[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 63 artiklit

ümber ajama 1. apgāzt kass ajas kausi ümber kaķis apgāza bļodu 2. vazāties apkārt ta ajab ümber kõrtse mööda viņš vazājas apkārt pa krogiem
enda pr {enda, end} 1. paša-, savs, sevis ta pomises midagi enda ette viņš kaut ko murmināja pie sevis; enda nimel savā vārdā 2. sevi kass on enda hästi ära peitnud kaķis ir labi noslēpies
`hiilima v {`hiilida, hiilin} 1. lavīties, zagties hiilisin majja ielavījos mājā 2. vērot, glūnēt hiilisin uksepraost, mis toas toimub vēroju pa durvju spraugu, kas istabā notiek; kass hiilib hiirt kaķis uzglūn pelei
`jaht a s {jahi, `jahti, `jahte} 1. medības pardijaht pīļu medības; nõiajaht raganu medības jahil käima iet medībās; kass peab hiirtele jahti kaķis medī peles; ajakirjanik oli uudiste jahil žurnālists medīja ziņas 2. tracis, jezga oli mul kogu seda jahti tarvis vajadzēja man visu to traci
jänd`rik b adj {jändriku, jänd`rikku, jänd`rikke} 1. (par koku) bemberains, kropls jändrik puu bemberains koks 2. (par cilvēku) drukns, paīss, strups jändrik kael drukns kakls
`jätma v {`jätta, jätan} 1. atstāt jätsin vihmavarju rongi atstāju lietussargu vilcienā; jänes oli jätnud lumele värsked jäljed zaķis bija atstājis sniegā svaigas pēdas; seadust jõusse jätma atstāt likumu spēkā; hüvasti jätma atvadīties; rahule jätma likt mierā; seda ma talle ei jäta to es viņam nepiedošu; sõpra ei tohi hätta jätta draugu nedrīkst pamest nelaimē 2. beigt, pārstāt jäta jutt beidz runāt!; kass jättis näugumise kaķis beidza ņaudēt
kaarduv p {kaarduva, kaarduvat, kaarduvaid} izliekts hobuse kaarduv kael zirga izliektais kakls; allapoole kaarduv huul lejup izliekta lūpa
`kael s {kaela, `kaela, `kaelu} kakls sõbrannad langevad teineteisele kaela draudzenes krīt viena otrai ap kaklu; ta sipleb kaelani võlgades viņš ir parādos līdz kaklam; pika kaelaga pudel pudele ar garu kaklu; järved on kitsa kaela kaudu ühenduses ezeri ir savienoti ar šauru kaklu; aitab mul sinu kaela peal elamisest pietiek man dzīvot uz tava kakla ennast kaela riputama kārties kaklā; kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; kaela peal istuma sēdēt uz kakla; üle kaela andma sadot pa kaklu; üle kaela saama dabūt pa kaklu
`kaklema v {kakelda, `kaklen} kauties, plēsties mehed läksid kõrtsis kaklema vīri krogū sakāvās; varblased kaklesid leivatüki pärast zvirbuļi plēsās par maizes gabalu; nad olid nagu koer ja kass: kaklesid pea iga päev viņi bija kā suns un kaķis: plēsās gandrīz katru dienu
kallal b pop 1. pie ta norib iga pisiasja kallal viņš piekasās katram sīkumam; projektijuht töötab probleemi kallal projektu vadītājs risina problēmu 2. virsū, uzbrukumā kull on kanade kallal vanags uzbrūk vistām; kass on linnupesa kallal kaķis uzbrūk ligzdai
`kass s {kassi, `kassi, `kasse} (Felis catus domesticus) kaķis kass peseb silmi kaķis mazgā acis; koera nähes tõmbas kass küüru selga ieraugot suni, kaķis uzmeta kūkumu nagu kass hiirega mängima spēlēties kā kaķim ar peli; kassi saba alla kaķim zem astes; nagu kass ja koer kaķis un suns; nagu kass palava pudru ümber kaķis ap karstu putru
