[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 475 artiklit, väljastan 100
aasta s {aasta, aastat, aastaid} gads ◦ aruandeaasta pārskata gads; valgusaasta gaismas gads ∙ parimates aastates mees vīrietis labākajos gados
aasta|tagune adj pirms gada noticis ∙ see on aastatagune lugu tas ir notikums, kas risinājies pirms gada
ahistama v 1. uzmākties ∙ muistsed saarlased ahistasid Rootsi rannalinnu senie sāmsalieši uzmācās Zviedrijas piekrastes pilsētām; seksuaalne ahistamine seksuāla uzmākšanās 2. nomākt ∙ mured ahistavad hinge raizes nomāc dvēseli 3. žņaugt, žmiegt ∙ miski ahistas kurku kaut kas aizžņaudza kaklu
`ahv s {ahvi, `ahvi, `ahve} pērtiķis, mērkaķis ∙ ahvi aasta pērtiķa gads; mõned ahvid kasutavad saba roomamisel daži mērkaķi izmanto asti kāpelēšanai
maha ajama 1. gāzt zemē, bērt zemē, liet zemē ∙ traktor oli väravaposti maha ajanud traktors bija apgāzis vārtu stabiņu; keegi on siia piima, jahu maha ajanud kāds šeit ir izlējis pienu un izbēris miltus 2. vilkt nost, mest nost ∙ riideid maha ajama novilkt drēbes; kuusk hakkas okkaid maha ajama egle sāka mest nost skujas 3. noskūt ∙ ta on vuntsid maha ajanud viņš ir noskuvis ūsas 4. sar (par attālumu) nobraukt ∙ aeti maha üle kolmesaja kilomeetri tika nobraukti vairāk nekā trīssimt kilometri
alal|hoidlik adj 1. tāds, kas saglabājas 2. konservatīvs
algav p {algava, algavat, algavaid} tāds, kas sākas ∙ õhtul algav kontsert koncerts, kas sākas vakarā; algav aasta gads, kas sākas
algus|aasta s sākumgads, pirmais gads ∙ iseseisva riigi algusaastad neatkarīgas valsts pirmie gadi
vastu andma 1. dot pretī ∙ ta andis meile maasikaid, me andsime õunu vastu viņš deva mums zemenes, mēs devām pretī ābolus 2. sar dot pretī, bliezt pretī ∙ anna aga vastu, kui keegi sind lööb dod tik pretī, ja kāds tevi sit
üles andma 1. uzdot ∙ ta tegi korralikult kõik ära, mis üles anti viņš kārtīgi izdarīja visu, kas bija uzdots 2. izdot, nodot ∙ kaassüüdlasi ta üles ei andnud līdzvainīgos viņš neizdeva
`aps s {apsu, `apsu, `apse} sar misēklis ∙ igaühel võib juhtuda mõni aps ikvienam var gadīties kāds misēklis
aruande|aasta s pārskata gads
ära arvama uzminēt ∙ ma arvasin ära, kus sa elad es uzminēju, kur tu dzīvo; arva ära, mis mul peos on! uzmini, kas man ir saujā!
asemel a adv vietā ∙ kui üks väsis, oli kohe teine asemel kad viens nogura, otrs uzreiz bija vietā
asemele a adv (virziens) vietā ∙ soe õhk tõuseb üles ja külm valgub asemele siltais gaiss ceļas augšup un aukstais ieplūst tā vietā; kui tema ära läheb, siis pole kedagi asemele võtta kad viņš aizies projām, nebūs neviena, ko ņemt vietā
asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta ◦ mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta ∙ igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana ∙ mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā ∆ asja ära ajama kaut kā derēt
asula s {asula, asulat, asulaid} 1. apdzīvota vieta ∙ kirikute juurde tekkinud asulad apdzīvotas vietas, kas izveidojušās pie baznīcām 2. apmetne, ciems ◦ asulakoht apmetnes vieta ∙ muistne kindlustatud asula sena nocietināta apmetne
asuma v 1. atrasties ∙ suvila asub järve ääres vasarnīca atrodas pie ezera; sõnaraamatud asuvad keskmises riiulis vārdnīcas atrodas vidējā plauktā; kes teab, kus ta praegu asub kas zina, kur viņš patlaban atrodas 2. apmesties ∙ ta olevat Tartusse asunud viņš esot apmeties Tartu; uude korterisse asuma apmesties jaunā dzīvoklī 3. stāties ∙ valvur asus oma vahipostile sargs stājās savā sardzes postenī; dirigent asus koori ette diriģents stājās kora priekšā; asusime järjekorda iestājāmies rindā 4. ķerties ∙ lapsed asusid kirjandit kirjutama bērni ķērās pie sacerējuma rakstīšanas; asume asja juurde ķersimies pie lietas 5. taisīties ∙ tuli asuda teele bija jātaisās ceļā
ära aurama 1. iztvaikot, izgarot ∙ kui merevesi ära auras, jäi soolakord järele kad jūras ūdens izgaroja, palika pāri sāls kārtiņa 2. sar laisties lapās ∙ õige aeg oleks ära aurata būtu īstais laiks laisties lapās
avalduma v izpausties ∙ iseloom avaldub käitumises raksturs izpaužas uzvedībā; tunnused, mis avalduvad arvudes pazīmes, kas izsakāmas ar skaitļiem
avalduv p {avalduva, avalduvat, avalduvaid} tāds, kas izpaužas, atklājas ∙ selgelt avalduvad probleemid problēmas, kas skaidri izpaužas
avanev p {avaneva, avanevat, avanevaid} tāds, kas atveras ∙ akendest avanev vaade on võimas skats, kas paveras pa logiem, ir iespaidīgs
avitama v novec palīdzēt ∙ kas on rohtu, mis avitaks vai ir zāles, kas palīdzētu
deemon`lik adj {deemonliku, deemon`likku, deemon`likke} dēmonisks ∙ deemonlik naer dēmoniski smiekli; temas oli midagi deemonlikku viņā bija kaut kas dēmonisks
diagnoosimine s {diagnoosimise, diagnoosimist, diagnoosimisi} diagnostika, diagnosticēšana ∙ südamehaiguste diagnoosimisega tegelev haigla slimnīca, kas veic sirds slimību diagnostiku
eel|arve s 1. budžets ◦ aastaeelarve gada budžets; eelarveaasta budžeta gads; eelarvedefitsiit budžeta deficīts; eelarvepoliitika budžeta politika; eelarvetulu budžeta ieņēmumi; riigieelarve valsts budžets ∙ eelarves ettenähtud kulutused budžetā paredzētie izdevumi 2. tāme ∙ kapitaalremondi eelarve kapitālā remonta tāme
eeldav p {eeldava, eeldavat, eeldavaid} tāds, kas uzstāda priekšnoteikumu ∙ head tervist eeldav töö darbs, kura priekšnoteikums ir laba veselība
eelistatult adv prioritāri, ar priekšroku ∙ haigus, mis tabab enamasti noores eas inimesi, eelistatult naisi slimība, kas lielākoties skar cilvēkus jaunā vecumā, prioritāri sievietes
eemal adv prom, atstatu ∙ ta on kodunt üle aasta eemal olnud viņš vairāk nekā gadu ir bijis prom no mājām; ta seisis teistest veidi eemal viņš stāvēja mazliet atstatu no citiem; miski vilkus eemal tālumā kaut kas mirgoja; maja on suurest teest eemal māja ir nomaļus no lielā ceļa
eemal|olek s prombūtne ∙ pikk eemalolek ilga prombūtne; sinu eemaloleku ajal on palju muutunud tavas prombūtnes laikā daudz kas ir mainījies
eest a adv no priekšas, priekšpusē ∙ ta oli rivis eest viies viņš rindā bija piektais no priekšas; pluus on eest märg blūze priekšpusē ir slapja; ta võtab prillid eest viņš noņem brilles; mantlil on nööp eest ära mētelim notrūkusi poga; eest ära, muidu sõidan otsa! nost no ceļa, citādi uzbraukšu virsū!; ta põgenes mul eest ära viņš aizbēga no manis; kui kohale jõudsime, leidsime seal juba hulga inimesi eest kad nonācām galā, atradām tur jau pulka cilvēku priekšā
eks a adv 1. taču ∙ eks ma öelnud es taču teicu; eks mingu ja vaadaku ise järele lai taču iet un apskatās pats 2. gan jau ∙ eks rebane kana ära sõi, kes muu gan jau lapsa vistu apēda, kas cits; eks näe (gan jau) redzēsim 3. nu ∙ eks sa vaata nu skaties; eks tee ise nu dari pats 4. vai ne, ja ∙ eks ole? vai ne?; tule siis homme, eks? nāc tad rīt, ja?; eks ole ilus? skaisti, vai ne?
eks`lik adj {eksliku, eks`likku, eks`likku} 1. maldīgs, kļūdains ∙ ekslik järeldus maldīgs secinājums 2. maldīgi, kļūdaini ∙ ekslik oleks arvata, et mind laias maailmas toimuvad asjad ei puuduta būtu maldīgi uzskatīt, ka mani neskar visā pasaulē notiekošais 3. tāds, kas kļūdās ∙ inimene on ekslik cilvēks nav nekļūdīgs
elu s {elu, elu, elusid} 1. dzīvība ∙ elu tekkimine maakeral dzīvības izcelšanās uz zemes; ta elu on ohus viņa dzīvība ir briesmās; elu ja surma küsimus dzīvības un nāves jautājums; ellu jääma palikt dzīvam; see tõi elu unisesse seltskonda tas miegainajā sabiedrībā ienesa dzīvību 2. dzīve, mūžs ◦ eraelu privātā dzīve; perekonnaelu ģimenes dzīve ∙ lühike elu īsa dzīve; elu mõte dzīves jēga; elu on ilus dzīve ir skaista; küll elu teda õpetab gan dzīve viņu izmācīs; elu möödub kiiresti dzīve paiet ātri; ta ei tee seda eluski viņš nemūžam to nedarīs; ma pole elu sees seda teinud es to nekad mūžā neesmu darījis; eluks ajaks uz mūžu ∆ ellu kutsuma radīt, nodibināt; elu eest visiem spēkiem; elu põletama dedzināt dzīvi; elu sisse puhuma iedvest dzīvību; elu täis ajama sadusmot; elu saab täis kāds sadusmojas
elu|aasta s dzīves gads, mūža gads ∙ lapse esimesed eluaastad bērna pirmie dzīves gadi; keskmisis eluaastais mees vīrietis vidējos gados
elukas s {eluka, elukat, elukaid} 1. dzīvnieks ∙ veider elukas savāds dzīvnieks; teame juba, mis elukas ta on! mēs jau zinām, kas viņš ir par putnu! 2. zvērs, nezvērs ∙ hirmuäratav elukas šausmīgs nezvērs
ema|üsk s mātes miesa ∙ emaüsas arenev loode auglis, kas attīstās mātes miesās
ennast|ohverdav p tāds, kas pašuzupurējas
eputama v izrādīties, lielīties ∙ ta eputab oma mõjukate sugulastega viņš lielās ar saviem ietekmīgajiem radiniekiem; uues kleidis eputav tüdruk meitene, kas izrādās jaunajā kleitā
era|pooletu adj 1. neitrāls ∙ erapooletu vaatleja, kohtunik, tunnistaja neitrāls novērotājs, tiesnesis, liecinieks; erapooletu riik neitrāla valsts; kriitika oli erapooletu ja õiglane kritika bija neitrāla un taisnīga 2. (balsojot) tāds, kas atturas ∙ ainult neli delegaati jäi erapooletuks tikai četri delegāti atturējās
era|poolik adj 1. tāds, kas nav neitrāls 2. neobjektīvs
esmas|poegija s tāda, kas pirmo reizi atnesas
ette|juhtuv p tāds, kas pagadās ∙ ta astus esimesse ettejuhtuvasse poodi sisse viņš iegāja pirmajā veikalā, kas pagadījās
ette|kirjutatud p tāds, kas ir uzrakstīts priekšā, uzstādīts ∙ projektis on kõrvalekaldumisi ettekirjutatud reeglitest projektā ir novirzes no uzstādītajiem noteikumiem
ette|võetud p tāds, ko kāds ir uzņēmies
`gaas a s {gaasi, `gaasi, `gaase} 1. (viela) gāze ◦ gaasijuhe gāzes vads; gaasipliit gāzes plīts; gaasküte gāzes apkure; gaasipüstol gāzes pistole; maagaas dabasgāze ∙ hapnik on gaas skābeklis ir gāze; imikut vaevavad gaasid zīdaini moka gāzes; keera gaas kinni aizgriez gāzi 2. (degvielas padeve) gāze ◦ gaasipedaal gāzes pedālis ∙ gaasi andma piedot gāzi
geneetiline adj {geneetilise, geneetilist, geneetilisi} ģenētisks ∙ geneetiline kood ģenētiskais kods; mineraalide geneetiline klassifikatsioon minerālu ģenētiskā klasifikācija
globaliseeruv p {globaliseeruva, globaliseeruvat, globaliseeruvaid} tāds, kas globalizējas
hammustama v kost ∙ ta hammustas supi kõrvale leiba viņš piekoda pie zupas maizi; haukuja koer ei hammusta suns, kas rej, nekož; pakane hammustab ninaotsa sals kož degungalā
hap`nik s {hapniku, hap`nikku, hap`nikke} skābeklis ◦ hapnikumask skābekļa maska; hapnikunälg skābekļa bads; hapnikuvaegus skābekļa nepietiekamība ∙ haigel lasti hapnikku hingata slimniekam deva elpot skābekli
ära harjuma pierast ∙ kui ära harjud, hakkab seegi töö meeldima kad pierodi, arī šis darbs iepatīkas
`haud s {haua, `hauda, `haudu} 1. kaps ◦ massihaud masu kaps; vennashaud brāļu kaps ∙ hauda kaevama rakt kapu; tumm nagu haud mēms kā kaps; ümberringi oli kõik vaikne nagu hauas visapkārt viss bija kluss kā kapā 2. dzelme ◦ merehaud jūras dzelme ∆ haua äärel olema būt kapa malā; hauda ajama dzīt kapā; hauda kaevama rakt kapu; hauda minema aiziet kapā; ühe jalaga hauas ar vienu kāju kapā
hauduma b v {haududa, haudun} 1. sautēties, sust ∙ praeahjus haudub part cepeškrāsnī sautējas pīle; jalad kummikutes hauduvad kājas gumijniekos sūt 2. tikt perētam ∙ hauduma pandud munad olas, kas noliktas perēt
haud|vaikne adj 1. kluss kā kaps, mēms kā kaps ∙ kõik kohalolijad jäid haudvaikseks visi klātesošie kļuva mēmi kā kaps 2. klusu kā kapā ∙ toas oli haudvaikne istabā bija klusu kā kapā
hei intj hei ∙ hei, kes seal on? hei, kas tur ir?
helisev p {heliseva, helisevat, helisevaid} 1. skanošs ∙ helisev muusika mūzikas skaņas 2. tāds, kas zvana
`hiilima v {`hiilida, hiilin} 1. lavīties, zagties ∙ hiilisin majja ielavījos mājā 2. vērot, glūnēt ∙ hiilisin uksepraost, mis toas toimub vēroju pa durvju spraugu, kas istabā notiek; kass hiilib hiirt kaķis uzglūn pelei
himuline adj {himulise, himulist, himulisi} kārs, kārīgs ∙ tegutsemise himuline laps bērns, kas kāro darboties
`hing b s {hinge, `hinge, `hingi} 1. elpa, dvaša ∙ hoidsin hinge kinni aizturēju elpu; kuumus lõi hinge kinni karstums aizsita elpu 2. dvēsele, gars ◦ sugulashing radniecīga dvēsele ∙ hinge ilu dvēseles skaistums; ülla hingega inimene cilvēks ar cēlu dvēseli; hinge surematus dvēseles nemirstība; patune hing grēcīga dvēsele; ürituse hing pasākuma dvēsele; mis sul hingel on? kas tev ir uz sirds? 3. dvēsele, cilvēks ∙ mitte kusagil ainustki elavat hinge nekur nevienas dzīvas dvēseles; ta on kuldne hing viņš ir zelta cilvēks; perekonnas oli kuus hinge ģimenē bija seši cilvēki; mis sa hing teed! ko tu, cilvēks, padarīsi! 4. dzīvība ∙ kassil on visa hing kaķim ir sīksta dzīvība; hinge kallale kippuma ķerties pie dzīvības; keegi ei jäänud hinge neviens nepalika dzīvs 5. sirdsapziņa ∙ see kuritegu lasus tema hingel šis noziegums gūlās uz viņa sirdsapziņas ∆ hinge heitma izlaist garu; hinge pidades aizturētu elpu; hinge sisse puhuma iedvest dzīvību; hinge sees hoidma uzturēt pie dzīvības; hinge tõmbama atvilkt elpu; hing on täis sirds ir pilna; hinge vaakuma svārstīties starp dzīvību un nāvi; kogu hingest no visas sirds; hinge puistama kratīt sirdi; ühe hingega vienā elpas vilcienā
tagasi hoidma atturēt, valdīt ∙ miski hoidis mind tagasi kaut kas mani atturēja; suure vaevaga hoidsin pisaraid tagasi ar lielām pūlēm valdīju asaras
hoogustuma v 1. pasteidzināties, paātrināties ∙ hoogustuv tempo temps, kas paātrinās 2. pastiprināties, kļūt intensīvākam ∙ vihm hoogustub lietus pastiprinās
`hüüdma v {`hüüda, hüüan} saukt ∙ keegi hüüab appi kāds sauc palīgā; kuidas sind hüütakse? kā tevi sauc?
igapäeva|elu s ikdiena, ikdienas dzīve ∙ igapäevaelus töötab ta massöörina ikdienā viņš strādā par masieri; igapäevaelu puudutavad teemad tēmas, kas attiecas uz ikdienas dzīvi
ihalema v 1. jūsmot ∙ ta ihaleb minevikku viņš jūsmo par pagātni 2. ilgoties pēc kaut kā, tiekties pēc kaut kā ∙ hing, kes ihaleb valgust dvēsele, kas ilgojas gaismas
ilmumis|aasta s izdošanas gads
ime|loom s sar brīnumains zvērs, dīvains zvērs ∙ mis imeloom see on? kas tas par dīvainu zvēru?
inim|elu s 1. cilvēka dzīvība ∙ nelja inimelu nõudnud tulekahju ugunsgrēks, kas prasījis četru cilvēku dzīvību 2. cilvēka dzīve
inimeste|kartlik adj tāds, kas baidās no cilvēkiem
ise|asi s cita lieta, kas cits ∙ kooliharidus on muidugi iseasi skolas izglītība, protams, ir cita lieta
ise|moodi a adj savdabīgs, īpatnējs, dīvains ∙ isemoodi inimene savdabīgs cilvēks; mind valdas mingi isemoodi rahutus mani pārņēma kaut kāds dīvains nemiers
ise|mõtleja s kāds, kas domā pa savam
isiku|kood s personas kods
issake[ne] intj dieviņ, tētiņ ∙ issakene, mis nüüd saab! dieviņ, tētiņ, kas tagad būs!
jaa b adv jā ∙ jaa, see juba on midagi jā, tas jau ir kaut kas
juhe b s {`juhtme, juhet, `juhtmeid} vads ◦ elektrijuhe elektrības vads; naftajuhe naftas vads ∙ kummiisolatsiooniga juhe vads ar gumijas izolāciju; kahesooneline juhe divdzīslu vads; torm on juhtmed katki rebinud vētra ir pārrāvusi vadus ∆ juhe jookseb kokku vadi iet uz īso; pikad juhtmed lēna domāšana
juhtuma v 1. notikt, gadīties ∙ juhtus õnnetus notika nelaime; kõike võib juhtuda viss var gadīties 2. gadīties, trāpīties ∙ juhtus ilus päev gadījās skaista diena; ma juhtusin mööda minema es nejauši gāju garām; ühtki inimest ei juhtunud läheduses olema neviens cilvēks negadījās tuvumā ∆ kuhu juhtub kurp pagadās; nagu juhtub kā pagadās; kunas juhtub kad pagadās; kus juhtub kur pagadās
ette juhtuma 1. gadīties priekšā ∙ veevool haaras kõik, mis ette juhtus ūdens straume sagrāba visu, kas gadījās priekšā 2. pagadīties ∙ ta tegi igat tööd, mis ette juhtus viņš darīja katru darbu, kas pagadījās
peale juhtuma pieķert, uzskriet virsū ∙ ema juhtus peale hetkel, kui tahtsin salaja kodust välja hiilida māte pieķēra brīdī, kad gribēju slepus izlavīties no mājas
juures a adv pie, klāt ∙ ma olin juures, kui see juhtus es biju klāt, kad tas notika; piimal oli mingi võõras maitse juures pienam bija kaut kāda piegarša
jäljetu adj {jäljetu, jäljetut, jäljetuid} bez pēdām ∙ lennuki jäljetu kadumine lidmašīnas pazušana bez pēdām; jäljetu haud nezināms kaps
peale jääma 1. (virsū) palikt ∙ kleidile jäi suur plekk peale uz kleitas palika liels traips 2. uzvarēt, gūt virsroku ∙ saab näha, kes selles võitluses peale jääb redzēs, kas šai cīniņā uzvarēs
üle jääma 1. (pāri) palikt, atlikt ∙ kui aega üle jääb, siis loen ja paliks laiks, tad palasīšu; toitu jäi ülegi ēdiens pat palika pāri; küll ta nõustub, mis tal muud üle jääb gan jau viņš piekritīs, kas viņam cits atliks 2. pāriet, mitēties ∙ vihm jäi üle lietus pārgāja
jää|vang s 1. ledus gūsts ∙ laevad olid jäävangis kuģi bija ledus gūstā 2. ledus gūsteknis ∙ jäävange ähvardab nälg ledus gūstekņiem draud bads
kaader a s {kaadri, kaadrit, kaadreid} kadrs ∙ kaader filmist kadrs no filmas
`kaapima v {`kaapida, kaabin} 1. kasīt ∙ porgandeid kaapima kasīt burkānus; kaapisin kausi pudrust puhtaks izkasīju putru no bļodas 2. kārpīt ∙ koer on kaapinud augu aia alt läbi suns ir izkārpījis caurumu zem žoga 3. raust ∙ ma kaapisin mahavalgunud terad uuesti kotti es ierausu izbirušos graudus no jauna maisā; ta on ahne mees, kes kaabib kõik endale viņš ir alkatīgs vīrs, kas visu rauš sev 4. slaucīt ∙ ta kaabib uksematil jalgu viņš noslauka kājas uz durvju paklājiņa 5. sar kātot ∙ poiss pani kodu poole kaapima zēns kātoja mājup
`kaas s {kaane, `kaant, `kaasi} vāks ◦ jääkaas ledus vāks ∙ kaanega nõu trauks ar vāku; kaaneta nõu trauks bez vāka; puusärgi kaas zārka vāks; raamat on kaanest kaaneni läbi loetud grāmata ir izlasīta no vāka līdz vākam ∆ kuidas vakk, nõnda kaas kāds podiņš, tāds vāciņš
`kaevama v {kaevata, `kaevan} 1. rakt ∙ arheoloogid kaevavad muistsel linnamäel arheologi rok senā pilskalnā; aeda oli kaevatud tiik dārzā bija izrakts dīķis; haud kaevati lahti kaps tika atrakts vaļā; poisid kaevasid aianurgast usse zēni dārza stūrī saraka tārpus 2. rakāt ∙ pull kaevab sarvedega maad bullis ar ragiem rakā zemi
kahe|tuhandes num divtūkstošais ∙ kahetuhandes aasta divtūkstošais gads
kahjulikult adv kaitīgi ∙ organismile kahjulikult mõjuvad ained vielas, kas kaitīgi iedarbojas uz organismu
kalendri|aasta s kalendārais gads
kallal a adv 1. virsū, uzbrukumā ∙ nälg on kallal ir uzbrucis bads; temal on haigus kallal viņam ir uzbrukusi slimība 2. pie ∙ selle tööga saame hakkama, kui hoolega kallal olla ar šo darbu tiksim galā, ja darīsim to rūpīgi
kannul a adv 1. pa pēdām ∙ keegi käib meil otse kannul kāds iet mums tieši pa pēdām 2. uz pēdām ∙ tagaajajad on põgenikul kannul dzinēji ir bēglim uz pēdām
kannul b pop pa pēdām ∙ ta hiilib eesmineja kannul viņš zogas pa priekšā ejošā pēdām; halb kuulsus käis ta kannul slikta slava gāja viņam pa pēdām; sõdade kannul käisid nälg ja katk kariem pa pēdām nāca bads un mēris
kardetud p {indekl.} tāds, kas iedveš bailes
`karjuma v {`karjuda, karjun} 1. kliegt, bļaut ∙ ta karjub valu pärast viņš kliedz no sāpēm; ülemused karjusid tööliste peale priekšnieki kliedza uz strādniekiem 2. klaigāt ∙ kajakad karjuvad mere kohal kaijas klaigā virs jūras 3. brēkt, saukt ∙ laps ehmatas ja jooksis karjudes ema juurde bērns nobijās un brēkdams skrēja pie mātes; keegi karjub appi kāds sauc palīgā; see tegu karjub kättemaksu järele šis nodarījums sauc pēc atriebības
katki adv 1. pušu ∙ lehm tõmbas keti katki govs pārrāva pušu ķēdi; ta murdis kukkudes käeluu katki viņš krītot pārlauza rokas kaulu 2. saplīsis ∙ pudel läks kukkudes katki pudele nokrītot saplīsa; laps tegi kogemata mänguasja katki bērns netīšām saplēsa rotaļlietu 3. pusratā, pārtrauktā stāvoklī ∙ poiss jättis õppimise katki zēns pameta mācības pusratā; streikijad jätsid töö katki streikotāji pārtrauca darbu 4. slikti, nekārtībā ∙ kõik on korras, katki pole veel midagi viss ir kārtībā, nekas vēl nav slikti; kui juba tema nii räägib, siis peab midagi katki olema ja jau viņš tā runā, kaut kas nav kārtībā
katkine adj {katkise, katkist, katkisi} 1. pušu, saplīsis, saplēsts ∙ katkine juhe saplīsis vads; katkised riided saplēstas drēbes; katkine tool saplīsis krēsls 2. pušu, saplaisājis ∙ katkised käed sasprēgājusi roku āda; katkine klaas saplaisājis stikls 3. caurs, bojāts ∙ katkine katus caurs jumts; paar hammast olid tal katkised daži zobi viņam bija cauri
kaugenev p {kaugeneva, kaugenevat, kaugenevaid} tāds, kas attālinās ∙ silmapiiril paistis kaugenev laev pie apvāršņa bija redzams kuģis, kas attālinās
kava s {kava, kava, kavasid} 1. iecere, plāns ∙ esialgse kava kohaselt kestab matk kolm päeva saskaņā ar sākotnējo ieceri pārgājiens ilgs trīs dienas; mis sul täna õhtul kavas on? kas tev šovakar padomā? 2. programma ∙ kontserdi kava koncerta programma; laulupeo kava dziesmu svētku programma; vibulaskimine lülitati taas olümpiamängude kavva lokšaušanu atkal iekļāva olimpisko spēļu programmā
kaval|pea s viltnieks ∙ vaata kus kavalpea! paskat, kāds viltnieks!
