {keerelda, `keerlen} 1. griezties, riņķot ∙ propeller keerleb propelleris griežas; keerlesime valsirütmis griezāmies valša ritmā; koer ajas keereldes oma saba taga suns virpuļodams ķēra savu asti; jõe kohal keerlesid kajakad virs upes riņķoja kaijas; see mõte keerleb peas juba ammu šī doma galvā vērpjas jau sen 2. grozīties ∙ vestlus keerles uue filmi ümber saruna grozījās ap jauno filmu 3. vīties ∙ oja keerleb läbi heinamaa strauts vijas cauri pļavai; tee keerles mööda mäekülge ceļš vijās pa kalna nogāzi ∆ keerleb nagu kass palava pudru ümber staigā kā kaķis ap karstu putru; ümber keerlema aplidot
kera s {kera, kera, kerasid} 1. lode ∙ päikese hõõguv kera kvēlojošā saules lode; arvutage kera ruumala aprēķiniet lodes tilpumu 2. kamols ◦ lõngakera dzijas kamols ∙ siil kiskus end kerra ezis saritinājās kamolā; kass magab keras kaķis guļ, saritinājies kamolā; poiss oli teki all keras zēns bija saritinājies kamolā zem segas 3. ritulis ∙ kera juustu siera ritulis
kerima v 1. tīt ∙ ta keris nööri ümber käe viņš aptina virvi ap roku; mõttelõnga kerima tīt domas pavedienu 2. saritināties ∙ kass keris end kerra kaķis saritinājās kamolā 3. sar likties, doties ∙ sõi ja keris kohe magama paēda un uzreiz likās gulēt
`ketrama v {kedrata, `ketran} 1. vērpt ∙ ta etras linadest peent lõnga viņš vērpa no liniem smalku pavedienu 2. murrāt ∙ kass ketrab kaķis murrā 3. sar tarkšķēt, vārīties
kibe b adj {kibeda, kibedat, kibedaid} 1. rūgts, sīvs ∙ kibe ravim rūgtas zāles; kibe suits pani läkastama sīvie dūmi lika klepot; ta kurtis oma kibedat saatust viņš žēlojās par savu sūro likteni; see on kibe tõde tā ir rūgta patiesība 2. sāpīgs ∙ kurk on pisut kibe kakls mazliet sāp 3. stiprs, liels ∙ mere ääres on kibe tuul pie jūras ir stiprs vējš; naisi vaevas kibe uudishimu sievietes mocīja liela ziņkāre; ta oli kibe kuduma viņa bija liela adītāja 4. spraigs, raits ∙ kibe heinaaeg spraigs siena laiks ∆ kibe käsi olema viņam ir ķēriens; kibe pill rūgts kumoss; kibe käes nebalta diena
kiisu s {kiisu, kiisut, kiisusid} (mīlinoties) kaķis, kaķītis, kaķenīte
kinni adv 1. ciet ∙ aken on kinni logs ir ciet; silmad vajusid kinni acis slīga ciet; kraav aeti kinni grāvi aizbēra; nina on kinni deguns ir ciet; jõgi külmus kinni upe aizsala; arst käskis hinge kinni pidada ārsts lika aizturēt elpu; kass püüdis hiire kinni kaķis noķēra peli; pigista nina kinni aizspied degunu; ta maksis võla kinni viņš samaksāja parādu; ta pandi kolmeks aastaks kinni viņu apcietināja uz trijiem gadiem 2. pie, ciet ∙ linnas on maja majas kinni pilsētā ir māja pie mājas; laps hoiab emal käest kinni bērns turas mātei pie rokas 3. aizņemts ∙ tänane õhtu on mul juba kinni šis vakars man jau ir aizņemts 4. miera stāvoklī ∙ auto pidas hetkeks kinni automašīna uz mirkli pieturēja; pea kinni, ma tulen ka! apstājies, es arī nāku! 5. (par govi) ciet ∙ lehm oli kinni govs bija ciet
kitsas|koht s 1. šaura vieta ∙ majanduse kitsaskohad ekonomikas šaurās vietas 2. pārn pudeles kakls