`keerlema v {keerelda, `keerlen} 1. griezties, riņķot propeller keerleb propelleris griežas; keerlesime valsirütmis griezāmies valša ritmā; koer ajas keereldes oma saba taga suns virpuļodams ķēra savu asti; jõe kohal keerlesid kajakad virs upes riņķoja kaijas; see mõte keerleb peas juba ammu šī doma galvā vērpjas jau sen 2. grozīties vestlus keerles uue filmi ümber saruna grozījās ap jauno filmu 3. vīties oja keerleb läbi heinamaa strauts vijas cauri pļavai; tee keerles mööda mäekülge ceļš vijās pa kalna nogāzi keerleb nagu kass palava pudru ümber staigā kā kaķis ap karstu putru; ümber keerlema aplidot
kera s {kera, kera, kerasid} 1. lode päikese hõõguv kera kvēlojošā saules lode; arvutage kera ruumala aprēķiniet lodes tilpumu 2. kamols lõngakera dzijas kamols siil kiskus end kerra ezis saritinājās kamolā; kass magab keras kaķis guļ, saritinājies kamolā; poiss oli teki all keras zēns bija saritinājies kamolā zem segas 3. ritulis kera juustu siera ritulis
kerima v 1. tīt ta keris nööri ümber käe viņš aptina virvi ap roku; mõttelõnga kerima tīt domas pavedienu 2. saritināties kass keris end kerra kaķis saritinājās kamolā 3. sar likties, doties sõi ja keris kohe magama paēda un uzreiz likās gulēt
`ketrama v {kedrata, `ketran} 1. vērpt ta etras linadest peent lõnga viņš vērpa no liniem smalku pavedienu 2. murrāt kass ketrab kaķis murrā 3. sar tarkšķēt, vārīties
kibe b adj {kibeda, kibedat, kibedaid} 1. rūgts, sīvs kibe ravim rūgtas zāles; kibe suits pani läkastama sīvie dūmi lika klepot; ta kurtis oma kibedat saatust viņš žēlojās par savu sūro likteni; see on kibe tõde tā ir rūgta patiesība 2. sāpīgs kurk on pisut kibe kakls mazliet sāp 3. stiprs, liels mere ääres on kibe tuul pie jūras ir stiprs vējš; naisi vaevas kibe uudishimu sievietes mocīja liela ziņkāre; ta oli kibe kuduma viņa bija liela adītāja 4. spraigs, raits kibe heinaaeg spraigs siena laiks kibe käsi olema viņam ir ķēriens; kibe pill rūgts kumoss; kibe käes nebalta diena
kiisu s {kiisu, kiisut, kiisusid} (mīlinoties) kaķis, kaķītis, kaķenīte
kinni adv 1. ciet aken on kinni logs ir ciet; silmad vajusid kinni acis slīga ciet; kraav aeti kinni grāvi aizbēra; nina on kinni deguns ir ciet; jõgi külmus kinni upe aizsala; arst käskis hinge kinni pidada ārsts lika aizturēt elpu; kass püüdis hiire kinni kaķis noķēra peli; pigista nina kinni aizspied degunu; ta maksis võla kinni viņš samaksāja parādu; ta pandi kolmeks aastaks kinni viņu apcietināja uz trijiem gadiem 2. pie, ciet linnas on maja majas kinni pilsētā ir māja pie mājas; laps hoiab emal käest kinni bērns turas mātei pie rokas 3. aizņemts tänane õhtu on mul juba kinni šis vakars man jau ir aizņemts 4. miera stāvoklī auto pidas hetkeks kinni automašīna uz mirkli pieturēja; pea kinni, ma tulen ka! apstājies, es arī nāku! 5. (par govi) ciet lehm oli kinni govs bija ciet
kitsas|koht s 1. šaura vieta majanduse kitsaskohad ekonomikas šaurās vietas 2. pārn pudeles kakls
