[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

mis pr {mille, mida, mida} 1. (par nedzīvām lietām) kas ∙ vaata, mis mul on! skaties, kas man ir!; millega me sõidame? ar ko mēs braucam?; mis lahti? kas notiek?; mis uudist? kas jauns?; mis meil täna lõunasöögiks on? kas mums šodien būs pusdienās?; sa oled laps mis laps tu esi bērns, kas bērns 2. kurš, kāds ∙ mis kohustused teil on? kādi ir jūsu pienākumi?; mis keeli te oskate? kādas valodas jūs protat?; oi, mis üllatus! ak, kāds pārsteigums!; palun ütle, mis päev täna on lūdzu, pasaki, kāda šodien diena; mis kiiret mul ikka on! kur tad man jāsteidzas! 3. ko, kāpēc, kādēļ ∙ mis sa nutad? ko tu raudi? 4. cik ∙ mis kell on? cik ir pulkstenis?; mis maksab? cik maksā?; mis kell rong saabub? cikos pienāk vilciens? 5. ko, vai ne ∙ igav, mis? garlaicīgi, vai ne? ∆ mis seal ikka kas tur vairs

poolne adj {poolse, poolset, poolseid} 1. puses-, pusē esošs ◦ linnapoolne pilsētas pusē esošs; vanemapoolne pavecāks ∙ minu kasuema poolsed sugulased radinieki no manas pamātes puses; auto vasaku poritiiva poolne latern automašīnas lukturis kreisā spārna pusē 2. kāda-, no kāda puses nākošs ◦ valitsusepoolne valdības- ∙ Tartu Ülikooli poolne initsiatiiv Tartu Universitātes iniciatīva

`nahk s {naha, `nahka, `nahku} 1. āda ◦ limanahk gļotāda; näonahk sejas āda ∙ tõmmu nahk tumsnēja āda; rasune nahk taukaina āda; nahka hooldama kopt ādu; olen seda omal nahal tunda saanud esmu izjutis to uz savas ādas; seekord pääsesid terve nahaga šoreiz izspruki ar veselu ādu 2. (materiāls) āda ◦ lambanahk aitāda ∙ pargitud nahk miecēta āda; töötlemata nahk neapstrādāta āda; nahka nülgima dīrāt ādu; nahast jalatsid ādas apavi 3. plēve, apvalks, miza ◦ piimanahk piena plēve; vorstinahk desas apvalks ∆ nahast välja pugema līst no ādas ārā; nahast välja hüppama lēkt no ādas ārā; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu; mitut nahka koorima plēst vairākas ādas; naha peale andma sadot pa mizu; naha peale saama dabūt pa ādu; kellegi naha peal elama dzīvot kādam uz kakla; kellegi nahka pugema ielīst kāda ādā; kellegi nahas olema būt kāda ādā; nahka maha tõmbama novilkt ādu; nahka kuumaks kütma sadot pa mizu; nahka turule viima riskēt ar savu ādu; nahka vedama stiept gumiju; oma nahka hoidma sargāt savu ādu; paks nahk bieza āda

bla`maaž s {blamaaži, bla`maaži, bla`maaže} blamāža ∙ missugune blamaaž! kāda blamāža!

eba|õnn s neveiksme ∙ missugune ebaõnn! kāda neveiksme!; teda tabas ebaõnn viņu skāra neveiksme

hulgas a adv pa starpu, pa vidu ∙ aina kased, mõni üksik kuusk hulgas bērzi vien, kāda vientuļa egle pa vidu

lapsikus s {lapsikuse, lapsikust, lapsikusi} bērnišķība ∙ milline lapsikus! kāda bērnišķība!; ta räägib lapsikusi viņš runā bērnišķības

mille|taoline adj kāds, kāda veida- ∙ seadmed, milletaolisi Eestis seni ei olegi ierīces, kādu Igaunijā līdz šim nemaz nebija

mis|tõttu adv kādēļ, kāda iemesla dēļ, kāpēc ∙ mistõttu ta tulemata jäi? kādēļ viņš neatnāca?; ütle, mistõttu sa hiljaks jäid pasaki, kādēļ tu nokavēji

misuke[ne] pr {misukese, misukest, misukesi} sar kāds ∙ misuke jultumus! kāda nekaunība!

mõni pr {mõne, `mõnd ~ `mõnda, mõnesid} dažs, kāds ∙ mõneks päevaks uz dažām dienām; tulen mõni teine kord atnākšu kādu citu reizi; mõne aja pärast pēc kāda laika; ära räägi nii kõvasti, mõni võib kuulda nerunā tik skaļi, kāds var izdzirdēt; mõni seisis, mõni istus dažs stāvēja, dažs sēdēja; ta on mind mõnigi kord aidanud viņš man palīdzējis ne vienreiz vien; sellest on mõni viisteist aastat möödas kopš tā laika pagājuši kādi piecpadsmit gadi; see ka mõni palk! vai tā kāda alga!

mäherdune pr {mäherduse, mäherdust, mäherdusi} sar kāds ∙ mäherdune ülekohus! kāda netaisnība!; mäherdune töö, säherdune palk kāds darbs, tāda alga

üdi s {üdi, üdi, üdisid} 1. kaulu smadzenes ∙ selgroo üdi mugurkaula smadzenes 2. kodols, būtība ∙ milles on siis kogu loo üdi? kāda ir visa stāsta būtība?

kujunema v veidoties ∙ pilved kujunevad veeaurust mākoņi veidojas no ūdens tvaikiem; noortes Aafrika riikides on tööstus alles kujunemas jaunajās Āfrikas valstīs rūpniecība vēl tikai veidojas; konkurents kujunes äärmiselt tihedaks veidojās ļoti cieša konkurence; ootame ära, milliseks olukord kujuneb pagaidīsim, kāda situācija izveidosies

kujutama v 1. attēlot, atveidot ∙ skulptuur kujutab haavatud sõdurit skulptūrā attēlots ievainots karavīrs; kirjanik kujutab elu nii, nagu see tegelikult oli rakstnieks attēlo dzīvi tā, kāda tā patiesībā bija; kujutav geomeetria tēlotāja ģeometrija; näitlejad kujutasid ajaloolisi tegelasi meisterlikult aktieri meistarīgi atveidoja vēsturiskos personāžus 2. (par būtību) būt ∙ tahaksin teada, mida ta endast kujutab es gribētu zināt, kas viņš ir; tolm kujutab endast väikeste tahkete aineosakeste kogumit putekļi ir mazu, cietu daļiņu kopums

liha s {liha, liha, lihasid} 1. gaļa ◦ keeduliha vārīta gaļa; lihakombinaat gaļas kombināts; lihakonserv gaļas konservi; lihapirukas gaļas pīrāgs; lihasalat gaļas salāti; lihasupp gaļas zupa; veiseliha liellopu gaļa ∙ lihaga kapsasupp kāpostu zupa ar gaļu; liha haudub gaļa sautējas 2. miesa ∙ küüs on lihasse kasvanud nags ieaudzis miesā; tal on liha luude peal viņam ir miesa uz kauliem 3. (augu sulīgā daļa) mīkstums ◦ arbuusiliha arbūza mīkstums ∙ kõrvitsal on kollane liha ķirbim ir dzeltens mīkstums ∆ ei liha ega kala ne šis, ne tas; kellegi liha ja veri kāda miesa un asinis; liha lihast ja luu luust miesa no miesas un kauls no kaula; lihasse ja luusse minema ieiet miesā un asinīs; liha suretama mērdēt miesu; kõige liha teed minema pārvērsties pīšļos

osa s {osa, osa, osasid} 1. daļa, tiesa ◦ lääneosa rietumu daļa; majaosa mājas daļa; turuosa tirgus daļa ∙ osade kaupa pa daļām; kontserdi teine osa koncerta otrā daļa; võta kaks osa piima ja kolmas osa vett ņem divas daļas piena un vienu daļu ūdens; nädala osa toitu nedēļas tiesa ēdiena; valdav osa lielākā tiesa; suures osas lielākoties; talle ei olnud osaks antud kuulsaks saada viņam nebija lemts kļūt slavenam; hinna osas lepiti kokku par cenu vienojās 2. daļa, detaļa ∙ jalgratta osad velosipēda detaļas 3. loma ◦ kõrvalosa otrā plāna loma; peaosa galvenā loma ∙ juhtiv osa vadošā loma; osasse sisse elama iedzīvoties lomā; osast välja langema izkrist no lomas; kunsti osa elus mākslas loma dzīvē; milline osa tal selles asjas on? kāda ir viņa loma šajā lietā? ∆ osa etendama spēlēt lomu; osa saama piedalīties ~ izjust; osa võtma piedalīties ~ just līdzi

pöörane adj {pöörase, pöörast, pööraseid} 1. traks, neprātīgs, ārprātīgs ∙ viin tegi mehed pööraseks degvīns padarīja vīrus trakus; selles mehes on midagi pöörast šajā vīrā ir kaut kas neprātīgs; missugune pöörane olukord kāda ārprātīga situācija 2. ārprātīgs, ārkārtīgs ∙ pöörane hirm ārprātīgas bailes; pöörane tahtmine midagi teha ārkārtīga vēlme kaut ko izdarīt

ees|kuju s priekšzīme, piemērs, paraugs ∙ eeskuju näitama rādīt priekšzīmi; kellegi eeskuju järgima sekot kāda priekšzīmei; hea eeskuju labs paraugs

esindama v pārstāvēt ∙ kellegi huve esindama pārstāvēt kāda intereses; Eestit esindavad näitusel kaks kunstnikku Igauniju izstādē pārstāv divi mākslinieki

juures a adv pie, klāt ∙ ma olin juures, kui see juhtus es biju klāt, kad tas notika; piimal oli mingi võõras maitse juures pienam bija kaut kāda piegarša

kavalus s {kavaluse, kavalust, kavalusi} viltība ∙ temas on palju kavalust viņā ir daudz viltības; tema sõnade taga peitub mingi kavalus viņa vārdos slēpjas kāda viltība

maha|kirjutamine s {-kirjutamise, -kirjutamist, -kirjutamisi} (no kāda cita) norakstīšana ∙ poissi kahtlustati mahakirjutamises zēnu turēja aizdomās par norakstīšanu

miski|sugune pr sar kaut kāds, kaut kāda veida-

mustendama v melnēt, melnot ∙ hämaruses mustendab mingi hoone krēslā melnē kaut kāda ēka; mustendav koopasuu melna alas mute

`mõrk adj {mõrga, `mõrka, `mõrku} rūgts, sūrs, sīvs ∙ mingi mõrk kõrvalmaitse kaut kāda rūgta piegarša

müüja s {müüja, müüjat, müüjaid} 1. pārdevējs ∙ maja müüjaks oli keegi vanem naisterahvas mājas pārdevēja bija kāda vecāka sieviete; ta on juba kolm aastat müüjana töötanud viņš jau trīs gadus ir strādājis par pārdevēju 2. tirgotājs ◦ jaemüüja mazumtirgotājs; hulgimüüja vairumtirgotājs

passiivsus s {passiivsuse, passiivsust, passiivsusi} pasivitāte ∙ teda valdas mingi lootusetu passiivsus viņu pārņēma kaut kāda bezcerīga pasivitāte

`päästma v {`päästa, päästan} 1. glābt ∙ kellegi elu päästma glābt kāda dzīvību; ta päästis oma au viņš glāba savu godu 2. atbrīvot, palaist ∙ koer päästeti keti otsast suni atbrīvoja no ķēdes; päästa nöör lõdvemale palaid virvi vaļīgāk; soos päästsime jalad paljaks purvā noāvām basas kājas

surutis s {surutise, surutist, surutisi} 1. slogs, jūgs ∙ nad elasid nagu mingi surutise all viņi dzīvoja kā zem kaut kāda sloga 2. spiediens, depresija ∙ majanduslik surutis ekonomiskā depresija 3. izspiesta sula

tuna adv novec toreiz, pirms kāda laika

vastama v 1. atbildēt ∙ küsimuse peale vastama atbildēt uz jautājumu; poiss kutsuti vastama zēnu izsauca atbildēt; kellegi tunnetele vastama atbildēt kāda jūtām 2. atbilst ∙ tõlge vastab originaalile tulkojums atbilst oriģinālam

`väärama v {väärata, `vääran} 1. gāzt, apgāzt, pieveikt ∙ tsaar väärati troonilt caru gāza no troņa; kellegi seisukohti väärama apgāzt kāda uzskatus; rahvas vääras rõhujate võimu tauta pieveica apspiedēju varu 2. novirzīt, aizvest projām ∙ õigelt teelt kõrvale väärama novest no pareizā ceļa

välja andma 1. izdot, izsniegt ∙ pass on välja antud Tartus pase ir izdota Tartu; Eestis välja antud juhiluba Igaunijā izsniegta autovadītāja apliecība 2. izdot, atdot ∙ kas teil on mõni tuba suveks välja anda? vai jums ir kāda istaba izdodama uz vasaru? 3. izdot, laist klajā ∙ ajalehte välja andma izdot laikrakstu; raamat on välja antud Soomes grāmata ir izdota Somijā 4. izdot, nodot ∙ kaassüüdlasi välja andma izdot līdzvainīgos 5. sasniegt ∙ romaani mõõtu see raamat välja ei anna romāna apjomu šī grāmata tomēr nesasniedz; ta on pikk mees, kuid kahte meetrit siiski välja ei anna viņš ir garš vīrs, tomēr divus metrus nesasniedz

hellitus s {hellituse, hellitust, hellitusi} 1. maigums, maiguma izpausme ∙ poiss ei armastanud hellitusi zēnam nepatika maiguma izpausmes 2. glāsts ∙ ta tundis oma käel kellegi pehmet hellitust viņš sajuta uz savas rokas kāda maigo glāstu

`jamps a s {jampsi, `jampsi, `jampse} 1. murgs ∙ öine jamps nakts murgi 2. sar muļķība, blēņas, nieki ∙ mis jampsi sa ajad? ko tu mels niekus? 3. sar noņemšanās, pūles, jezga ∙ mingi jamps autoga kaut kāda jezga ar automašīnu

kaudu adv caur, pa ∙ hoovi kaudu caur pagalmu; Peterburi kaudu caur Pēterburgu; hingama nina kaudu elpot caur degunu; sisenema tagaukse kaudu ieiet pa pagalma durvīm; teist teed kaudu pa citu ceļu; posti kaudu saama saņemt pa pastu; häälelained levivad õhu kaudu skaņas viļņi izplatās pa gaisu; ravimit manustatakse suu kaudu medikaments jālieto iekšķīgi; kõik käis tõlkide kaudu viss notika ar tulku starpniecību; kuulsin sellest ühe tuttava kaudu uzzināju par to no kāda paziņas

keegi pr {kellegi, kedagi} kāds ∙ keegi koputas kāds klauvēja; ei keegi neviens; mitte keegi neviens; ära räägi sellest mitte kellelegi nestāsti par to nevienam; kaovad, kuhu keegi pazūd kur nu kurais; ta laenas raha kelleltki sõbralt viņš aizņēmās naudu no kāda drauga; keegi kurat ei saa sellest aru pats velns tur neko nevar saprast; niisugune pole kellegi isa, kes oma lapse unustab tas nav nekāds tēvs, kas aizmirst par savu bērnu; tal pole häda kedagi nekas viņam nekaiš ∆ ega siis kedagi ko tur daudz

kohane adj {kohase, kohast, kohaseid} 1. piemērots, atbilstošs ∙ ta otsib kohast ettekäänet viņš meklē piemērotu iemeslu; see ei ole minu maitse kohane tas nav atbilstošs manai gaumei 2. vietā ∙ siinkohal on kohane peatuda veel ühel asjaolul šeit būtu vietā pakavēties pie vēl kāda apstākļa

`koht s {koha, `kohta, `kohti} 1. vieta ∙ seda kohta ei ole kaardile märgitud šī vieta nav atzīmēta kartē; avalikud kohad publiskas vietas; kas see koht on vaba? vai šī vieta ir brīva?; valus koht sāpīga vieta; ma tunnen suurepäraselt tema nõrku kohti es lieliski pārzinu viņa vājās vietas; ta luges kirjast paar kohta ette viņš nolasīja dažas vietas no vēstules 2. amats, vieta ∙ ta töötab juhtival kohal viņš strādā vadošā amatā; talle öeldi koht üles viņam uzteica vietu 3. vieta, pozīcija ∙ auhinnalised kohad godalgotas vietas 4. saimniecība ∙ koha päris vanem poeg saimniecību mantoja vecākais dēls ∆ omal kohal olema būt savā vietā; mingi koha pealt no kāda viedokļa; tühi koht tukša vieta; tühjalt kohalt no tukšas vietas

komp`leks s {kompleksi, komp`leksi, komp`lekse} 1. komplekss ∙ tehase ladude kompleks rūpnīcas noliktavu komplekss; probleemide kompleks problēmu komplekss 2. (īpašība) komplekss ∙ kompleksidega inimene cilvēks ar kompleksiem; ta kannatab mingi kompleksi all viņš cieš no kāda kompleksa; ta on täis komplekse viņš ir kompleksains

`kostma v {`kosta, kostan} 1. bilst, atbildēt ∙ ta ei kostnud mulle selle peale sõnagi viņš uz to man neatbildēja ne vārda; küsimustele kostma atbildēt uz jautājumiem; no mis sa kostad, tulevadki juba! nu ko tu neteiksi, jau nāk! 2. bilst, aizbilst ∙ kui teie tema eest kostate, siis on kõik korras ja jūs par viņu aizbilstat, tad viss ir kārtībā; ma oskan juba ise enese eest kosta es jau protu pats par sevi aizbilst; kosta poisi eest meistrile paar head sõna aizliec par zēnu meistaram kādu labu vārdu 3. būt dzirdamam, atskanēt, skanēt ∙ kostab muusikat ir dzirdama mūzika; koridoris kostsid kellegi sammud gaitenī atskanēja kāda soļi; neiu hääles kostab mure meitenes balsī skan raizes

kõigutama v 1. šūpot ∙ tuul kõigutab puude latvu vējš šūpo koku galotnes; lained kõigutavad paati viļņi šūpo laivu; isa kõigutab laitvalt pead tēvs nosodoši šūpo galvu; kellegi autoriteeti kõigutama šūpot kāda autoritāti 2. likt svārstīties, satricināt ∙ miski ei suuda kõigutada minu usku nekas nespēj satricināt manu ticību

`küüs s {küüne, `küünt, `küüsi} 1. nags ◦ akrüülküüs akrila nags ∙ pikad küüned gari nagi; küüsi lõikama griezt nagus; küünte seentõbi nagu sēnīšu slimība; küüsi närida grauzt nagus; karu küüned lāča nagi 2. (ķiploka) daiva ∆ küünte ja hammastega ar zobiem un nagiem; sattuma kellegi küünte vahele krist kāda nagos; küüsi külge lööma dabūt savos nagos

lipakas s {lipaka, lipakat, lipakaid} 1. papīriņš, gabaliņš, strēmele ◦ paberilipakas papīra gabaliņš ∙ kirjutasin telefoninumbri mingi lipaka peale uzrakstīju tālruņa numuru uz kaut kāda papīriņa 2. sar palaistuve

lõõg s {lõa, lõõga, lõõgu} pavada, saite, valgs ∙ loomad pandi lõõga lopus piesēja; ta oli enda lõõga tõmmanud viņš bija pakāries ∆ lõõg on täis mērs ir pilns; kellegi lõa otsas olema būt kāda pavadā

külge lööma 1. piesist, piestiprināt ∙ kast on valmis, lööme sangad ka külge kaste ir gatava, piesitīsim arī rokturus 2. pielipt, pieķerties ∙ loodame, et teile mingi uus tõbi külge ei löö cerēsim, ka jums nepielips kāda jauna kaite 3. piebikstīt 4. koķetēt, sist kanti ∙ poisid löövad tüdrukutele külge puiši koķetē ar meitenēm

maas`tik s {maastiku, maas`tikku, maas`tikke} 1. ainava ◦ talvemaastik ziemas ainava; kultuurmaastik kultūras ainava ∙ turistid imetlevad kauneid maastikke tūristi apbrīno skaistās ainavas; siia seinale sobiks mõni maastik pie šīs sienas derētu kāda ainava 2. apvidus ◦ tundramaastik tundras apvidus

materjal s {materjali, materjali, materjale} 1. (viela) materiāls ◦ pakkematerjal iepakojuma materiāls; saematerjal zāģmateriāls ∙ looduslikud materjalid dabīgie materiāli; mis materjalist see vaas on? no kāda materiāla ir šī vāze? 2. (ziņas) materiāls ◦ arhiivimaterjal arhīva materiāls; süüdistusmaterjal apsūdzības materiāls; õppematerjal mācību materiāls ∙ arheoloogiline materjal arheoloģiskais materiāls

möga s {möga, möga, mögasid} 1. blēņas, nieki ∙ ta ajab möga suust välja viņš melš niekus 2. pļāpa, muldoņa ∙ ta on igavene möga viņš ir īsts muldoņa 3. ķēpa, pļura ∙ see pole õige pasteet, vaid mingi möga! tā nav īsta pastēte, bet gan kaut kāda ķēpa!

`pill a s {pilli, `pilli, `pille} 1. mūz instruments ◦ klahvpill taustiņinstruments; löökpill sitaminstruments ∙ pilli mängima spēlēt instrumentu; orel on võimas pill ērģeles ir varens instruments; kõrvus lõi pilli ausīs džinkstēja 2. raudas, asaras ∙ lapsed lasksid kohe pilli lahti bērni uzreiz laida vaļā raudas; pill tuleb pika ilu peale pēc lieliem priekiem nāk gaužas asaras 3. sar aparāts ∙ neil on uus raadio, küll on pillil ilus puhas heli viņiem ir jauns radio, ir nu gan aparātam skaista, tīra skaņa ∆ kellegi pilli järgi tantsima dancot pēc kāda stabules; pille kotti panema kravāt mantiņas; pilli ajama raudāt; pilli lõhki ajama pāršaut pār strīpu

`rokk a s {roka, `rokka, `rokki} 1. (lopiem) dzira ∙ loomadele antakse rokka lopiem dod dziru 2. (raudzēts miltu dzēriens vai putra) dzira, kultenis ∙ soojal ajal joodi haput rokka siltā laikā dzēra skābu dziru 3. (nievājoši) susla, žurga, pļura ∙ see pole supp, see on mingi rokk tā nav zupa, tā ir kaut kāda pļura 4. netīrumi, ķēpa ∙ oled end mingi rokaga määrinud tu esi ar kaut ko noķēpājies

`silm a s {silma, `silma, `silmi} 1. acs ◦ silmakoobas acs dobums; silmanurk acs kaktiņš; silmatrauma acs trauma; silmavalge acs baltums ∙ vasak silm kreisā acs; ta pilgutab silmi viņš mirkšķina acis; silmad jooksevad vett acis asaro; ma suudan tõele silma vaadata es spēju skatīties patiesībai acīs; kui silm ei peta, on tulijaid kaks ja acs neviļ, nācēji ir divi; järvede sinised silmad zilās ezeru acis; ta pani pudrule tükikese võid silmaks viņš ielika putrā gabaliņu sviesta kā actiņu 2. acs, skatiens ◦ kullisilm vanaga acs ∙ tõstsin silmad raamatult pacēlu acis no grāmatas; kellegi soove silmist lugema nolasīt kāda vēlmes no acīm 3. acs, cilpa, valdziņš ◦ nõelasilm adatas acs; sukasilm zeķes valdziņš; võrgusilm tīkla acs ∙ niit tuleb silmast läbi ajada diegs jāizver caur aci; pahempidi kootud silmad kreiliski adīti valdziņi 4. acs, punkts ∙ kaardimängijad loevad silmi kāršu spēlmaņi skaita acis ∆ ta ei pilguta silmagi viņš ne acu nepamirkšķina; ilusate silmade pärast par skaistām acīm; kahe silma vahele jääma nepamanīt ~ palaist garām; kuri silm ļauna acs; lahtiste silmadega vaļā acīm; nelja silma all zem četrām acīm; silmi peast välja nutma izraudāt visas acis; oma silm on kuningas paša acs neviļ; palja silmaga ar neapbruņotu aci; pinnuks silmas olema būt skabargai acī; silma otsaski ne acu galā; silma ees lööb kirjuks metas raibs gar acīm; silmadega sööma aprīt ar acīm; silme all acu priekšā; silmad on märja koha peal acis slapjā vietā; silma torkama durties acīs; silma heitma mest acis; silma paistma izcelties; silma peale heitma uzmest aci; silma peal hoidma paturēt acīs; silma looja laskma aizdarīt acis; silm vajub kinni acis krīt ciet; silmast silma aci pret aci; silmi peast vahtima visas acis izskatīt; silmi lahti hoidma turēt acis vaļā; silmist kaotama pazaudēt no acīm; silmist laskma izlaist no acīm; silm silma vastu aci pret aci; suuri silmi tegema taisīt lielas acis; silmi kinni pigistama pievērt acis ~ skatīties uz citu pusi; silmas pidama paturēt acīs

tajuma v uztvert, jaust, manīt ∙ kõrvad ei taju nii kõrgeid helisid ausis neuztver tik augstas skaņas; tajun su mõtteid nojaušu tavas domas; tajusin kellegi uurivat pilku manīju kāda pētošo skatienu

tuli s {tule, `tuld, tulesid} 1. uguns ◦ olümpiatuli olimpiskā uguns; virvatuli malduguns; tulekeel uguns mēle; tuleleek uguns liesma; tulesein uguns siena; tulesäde uguns dzirkstele ∙ elus tuli dzīva uguns; igavene tuli mūžīgā uguns; ta tegi tule pliidi alla viņš iekūra plītī uguni; kuivad puud võtsid tuld sausā malka aizdegās; võta pott tulelt ära noņem katlu no uguns; puhu tuli surnuks! nopūt uguni!; tuli hävitas hooned uguns iznīcināja ēkas; temas põles mingi sisemine tuli viņā kvēloja kāda iekšēja uguns 2. uguns, gaisma ◦ foorituli luksofora gaisma ∙ suure linna tuled lielas pilsētas ugunis; toas oli juba hämar, süütasin tule istabā jau bija krēsla, iededzu uguni; auto tagumised tuled ei põlenud automobiļa aizmugurējie lukturi nedega; punane tuli sarkanā gaisma 3. mil uguns, apšaude ◦ risttuli krustuguns ∙ ründajate pihta avati tuli pret uzbrucējiem atklāja uguni; ta andis püssist vareste pihta tuld viņš ar bisi šāva pa vārnām 4. (šahā) šahs ∙ kuningale tuld andma pieteikt karalim šahu ∆ jalgadele tuld andma dot kājām vaļu; kahe tule vahel starp divām ugunīm; tulega taga otsima meklēt kā ar uguni; nagu tuli ja vesi kā kaķis ar suni; nii et tuli taga kā uz ugunsgrēku; tuli takus uguns pakulās; tuld võtma iedegties; tulega mängima spēlēties ar uguni; läbi tule ja vee minema iet caur uguni un ūdeni; tuld sülitama spļaut uguni

tunne s {`tunde, tunnet, `tundeid} 1. sajūta ◦ külmatunne aukstuma sajūta; enesetunne pašsajūta ∙ nälg oli nii suur, seda tunnet ei saa unustada bads bija tik liels, to sajūtu nevar aizmirst; pärast sauna on kohe teine tunne pēc pirts uzreiz ir cita sajūta 2. jūtas, emocijas ◦ häbitunne kauna jūtas ∙ oma tundeid avaldama paust savas jūtas; ta andis oma tunnetele voli viņš ļāva savām jūtām vaļu 3. nojauta, sajūta ◦ ohutunne briesmu sajūta ∙ mingi tunne ütleb, et see ei lõpe heaga kaut kāda nojauta saka, ka tas nebeigsies labi; mul on tunne, et keegi kuulab meid pealt man ir sajūta, ka kāds mūs noklausās

uba s {`oa, uba, ube} 1. pupa ◦ sojauba sojas pupa ∙ türgi oad turku pupas; peotäis ube sauja pupu; uba kasvatama audzēt pupas; ube keetma vārīt pupas 2. pupiņa ◦ kohviuba kafijas pupiņa ∙ ube röstima grauzdēt kafijas pupiņas 3. jēga, grauds ∙ mingi uba ta jutus ju on kaut kāda jēga viņa stāstā taču ir

viga s {`vea, viga, vigu} 1. kļūda ◦ grammatika­viga gramatiska kļūda; trükiviga drukas kļūda; tüüpviga tipiska kļūda ∙ vigade parandus kļūdu labojums; mul polnud etteütluses ühtki viga man diktātā nebija nevienas kļūdas 2. kļūme, defekts, bojājums ◦ südameviga sirds defekts ∙ kellal on mingi viga pulkstenim ir kāds bojājums 3. kaite, vaina ∙ tal on mingi sisemine viga, jääb järjest kõhnemaks viņam ir kāda iekšķīga vaina, kļūst arvien tievāks; poiss kukkus puu otsast alla ja sai viga zēns nokrita no koka un savainojās; mis sul viga on? kas tev kaiš?; viga on minus vaina ir manī

üks c pr {ühe, `üht(e), `üksi} 1. viens ∙ üks meist viens no mums; ta on üks andekamaid õpilasi klassis viņš ir viens no talantīgākajiem skolēniem klasē; üks on selge viens ir skaidrs; mõlemad raamatud on ühe hinnaga abas grāmatas ir par vienu cenu; üks ning sama summa viena un tā pati summa; ühel või teisel põhjusel viena vai otra iemesla dēļ; sa oled ka üks naljatilk! tu nu gan esi viens joks! 2. kāds ∙ elas kord üks kuningas reiz dzīvoja kāds karalis; ühel heal päeval kādā skaistā dienā; üks on mu magustoidu ära söönud kāds ir apēdis manu saldo ēdienu; kusagil meres on üks saar kaut kur jūrā ir kāda sala 3. šis, tas ∙ olen sellest üht ja teist kuulnud par to esmu šo un to dzirdējis