krae s {krae, kraed, kraesid} 1. apkakle, apkaklīte ∙ ta tõstis mantli krae üles viņš pacēla mēteļa apkakli; särgil on tärgeldatud krae kreklam ir stērķelēta apkaklīte; ta püüdis oma patte teise kraesse veeretada viņš centās novelt savus grēkus uz citiem 2. sar krāga ∙ kellegi kraesse kargama ieklupt kādam krāgā 3. kakls ∆ kellelegi krae vahele trügima krist kādam uz nerviem
kribima v 1. skrāpēt ∙ kass kribis lapsel käe katki kaķis saskrāpēja bērnam roku 2. (ar nagu palīdzību) rāpties, uzskriet ∙ kass kribis puu otsa kaķis uzskrēja kokā 3. skricelēt ∙ ta kribis mõned laused paberile viņš uzskricelēja dažus teikumus uz papīra
kriimuline adj {kriimulise, kriimulist, kriimulisi} 1. saskrāpēts, noskrambāts ∙ vana kriimuline mööbel vecas, noskrambātas mēbeles 2. svītrains ∙ kriimuline kass svītrains kaķis
käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā
kärnane adj {kärnase, kärnast, kärnaseid} 1. kreveļains ∙ kärnane selg kreveļaina mugura; mehel polnud taskus kärnast krossigi vīram kabatā nebija pat ne plika graša 2. kraupains ∙ kärnane kass kraupains kaķis 3. červeļains ∙ õunad on kärnased āboli ir červeļaini
`küttima v {`küttida, kütin} medīt ∙ metssigu küttima medīt mežacūkas; teda kütiti nagu metslooma viņu medīja kā meža zvēru; kass kütib hiiri kaķis medī peles; õnne küttima medīt laimi
`lakkuma v {`lakkuda, lakun} 1. lakt ∙ kass lakub piima kaķis lok pienu 2. laizīt ∙ koer lakub perenaise kätt suns laiza saimnieces roku 3. sar tempt, lakt ∙ ta on enda täis lakkunud viņš ir pietempies
lapiline adj {lapilise, lapilist, lapilisi} plankumains, lāsumains ∙ lapiline kass plankumains kaķis; lapiline nägu plankumaina seja
`lapp s {lapi, `lappi, `lappe} 1. lupata, skranda, ielāps ◦ põrandalapp grīdas lupata; tolmulapp putekļu lupata ∙ ta pühkis laua lapiga puhtaks viņš noslaucīja galdu ar lupatu; pükstele lappi peale ajama uzšūt biksēm ielāpu 2. plankums, lāsums ∙ mustade lappidega valge kass balts kaķis ar melniem plankumiem 3. (zemes) gabaliņš, pleķītis ∙ tal pole lappigi põldu viņam nav ne gabaliņa lauku; lapp sinist taevast zilas debess pleķītis
lesima v gulēt, zvilnēt ∙ ta lesib mõnusalt diivanil viņš ērti zviln uz dīvāna; kass lesib päikese käes kaķis zviln saulē
`limpsima v {`limpsida, limpsin} 1. laizīt ∙ lapsed limpsivad jäätist bērni laiza saldējumu; leegid limpsisid juba katust liesmas jau laizīja jumtu 2. lakt ∙ kass limpsib piima kaķis lok pienu
`luurama v {luurata, `luuran} 1. okšķerēt, izsekot, uzglūnēt ∙ kass luurab hiirt kaķis uzglūn pelei; luurav pilk glūnīgs skatiens 2. izlūkot ∙ piilkond saadeti ette luurama patruļu nosūtīja pa priekšu izlūkot
lõnga|kera s (dzijas) kamols ∙ kass mängib lõngakeraga kaķis spēlējas ar kamolu
läbi b prp caur, pa ∙ piim kurnati läbi marli pienu izkāsa caur marli; kass hüppas läbi akna kaķis izlēca pa logu; naer läbi pisarate smiekli caur asarām; läbi sõrmede vaatama skatīties caur pirkstiem