krae s {krae, kraed, kraesid} 1. apkakle, apkaklīte ta tõstis mantli krae üles viņš pacēla mēteļa apkakli; särgil on tärgeldatud krae kreklam ir stērķelēta apkaklīte; ta püüdis oma patte teise kraesse veeretada viņš centās novelt savus grēkus uz citiem 2. sar krāga kellegi kraesse kargama ieklupt kādam krāgā 3. kakls kellelegi krae vahele trügima krist kādam uz nerviem
kribima v 1. skrāpēt kass kribis lapsel käe katki kaķis saskrāpēja bērnam roku 2. (ar nagu palīdzību) rāpties, uzskriet kass kribis puu otsa kaķis uzskrēja kokā 3. skricelēt ta kribis mõned laused paberile viņš uzskricelēja dažus teikumus uz papīra
kriimuline adj {kriimulise, kriimulist, kriimulisi} 1. saskrāpēts, noskrambāts vana kriimuline mööbel vecas, noskrambātas mēbeles 2. svītrains kriimuline kass svītrains kaķis
käima v {käia, käin} 1. iet jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem käia laskma dot vaļā
kärnane adj {kärnase, kärnast, kärnaseid} 1. kreveļains kärnane selg kreveļaina mugura; mehel polnud taskus kärnast krossigi vīram kabatā nebija pat ne plika graša 2. kraupains kärnane kass kraupains kaķis 3. červeļains õunad on kärnased āboli ir červeļaini
`küttima v {`küttida, kütin} medīt metssigu küttima medīt mežacūkas; teda kütiti nagu metslooma viņu medīja kā meža zvēru; kass kütib hiiri kaķis medī peles; õnne küttima medīt laimi
`lakkuma v {`lakkuda, lakun} 1. lakt kass lakub piima kaķis lok pienu 2. laizīt koer lakub perenaise kätt suns laiza saimnieces roku 3. sar tempt, lakt ta on enda täis lakkunud viņš ir pietempies
lapiline adj {lapilise, lapilist, lapilisi} plankumains, lāsumains lapiline kass plankumains kaķis; lapiline nägu plankumaina seja
`lapp s {lapi, `lappi, `lappe} 1. lupata, skranda, ielāps põrandalapp grīdas lupata; tolmulapp putekļu lupata ta pühkis laua lapiga puhtaks viņš noslaucīja galdu ar lupatu; pükstele lappi peale ajama uzšūt biksēm ielāpu 2. plankums, lāsums mustade lappidega valge kass balts kaķis ar melniem plankumiem 3. (zemes) gabaliņš, pleķītis tal pole lappigi põldu viņam nav ne gabaliņa lauku; lapp sinist taevast zilas debess pleķītis
lesima v gulēt, zvilnēt ta lesib mõnusalt diivanil viņš ērti zviln uz dīvāna; kass lesib päikese käes kaķis zviln saulē
`limpsima v {`limpsida, limpsin} 1. laizīt lapsed limpsivad jäätist bērni laiza saldējumu; leegid limpsisid juba katust liesmas jau laizīja jumtu 2. lakt kass limpsib piima kaķis lok pienu
`luurama v {luurata, `luuran} 1. okšķerēt, izsekot, uzglūnēt kass luurab hiirt kaķis uzglūn pelei; luurav pilk glūnīgs skatiens 2. izlūkot piilkond saadeti ette luurama patruļu nosūtīja pa priekšu izlūkot
lõnga|kera s (dzijas) kamols kass mängib lõngakeraga kaķis spēlējas ar kamolu
läbi b prp caur, pa piim kurnati läbi marli pienu izkāsa caur marli; kass hüppas läbi akna kaķis izlēca pa logu; naer läbi pisarate smiekli caur asarām; läbi sõrmede vaatama skatīties caur pirkstiem
