[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 48 artiklit

asemel a adv vietā kui üks väsis, oli kohe teine asemel kad viens nogura, otrs uzreiz bija vietā
asemele a adv (virziens) vietā soe õhk tõuseb üles ja külm valgub asemele siltais gaiss ceļas augšup un aukstais ieplūst tā vietā; kui tema ära läheb, siis pole kedagi asemele võtta kad viņš aizies projām, nebūs neviena, ko ņemt vietā
ära aurama 1. iztvaikot, izgarot kui merevesi ära auras, jäi soolakord järele kad jūras ūdens izgaroja, palika pāri sāls kārtiņa 2. sar laisties lapās õige aeg oleks ära aurata būtu īstais laiks laisties lapās
eest a adv no priekšas, priekšpusē ta oli rivis eest viies viņš rindā bija piektais no priekšas; pluus on eest märg blūze priekšpusē ir slapja; ta võtab prillid eest viņš noņem brilles; mantlil on nööp eest ära mētelim notrūkusi poga; eest ära, muidu sõidan otsa! nost no ceļa, citādi uzbraukšu virsū!; ta põgenes mul eest ära viņš aizbēga no manis; kui kohale jõudsime, leidsime seal juba hulga inimesi eest kad nonācām galā, atradām tur jau pulka cilvēku priekšā
ära harjuma pierast kui ära harjud, hakkab seegi töö meeldima kad pierodi, arī šis darbs iepatīkas
juhtuma v 1. notikt, gadīties juhtus õnnetus notika nelaime; kõike võib juhtuda viss var gadīties 2. gadīties, trāpīties juhtus ilus päev gadījās skaista diena; ma juhtusin mööda minema es nejauši gāju garām; ühtki inimest ei juhtunud läheduses olema neviens cilvēks negadījās tuvumā kuhu juhtub kurp pagadās; nagu juhtub kā pagadās; kunas juhtub kad pagadās; kus juhtub kur pagadās
peale juhtuma pieķert, uzskriet virsū ema juhtus peale hetkel, kui tahtsin salaja kodust välja hiilida māte pieķēra brīdī, kad gribēju slepus izlavīties no mājas
juures a adv pie, klāt ma olin juures, kui see juhtus es biju klāt, kad tas notika; piimal oli mingi võõras maitse juures pienam bija kaut kāda piegarša
kui b knj 1.  mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu
kuna b adv sar kad kuna ma siis tulen? kad tad man atnākt?
kunagi adv 1. kaut kad, kādreiz kunagi aastate eest kaut kad pirms gadiem; kunagi on siin lainetanud meri kādreiz šeit ir viļņojusies jūra 2. (ar noliegumu) nekad ta ei tee seda kunagi viņš nekad to nedara; tal pole kunagi aega viņam nekad nav laika 3. jebkad oled sa kunagi kuulnud, et isa valetab? vai tu esi jebkad dzirdējis, ka tēvs melotu?; see on nüüd mulle selgem kui kunagi varem tas tagad man ir skaidrāks nekā jebkad agrāk 4. allaž võitles nagu julge mees kunagi allaž cīnījās kā drosmīgs vīrs; metssea põrsad on kui põrsad kunagi, ainult et triibulised mežacūkas sivēni ir kā jau sivēni, tikai svītraini
kunas adv kad kunas ja kus see juhtus? kad un kur tas notika?; ütle, kunas sa tuled pasaki, kad tu atnāksi; prügikaste tühjendati kunas juhtus atkritumu kastes tukšoja, kad pagadījās; ta käis sageli väljas: kunas kinos, kunas teatris viņš bieži gāja ārā: kad uz kino, kad uz teātri
kus adv 1. kur kus sa elad? kur tu dzīvo?; ma lähen vaatan, kus nad on es iešu un apskatīšos, kur viņi ir; kus suitsu, seal tuld kur dūmi, tur uguns; ta ööbib kus juhtub viņš nakšņo, kur pagadās; ta oli oma mõtetega jumal teab kus viņš ar savām domām bija dievs zina kur 2. kad oli päevi, kus polnud midagi suhu pista bija dienas, kad nebija nekā ēdama; see oli silmapilk, kus kõik oli kaalul tas bija mirklis, kad svaru kausos bija viss 3. nu tik, nu gan, kus siis läksid kõigil silmad suureks! nu tik visiem iepletās acis!; vaata aga, kus poisil pea lõikab! paskat, nu gan puisim galva strādā!; kus ma seda võisin teada! kā es to varēju zināt!; kus ka leidis tuttava! tad nu gan atradis paziņu! 4. sar kurp, uz kurieni kus sa lähed? kur tu ej?