lööma v {lüüa, löön} 1. sist ∙ ta lööb kõigest jõust viņš sit no visa spēka; meeskond lõi kolm väravat komanda iesita trīs vārtus; katust lööma sist jumtu; trummi lööma sist bungas; kell lõi südaöötundi pulkstenis nosita pusnakts stundu 2. sisties, triekties ∙ lained löövad vastu kaldakive viļņi sitas pret krasta akmeņiem; mehed hakkavad lööma vīri taisās sisties 3. triekt, mest ∙ lapsed löödi hommikul vara maast lahti bērnus agri no rīta trieca augšā; ta lõi kaardid lauale viņš cirta kārtis galdā; ta lõi silmad uksele viņš uzmeta acis durvīm; tantsu lööma dejot; kass lööb nurru kaķis murrā 4. mesties, kļūt, sākt ∙ silmade ees lõi mustaks sametās tumšs gar acīm; kramp lõi jalga kājā iemetās krampis; mets lõi rohetama mežs sazaļoja; ma lõin kartma es nobijos
`noolima v {`noolida, noolin} 1. laizīt ∙ lehm noolib vasikat govs laiza teliņu; leegid noolisid juba katust liesmas jau laizīja jumtu 2. glūnēt ∙ kass noolib lindu kaķis uzglūn putniem; vana mees, aga noolib noori naisi vecs vīrs, bet glūn uz jaunām sievietēm 3. šaudīties ∙ pääsukesed noolivad laudauksest sisse ja välja bezdelīgas šaudās pa kūts durvīm iekšā un ārā
nurga|tagune a s kakts, pakakte ∙ ta otsis kõik nurgatagused läbi viņš pārmeklēja visas pakaktes
`nurk s {nurga, `nurka, `nurki} 1. leņķis ◦ täisnurk taisns leņķis; käändenurk pagrieziena leņķis ∙ kolmnurga nurkade summa on 180° trijstūra leņķu summa ir 180° 2. kakts, stūris ◦ tänavanurk ielas stūris; suunurk mutes kaktiņš; puhkenurk atpūtas stūrītis ∙ ta toetus käega laua nurgale viņš ar roku atbalstījās uz galda stūra; nurga peal on kohvik uz stūra ir kafejnīca; ta istutas kase suvila nurga juurde viņš iestādīja bērzu pie vasarnīcas stūra; vanasti pandi karistuseks nurka seisma senāk par sodu lika stāvēt kaktā 3. -stūris ◦ kolmnurk trīsstūris; hulknurk daudzstūris 4. puse, mala, nostūris ∙ mul on seal nurgas sugulasi man tajā pusē ir radi; ta on kõik maailma nurgad läbi käinud viņš ir izbraukājis visas pasaules malas ∆ nurka suruma iespiest stūrī
`nurr a s {nurru, `nurru, `nurre} murrāšana ∙ kass laseb nurru kaķis murrā
`nurruma v {`nurruda, nurrun} murrāt ∙ kass nurrub kaķis murrā
näuguma v {näuguda, näun} ņaudēt ∙ kass näub kaķis ņaud
pai b adj {pai, paid, paisid} paklausīgs, labs, mīļš ∙ tiiger nägi välja nagu pai kodukass tīģeris izskatījās kā paklausīgs mājas kaķis; ole pai ja tule kaasa! esi tik labs un nāc līdzi!; tüdrukud püüdsid hästi paid olla meitenes centās būt ļoti mīļas
pesitsema v 1. ligzdot ∙ roostikus pesitsevad linnud niedrājā ligzdo putni 2. mitināties, mājot ∙ kass pesitses lakas kaķis mitinājās pažobelē; missugused mõtted tema peas pesitsesid? kādas domas mitinājās viņa galvā? 3. atrasties ∙ platsi serval sirelites pesitses väike maja ceriņos laukuma malā atradās maza mājiņa
pingul adv 1. nospriegots, uzvilkts ∙ tuulest pingul purjed vēja nospriegotas buras; trossid olid pingul nagu pillikeeled troses bija uzvilktas kā stīgas; ta hoiab ohjad pingul viņš tur grožus savilktus 2. apspīlēts ∙ kitsas pingul seelikus tütarlaps meitene šauros, apspīlētos svārkos 3. saspringts ∙ lihased on pingul muskuļi ir saspringti; sisemiselt pingul iekšēji saspringts; pingul meeleolu saspringts noskaņojums 4. sasprindzinājies ∙ hüppeks pingul kass lēcienam sasprindzinājies kaķis
pudel s {pudeli, pudelit, pudeleid} pudele ◦ klaaspudel stikla pudele; pudelikael pudeles kakls; pudelisilt pudeles etiķete ∙ pooleliitrine pudel puslitra pudele; mehed istuvad pudeli taga vīri sēž pie pudeles; pudel piima pudele piena ∆ pudeli põhja vaatama ieskatīties pudelē
pugema v {pugeda, `poen} 1. līst ∙ lumi poeb saapasse sniegs lien zābakā; tüdrukud pugesid läbi sirelipõõsaste meitenes izlīda caur ceriņu krūmiem; kass on kaugele kapi taha pugenud kaķis ir aizlīdis tālu aiz skapja; matkajad pugesid magamiskottidesse ceļotāji ielīda guļammaisos; ta puges varakult voodisse viņš agri ielīda gultā 2. ieslīdēt, iezagties ∙ ta puges vaikselt kui varas oma tuppa viņš klusi kā zaglis ieslīdēja savā istabā; südamesse on pugenud süngus sirdī ir iezadzies drūmums 3. slēpties, bēgt ∙ loomad poevad vilusse dzīvnieki slēpjas ēnā; oma mõtete eest peitu ei poe no savām domām neaizbēgsi 4. pielīst ∙ sa poed direktorile tu pielien direktoram; ta ei oskagi pugeda viņš nemaz neprot pielīst
püsti adv 1. stāvus, augšā, kājās ∙ püsti seisma stāvēt kājās; püsti tõusma celties stāvus; püsti kargama lēkt kājās; aita mind püsti palīdzi man nostāties; kass kõnnib, saba püsti kaķis staigā asti izslējis; pea püsti, kõik läheb mööda! galvu augšā, viss pāries! 2. galīgi, pilnīgi, pavisam ∙ ta on vist püsti pime ja kurt viņš laikam ir pilnīgi akls un kurls 3. īsts, pilnīgs, galīgs ∙ need on ju püsti röövlid tie taču ir īsti laupītāji
rabama v 1. triekt, gāzt, zvelt ∙ ta rabas rusikaga vastu lauda viņš trieca dūri galdā; lehm rabas lüpsiku ümber govs apgāza slauceni 2. sagrābt, ķert ∙ teda rabas ääretu meeleheide viņu sagrāba bezgalīgs izmisums; nagu välgust rabatud kā zibens ķerts 3. satriekt ∙ ta surm rabas kõiki viņa nāve visus satrieca 4. tvert, ķert, grābt ∙ ta rabas minu käe viņš satvēra manu roku; kass rabas hiirt kaķis noķēra peli 5. rauties, plēsties, steigties ∙ ta rabab hommikust õhtuni viņš plēšas no rīta līdz vakaram; pead rabama, kuidas jaksad tev jāraujas, cik spēj 6. (etnogrāfijā) kult ∙ rukist rabama kult rudzus
`roog b s {roo, `roogu, `rooge} 1. niedre, stiebrs, stublājs ◦ pilliroog niedre; rookatus niedru jumts ∙ roogu täis kasvanud merelaht niedrēm aizaudzis jūras līcis; roost katusega maja māja ar niedru jumtu 2. (zivs) asaka, muguriņa ∙ kass sõi kalad kõige roogudega ära kaķis apēda zivis ar visām asakām
kinni saama satvert, noķert ∙ kass sai hiire kinni kaķis noķēra peli
`sittama v {sitata, `sittan} vulg piedirst, piegānīt ∙ kass sittas sahvri täis kaķis piedirsa pieliekamo
`sopp b s {sopi, `soppi, `soppe} 1. stūris, kakts, nostūris ◦ hingesopp dvēseles dziļumi ∙ tean seda maja viimse sopini pārzinu šo māju līdz pēdējam kaktiņam 2. līcis, joms, ieloks ∙ pilliroogu kasvanud sopid niedrēm aizauguši līči
sorakil adv noplucis ∙ sorakil habe noplukusi bārda; kriimuline sorakil kass saskrāpēts, noplucis kaķis
suleline b adj {sulelise, sulelist, sulelisi} spalvots ∙ kure pikk suleline kael dzērves garais, spalvotais kakls
süsi|must adj ogļmelns ∙ süsimust kass ogļmelns kaķis
toekas adj {toeka, toekat, toekaid} 1. spēcīgs, stiprs ∙ toekas tamm spēcīgs ozols; toekas kael spēcīgs kakls 2. pamatīgs, nopietns ∙ toekas saak pamatīgs loms; toekas abi nopietna palīdzība
tuli s {tule, `tuld, tulesid} 1. uguns ◦ olümpiatuli olimpiskā uguns; virvatuli malduguns; tulekeel uguns mēle; tuleleek uguns liesma; tulesein uguns siena; tulesäde uguns dzirkstele ∙ elus tuli dzīva uguns; igavene tuli mūžīgā uguns; ta tegi tule pliidi alla viņš iekūra plītī uguni; kuivad puud võtsid tuld sausā malka aizdegās; võta pott tulelt ära noņem katlu no uguns; puhu tuli surnuks! nopūt uguni!; tuli hävitas hooned uguns iznīcināja ēkas; temas põles mingi sisemine tuli viņā kvēloja kāda iekšēja uguns 2. uguns, gaisma ◦ foorituli luksofora gaisma ∙ suure linna tuled lielas pilsētas ugunis; toas oli juba hämar, süütasin tule istabā jau bija krēsla, iededzu uguni; auto tagumised tuled ei põlenud automobiļa aizmugurējie lukturi nedega; punane tuli sarkanā gaisma 3. mil uguns, apšaude ◦ risttuli krustuguns ∙ ründajate pihta avati tuli pret uzbrucējiem atklāja uguni; ta andis püssist vareste pihta tuld viņš ar bisi šāva pa vārnām 4. (šahā) šahs ∙ kuningale tuld andma pieteikt karalim šahu ∆ jalgadele tuld andma dot kājām vaļu; kahe tule vahel starp divām ugunīm; tulega taga otsima meklēt kā ar uguni; nagu tuli ja vesi kā kaķis ar suni; nii et tuli taga kā uz ugunsgrēku; tuli takus uguns pakulās; tuld võtma iedegties; tulega mängima spēlēties ar uguni; läbi tule ja vee minema iet caur uguni un ūdeni; tuld sülitama spļaut uguni
`turtsuma v {`turtsuda, turtsun} 1. sprauslāt ∙ kass turtsub tigedalt kaķis nikni sprauslā; tee ääres turtsus traktor ceļa malā sprauslāja traktors 2. šķaudīt ∙ haige köhib ja turtsub slimnieks klepo un šķauda 3. spurgt ∙ tüdrukud turtsusid meitenes spurdza
urgas s {`urka, urgast, `urkaid} 1. dobums, iedobe, ala ∙ jõekallas on täis mitmesuguse suurusega urkaid upes krastā ir daudz dažāda lieluma dobumu 2. ala, midzenis, perēklis ∙ saarma urgas ūdra ala; salakaubavedajate urgas kontrabandistu perēklis 3. stūris, kakts ∙ ta tundis majas iga viimast kui urgast viņš pārzināja mājā katru kaktiņu
vangis adv gūstā, ieslodzījumā, cietumā ∙ kass on keldris vangis kaķis ir ieslodzīts pagrabā; ta istub vangis viņš sēž cietumā; ta oli tüdruku pilgu vangis viņš bija meitenes skatiena gūstā
vastu|karva adv 1. pret spalvu ∙ kass ei salli vastukarva silitamist kaķis necieš glaudīšanu pret spalvu 2. nepieņemams, nevēlams, nepatīkams ∙ olukord oli talle vastukarva situācija bija viņam nepieņemama
`vurr b s {vurru, `vurru, `vurre} ūsas ∙ ta kannab ülespoole keeratud vurre viņš nēsā augšup savītas ūsas; kass pesi vurre kaķis mazgāja ūsas
võngutama v 1. svārstīt, šūpot, vicināt ∙ ta võngutas etteheitvalt pead viņš pārmetoši šūpoja galvu; kass võngutab saba kaķis vicina asti 2. likt vibrēt, tricināt
kinni võtma 1. noķert, panākt ∙ kass võttis hiire kinni kaķis noķēra peli; jooksja võttis oma konkurendid kinni skrējējs panāca savus konkurentus 2. ieķerties, pieķerties ∙ käisest kinni võtma ieķerties piedurknē 3. (par elpu) sist ciet, aizraut ∙ suits võtab hinge kinni dūmi sit ciet elpu 4. saprast, aptvert, apjēgt ∙ minu mõistus ei võta kinni, mis siin toimub es nesaprotu, kas te notiek