lööma v {lüüa, löön} 1. sist ta lööb kõigest jõust viņš sit no visa spēka; meeskond lõi kolm väravat komanda iesita trīs vārtus; katust lööma sist jumtu; trummi lööma sist bungas; kell lõi südaöötundi pulkstenis nosita pusnakts stundu 2. sisties, triekties lained löövad vastu kaldakive viļņi sitas pret krasta akmeņiem; mehed hakkavad lööma vīri taisās sisties 3. triekt, mest lapsed löödi hommikul vara maast lahti bērnus agri no rīta trieca augšā; ta lõi kaardid lauale viņš cirta kārtis galdā; ta lõi silmad uksele viņš uzmeta acis durvīm; tantsu lööma dejot; kass lööb nurru kaķis murrā 4. mesties, kļūt, sākt silmade ees lõi mustaks sametās tumšs gar acīm; kramp lõi jalga kājā iemetās krampis; mets lõi rohetama mežs sazaļoja; ma lõin kartma es nobijos
`noolima v {`noolida, noolin} 1. laizīt lehm noolib vasikat govs laiza teliņu; leegid noolisid juba katust liesmas jau laizīja jumtu 2. glūnēt kass noolib lindu kaķis uzglūn putniem; vana mees, aga noolib noori naisi vecs vīrs, bet glūn uz jaunām sievietēm 3. šaudīties pääsukesed noolivad laudauksest sisse ja välja bezdelīgas šaudās pa kūts durvīm iekšā un ārā
nurga|tagune a s kakts, pakakte ta otsis kõik nurgatagused läbi viņš pārmeklēja visas pakaktes
`nurk s {nurga, `nurka, `nurki} 1. leņķis täisnurk taisns leņķis; käändenurk pagrieziena leņķis kolmnurga nurkade summa on 180° trijstūra leņķu summa ir 180° 2. kakts, stūris tänavanurk ielas stūris; suunurk mutes kaktiņš; puhkenurk atpūtas stūrītis ta toetus käega laua nurgale viņš ar roku atbalstījās uz galda stūra; nurga peal on kohvik uz stūra ir kafejnīca; ta istutas kase suvila nurga juurde viņš iestādīja bērzu pie vasarnīcas stūra; vanasti pandi karistuseks nurka seisma senāk par sodu lika stāvēt kaktā 3. -stūris kolmnurk trīsstūris; hulknurk daudzstūris 4. puse, mala, nostūris mul on seal nurgas sugulasi man tajā pusē ir radi; ta on kõik maailma nurgad läbi käinud viņš ir izbraukājis visas pasaules malas nurka suruma iespiest stūrī
`nurr a s {nurru, `nurru, `nurre} murrāšana kass laseb nurru kaķis murrā
`nurruma v {`nurruda, nurrun} murrāt kass nurrub kaķis murrā
näuguma v {näuguda, näun} ņaudēt kass näub kaķis ņaud
pai b adj {pai, paid, paisid} paklausīgs, labs, mīļš tiiger nägi välja nagu pai kodukass tīģeris izskatījās kā paklausīgs mājas kaķis; ole pai ja tule kaasa! esi tik labs un nāc līdzi!; tüdrukud püüdsid hästi paid olla meitenes centās būt ļoti mīļas
pesitsema v 1. ligzdot roostikus pesitsevad linnud niedrājā ligzdo putni 2. mitināties, mājot kass pesitses lakas kaķis mitinājās pažobelē; missugused mõtted tema peas pesitsesid? kādas domas mitinājās viņa galvā? 3. atrasties platsi serval sirelites pesitses väike maja ceriņos laukuma malā atradās maza mājiņa
pingul adv 1. nospriegots, uzvilkts tuulest pingul purjed vēja nospriegotas buras; trossid olid pingul nagu pillikeeled troses bija uzvilktas kā stīgas; ta hoiab ohjad pingul viņš tur grožus savilktus 2. apspīlēts kitsas pingul seelikus tütarlaps meitene šauros, apspīlētos svārkos 3. saspringts lihased on pingul muskuļi ir saspringti; sisemiselt pingul iekšēji saspringts; pingul meeleolu saspringts noskaņojums 4. sasprindzinājies hüppeks pingul kass lēcienam sasprindzinājies kaķis
pudel s {pudeli, pudelit, pudeleid} pudele klaaspudel stikla pudele; pudelikael pudeles kakls; pudelisilt pudeles etiķete pooleliitrine pudel puslitra pudele; mehed istuvad pudeli taga vīri sēž pie pudeles; pudel piima pudele piena pudeli põhja vaatama ieskatīties pudelē
pugema v {pugeda, `poen} 1. līst lumi poeb saapasse sniegs lien zābakā; tüdrukud pugesid läbi sirelipõõsaste meitenes izlīda caur ceriņu krūmiem; kass on kaugele kapi taha pugenud kaķis ir aizlīdis tālu aiz skapja; matkajad pugesid magamiskottidesse ceļotāji ielīda guļammaisos; ta puges varakult voodisse viņš agri ielīda gultā 2. ieslīdēt, iezagties ta puges vaikselt kui varas oma tuppa viņš klusi kā zaglis ieslīdēja savā istabā; südamesse on pugenud süngus sirdī ir iezadzies drūmums 3. slēpties, bēgt loomad poevad vilusse dzīvnieki slēpjas ēnā; oma mõtete eest peitu ei poe no savām domām neaizbēgsi 4. pielīst sa poed direktorile tu pielien direktoram; ta ei oskagi pugeda viņš nemaz neprot pielīst
püsti adv 1. stāvus, augšā, kājās püsti seisma stāvēt kājās; püsti tõusma celties stāvus; püsti kargama lēkt kājās; aita mind püsti palīdzi man nostāties; kass kõnnib, saba püsti kaķis staigā asti izslējis; pea püsti, kõik läheb mööda! galvu augšā, viss pāries! 2. galīgi, pilnīgi, pavisam ta on vist püsti pime ja kurt viņš laikam ir pilnīgi akls un kurls 3. īsts, pilnīgs, galīgs need on ju püsti röövlid tie taču ir īsti laupītāji
rabama v 1. triekt, gāzt, zvelt ta rabas rusikaga vastu lauda viņš trieca dūri galdā; lehm rabas lüpsiku ümber govs apgāza slauceni 2. sagrābt, ķert teda rabas ääretu meeleheide viņu sagrāba bezgalīgs izmisums; nagu välgust rabatud kā zibens ķerts 3. satriekt ta surm rabas kõiki viņa nāve visus satrieca 4. tvert, ķert, grābt ta rabas minu käe viņš satvēra manu roku; kass rabas hiirt kaķis noķēra peli 5. rauties, plēsties, steigties ta rabab hommikust õhtuni viņš plēšas no rīta līdz vakaram; pead rabama, kuidas jaksad tev jāraujas, cik spēj 6. (etnogrāfijā) kult rukist rabama kult rudzus
`roog b s {roo, `roogu, `rooge} 1. niedre, stiebrs, stublājs pilliroog niedre; rookatus niedru jumts roogu täis kasvanud merelaht niedrēm aizaudzis jūras līcis; roost katusega maja māja ar niedru jumtu 2. (zivs) asaka, muguriņa kass sõi kalad kõige roogudega ära kaķis apēda zivis ar visām asakām
kinni saama satvert, noķert kass sai hiire kinni kaķis noķēra peli
`sittama v {sitata, `sittan} vulg piedirst, piegānīt kass sittas sahvri täis kaķis piedirsa pieliekamo
`sopp b s {sopi, `soppi, `soppe} 1. stūris, kakts, nostūris hingesopp dvēseles dziļumi tean seda maja viimse sopini pārzinu šo māju līdz pēdējam kaktiņam 2. līcis, joms, ieloks pilliroogu kasvanud sopid niedrēm aizauguši līči
sorakil adv noplucis sorakil habe noplukusi bārda; kriimuline sorakil kass saskrāpēts, noplucis kaķis
suleline b adj {sulelise, sulelist, sulelisi} spalvots kure pikk suleline kael dzērves garais, spalvotais kakls
süsi|must adj ogļmelns süsimust kass ogļmelns kaķis
toekas adj {toeka, toekat, toekaid} 1. spēcīgs, stiprs toekas tamm spēcīgs ozols; toekas kael spēcīgs kakls 2. pamatīgs, nopietns toekas saak pamatīgs loms; toekas abi nopietna palīdzība
tuli s {tule, `tuld, tulesid} 1. uguns olümpiatuli olimpiskā uguns; virvatuli malduguns; tulekeel uguns mēle; tuleleek uguns liesma; tulesein uguns siena; tulesäde uguns dzirkstele elus tuli dzīva uguns; igavene tuli mūžīgā uguns; ta tegi tule pliidi alla viņš iekūra plītī uguni; kuivad puud võtsid tuld sausā malka aizdegās; võta pott tulelt ära noņem katlu no uguns; puhu tuli surnuks! nopūt uguni!; tuli hävitas hooned uguns iznīcināja ēkas; temas põles mingi sisemine tuli viņā kvēloja kāda iekšēja uguns 2. uguns, gaisma foorituli luksofora gaisma suure linna tuled lielas pilsētas ugunis; toas oli juba hämar, süütasin tule istabā jau bija krēsla, iededzu uguni; auto tagumised tuled ei põlenud automobiļa aizmugurējie lukturi nedega; punane tuli sarkanā gaisma 3. mil uguns, apšaude risttuli krustuguns ründajate pihta avati tuli pret uzbrucējiem atklāja uguni; ta andis püssist vareste pihta tuld viņš ar bisi šāva pa vārnām 4. (šahā) šahs kuningale tuld andma pieteikt karalim šahu jalgadele tuld andma dot kājām vaļu; kahe tule vahel starp divām ugunīm; tulega taga otsima meklēt kā ar uguni; nagu tuli ja vesi kaķis ar suni; nii et tuli taga kā uz ugunsgrēku; tuli takus uguns pakulās; tuld võtma iedegties; tulega mängima spēlēties ar uguni; läbi tule ja vee minema iet caur uguni un ūdeni; tuld sülitama spļaut uguni
`turtsuma v {`turtsuda, turtsun} 1. sprauslāt kass turtsub tigedalt kaķis nikni sprauslā; tee ääres turtsus traktor ceļa malā sprauslāja traktors 2. šķaudīt haige köhib ja turtsub slimnieks klepo un šķauda 3. spurgt tüdrukud turtsusid meitenes spurdza
urgas s {`urka, urgast, `urkaid} 1. dobums, iedobe, ala jõekallas on täis mitmesuguse suurusega urkaid upes krastā ir daudz dažāda lieluma dobumu 2. ala, midzenis, perēklis saarma urgas ūdra ala; salakaubavedajate urgas kontrabandistu perēklis 3. stūris, kakts ta tundis majas iga viimast kui urgast viņš pārzināja mājā katru kaktiņu
vangis adv gūstā, ieslodzījumā, cietumā kass on keldris vangis kaķis ir ieslodzīts pagrabā; ta istub vangis viņš sēž cietumā; ta oli tüdruku pilgu vangis viņš bija meitenes skatiena gūstā
vastu|karva adv 1. pret spalvu kass ei salli vastukarva silitamist kaķis necieš glaudīšanu pret spalvu 2. nepieņemams, nevēlams, nepatīkams olukord oli talle vastukarva situācija bija viņam nepieņemama
`vurr b s {vurru, `vurru, `vurre} ūsas ta kannab ülespoole keeratud vurre viņš nēsā augšup savītas ūsas; kass pesi vurre kaķis mazgāja ūsas
võngutama v 1. svārstīt, šūpot, vicināt ta võngutas etteheitvalt pead viņš pārmetoši šūpoja galvu; kass võngutab saba kaķis vicina asti 2. likt vibrēt, tricināt
kinni võtma 1. noķert, panākt kass võttis hiire kinni kaķis noķēra peli; jooksja võttis oma konkurendid kinni skrējējs panāca savus konkurentus 2. ieķerties, pieķerties käisest kinni võtma ieķerties piedurknē 3. (par elpu) sist ciet, aizraut suits võtab hinge kinni dūmi sit ciet elpu 4. saprast, aptvert, apjēgt minu mõistus ei võta kinni, mis siin toimub es nesaprotu, kas te notiek

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur