[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

Leitud 104 artiklit, väljastan 100

koguni adv 1. pat algul ta sammus aeglaselt, siis üha kiiremini, lõpuks koguni jooksis sākumā viņš soļoja lēnām, tad aizvien ātrāk, beigās pat skrēja; ma sõidan ära, võib-olla koguni mitmeks kuuks es braucu projām, varbūt pat uz vairākiem mēnešiem; mees ei võtnud raha vastu, sai koguni pahaseks vīrs nepieņēma naudu, kļuva pat dusmīgs 2. pavisam seal on koguni teine kliima tur bija pavisam cits klimats; ma kujutlesin teda koguni teistsugusena es iedomājos viņu pavisam citādāku
kuri b adj {kurja, `kurja, `kurje} 1. ļauns kuri nõid ļauns burvis; kuri kavatsus ļauns plāns; poisil on kurjad silmad puisim ir ļaunas acis; kurjad keeled kõnelesid ļaunas mēles melsa 2. nikns kuri koer nikns suns; nüüd sai isa päris kurjaks tagad tēvs kļuva pavisam nikns 3. nelāgs tal on kuri kuulsus viņam ir nelāga slava; tuli kallale kuri köha uznāca nelāgs klepus; algasid sügisesed kurjad ilmad sākās nelāgais rudens laiks; asi võttis kurja pöörde lieta kļuva nelāga 4. bargs kuri käsk barga pavēle; ta sai kurja karistuse viņš saņēma bargu sodu
`tõusma v {`tõusta, tõusen} 1. kāpt, celties tõuseme mäele kāpjam kalnā; korstnast tõuseb suitsu no skursteņa kāpj dūmi; meri tõuseb jūra kāpj; veri tõuseb pähe asinis sakāpj galvā; puna tõusis palgesse sārtums sakāpa vaigos; tõusev intonatsioon kāpjoša intonācija 2. celties, piecelties ta tundis, et ei suuda jalule tõusta viņš juta, ka nespēj piecelties kājās; meie peres tõustakse vara mūsu ģimenē ceļas agri; ellu tõusma atdzīvoties 3. slieties, sniegties, pacelties laevamastid tõusid taevasse kuģu masti slējās debesīs; hanged tõusevad rinnuni kupenas sniedzas līdz krūtīm 4. pieaugt, palielināties palk tõusis alga pieauga; ta viha aina tõusis viņa dusmas arvien auga 5. uzlaboties enesetunne hakkas tõusma pašsajūta sāka uzlaboties 6. celties, rasties, nākt meie keskelt tõusnud luuletaja no mūsu vidus cēlies dzejnieks; meelde tõusid vanaema sõnad prātā nāca vecmāmiņas vārdi 7. kļūt, izvirzīties ta tõusis edukaks firmajuhiks viņš kļuva par veiksmīgu firmas vadītāju; meeskond tõusis liidriks komanda kļuva par līderi 8. dīgt sel aastal seeme ei tõusnudki šogad sēkla nemaz nesadīga 9. (astronomijā) lēkt päike tõuseb täna kell üheksa saule šodien lec pulksten deviņos
peale võtma 1. (par transportlīdzekli) paņemt, uzņemt üks auto võttis meid peale viena mašīna mūs paņēma; laadung võetakse peale sadamast kravu uzņems ostā 2. (sev) uzsegt hakkas külm, võtsin teise teki peale kļuva auksti, uzsedzu otru segu 3. uzdzert, uzkost tablett on mõru, võta vett peale tablete ir rūgta, uzdzer ūdeni; ta võttis napsile võileiba peale viņš uzkoda degvīnam sviestmaizi 4. ierakstīt, ieskaņot, fotografēt ta võttis salaja nende jutu peale viņš slepus ierakstīja viņu sarunu 5. padarīt intensīvāku mootor võttis tuurid peale dzinējs uzņēma apgriezienus
aega|pidi adv laika gaitā alles aegapidi muutus ta avameelsemaks tikai laika gaitā viņš kļuva atklātāks; udu hakkas aegapidi hõrenema migla pamazām sāka izklīst
aeglaselt adv lēni, lēnām töö edeneb liiga aeglaselt darbs sokas pārāk lēni; meri läks aeglaselt sügavamaks jūra lēnām kļuva dziļāka
ahas adj {`ahta, ahast, `ahtaid} šaurs ahta silmaringiga inimesed cilvēki ar šauru redzesloku; metsatee läks järjest ahtamaks meža ceļš kļuva arvien šaurāks; ajad olid ahtad laiki bija spiedīgi