tagasi kutsuma 1. atsaukt, saukt atpakaļ merelt kutsuti sadamatesse tagasi kõik laevad visus kuģus no jūras atsauca ostās; hakkasin juba minema, kui ta mind tagasi kutsus es jau sāku iet, kad viņš pasauca mani atpakaļ 2. jur atsaukt, atcelt no amata partei kutsub valitsusest tagasi kõik oma ministrid partija atsauc no valdības visus savus ministrus; välisminister sooviks tagasi kutsuda Eesti suursaadiku ārlietu ministrs vēlētos atsaukt Igaunijas vēstnieku
`kõlkuma v {`kõlkuda, kõlgun} 1. šūpoties ukse kohal kõlkus latern virs durvīm šūpojās laterna 2. svārstīties vee hind kõigub Eestis kordades ūdens cena Igaunijā svārstās vairākas reizes 3. sar mētāties, maisīties mis sa siin kõlgud, hakka juba astuma! ko tu te mētājies, sāc jau iet!; kui teda ei ole vaja, kõlgub ta sul alati jalus kad viņš nav vajadzīgs, viņš vienmēr maisās tev pa kājām
küpse b adj {küpse, küpset, küpsesid} sar gatavs kui toit küpse, siis on aeg süüa kad ēdiens gatavs, ir laiks ēst
lina s {lina, lina, linu} 1. (Linum) lini linaligu linu mārks; linaluu linu spaļi lina kasvatama audzēt linus; lina kitkuma plūkt linus; lina töötlemise vabrik linu apstrādes fabrika 2. palags, galdauts ta magab puhaste linade vahel viņš guļ tīros palagos 3. ekrāns millal uus film linale tuleb? kad jaunā filma būs uz ekrāniem?
ära lugema 1. (līdz beigām) izlasīt, nolasīt kui oled raamatu ära lugenud, too mulle kohe tagasi kad esi grāmatu izlasījis, nes man tūlīt to atpakaļ 2. saskaitīt loe ära, mitu õuna kausis on saskaiti, cik ābolu ir bļodā
`maksma v {`maksta, maksan} 1. (norēķināties) maksāt sularahas maksma maksāt skaidrā naudā; maksime arve samaksājām rēķinu 2. (būt vērtam) maksāt, izmaksāt mis tomatid maksavad? cik maksā tomāti?; paljas lubadus ei maksa midagi pliks solījums neko nemaksā; selline lohakus võib talle töökoha maksta tāda nolaidība var viņam maksāt darbavietu 3. vajadzēt, būt vērtam selle saab ära parandada, ei maksa uut osta to var salabot, nevajag pirkt jaunu; ei maksa asjatult riskida nevajag veltīgi riskēt 4. būt spēkā, būt derīgam millal uus seadus maksma hakkab? kad jaunais likums stāsies spēkā?; ta on kõva korra maksma pannud viņš ir iedibinājis stingru kārtību; ilma allkirja ja pitsatita ei ole dokument maksev bez paraksta un zīmoga dokuments nav derīgs maksku mis maksab lai maksā ko maksādams
`meilima v {`meilida, meilin} 1. sūtīt e-pasta vēstuli kui sul on uudiseid, meili mulle kad tev būs jaunumi, atsūti man e-pasta vēstuli 2. sarakstīties pa e-pastu nad meilivad tuttavatega viņi sarakstās pa e-pastu ar paziņām
mil adv 1. kad tule, mil tahad nāc, kad gribi 2. kam istusin toolil, mil oli kolm jalga sēdēju uz krēsla, kam bija trīs kājas
millal adv kad millal sa tuled? kad tu nāksi?; ta teadis, millal vait olla viņš zināja, kad paklusēt; jumal teab millal see aeg ükskord tuleb! dievs zina, kad tas laiks reiz pienāks!
millalgi adv 1. kaut kad, kādreiz millalgi aasta või paar tagasi kaut kad pirms gada vai diviem 2. nekad ta ei olnud millalgi haige viņš nekad neslimoja
minek s {mineku, minekut, minekuid} 1. iešana, došanās kojuminek došanās mājup; magamaminek gulētiešana; jääminek ledus iešana olin magama minekul, kui helises uksekell taisījos iet gulēt, kad zvanīja durvju zvans; ta pani mineku peal mantlinööpe kinni viņš iedams pogāja ciet mēteli; pensionile minek aiziešana pensijā 2. atiešana, aiziešana külaline juba asutab minekut ciemiņš jau taisās iet projām; bussi minekuni on veel aega līdz autobusa atiešanai vēl ir laiks 3. noiets, pieprasījums kauba minek preces noiets 4. aiziešana, nāve kas ta minek oli kerge? vai viņa aiziešana bija viegla? 5. sākšana pojengide õitsema minek peoniju uzziedēšana 6. spars, atvēziens jutul oli juba hea minek saruna jau ritēja pilnā sparā 7. piekrišana tal pole naiste juures minekut viņam nav piekrišanas pie sievietēm
minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini
minu|vanune adj mana vecuma-, tik vecs kā es minuvanune poiss mana vecuma zēns; kui minuvanuseks saad, siis mõistad kad būsi tik vecs kā es, tad sapratīsi
oma a s {oma, oma, omi} 1. savs, savējais oma taga nõudma pieprasīt savu; mõlemad jäid oma juurde abi palika pie sava; lähme sööma, kõht nõuab oma ejam ēst, vēders prasa savu; kui oled omadega valmis, hakkame minema kad esi gatavs, ejam; ta on omadega sees viņš ir iekritis; ta on omadega läbi ar viņu ir cauri 2. savējais omade peale koer ei haugu uz savējiem suns nerej; meie omad on kõik pulmas mūsējie visi ir kāzās omaks võtma atzīt par savu ~ uzņemties
välja otsima sameklēt ta otsis arhiivist vajalikud andmed välja viņš sameklēja arhīvā nepieciešamās ziņas; kui kevad lähenes, otsiti välja aiatööriistad kad tuvojās pavasaris, tika sameklēti dārza darbarīki
pabistama v uztraukties, nervozēt pabistasin, kui mind direktori juurde kutsuti uztraucos, kad mani izsauca pie direktora
paras|jagu adv 1. diezgan tänavune sügis on parasjagu kuiv ja parasjagu tuuline šis rudens ir diezgan silts un diezgan vējains 2. pietiekami, pietiekamā daudzumā istmeid jätkus parasjagu sēdekļu pietika 3. visai oli juba parasjagu pime, kui koju jõudsime bija jau visai tumšs, kad nonācām mājās 4. patlaban, tieši mul on parasjagu töö pooleli patlaban man ir darbs pusratā; parasjagu oli pärnade õitsemise aeg tieši bija liepu ziedēšanas laiks 5. nupat olin töö just parasjagu lõpetanud nupat biju pabeidzis darbu
pikne s {pikse, pikset, pikseid} 1. zibens pikne süütas maja põlema zibens aizdedzināja māju; pikne lõi puusse zibens iespēra kokā 2. pērkons äkki kärgatas pikne pēkšņi norībēja pērkons 3. negaiss kui pikne läks mööda, hakkas sadama tihedat vihma kad negaiss aizgāja garām, sāka līt blīvs lietus 4. (dievība) Pērkons
saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus
tagasi saama 1. atgūt, dabūt atpakaļ ta sai oma maja tagasi viņš atguva savu māju 2. atgriezties, tikt atpakaļ oli juba õhtu, kui koju tagasi sain bija jau vakars, kad tiku atpakaļ mājās
ära saama 1. tikt projām ma tahan siit ära saada es gribu tikt no šejienes projām 2. dabūt nost, dabūt ārā ta ei saanud kinga jalast ära viņš nedabūja kurpi nost no kājas; seda plekki on raske ära saada šo traipu ir grūti iztīrīt 3. pabeigt, tikt galā, tikt vaļā kui rukki ära saame, hakkame otra koristama kad pabeigsim rudzus, sāksim vākt miežus; saaks võlad kaelast ära! kaut dabūtu parādus nost no kakla! 4. saņemt, iegūt saan kuus oma kümme tuhat ära mēnesī saņemu savus desmit tūkstošus 5. sar zaudēt meeskond sai kahe punktiga ära komanda zaudēja ar diviem punktiem
sõja|põgenik s kara bēglis sõjapõgenike laev bēgļu kuģis; kui lahingud lõppesid, pöördus suurem osa sõjapõgenikke koju tagasi kad kaujas beidzās, lielākā daļa bēgļu atgriezās mājās
`sähvama v {sähvata, `sähvan} 1. uzzibsnīt, noplaiksnīt mere kohal sähvas välk virs jūras noplaiksnīja zibens 2. iesist, iecirst, uzšaut ta sähvas hobust piitsaga viņš uzšāva zirgam ar pātagu 3. (par pēkšņu domu) iešauties, ieskriet, pazibēt millal see idee sulle pähe sähvas? kad tev iešāvās prātā šī ideja? 4. atcirst, skarbi atbildēt ta sähvas midagi tigedalt viņš kaut ko dusmīgi atcirta
`sättima v {`sättida, sätin} 1. kārtot, gatavot, regulēt toas on vaja kõik korda sättida istabā viss jāsakārto; dokumendid on valmis sätitud dokumenti ir sagatavoti; jalgrattur peatus, et sadulat sättida riteņbraucējs apstājās, lai noregulētu sēdekli; prille ninale sättima kārtot brilles uz deguna 2. gatavoties, taisīties, posties lennuk sätib maanduma lidmašīna gatavojas nosēsties; kui kohv joodud, sättisime lahkuma kad kafija bija padzerta, posāmies uz promiešanu
teisal adv citur, citā vietā see juhtus siis, kui me alles teisal elasime tas notika tad, kad mēs vēl dzīvojām citā vietā
tulek s {tuleku, tulekut, tulekuid} nākšana, atnākšana, ierašanās kojutulek atgriešanās mājās; turuletulek ienākšana tirgū; võimuletulek nākšana pie varas minu tulek jäi täna hiljapeale šodien es atnācu vēlu; rongi tulekuni on veel viis minutit līdz vilciena pienākšanai vēl ir palikušas piecas minūtes; kuhu minek, millal tulek? kurp iesi, kad būsi?; talv on tulekul ziema nāk
peale tulema 1. nākt virsū, uzbrukt põder tuli selja tagant peale briedis nāca virsū no mugurpuses 2. (par transportlīdzekli) iekāpt selles peatuses tuli peale hulk rahvast šajā pieturā iekāpa daudz cilvēku 3. (par stāvokli) uznākt janu tuli peale uznāca slāpes 4. uzskriet virsū, pieķert direktor tuli poistele peale, kui need suitsetasid direktors uzskrēja virsū zēniem, kad viņi smēķēja 5. nākt virsū, tuvoties talv tuleb peale ziema nāk virsū
üles vaatama 1. skatīties uz augšu, pacelt acis kui ma üles vaatan, näen taevas säramas tähti kad paskatos uz augšu, redzu debesīs mirgojam zvaigznes 2. skatīties uz kādu ar cieņu, godbijību olen tema nagu jumaluse poole üles vaadanud esmu skatījies uz viņu kā uz dievību
ümber vaatama 1. skatīties apkārt, atskatīties samme kuuldes vaatasin ümber izdzirdot soļus, atskatījos; ma ei jõudnud veel ümbergi vaadata, kui juba olime kohal es nepaguvu vēl ne apkārt apskatīties, kad bijām jau klāt 2. lūkoties apkārt, meklēt sobiliku sulase järele ümber vaatama lūkoties apkārt pēc piemērota kalpa 3. pārskatīt, skatīt atkārtoti need otsused tuleb ümber vaadata šie lēmumi jāpārskata
vaevalt adv 1. diezin vai vaevalt seal kedagi kodus on diezin vai tur kāds ir mājās 2. tikko, tik tikko jõudsin vaevalt uinuda, kui mind juba äratati tikko paspēju iemigt, kad mani jau modināja; vesi oli vaevalt põlvini ūdens bija tik tikko līdz ceļiem; nõrk, vaevalt kuuldav heli vāja, tikko dzirdama skaņa
viimati adv 1. pēdējoreiz ma ei mäletagi, millal ma viimati haige olin es pat neatceros, kad es pēdējoreiz biju slims 2. varbūt, ja nu võta vihmavari kaasa, viimati hakkab sadama paņem līdzi lietussargu, ja nu sāk līt 3. (iepriekš minēts) pēdējais, iepriekš, nupat viimati mainitud asjaolu pēdējais minētais apstāklis
virutama v 1. zvelt ta virutab rusikaga lauale viņš zveļ ar dūri pa galdu; talle virutati noaga sügav haav viņam ar nazi uztaisīja dziļu brūci 2. gāzt ma virutasin vastase pikali es nogāzu pretinieku gar zemi; viruta veel vett kerisele uzgāz vēl ūdeni uz ceriem 3. kraut nad virutasid autole kähku koorma peale viņi ātri iekrāva automašīnā kravu; kui sind lüüakse, viruta vastu kad tev sit, krauj pretī 4. taisīt, darīt artikkel tuleb homseks valmis virutada raksts jāsataisa uz rītdienu; iga päev ei tohi ületunde virutada katru dienu nedrīkst strādāt virsstundas 5. sar spert, zagt vargad olid suvila tühjaks virutanud zagļi bija izspēruši vasarnīcu tukšu
vähim adj {vähima, vähimat, vähimaid} 1. vismazākais ta märkas vähimaidki muutusi neiu näos viņš pamanīja vismazākās pārmaiņas meitenes sejā; ta ei mäletanud öistest sündmustest vähimatki par nakts notikumiem viņš neatcerējās pilnīgi neko 2. vismazāk ta tuli siis, kui teda vähim oodati viņš nāca tad, kad viņu vismazāk gaidīja
väljuma v 1. iziet, iznākt väljusin uksest izgāju pa durvīm; jõgi väljus kallastest upe izgāja no krastiem 2. iznākt metsast väljuvad seenelised no meža iznāk sēņotāji; sibulast väljunud võrse no sīpola iznācis asns 3. izkāpt väljuma autost izkāpt no automašīnas; inimesed kiirustasid bussist väljuma cilvēki steidza izkāpt no autobusa 4. (par satiksmes līdzekļiem) atiet millal väljub Tartu rong? kad atiet Tartu vilciens?; laev oli juba väljunud kuģis jau bija atgājis
üle|minek s 1. pāreja üleminekuaeg pārejas laiks; üleminekuiga pārejas vecums; üleminekuperiood pārejas periods; üleminekuühiskond pārejas sabiedrība üleminek turumajandusele pāreja uz tirgus ekonomiku; üleminek talveajalt suveajale pāreja no ziemas laika uz vasaras laiku 2. šķērsošana tänavast üleminekuks kasutan ülekäigukohta ielas šķērsošanai izmantoju pāreju 3. pāriešana, beigšanās ootasime vihma üleminekut gaidījām, kad lietus pāries

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur