[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
Leitud 104 artiklit, väljastan 100
koguni adv 1. pat ∙ algul ta sammus aeglaselt, siis üha kiiremini, lõpuks koguni jooksis sākumā viņš soļoja lēnām, tad aizvien ātrāk, beigās pat skrēja; ma sõidan ära, võib-olla koguni mitmeks kuuks es braucu projām, varbūt pat uz vairākiem mēnešiem; mees ei võtnud raha vastu, sai koguni pahaseks vīrs nepieņēma naudu, kļuva pat dusmīgs 2. pavisam ∙ seal on koguni teine kliima tur bija pavisam cits klimats; ma kujutlesin teda koguni teistsugusena es iedomājos viņu pavisam citādāku
kuri b adj {kurja, `kurja, `kurje} 1. ļauns ∙ kuri nõid ļauns burvis; kuri kavatsus ļauns plāns; poisil on kurjad silmad puisim ir ļaunas acis; kurjad keeled kõnelesid ļaunas mēles melsa 2. nikns ∙ kuri koer nikns suns; nüüd sai isa päris kurjaks tagad tēvs kļuva pavisam nikns 3. nelāgs ∙ tal on kuri kuulsus viņam ir nelāga slava; tuli kallale kuri köha uznāca nelāgs klepus; algasid sügisesed kurjad ilmad sākās nelāgais rudens laiks; asi võttis kurja pöörde lieta kļuva nelāga 4. bargs ∙ kuri käsk barga pavēle; ta sai kurja karistuse viņš saņēma bargu sodu
`tõusma v {`tõusta, tõusen} 1. kāpt, celties ∙ tõuseme mäele kāpjam kalnā; korstnast tõuseb suitsu no skursteņa kāpj dūmi; meri tõuseb jūra kāpj; veri tõuseb pähe asinis sakāpj galvā; puna tõusis palgesse sārtums sakāpa vaigos; tõusev intonatsioon kāpjoša intonācija 2. celties, piecelties ∙ ta tundis, et ei suuda jalule tõusta viņš juta, ka nespēj piecelties kājās; meie peres tõustakse vara mūsu ģimenē ceļas agri; ellu tõusma atdzīvoties 3. slieties, sniegties, pacelties ∙ laevamastid tõusid taevasse kuģu masti slējās debesīs; hanged tõusevad rinnuni kupenas sniedzas līdz krūtīm 4. pieaugt, palielināties ∙ palk tõusis alga pieauga; ta viha aina tõusis viņa dusmas arvien auga 5. uzlaboties ∙ enesetunne hakkas tõusma pašsajūta sāka uzlaboties 6. celties, rasties, nākt ∙ meie keskelt tõusnud luuletaja no mūsu vidus cēlies dzejnieks; meelde tõusid vanaema sõnad prātā nāca vecmāmiņas vārdi 7. kļūt, izvirzīties ∙ ta tõusis edukaks firmajuhiks viņš kļuva par veiksmīgu firmas vadītāju; meeskond tõusis liidriks komanda kļuva par līderi 8. dīgt ∙ sel aastal seeme ei tõusnudki šogad sēkla nemaz nesadīga 9. (astronomijā) lēkt ∙ päike tõuseb täna kell üheksa saule šodien lec pulksten deviņos
peale võtma 1. (par transportlīdzekli) paņemt, uzņemt ∙ üks auto võttis meid peale viena mašīna mūs paņēma; laadung võetakse peale sadamast kravu uzņems ostā 2. (sev) uzsegt ∙ hakkas külm, võtsin teise teki peale kļuva auksti, uzsedzu otru segu 3. uzdzert, uzkost ∙ tablett on mõru, võta vett peale tablete ir rūgta, uzdzer ūdeni; ta võttis napsile võileiba peale viņš uzkoda degvīnam sviestmaizi 4. ierakstīt, ieskaņot, fotografēt ∙ ta võttis salaja nende jutu peale viņš slepus ierakstīja viņu sarunu 5. padarīt intensīvāku ∙ mootor võttis tuurid peale dzinējs uzņēma apgriezienus
aega|pidi adv laika gaitā ∙ alles aegapidi muutus ta avameelsemaks tikai laika gaitā viņš kļuva atklātāks; udu hakkas aegapidi hõrenema migla pamazām sāka izklīst
aeglaselt adv lēni, lēnām ∙ töö edeneb liiga aeglaselt darbs sokas pārāk lēni; meri läks aeglaselt sügavamaks jūra lēnām kļuva dziļāka
ahas adj {`ahta, ahast, `ahtaid} šaurs ∙ ahta silmaringiga inimesed cilvēki ar šauru redzesloku; metsatee läks järjest ahtamaks meža ceļš kļuva arvien šaurāks; ajad olid ahtad laiki bija spiedīgi
ajend s {ajendi, ajendit, ajendeid} impulss, ierosme, dzinulis ∙ tegutsema sisemisel ajendil darboties pēc savas ierosmes; see sai tüli ajendiks tas kļuva par cēloni strīdam
hale b adj {haleda, haledat, haledaid} 1. nožēlojams, bēdīgs ∙ hale saatus nožēlojams liktenis; hale meel bēdīgs prāts 2. žēl ∙ mul hakkas sinust hale man kļuva tevis žēl
harvenema v retināties, kļūt retākam, kļūt skrajākam ∙ mets harvenes mežs kļuva skrajāks
haud|vaikne adj 1. kluss kā kaps, mēms kā kaps ∙ kõik kohalolijad jäid haudvaikseks visi klātesošie kļuva mēmi kā kaps 2. klusu kā kapā ∙ toas oli haudvaikne istabā bija klusu kā kapā
helenema v kļūt gaišākam, blāvot ∙ mehe nägu helenes vīra seja kļuva gaišāka; idataevas heleneb austrumu debesis blāvo
hoobilt adv 1. uzreiz, vienā rāvienā ∙ mulle sai hoobilt kõik selgeks man uzreiz viss kļuva skaidrs 2. piepeši, pēkšņi ∙ ta jäi hoobilt seisma viņš piepeši apstājās
hulga adv daudz, ievērojami ∙ süda läks hulga kergemaks sirds kļuva daudz vieglāka; ta jõudis kohale oodatust hulga varem viņš nonāca galā daudz agrāk par gaidīto; tuul oli hulga tasanenud vējš bija ievērojami noplacis
hullusti adv 1. traki, trakoti ∙ ta käed värisesid hullusti viņa rokas traki trīcēja; mul hakkas temast hullusti kahju man kļuva viņa trakoti žēl; tee tundub nii hullusti pikana ceļš šķiet tik trakoti garš 2. traki, nelāgi ∙ täna kukkus küll hullusti välja šodien gan nelāgi sanāca
`huugama v {huuata, `huugan} 1. dūkt, rūkt ∙ turbiinid huugasid monotoonselt turbīnas monotoni dūca; silme ees läks mustaks ja kõrvus huugas acu priekšā kļuva melns, un ausīs dūca 2. kvēlot ∙ minu käes huugab elektrilatern manās rokās kvēlo elektriskā laterna 3. sūrstēt ∙ selg huugas saadud hoopidest mugura sūrst no saņemtajiem sitieniem
härras adj {`härda, härrast, `härdaid} skumjš, bēdīgs, žēls ∙ olin väga härdas meeleolus biju ļoti skumjā noskaņojumā; süda läks härdaks sirds kļuva bēdīga; härdaid pisaraid valama liet žēlas asaras
imelikult adv dīvaini, savādi ∙ koolimaja jäi imelikult vaikseks skolas ēka kļuva savādi klusa
inim|hääl s cilvēka balss ∙ väljast hakkas kostma inimhääli ārpusē kļuva dzirdamas cilvēku balsis
ise|päine adj savpatns ∙ vanamees muutus iga päevaga isepäisemaks vecis ar katru dienu kļuva savpatnāks
ise|äralik adj 1. īpatnējs, savdabīgs ∙ vanas eas läks ta veidi iseäralikuks vecumā viņš kļuva nedaudz savdabīgs 2. īpašs ∙ tema pojast pidi midagi iseäralikku saama viņa dēlam bija jākļūst par kaut ko īpašu
joonistuma v iezīmēties, parādīties, kļūt redzamam ∙ mere taustale joonistusid majade siluetid uz jūras fona iezīmējās ēku silueti; kajaloodi lindile joonistus siksak uz eholotes kļuva redzams zigzags
juurde|tulek s pieaugums, nākšana klāt ∙ uute külaliste juurdetulekul jäi ruumis kitsaks nākot klāt jauniem ciemiņiem, telpā kļuva par šauru
jõhker adj {jõhkra, jõhkrat, jõhkraid} rupjš, nekaunīgs, brutāls ∙ jõhker käitumine rupja uzvedība; mees muutus järjest jõhkramaks vīrietis kļuva arvien nekaunīgāks
kaas|osaline s līdzdalībnieks ∙ temast sai kuritöö kaasosaline viņš kļuva par nozieguma līdzdalībnieku
kahtlaselt adv aizdomīgi ∙ äkki jäi kõik kahtlaselt vaikseks pēkšņi viss kļuva aizdomīgi kluss; nad on olnud ära juba kahtlaselt kaua viņi ir bijuši projām jau aizdomīgi ilgi
kangastuma v 1. parādīties, būt redzamam kā mirāžai ∙ taevarannal kangastus oaas puudega debesu malā kļuva redzama mirāža – oāze ar kokiem 2. parādīties, būt redzamam kā vīzijai ∙ silme ette kangastus tulevik acu priekšā parādījās nākotnes vīzija; ta suleb silmad ja talle kangastuvad läbielatud sündmused viņš aizver acis, un viņam kā vīzija rādās pārdzīvotie notikumi
karestuma v kļūt raupjam ∙ käed karestusid tööga rokas strādājot kļuva raupjas
kentsakas adj {kentsaka, kentsakat, kentsakaid} jocīgs ∙ kentsakas unenägu jocīgs sapnis; kentsakas nimi jocīgs vārds; olukord muutus üha kentsakamaks situācija kļuva aizvien uzjautrinošāka
kibestuma v būt sarūgtinātam, kļūt sarūgtinātam ∙ elus kibestunud inimene dzīves sarūgtināts cilvēks; ta kibestus viņš kļuva sarūgtināts
komplitseeruma v kļūt komplicētam ∙ olukord komplitseerus stāvoklis kļuva komplicēts
korra|pealt adv uzreiz, tūlīt pat ∙ asi sai korrapealt selgeks lieta uzreiz kļuva skaidra; käis piksekärgatus ja korrapealt kustusid tuled atskanēja pērkona grāviens, un tūlīt pat nodzisa ugunis
kriitiline b adj {kriitilise, kriitilist, kriitilisi} kritisks ∙ olukord muutus järjest kriitilisemaks situācija kļuva aizvien kritiskāka; kriitiline temperatuur kritiska temperatūra; kriitiline mass kritiskā masa
kumama v 1. blāzmot, atblāzmot ∙ läbi udu kumasid ähmased tuled caur miglu blāzmoja neskaidras gaismas 2. būt samanāmam ∙ silmapiiril hakkas kumama saar pie apvāršņa kļuva samanāma sala 3. skanēt, dunēt ∙ ta naer kumas kaua mu kõrvus viņa smiekli ilgi skanēja man ausīs
kuri|kael s sar ļaundaris ∙ auto langes kurikaelte saagiks automašīna kļuva par guvumu ļaundariem
kuuldav p {kuuldava, kuuldavat, kuuldavaid} dzirdams ∙ mürin muutus üha kuuldavamaks troksnis kļuva arvien dzirdamāks ∆ mitte kuuldavakski võtma nemaz neklausīties
`kuum a s {kuuma, `kuuma, `kuumi} karstums ◦ kuumalaine karstuma vilnis ∙ saunas kuuma käes läks selg paremaks pirts karstumā mugurai kļuva labāk; suvised kuumad on veel ees vasaras karstums vēl ir priekšā ∆ ei ole kuuma ega külma nav ne silts, ne auksts
kõhnenema v novājēt, kļūt vājākam ∙ haige kõhnenes iga päevaga slimnieks kļuva ar katru dienu vājāks
`käik s {käigu, `käiku, `käike} 1. gaita ∙ mehe käik läks järjest kiiremaks vīra gaita kļuva aizvien ātrāka; sündmuste käik notikumu gaita; rong aeglustas käiku vilciens palēnināja gaitu; kella käiku reguleerima regulēt pulksteņa gaitu; vestluse käigus ilmnesid huvitavad asjaolud sarunas gaitā atklājās interesanti apstākļi; anti käiku uus tehas ekspluatācijā nodeva jaunu rūpnīcu; poiss laskis rusikad käiku zēns laida dūres darbā 2. gājiens ∙ meie esimene käik oli piletikassasse mūsu pirmais gājiens bija uz biļešu kasi; rooli käik stūres gājiens 3. eja ∙ labürindi käigud labirinta ejas; voodiridade vahele jäi kitsas käik starp gultu rindām palika šaura eja 4. (spēlēs) gājiens ∙ matt kahe käiguga mats divos gājienos; peen käik smalks gājiens 5. pārnesums ∙ autojuht vahetas käiku autovadītājs pārslēdza pārnesumu; ta sõidab teise käiguga viņš brauc ar otro pārnesumu 6. ēdienu kārta ∙ kolme käiguga lõuna pusdienas ar trijiem ēdieniem
küllus`lik adj {küllusliku, küllus`likku, küllus`likke} 1. bagātīgs ∙ külluslik saak bagātīgs guvums 2. pārticīgs ∙ elu läks mugavamaks ja külluslikumaks dzīve kļuva ērtāka un pārticīgāka
lahenema v 1. atrisināties, nokārtoties ∙ probleem lahenes problēma atrisinājās 2. nomierināties, atslābt ∙ meeleolu lahenes noskaņa kļuva mierīgāka
linnastuma v 1. urbanizēties, tikt urbanizētam ∙ linnastuv ühiskond urbanizēta sabiedrība 2. kļūt par pilsētnieku, kļūt pilsētnieciskam ∙ poiss linnastus kiiresti zēns ātri kļuva par pilsētnieku
`lits a s {litsi, `litsi, `litse} vulg mauka ∙ tüdruk hakkas linnas litsiks meitene pilsētā kļuva par mauku; oh sa lits, ära läks meelest! ak tu mauka, pavisam aizmirsu!
lühenema v saīsināties, kļūt īsākam ∙ tööaeg lühenes darbalaiks kļuva īsāks; varjud lühenevad ēnas kļūst īsākas
mahenema v kļūt mīkstākam, atmaigt ∙ tuul pööras, ilm mahenes vējš pagriezās, laiks kļuva mīkstāks; mehe hääl mahenes vīrieša balss atmaiga
maksvus s {maksvuse, maksvust, maksvusi} derīgums, spēkā esamība ∙ see raha kaotas maksvuse šī nauda kļuva nederīga
moe|asi s modes lieta ∙ sotsioloogia sai moeasjaks socioloģija kļuva par modes lietu; jalgratas pole ammugi enam üksnes moeasi velosipēds jau sen vairs nav tikai modes lieta; ta ei tea moeasjadest mitte tuhkagi par modes lietām viņš nezina ne nieka
`munk s {munga, `munka, `munki} mūks ∙ katoliku munk katoļu mūks; ta hakkas mungaks viņš kļuva par mūku; ta elab munga kombel viņš dzīvo kā mūks
märter s {märtri, märtrit, märtreid} moceklis ∙ märtritest said pühakud mocekļi kļuva par svētajiem; märtri aupaiste mocekļa oreols
nõder adj {nõdra, `nõtra, `nõtru} nespēcīgs, nevarīgs, vārgs ∙ nõdrad taimed vārgi augi; haige jäi üha nõdremaks slimnieks kļuva arvien vārgāks; nõder inimene ei suuda ahvatlustele vastu panna vājš cilvēks nespēj pretoties kārdinājumiem
nõrgenema v kļūt vājākam, vājināties, mazināties ∙ kuulmine nõrgeneb dzirde pavājinās; haige nõrgenes iga päevaga ar katru dienu slimnieks kļuva nespēcīgāks; vihm nõrgenes lietus pierima
nägija s {nägija, nägijat, nägijaid} 1. redzīgais ∙ pime sai nägijaks aklais kļuva par redzīgo; jänesepojad sünnivad nägijatena zaķēni piedzimst redzīgi 2. gaišreģis, pareģis
nähtavalt adv redzami, manāmi ∙ ta läks nähtavalt rõõmsamaks viņš kļuva manāmi priecīgāks
odavnema v palētināties, kļūt lētākam ∙ puuvili odavnes augļi kļuva lētāki
oksendama v 1. vemt ∙ ta oksendas põrandale viņš vēma uz grīdas 2. izvemties ∙ ma oksendasin ja hakkas parem es izvēmos, un kļuva labāk
`painama v {painata, `painan} 1. nomākt, mocīt ∙ minevik painas oma raskusega pagātnes smagums nomāca; vaikus muutus üha painavamaks klusums kļuva aizvien nomācošāks; painav kahtlus mokošas šaubas 2. uzmākties ∙ ta painas kõiki oma naiivsete küsimustega viņš uzmācās visiem ar saviem naivajiem jautājumiem 3. diedelēt, mangot ∙ ta painab raha veel teise pudeli jaoks viņš diedelē naudu vēl arī otrai pudelei 4. izprasīt, censties izvilkt ∙ muudkui aga painas, et kuidas sõiduga jääb prasīja vienā laidā, kā tad būs ar to braukšanu
peatselt adv drīz vien ∙ nad said õige peatselt headeks sõpradeks viņi drīz vien kļuva par labiem draugiem; peatselt sain teada, et nad on abiellunud drīz vien uzzināju, ka viņi ir apprecējušies
pensionär s {pensionäri, pensionäri, pensionäre} pensionārs ∙ emast sai pensionär māte kļuva par pensionāri
pingestuma v 1. kļūt saspringtam ∙ olukord pingestus situācija kļuva saspringta 2. saspringt, sasprindzināties ∙ ta lihased pingestusid viņa muskuļi saspringa 3. būt nospriegotam ∙ pingestunud metallesemed nospriegoti metāla priekšmeti
provokatsi`oon s {provokatsiooni, provokatsi`ooni, provokatsi`oone} provokācija ∙ ta langes provo katsiooni ohvriks viņš kļuva par provokācijas upuri
punkar s {punkari, punkarit, punkareid} panks ∙ poisist sai punkar puisis kļuva par panku
rahutu adj {rahutu, rahutut, rahutuid} nemierīgs ∙ rahutud ajad nemierīgi laiki; laps on rahutu bērns ir nemierīgs; meri läks rahutuks jūra kļuva nemierīga
reaalsus s {reaalsuse, reaalsust, reaalsusi} realitāte ◦ virtuaalreaalsus virtuālā realitāte ∙ unistus sai reaalsuseks sapnis kļuva par realitāti
rikastuma v 1. kļūt bagātam, iedzīvoties ∙ ta rikastus äritsemisega viņš kļuva bagāts ar tirgošanos 2. bagātināties, kļūt bagātākam ∙ fotosünteesi tõttu rikastub vesi hapnikuga fotosintēzē ūdens bagātinās ar skābekli; kollektiiv on rikastunud kolme uue töötajaga kolektīvs ir kļuvis par trim jauniem darbiniekiem bagātāks
rõõmus adj {rõõmsa, rõõmsat, rõõmsaid} 1. priecīgs, līksms ◦ elurõõmus dzīvespriecīgs ∙ rõõmus sündmus priecīgs notikums; tuju läks rõõmsamaks noskaņojums kļuva priecīgāks 2. (par krāsu) priecīgs, košs ∙ rõõmsad värvid priecīgas krāsas
sentimentaalne adj sentimentāls ∙ sentimentaalne luuletus sentimentāls dzejolis; lapsepõlve meenutamine muutis ta sentimentaalseks atceroties bērnību, viņš kļuva sentimentāls
soojenema v silt, kļūt siltākam ∙ vesi soojeneb pliidil ūdens silst uz plīts; las mootor soojeneb lai motors iesilst; ta pilk soojenes viņa skatiens kļuva siltāks
soov|unelm s sapnis, vēlēšanās ∙ soovunelm sai tegelikkuseks sapnis kļuva par īstenību
sula b adj {sula, sula, sulasid} 1. izkusis, mīksts, šķidrs ∙ lumi on sula sniegs kūst; ilm läks sulaks laiks kļuva mīksts; suvine sula mesi šķidrs vasaras medus 2. skaidrs, pilnīgs ∙ ta räägib sula tõtt viņš runā tīru patiesību; poisil on inglise keel sula zēnam ir perfekta angļu valoda
talu|peremees s 1. lauksaimnieks ∙ vanem poeg hakkas taluperemeheks vecākais dēls kļuva par lauksaimnieku 2. lauku sētas saimnieks, saimniecības īpašnieks
tervenisti adv 1. pilnībā, pilnīgi, viscaur ∙ tuba läks tervenisti valgeks istaba kļuva pilnīgi gaiša 2. (par daudzumu) vesels ∙ ujuja parandas rekordit tervenisti kahe sekundiga peldētājs laboja rekordu par veselām divām sekundēm
tumenema v tumst, kļūt tumšākam, aptumšoties ∙ pilved mere kohal tumenesid mākoņi virs jūras kļuva tumšāki; mõistus tumenes prāts aptumsa
tõelisus s {tõelisuse, tõelisust, tõelisusi} īstenība, realitāte ◦ tehistõelisus virtuālā realitāte ∙ fantaasia muutus tõelisuseks fantāzija kļuva par īstenību
vaesuma v kļūt nabagam, kļūt nabadzīgākam ∙ paljud inimesed vaesusid daudzi cilvēki kļuva nabagi
valjenema v 1. pastiprināties, kļūt skaļākam ∙ hääled valjenesid balsis kļuva skaļākas 2. pastiprināties, pieņemties spēkā ∙ tuul valjeneb vējš pieņemas spēkā 3. kļūt bargākam, kļūt nežēlīgākam ∙ riigis valitsev diktatuur oli veelgi valjenenud valstī valdošā diktatūra bija kļuvusi vēl nežēlīgāka
viha|vaenlane s nāvīgs ienaidnieks ∙ sõpradest said vihavaenlased draugi kļuva par nāvīgiem ienaidniekiem
võimatu a adj {võimatu, võimatut, võimatuid} 1. neiespējams ∙ võimatu nõudmine neiespējama prasība 2. neizturams, neciešams ∙ elu läks päris võimatuks dzīve kļuva pavisam neciešama
võrra pop par ◦ vaksavõrra par sprīža tiesu ∙ ilm soojenes mõne kraadi võrra laiks kļuva par dažiem grādiem siltāks; tähtaega pikendati nädala võrra termiņu pagarināja par nedēļu
õpi|poiss s māceklis ∙ ta sai õpipoisist selliks viņš kļuva no mācekļa par zelli
`äng s {ängi, `ängi, `änge} nomāktība, nospiestība ∙ äng kasvas talumatuks nomāktība kļuva nepanesama
ängistama v nomākt, nospiest ∙ ahastus ängistas südant izmisums nomāca sirdi; olukord muutus järjest ängistavamaks situācija kļuva aizvien nomācošāka
üha adv arvien ∙ huvi üha kasvas interese aizvien pieauga; vestlus läks üha huvitavamaks saruna kļuva arvien interesantāka
üksi adv 1. viens, vienatnē ∙ laps oli üksi kodus bērns bija viens mājās; poisil hakkas üksi igav zēnam vienatnē kļuva garlaicīgi; õnnetus ei tule iialgi üksi nelaime nekad nenāk viena 2. tikai, vien ∙ tegin seda üksi sinu pärast darīju to vien tevis dēļ; üksi okaspuud on jäänud haljaks tikai skujkoki ir palikuši zaļi
`halb b adj {halva, `halba, `halbu} 1. slikts ∙ halb toit slikts ēdiens; halb nägemine slikta redze; halvad harjumused slikti ieradumi; halvaks minema sabojāties; ta krimpsutas halvaks pannes nina viņš nievājoši rauca degunu 2. neērts, grūts ∙ linakitkumine on halb töö linu plūkšana ir grūts darbs 3. slikti ∙ tal hakkas bussis halb viņam autobusā kļuva slikti 4. neērti, grūti ∙ kõval asemel on halb magada cietā gultā ir neērti gulēt; tee oli nii porine, et oli halb käia ceļš bija tik dubļains, ka bija grūti paiet ∆ halvaks panema ņemt ļaunā; halvim lahendus sliktākais risinājums
hõrenema v retināties, retoties, kļūt skrajākam ∙ kõrguses õhk hõreneb augstumā gaiss retinās; udu hõreneb migla retinās; ta juuksed hakkasid juba hõrenema viņa mati jau sāka retoties; mets hakkas hõrenema mežs kļuva skrajāks
`jäik adj {jäiga, `jäika, `jäiku} stīvs, stingrs ∙ jäiga tallaga kingad kurpes ar stīvu zoli; jäik vedru stingra atspere; jäigad normid stingras normas; nende vahekord muutus üha jäigemaks viņu attiecības kļuva arvien saspīlētākas
kadakas s {kadaka, kadakat, kadakaid} 1. (Juniperus) kadiķis, paeglis ∙ sitke nagu kadakas sīksts kā kadiķis; kadakast tehtud lusikad no kadiķa izgatavotas karotes 2. novec kārklu vācietis ∙ isa oli eestlane, aga lastest said linnas kadakad tēvs bija igaunis, bet bērni pilsētā kļuva par kārklu vāciešiem
koorem s {koorma, koormat, koormaid} 1. krava ∙ koormat maha laadima izkraut kravu 2. vezums ∙ koorem jäi porisse kinni vezums iestiga dubļos 3. nasta ∙ abielu muutus talle koormaks laulība viņam kļuva par nastu; raske koorem langes südamelt smaga nasta novēlās no sirds 4. slodze ∙ koorma all zem slodzes
kosuma v 1. atspirgt, atkopties ∙ haige kosus kiiresti slimnieks ātri atspirga; majanduslikult kosuma atkopties ekonomiski 2. pieņemties spēkā ∙ tuul kosus järjest, kuni muutus päris tormiks vējš aizvien pieņēmās spēkā, kamēr kļuva par vētru
`kuum b adj {kuuma, `kuuma, `kuumi} 1. karsts ∙ kuum aur karsts tvaiks; kuumad suved karstas vasaras; küpsetasime kuumas tuhas kartuleid karstos pelnos cepām kartupeļus; lapsel hakkas paksudes riietes kuum bērnam biezajā apģērbā kļuva karsti; poisi nägu kattus kuuma punaga zēna seja pārklājās ar karstu sārtumu; tal on lõunamaalase kuum veri viņam ir dienvidnieka karstās asinis; kuum suudlus karsts skūpsts 2. sar karsts, aktuāls ∙ kuum bränd karsts zīmols
kõle adj {kõleda, kõledat, kõledaid} 1. griezīgs, ass ∙ puhus kõle tuul pūta griezīgs vējš 2. dzestrs ∙ kütmata kõle tuba nekurināta dzestra istaba 3. tukšs, vientulīgs ∙ tundra muutus üha kõledamaks tundra kļuva aizvien tukšāka
lahe b adj {laheda, lahedat, lahedaid} 1. brīvs, plašs ∙ ta sai lahedama korteri viņš dabūja plašāku dzīvokli; lahedad jalatsid ērti apavi 2. spirgts, svaigs, viegls ∙ lahe tuul spirgts vējš; laheda peaga on parem õppida ar svaigu galvu ir labāk mācīties; suvel tahaks süüa midagi lahedat vasarā gribas ēst kaut ko vieglu 3. patīkams, draudzīgs ∙ lahe inimene patīkams cilvēks 4. nesapinies, nesavijies ∙ kalamehed harutasid võrke lahedaks zvejnieki atpiņķerēja tīklus 5. brīvs, viegls ∙ kodu poole läheb hobune alati lahedama sammuga mājup zirgs vienmēr iet raitākā solī 6. viegli, brīvi ∙ mere ääres on lahe hingata pie jūras ir viegli elpot; vagunis läks lahedamaks vagonā kļuva brīvāk 7. sar lielisks, foršs ∙ lahe mõte lieliska doma; lahe kutt foršs džeks
`naer s {naeru, `naeru, `naere} 1. smiekli ∙ naer läbi pisarate smiekli caur asarām; naeru kihistama ķiķināt; naeru peale ajama smīdināt 2. smaids ∙ nägu läheb naerule seja savelkas smaidā 3. apsmiekls ∙ ta sattus teiste naeru alla viņš kļuva citiem par apsmieklu ∆ naeruks panema izsmiet; naeru pidama smieties pie sevis
palav b adj {palava, palavat, palavaid} 1. karsts, svelmains, tveicīgs ∙ palav suvi karsta vasara; palav pliit karsta plīts 2. karsts, dedzīgs, kvēls ∙ palav veri karstas asinis; palav soov kvēla vēlme; palav võitlus karsta cīņa; vaidlus läks palavaks strīds iekarsa 3. karsti ∙ mul hakkas palav man kļuva karsti
pere|naine s saimniece ◦ korteriperenaine dzīvokļa saimniece; koduperenaine mājsaimniece ∙ kodus on ta hea perenaine viņa ir laba saimniece mājās; ta sai abielludes suure talu perenaiseks apprecoties viņa kļuva par lielu māju saimnieci; puhkebaasi perenaine atpūtas bāzes saimniece
pika|peale adv pamazām, palēnām ∙ nad leidsid pikapeale ühise keele viņi pamazām atrada kopīgu valodu; pikapeale tasun võla ära palēnām parādu atmaksāšu; mets muutus pikapeale hõredamaks mežs pamazām kļuva skrajāks
põlev p {põleva, põlevat, põlevaid} 1. degošs, svelošs ∙ põlev lõke degošs ugunskurs; ta on täis põlevat viha viņš ir pilns sveloša naida; koosolekul arutati põlevaid päevaküsimusi sapulcē apsprieda degošus dienas jautājumus 2. dedzīgs ∙ ikka põlevamaks läks soov istuda laevale vēlme kāpt kuģī kļuva aizvien dedzīgāka
rabe adj {rabeda, rabedat, rabedaid} 1. trausls, drupans ∙ malm on kõva ja rabe sulam čuguns ir ciets un trausls sakausējums 2. trausls, saraustīts ∙ rabe uni trausls miegs; rabedad mõtted saraustītas domas 3. nemierīgs, tramīgs ∙ hobune kohkus ja muutus rabedaks zirgs nobijās un kļuva tramīgs
`raud s {raua, `rauda, `raudu} 1. dzelzs ◦ raudkapp dzelzs skapis; raudkiiver dzelzs ķivere; raudlabidas dzelzs lāpsta; raudrist dzelzs krusts; raudtraat dzelzs stieple; rauduks dzelzs durvis; raudvõre dzelzs režģis; vanaraud metāllūžņi ∙ raua ühendid dzelzs savienojumi 2. (priekšmets) dzelzs, dzelzis ◦ käerauad roku dzelži; nurkraud leņķdzelzs ∙ ta küttis pliiti, nii et rauad punased viņš kurināja plīti tā, ka riņķi kļuva sarkani 3. (šaujamieroča) stobrs ∙ kahe rauaga püss divstobru bise 4. (dzelzs) slazds ∙ raudu üles seadma izlikt slazdus ∆ mitu rauda tules vairākas iespējas rezervē
tegelikkus s {tegelikkuse, tegelikkust, tegelikkusi} īstenība, realitāte ◦ virtuaaltegelikkus virtuālā realitāte ∙ objektiivne tegelikkus objektīvā realitāte; unistus sai tegelikkuseks sapnis kļuva par īstenību