ajend s {ajendi, ajendit, ajendeid} impulss, ierosme, dzinulis tegutsema sisemisel ajendil darboties pēc savas ierosmes; see sai tüli ajendiks tas kļuva par cēloni strīdam
hale b adj {haleda, haledat, haledaid} 1. nožēlojams, bēdīgs hale saatus nožēlojams liktenis; hale meel bēdīgs prāts 2. žēl mul hakkas sinust hale man kļuva tevis žēl
harvenema v retināties, kļūt retākam, kļūt skrajākam mets harvenes mežs kļuva skrajāks
haud|vaikne adj 1. kluss kā kaps, mēms kā kaps kõik kohalolijad jäid haudvaikseks visi klātesošie kļuva mēmi kā kaps 2. klusu kā kapā toas oli haudvaikne istabā bija klusu kā kapā
helenema v kļūt gaišākam, blāvot mehe nägu helenes vīra seja kļuva gaišāka; idataevas heleneb austrumu debesis blāvo
hoobilt adv 1. uzreiz, vienā rāvienā mulle sai hoobilt kõik selgeks man uzreiz viss kļuva skaidrs 2. piepeši, pēkšņi ta jäi hoobilt seisma viņš piepeši apstājās
hulga adv daudz, ievērojami süda läks hulga kergemaks sirds kļuva daudz vieglāka; ta jõudis kohale oodatust hulga varem viņš nonāca galā daudz agrāk par gaidīto; tuul oli hulga tasanenud vējš bija ievērojami noplacis
hullusti adv 1. traki, trakoti ta käed värisesid hullusti viņa rokas traki trīcēja; mul hakkas temast hullusti kahju man kļuva viņa trakoti žēl; tee tundub nii hullusti pikana ceļš šķiet tik trakoti garš 2. traki, nelāgi täna kukkus küll hullusti välja šodien gan nelāgi sanāca
`huugama v {huuata, `huugan} 1. dūkt, rūkt turbiinid huugasid monotoonselt turbīnas monotoni dūca; silme ees läks mustaks ja kõrvus huugas acu priekšā kļuva melns, un ausīs dūca 2. kvēlot minu käes huugab elektrilatern manās rokās kvēlo elektriskā laterna 3. sūrstēt selg huugas saadud hoopidest mugura sūrst no saņemtajiem sitieniem
härras adj {`härda, härrast, `härdaid} skumjš, bēdīgs, žēls olin väga härdas meeleolus biju ļoti skumjā noskaņojumā; süda läks härdaks sirds kļuva bēdīga; härdaid pisaraid valama liet žēlas asaras
imelikult adv dīvaini, savādi koolimaja jäi imelikult vaikseks skolas ēka kļuva savādi klusa
inim|hääl s cilvēka balss väljast hakkas kostma inimhääli ārpusē kļuva dzirdamas cilvēku balsis
ise|päine adj savpatns vanamees muutus iga päevaga isepäisemaks vecis ar katru dienu kļuva savpatnāks
ise|äralik adj 1. īpatnējs, savdabīgs vanas eas läks ta veidi iseäralikuks vecumā viņš kļuva nedaudz savdabīgs 2. īpašs tema pojast pidi midagi iseäralikku saama viņa dēlam bija jākļūst par kaut ko īpašu
joonistuma v iezīmēties, parādīties, kļūt redzamam mere taustale joonistusid majade siluetid uz jūras fona iezīmējās ēku silueti; kajaloodi lindile joonistus siksak uz eholotes kļuva redzams zigzags
juurde|tulek s pieaugums, nākšana klāt uute külaliste juurdetulekul jäi ruumis kitsaks nākot klāt jauniem ciemiņiem, telpā kļuva par šauru
jõhker adj {jõhkra, jõhkrat, jõhkraid} rupjš, nekaunīgs, brutāls jõhker käitumine rupja uzvedība; mees muutus järjest jõhkramaks vīrietis kļuva arvien nekaunīgāks
kaas|osaline s līdzdalībnieks temast sai kuritöö kaasosaline viņš kļuva par nozieguma līdzdalībnieku
kahtlaselt adv aizdomīgi äkki jäi kõik kahtlaselt vaikseks pēkšņi viss kļuva aizdomīgi kluss; nad on olnud ära juba kahtlaselt kaua viņi ir bijuši projām jau aizdomīgi ilgi
kangastuma v 1. parādīties, būt redzamam kā mirāžai taevarannal kangastus oaas puudega debesu malā kļuva redzama mirāža – oāze ar kokiem 2. parādīties, būt redzamam kā vīzijai silme ette kangastus tulevik acu priekšā parādījās nākotnes vīzija; ta suleb silmad ja talle kangastuvad läbielatud sündmused viņš aizver acis, un viņam kā vīzija rādās pārdzīvotie notikumi
karestuma v kļūt raupjam käed karestusid tööga rokas strādājot kļuva raupjas
kentsakas adj {kentsaka, kentsakat, kentsakaid} jocīgs kentsakas unenägu jocīgs sapnis; kentsakas nimi jocīgs vārds; olukord muutus üha kentsakamaks situācija kļuva aizvien uzjautrinošāka
kibestuma v būt sarūgtinātam, kļūt sarūgtinātam elus kibestunud inimene dzīves sarūgtināts cilvēks; ta kibestus viņš kļuva sarūgtināts
komplitseeruma v kļūt komplicētam olukord komplitseerus stāvoklis kļuva komplicēts
korra|pealt adv uzreiz, tūlīt pat asi sai korrapealt selgeks lieta uzreiz kļuva skaidra; käis pikse­kärgatus ja korrapealt kustusid tuled atskanēja pērkona grāviens, un tūlīt pat nodzisa ugunis
kriitiline b adj {kriitilise, kriitilist, kriitilisi} kritisks olukord muutus järjest kriitilisemaks situācija kļuva aizvien kritiskāka; kriitiline temperatuur kritiska temperatūra; kriitiline mass kritiskā masa
kumama v 1. blāzmot, atblāzmot läbi udu kumasid ähmased tuled caur miglu blāzmoja neskaidras gaismas 2. būt samanāmam silmapiiril hakkas kumama saar pie apvāršņa kļuva samanāma sala 3. skanēt, dunēt ta naer kumas kaua mu kõrvus viņa smiekli ilgi skanēja man ausīs
kuri|kael s sar ļaundaris auto langes kurikaelte saagiks automašīna kļuva par guvumu ļaundariem
kuuldav p {kuuldava, kuuldavat, kuuldavaid} dzirdams mürin muutus üha kuuldavamaks troksnis kļuva arvien dzirdamāks mitte kuuldavakski võtma nemaz neklausīties
`kuum a s {kuuma, `kuuma, `kuumi} karstums kuumalaine karstuma vilnis saunas kuuma käes läks selg paremaks pirts karstumā mugurai kļuva labāk; suvised kuumad on veel ees vasaras karstums vēl ir priekšā ei ole kuuma ega külma nav ne silts, ne auksts
kõhnenema v novājēt, kļūt vājākam haige kõhnenes iga päevaga slimnieks kļuva ar katru dienu vājāks
`käik s {käigu, `käiku, `käike} 1. gaita mehe käik läks järjest kiiremaks vīra gaita kļuva aizvien ātrāka; sündmuste käik notikumu gaita; rong aeglustas käiku vilciens palēnināja gaitu; kella käiku reguleerima regulēt pulksteņa gaitu; vestluse käigus ilmnesid huvitavad asjaolud sarunas gaitā atklājās interesanti apstākļi; anti käiku uus tehas ekspluatācijā nodeva jaunu rūpnīcu; poiss laskis rusikad käiku zēns laida dūres darbā 2. gājiens meie esimene käik oli piletikassasse mūsu pirmais gājiens bija uz biļešu kasi; rooli käik stūres gājiens 3. eja labürindi käigud labirinta ejas; voodiridade vahele jäi kitsas käik starp gultu rindām palika šaura eja 4. (spēlēs) gājiens matt kahe käiguga mats divos gājienos; peen käik smalks gājiens 5. pārnesums autojuht vahetas käiku autovadītājs pārslēdza pārnesumu; ta sõidab teise käiguga viņš brauc ar otro pārnesumu 6. ēdienu kārta kolme käiguga lõuna pusdienas ar trijiem ēdieniem
küllus`lik adj {küllusliku, küllus`likku, küllus`likke} 1. bagātīgs külluslik saak bagātīgs guvums 2. pārticīgs elu läks mugavamaks ja külluslikumaks dzīve kļuva ērtāka un pārticīgāka
lahenema v 1. atrisināties, nokārtoties probleem lahenes problēma atrisinājās 2. nomierināties, atslābt meeleolu lahenes noskaņa kļuva mierīgāka
linnastuma v 1. urbanizēties, tikt urbanizētam linnastuv ühiskond urbanizēta sabiedrība 2. kļūt par pilsētnieku, kļūt pilsētnieciskam poiss linnastus kiiresti zēns ātri kļuva par pilsētnieku
`lits a s {litsi, `litsi, `litse} vulg mauka tüdruk hakkas linnas litsiks meitene pilsētā kļuva par mauku; oh sa lits, ära läks meelest! ak tu mauka, pavisam aizmirsu!
lühenema v saīsināties, kļūt īsākam tööaeg lühenes darbalaiks kļuva īsāks; varjud lühenevad ēnas kļūst īsākas
mahenema v kļūt mīkstākam, atmaigt tuul pööras, ilm mahenes vējš pagriezās, laiks kļuva mīkstāks; mehe hääl mahenes vīrieša balss atmaiga
maksvus s {maksvuse, maksvust, maksvusi} derīgums, spēkā esamība see raha kaotas maksvuse šī nauda kļuva nederīga
moe|asi s modes lieta sotsioloogia sai moeasjaks socioloģija kļuva par modes lietu; jalgratas pole ammugi enam üksnes moeasi velosipēds jau sen vairs nav tikai modes lieta; ta ei tea moeasjadest mitte tuhkagi par modes lietām viņš nezina ne nieka
`munk s {munga, `munka, `munki} mūks katoliku munk katoļu mūks; ta hakkas mungaks viņš kļuva par mūku; ta elab munga kombel viņš dzīvo kā mūks
märter s {märtri, märtrit, märtreid} moceklis märtritest said pühakud mocekļi kļuva par svētajiem; märtri aupaiste mocekļa oreols
nõder adj {nõdra, `nõtra, `nõtru} nespēcīgs, nevarīgs, vārgs nõdrad taimed vārgi augi; haige jäi üha nõdremaks slimnieks kļuva arvien vārgāks; nõder inimene ei suuda ahvatlustele vastu panna vājš cilvēks nespēj pretoties kārdinājumiem
nõrgenema v kļūt vājākam, vājināties, mazināties kuulmine nõrgeneb dzirde pavājinās; haige nõrgenes iga päevaga ar katru dienu slimnieks kļuva nespēcīgāks; vihm nõrgenes lietus pierima
nägija s {nägija, nägijat, nägijaid} 1. redzīgais pime sai nägijaks aklais kļuva par redzīgo; jänesepojad sünnivad nägijatena zaķēni piedzimst redzīgi 2. gaišreģis, pareģis
nähtavalt adv redzami, manāmi ta läks nähtavalt rõõmsamaks viņš kļuva manāmi priecīgāks
odavnema v palētināties, kļūt lētākam puuvili odavnes augļi kļuva lētāki
oksendama v 1. vemt ta oksendas põrandale viņš vēma uz grīdas 2. izvemties ma oksendasin ja hakkas parem es izvēmos, un kļuva labāk
`painama v {painata, `painan} 1. nomākt, mocīt minevik painas oma raskusega pagātnes smagums nomāca; vaikus muutus üha painavamaks klusums kļuva aizvien nomācošāks; painav kahtlus mokošas šaubas 2. uzmākties ta painas kõiki oma naiivsete küsimustega viņš uzmācās visiem ar saviem naivajiem jautājumiem 3. diedelēt, mangot ta painab raha veel teise pudeli jaoks viņš diedelē naudu vēl arī otrai pudelei 4. izprasīt, censties izvilkt muudkui aga painas, et kuidas sõiduga jääb prasīja vienā laidā, kā tad būs ar to braukšanu
peatselt adv drīz vien nad said õige peatselt headeks sõpradeks viņi drīz vien kļuva par labiem draugiem; peatselt sain teada, et nad on abiellunud drīz vien uzzināju, ka viņi ir apprecējušies
pensionär s {pensionäri, pensionäri, pensionäre} pensionārs emast sai pensionär māte kļuva par pensionāri
pingestuma v 1. kļūt saspringtam olukord pingestus situācija kļuva saspringta 2. saspringt, sasprindzināties ta lihased pingestusid viņa muskuļi saspringa 3. būt nospriegotam pingestunud metallesemed nospriegoti metāla priekšmeti
provokatsi`oon s {provokatsiooni, provokatsi`ooni, provokatsi`oone} provokācija ta langes provo­ katsiooni ohvriks viņš kļuva par provokācijas upuri
punkar s {punkari, punkarit, punkareid} panks poisist sai punkar puisis kļuva par panku
rahutu adj {rahutu, rahutut, rahutuid} nemierīgs rahutud ajad nemierīgi laiki; laps on rahutu bērns ir nemierīgs; meri läks rahutuks jūra kļuva nemierīga
reaalsus s {reaalsuse, reaalsust, reaalsusi} realitāte virtuaalreaalsus virtuālā realitāte unistus sai reaalsuseks sapnis kļuva par realitāti
rikastuma v 1. kļūt bagātam, iedzīvoties ta rikastus äritsemisega viņš kļuva bagāts ar tirgošanos 2. bagātināties, kļūt bagātākam fotosünteesi tõttu rikastub vesi hapnikuga fotosintēzē ūdens bagātinās ar skābekli; kollektiiv on rikastunud kolme uue töötajaga kolektīvs ir kļuvis par trim jauniem darbiniekiem bagātāks
rõõmus adj {rõõmsa, rõõmsat, rõõmsaid} 1. priecīgs, līksms elurõõmus dzīvespriecīgs rõõmus sündmus priecīgs notikums; tuju läks rõõmsamaks noskaņojums kļuva priecīgāks 2. (par krāsu) priecīgs, košs rõõmsad värvid priecīgas krāsas
sentimentaalne adj sentimentāls sentimentaalne luuletus sentimentāls dzejolis; lapsepõlve meenutamine muutis ta sentimentaalseks atceroties bērnību, viņš kļuva sentimentāls
soojenema v silt, kļūt siltākam vesi soojeneb pliidil ūdens silst uz plīts; las mootor soojeneb lai motors iesilst; ta pilk soojenes viņa skatiens kļuva siltāks
soov|unelm s sapnis, vēlēšanās soovunelm sai tegelikkuseks sapnis kļuva par īstenību
sula b adj {sula, sula, sulasid} 1. izkusis, mīksts, šķidrs lumi on sula sniegs kūst; ilm läks sulaks laiks kļuva mīksts; suvine sula mesi šķidrs vasaras medus 2. skaidrs, pilnīgs ta räägib sula tõtt viņš runā tīru patiesību; poisil on inglise keel sula zēnam ir perfekta angļu valoda
talu|peremees s 1. lauksaimnieks vanem poeg hakkas taluperemeheks vecākais dēls kļuva par lauksaimnieku 2. lauku sētas saimnieks, saimniecības īpašnieks
tervenisti adv 1. pilnībā, pilnīgi, viscaur tuba läks tervenisti valgeks istaba kļuva pilnīgi gaiša 2. (par daudzumu) vesels ujuja parandas rekordit tervenisti kahe sekundiga peldētājs laboja rekordu par veselām divām sekundēm
tumenema v tumst, kļūt tumšākam, aptumšoties pilved mere kohal tumenesid mākoņi virs jūras kļuva tumšāki; mõistus tumenes prāts aptumsa
tõelisus s {tõelisuse, tõelisust, tõelisusi} īstenība, realitāte tehistõelisus virtuālā realitāte fantaasia muutus tõelisuseks fantāzija kļuva par īstenību
vaesuma v kļūt nabagam, kļūt nabadzīgākam paljud inimesed vaesusid daudzi cilvēki kļuva nabagi
valjenema v 1. pastiprināties, kļūt skaļākam hääled valjenesid balsis kļuva skaļākas 2. pastiprināties, pieņemties spēkā tuul valjeneb vējš pieņemas spēkā 3. kļūt bargākam, kļūt nežēlīgākam riigis valitsev diktatuur oli veelgi valjenenud valstī valdošā diktatūra bija kļuvusi vēl nežēlīgāka
viha|vaenlane s nāvīgs ienaidnieks sõpradest said vihavaenlased draugi kļuva par nāvīgiem ienaidniekiem
võimatu a adj {võimatu, võimatut, võimatuid} 1. neiespējams võimatu nõudmine neiespējama prasība 2. neizturams, neciešams elu läks päris võimatuks dzīve kļuva pavisam neciešama
võrra pop par vaksavõrra par sprīža tiesu ilm soojenes mõne kraadi võrra laiks kļuva par dažiem grādiem siltāks; tähtaega pikendati nädala võrra termiņu pagarināja par nedēļu
õpi|poiss s māceklis ta sai õpipoisist selliks viņš kļuva no mācekļa par zelli
`äng s {ängi, `ängi, `änge} nomāktība, nospiestība äng kasvas talumatuks nomāktība kļuva nepanesama
ängistama v nomākt, nospiest ahastus ängistas südant izmisums nomāca sirdi; olukord muutus järjest ängistavamaks situācija kļuva aizvien nomācošāka
üha adv arvien huvi üha kasvas interese aizvien pieauga; vestlus läks üha huvitavamaks saruna kļuva arvien interesantāka
üksi adv 1. viens, vienatnē laps oli üksi kodus bērns bija viens mājās; poisil hakkas üksi igav zēnam vienatnē kļuva garlaicīgi; õnnetus ei tule iialgi üksi nelaime nekad nenāk viena 2. tikai, vien tegin seda üksi sinu pärast darīju to vien tevis dēļ; üksi okaspuud on jäänud haljaks tikai skujkoki ir palikuši zaļi
`halb b adj {halva, `halba, `halbu} 1. slikts halb toit slikts ēdiens; halb nägemine slikta redze; halvad harjumused slikti ieradumi; halvaks minema sabojāties; ta krimpsutas halvaks pannes nina viņš nievājoši rauca degunu 2. neērts, grūts linakitkumine on halb töö linu plūkšana ir grūts darbs 3. slikti tal hakkas bussis halb viņam autobusā kļuva slikti 4. neērti, grūti kõval asemel on halb magada cietā gultā ir neērti gulēt; tee oli nii porine, et oli halb käia ceļš bija tik dubļains, ka bija grūti paiet halvaks panema ņemt ļaunā; halvim lahendus sliktākais risinājums
hõrenema v retināties, retoties, kļūt skrajākam kõrguses õhk hõreneb augstumā gaiss retinās; udu hõreneb migla retinās; ta juuksed hakkasid juba hõrenema viņa mati jau sāka retoties; mets hakkas hõrenema mežs kļuva skrajāks
`jäik adj {jäiga, `jäika, `jäiku} stīvs, stingrs jäiga tallaga kingad kurpes ar stīvu zoli; jäik vedru stingra atspere; jäigad normid stingras normas; nende vahekord muutus üha jäigemaks viņu attiecības kļuva arvien saspīlētākas
kadakas s {kadaka, kadakat, kadakaid} 1. (Juniperus) kadiķis, paeglis sitke nagu kadakas sīksts kā kadiķis; kadakast tehtud lusikad no kadiķa izgatavotas karotes 2. novec kārklu vācietis isa oli eestlane, aga lastest said linnas kadakad tēvs bija igaunis, bet bērni pilsētā kļuva par kārklu vāciešiem
koorem s {koorma, koormat, koormaid} 1. krava koormat maha laadima izkraut kravu 2. vezums koorem jäi porisse kinni vezums iestiga dubļos 3. nasta abielu muutus talle koormaks laulība viņam kļuva par nastu; raske koorem langes südamelt smaga nasta novēlās no sirds 4. slodze koorma all zem slodzes
kosuma v 1. atspirgt, atkopties haige kosus kiiresti slimnieks ātri atspirga; majanduslikult kosuma atkopties ekonomiski 2. pieņemties spēkā tuul kosus järjest, kuni muutus päris tormiks vējš aizvien pieņēmās spēkā, kamēr kļuva par vētru
`kuum b adj {kuuma, `kuuma, `kuumi} 1. karsts kuum aur karsts tvaiks; kuumad suved karstas vasaras; küpsetasime kuumas tuhas kartuleid karstos pelnos cepām kartupeļus; lapsel hakkas paksudes riietes kuum bērnam biezajā apģērbā kļuva karsti; poisi nägu kattus kuuma punaga zēna seja pārklājās ar karstu sārtumu; tal on lõunamaalase kuum veri viņam ir dienvidnieka karstās asinis; kuum suudlus karsts skūpsts 2. sar karsts, aktuāls kuum bränd karsts zīmols
kõle adj {kõleda, kõledat, kõledaid} 1. griezīgs, ass puhus kõle tuul pūta griezīgs vējš 2. dzestrs kütmata kõle tuba nekurināta dzestra istaba 3. tukšs, vientulīgs tundra muutus üha kõledamaks tundra kļuva aizvien tukšāka
lahe b adj {laheda, lahedat, lahedaid} 1. brīvs, plašs ta sai lahedama korteri viņš dabūja plašāku dzīvokli; lahedad jalatsid ērti apavi 2. spirgts, svaigs, viegls lahe tuul spirgts vējš; laheda peaga on parem õppida ar svaigu galvu ir labāk mācīties; suvel tahaks süüa midagi lahedat vasarā gribas ēst kaut ko vieglu 3. patīkams, draudzīgs lahe inimene patīkams cilvēks 4. nesapinies, nesavijies kalamehed harutasid võrke lahedaks zvejnieki atpiņķerēja tīklus 5. brīvs, viegls kodu poole läheb hobune alati lahedama sammuga mājup zirgs vienmēr iet raitākā solī 6. viegli, brīvi mere ääres on lahe hingata pie jūras ir viegli elpot; vagunis läks lahedamaks vagonā kļuva brīvāk 7. sar lielisks, foršs lahe mõte lieliska doma; lahe kutt foršs džeks
`naer s {naeru, `naeru, `naere} 1. smiekli naer läbi pisarate smiekli caur asarām; naeru kihistama ķiķināt; naeru peale ajama smīdināt 2. smaids nägu läheb naerule seja savelkas smaidā 3. apsmiekls ta sattus teiste naeru alla viņš kļuva citiem par apsmieklu naeruks panema izsmiet; naeru pidama smieties pie sevis
palav b adj {palava, palavat, palavaid} 1. karsts, svelmains, tveicīgs palav suvi karsta vasara; palav pliit karsta plīts 2. karsts, dedzīgs, kvēls palav veri karstas asinis; palav soov kvēla vēlme; palav võitlus karsta cīņa; vaidlus läks palavaks strīds iekarsa 3. karsti mul hakkas palav man kļuva karsti
pere|naine s saimniece korteriperenaine dzīvokļa saimniece; koduperenaine mājsaimniece kodus on ta hea perenaine viņa ir laba saimniece mājās; ta sai abielludes suure talu perenaiseks apprecoties viņa kļuva par lielu māju saimnieci; puhkebaasi perenaine atpūtas bāzes saimniece
pika|peale adv pamazām, palēnām nad leidsid pikapeale ühise keele viņi pamazām atrada kopīgu valodu; pikapeale tasun võla ära palēnām parādu atmaksāšu; mets muutus pikapeale hõredamaks mežs pamazām kļuva skrajāks
põlev p {põleva, põlevat, põlevaid} 1. degošs, svelošs põlev lõke degošs ugunskurs; ta on täis põlevat viha viņš ir pilns sveloša naida; koosolekul arutati põlevaid päevaküsimusi sapulcē apsprieda degošus dienas jautājumus 2. dedzīgs ikka põlevamaks läks soov istuda laevale vēlme kāpt kuģī kļuva aizvien dedzīgāka
rabe adj {rabeda, rabedat, rabedaid} 1. trausls, drupans malm on kõva ja rabe sulam čuguns ir ciets un trausls sakausējums 2. trausls, saraustīts rabe uni trausls miegs; rabedad mõtted saraustītas domas 3. nemierīgs, tramīgs hobune kohkus ja muutus rabedaks zirgs nobijās un kļuva tramīgs
`raud s {raua, `rauda, `raudu} 1. dzelzs raudkapp dzelzs skapis; raudkiiver dzelzs ķivere; raudlabidas dzelzs lāpsta; raudrist dzelzs krusts; raudtraat dzelzs stieple; rauduks dzelzs durvis; raudvõre dzelzs režģis; vanaraud metāllūžņi raua ühendid dzelzs savienojumi 2. (priekšmets) dzelzs, dzelzis käerauad roku dzelži; nurkraud leņķdzelzs ta küttis pliiti, nii et rauad punased viņš kurināja plīti tā, ka riņķi kļuva sarkani 3. (šaujamieroča) stobrs kahe rauaga püss divstobru bise 4. (dzelzs) slazds raudu üles seadma izlikt slazdus mitu rauda tules vairākas iespējas rezervē
tegelikkus s {tegelikkuse, tegelikkust, tegelikkusi} īstenība, realitāte virtuaaltegelikkus virtuālā realitāte objektiivne tegelikkus objektīvā realitāte; unistus sai tegelikkuseks sapnis kļuva par īstenību

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur