[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

Leitud 59 artiklit

mis pr {mille, mida, mida} 1. (par nedzīvām lietām) kas vaata, mis mul on! skaties, kas man ir!; millega me sõidame? ar ko mēs braucam?; mis lahti? kas notiek?; mis uudist? kas jauns?; mis meil täna lõunasöögiks on? kas mums šodien būs pusdienās?; sa oled laps mis laps tu esi bērns, kas bērns 2. kurš, kāds mis kohustused teil on? kādi ir jūsu pienākumi?; mis keeli te oskate? kādas valodas jūs protat?; oi, mis üllatus! ak, kāds pārsteigums!; palun ütle, mis päev täna on lūdzu, pasaki, kāda šodien diena; mis kiiret mul ikka on! kur tad man jāsteidzas! 3. ko, kāpēc, kādēļ mis sa nutad? ko tu raudi? 4. cik mis kell on? cik ir pulkstenis?; mis maksab? cik maksā?; mis kell rong saabub? cikos pienāk vilciens? 5. ko, vai ne igav, mis? garlaicīgi, vai ne? mis seal ikka kas tur vairs
poolne adj {poolse, poolset, poolseid} 1. puses-, pusē esošs linnapoolne pilsētas pusē esošs; vanemapoolne pavecāks minu kasuema poolsed sugulased radinieki no manas pamātes puses; auto vasaku poritiiva poolne latern automašīnas lukturis kreisā spārna pusē 2. kāda-, no kāda puses nākošs valitsusepoolne valdības- Tartu Ülikooli poolne initsiatiiv Tartu Universitātes iniciatīva
`nahk s {naha, `nahka, `nahku} 1. āda limanahk gļotāda; näonahk sejas āda tõmmu nahk tumsnēja āda; rasune nahk taukaina āda; nahka hooldama kopt ādu; olen seda omal nahal tunda saanud esmu izjutis to uz savas ādas; seekord pääsesid terve nahaga šoreiz izspruki ar veselu ādu 2. (materiāls) āda lambanahk aitāda pargitud nahk miecēta āda; töötlemata nahk neapstrādāta āda; nahka nülgima dīrāt ādu; nahast jalatsid ādas apavi 3. plēve, apvalks, miza piimanahk piena plēve; vorstinahk desas apvalks nahast välja pugema līst no ādas ārā; nahast välja hüppama lēkt no ādas ārā; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu; mitut nahka koorima plēst vairākas ādas; naha peale andma sadot pa mizu; naha peale saama dabūt pa ādu; kellegi naha peal elama dzīvot kādam uz kakla; kellegi nahka pugema ielīst kāda ādā; kellegi nahas olema būt kāda ādā; nahka maha tõmbama novilkt ādu; nahka kuumaks kütma sadot pa mizu; nahka turule viima riskēt ar savu ādu; nahka vedama stiept gumiju; oma nahka hoidma sargāt savu ādu; paks nahk bieza āda
bla`maaž s {blamaaži, bla`maaži, bla`maaže} blamāža missugune blamaaž! kāda blamāža!
eba|õnn s neveiksme missugune ebaõnn! kāda neveiksme!; teda tabas ebaõnn viņu skāra neveiksme
hulgas a adv pa starpu, pa vidu aina kased, mõni üksik kuusk hulgas bērzi vien, kāda vientuļa egle pa vidu
lapsikus s {lapsikuse, lapsikust, lapsikusi} bērnišķība milline lapsikus! kāda bērnišķība!; ta räägib lapsikusi viņš runā bērnišķības
mille|taoline adj kāds, kāda veida- seadmed, milletaolisi Eestis seni ei olegi ierīces, kādu Igaunijā līdz šim nemaz nebija
mis|tõttu adv kādēļ, kāda iemesla dēļ, kāpēc mistõttu ta tulemata jäi? kādēļ viņš neatnāca?; ütle, mistõttu sa hiljaks jäid pasaki, kādēļ tu nokavēji
misuke[ne] pr {misukese, misukest, misukesi} sar kāds misuke jultumus! kāda nekaunība!
mõni pr {mõne, `mõnd ~ `mõnda, mõnesid} dažs, kāds mõneks päevaks uz dažām dienām; tulen mõni teine kord atnākšu kādu citu reizi; mõne aja pärast pēc kāda laika; ära räägi nii kõvasti, mõni võib kuulda nerunā tik skaļi, kāds var izdzirdēt; mõni seisis, mõni istus dažs stāvēja, dažs sēdēja; ta on mind mõnigi kord aidanud viņš man palīdzējis ne vienreiz vien; sellest on mõni viisteist aastat möödas kopš tā laika pagājuši kādi piecpadsmit gadi; see ka mõni palk! vai tā kāda alga!
mäherdune pr {mäherduse, mäherdust, mäherdusi} sar kāds mäherdune ülekohus! kāda netaisnība!; mäherdune töö, säherdune palk kāds darbs, tāda alga
üdi s {üdi, üdi, üdisid} 1. kaulu smadzenes selgroo üdi mugurkaula smadzenes 2. kodols, būtība milles on siis kogu loo üdi? kāda ir visa stāsta būtība?
kujunema v veidoties pilved kujunevad veeaurust mākoņi veidojas no ūdens tvaikiem; noortes Aafrika riikides on tööstus alles kujunemas jaunajās Āfrikas valstīs rūpniecība vēl tikai veidojas; konkurents kujunes äärmiselt tihedaks veidojās ļoti cieša konkurence; ootame ära, milliseks olukord kujuneb pagaidīsim, kāda situācija izveidosies
kujutama v 1. attēlot, atveidot skulptuur kujutab haavatud sõdurit skulptūrā attēlots ievainots karavīrs; kirjanik kujutab elu nii, nagu see tegelikult oli rakstnieks attēlo dzīvi tā, kāda tā patiesībā bija; kujutav geomeetria tēlotāja ģeometrija; näitlejad kujutasid ajaloolisi tegelasi meisterlikult aktieri meistarīgi atveidoja vēsturiskos personāžus 2. (par būtību) būt tahaksin teada, mida ta endast kujutab es gribētu zināt, kas viņš ir; tolm kujutab endast väikeste tahkete aineosakeste kogumit putekļi ir mazu, cietu daļiņu kopums
liha s {liha, liha, lihasid} 1. gaļa keeduliha vārīta gaļa; lihakombinaat gaļas kombināts; lihakonserv gaļas konservi; lihapirukas gaļas pīrāgs; lihasalat gaļas salāti; lihasupp gaļas zupa; veiseliha liellopu gaļa lihaga kapsasupp kāpostu zupa ar gaļu; liha haudub gaļa sautējas 2. miesa küüs on lihasse kasvanud nags ieaudzis miesā; tal on liha luude peal viņam ir miesa uz kauliem 3. (augu sulīgā daļa) mīkstums arbuusiliha arbūza mīkstums kõrvitsal on kollane liha ķirbim ir dzeltens mīkstums ei liha ega kala ne šis, ne tas; kellegi liha ja veri kāda miesa un asinis; liha lihast ja luu luust miesa no miesas un kauls no kaula; lihasse ja luusse minema ieiet miesā un asinīs; liha suretama mērdēt miesu; kõige liha teed minema pārvērsties pīšļos
osa s {osa, osa, osasid} 1. daļa, tiesa lääneosa rietumu daļa; majaosa mājas daļa; turuosa tirgus daļa osade kaupa pa daļām; kontserdi teine osa koncerta otrā daļa; võta kaks osa piima ja kolmas osa vett ņem divas daļas piena un vienu daļu ūdens; nädala osa toitu nedēļas tiesa ēdiena; valdav osa lielākā tiesa; suures osas lielākoties; talle ei olnud osaks antud kuulsaks saada viņam nebija lemts kļūt slavenam; hinna osas lepiti kokku par cenu vienojās 2. daļa, detaļa jalgratta osad velosipēda detaļas 3. loma kõrvalosa otrā plāna loma; peaosa galvenā loma juhtiv osa vadošā loma; osasse sisse elama iedzīvoties lomā; osast välja langema izkrist no lomas; kunsti osa elus mākslas loma dzīvē; milline osa tal selles asjas on? kāda ir viņa loma šajā lietā? osa etendama spēlēt lomu; osa saama piedalīties ~ izjust; osa võtma piedalīties ~ just līdzi
pöörane adj {pöörase, pöörast, pööraseid} 1. traks, neprātīgs, ārprātīgs viin tegi mehed pööraseks degvīns padarīja vīrus trakus; selles mehes on midagi pöörast šajā vīrā ir kaut kas neprātīgs; missugune pöörane olukord kāda ārprātīga situācija 2. ārprātīgs, ārkārtīgs pöörane hirm ārprātīgas bailes; pöörane tahtmine midagi teha ārkārtīga vēlme kaut ko izdarīt
ees|kuju s priekšzīme, piemērs, paraugs eeskuju näitama rādīt priekšzīmi; kellegi eeskuju järgima sekot kāda priekšzīmei; hea eeskuju labs paraugs
esindama v pārstāvēt kellegi huve esindama pārstāvēt kāda intereses; Eestit esindavad näitusel kaks kunstnikku Igauniju izstādē pārstāv divi mākslinieki
juures a adv pie, klāt ma olin juures, kui see juhtus es biju klāt, kad tas notika; piimal oli mingi võõras maitse juures pienam bija kaut kāda piegarša
kavalus s {kavaluse, kavalust, kavalusi} viltība temas on palju kavalust viņā ir daudz viltības; tema sõnade taga peitub mingi kavalus viņa vārdos slēpjas kāda viltība
maha|kirjutamine s {-kirjutamise, -kirjutamist, -kirjutamisi} (no kāda cita) norakstīšana poissi kahtlustati mahakirjutamises zēnu turēja aizdomās par norakstīšanu
miski|sugune pr sar kaut kāds, kaut kāda veida-
mustendama v melnēt, melnot hämaruses mustendab mingi hoone krēslā melnē kaut kāda ēka; mustendav koopasuu melna alas mute
`mõrk adj {mõrga, `mõrka, `mõrku} rūgts, sūrs, sīvs mingi mõrk kõrvalmaitse kaut kāda rūgta piegarša
müüja s {müüja, müüjat, müüjaid} 1. pārdevējs maja müüjaks oli keegi vanem naisterahvas mājas pārdevēja bija kāda vecāka sieviete; ta on juba kolm aastat müüjana töötanud viņš jau trīs gadus ir strādājis par pārdevēju 2. tirgotājs jaemüüja mazumtirgotājs; hulgimüüja vairumtirgotājs
passiivsus s {passiivsuse, passiivsust, passiivsusi} pasivitāte teda valdas mingi lootusetu passiivsus viņu pārņēma kaut kāda bezcerīga pasivitāte
`päästma v {`päästa, päästan} 1. glābt kellegi elu päästma glābt kāda dzīvību; ta päästis oma au viņš glāba savu godu 2. atbrīvot, palaist koer päästeti keti otsast suni atbrīvoja no ķēdes; päästa nöör lõdvemale palaid virvi vaļīgāk; soos päästsime jalad paljaks purvā noāvām basas kājas
surutis s {surutise, surutist, surutisi} 1. slogs, jūgs nad elasid nagu mingi surutise all viņi dzīvoja kā zem kaut kāda sloga 2. spiediens, depresija majanduslik surutis ekonomiskā depresija 3. izspiesta sula
tuna adv novec toreiz, pirms kāda laika
vastama v 1. atbildēt küsimuse peale vastama atbildēt uz jautājumu; poiss kutsuti vastama zēnu izsauca atbildēt; kellegi tunnetele vastama atbildēt kāda jūtām 2. atbilst tõlge vastab originaalile tulkojums atbilst oriģinālam
`väärama v {väärata, `vääran} 1. gāzt, apgāzt, pieveikt tsaar väärati troonilt caru gāza no troņa; kellegi seisukohti väärama apgāzt kāda uzskatus; rahvas vääras rõhujate võimu tauta pieveica apspiedēju varu 2. novirzīt, aizvest projām õigelt teelt kõrvale väärama novest no pareizā ceļa
välja andma 1. izdot, izsniegt pass on välja antud Tartus pase ir izdota Tartu; Eestis välja antud juhiluba Igaunijā izsniegta autovadītāja apliecība 2. izdot, atdot kas teil on mõni tuba suveks välja anda? vai jums ir kāda istaba izdodama uz vasaru? 3. izdot, laist klajā ajalehte välja andma izdot laikrakstu; raamat on välja antud Soomes grāmata ir izdota Somijā 4. izdot, nodot kaassüüdlasi välja andma izdot līdzvainīgos 5. sasniegt romaani mõõtu see raamat välja ei anna romāna apjomu šī grāmata tomēr nesasniedz; ta on pikk mees, kuid kahte meetrit siiski välja ei anna viņš ir garš vīrs, tomēr divus metrus nesasniedz
hellitus s {hellituse, hellitust, hellitusi} 1. maigums, maiguma izpausme poiss ei armastanud hellitusi zēnam nepatika maiguma izpausmes 2. glāsts ta tundis oma käel kellegi pehmet hellitust viņš sajuta uz savas rokas kāda maigo glāstu
`jamps a s {jampsi, `jampsi, `jampse} 1. murgs öine jamps nakts murgi 2. sar muļķība, blēņas, nieki mis jampsi sa ajad? ko tu mels niekus? 3. sar noņemšanās, pūles, jezga mingi jamps autoga kaut kāda jezga ar automašīnu
kaudu adv caur, pa hoovi kaudu caur pagalmu; Peterburi kaudu caur Pēterburgu; hingama nina kaudu elpot caur degunu; sisenema tagaukse kaudu ieiet pa pagalma durvīm; teist teed kaudu pa citu ceļu; posti kaudu saama saņemt pa pastu; häälelained levivad õhu kaudu skaņas viļņi izplatās pa gaisu; ravimit manustatakse suu kaudu medikaments jālieto iekšķīgi; kõik käis tõlkide kaudu viss notika ar tulku starpniecību; kuulsin sellest ühe tuttava kaudu uzzināju par to no kāda paziņas
keegi pr {kellegi, kedagi} kāds keegi koputas kāds klauvēja; ei keegi neviens; mitte keegi neviens; ära räägi sellest mitte kellelegi nestāsti par to nevienam; kaovad, kuhu keegi pazūd kur nu kurais; ta laenas raha kelleltki sõbralt viņš aizņēmās naudu no kāda drauga; keegi kurat ei saa sellest aru pats velns tur neko nevar saprast; niisugune pole kellegi isa, kes oma lapse unustab tas nav nekāds tēvs, kas aizmirst par savu bērnu; tal pole häda kedagi nekas viņam nekaiš ega siis kedagi ko tur daudz
kohane adj {kohase, kohast, kohaseid} 1. piemērots, atbilstošs ta otsib kohast ettekäänet viņš meklē piemērotu iemeslu; see ei ole minu maitse kohane tas nav atbilstošs manai gaumei 2. vietā siinkohal on kohane peatuda veel ühel asjaolul šeit būtu vietā pakavēties pie vēl kāda apstākļa
`koht s {koha, `kohta, `kohti} 1. vieta seda kohta ei ole kaardile märgitud šī vieta nav atzīmēta kartē; avalikud kohad publiskas vietas; kas see koht on vaba? vai šī vieta ir brīva?; valus koht sāpīga vieta; ma tunnen suurepäraselt tema nõrku kohti es lieliski pārzinu viņa vājās vietas; ta luges kirjast paar kohta ette viņš nolasīja dažas vietas no vēstules 2. amats, vieta ta töötab juhtival kohal viņš strādā vadošā amatā; talle öeldi koht üles viņam uzteica vietu 3. vieta, pozīcija auhinnalised kohad godalgotas vietas 4. saimniecība koha päris vanem poeg saimniecību mantoja vecākais dēls omal kohal olema būt savā vietā; mingi koha pealt no kāda viedokļa; tühi koht tukša vieta; tühjalt kohalt no tukšas vietas
komp`leks s {kompleksi, komp`leksi, komp`lekse} 1. komplekss tehase ladude kompleks rūpnīcas noliktavu komplekss; probleemide kompleks problēmu komplekss 2. (īpašība) komplekss kompleksidega inimene cilvēks ar kompleksiem; ta kannatab mingi kompleksi all viņš cieš no kāda kompleksa; ta on täis komplekse viņš ir kompleksains
`kostma v {`kosta, kostan} 1. bilst, atbildēt ta ei kostnud mulle selle peale sõnagi viņš uz to man neatbildēja ne vārda; küsimustele kostma atbildēt uz jautājumiem; no mis sa kostad, tulevadki juba! nu ko tu neteiksi, jau nāk! 2. bilst, aizbilst kui teie tema eest kostate, siis on kõik korras ja jūs par viņu aizbilstat, tad viss ir kārtībā; ma oskan juba ise enese eest kosta es jau protu pats par sevi aizbilst; kosta poisi eest meistrile paar head sõna aizliec par zēnu meistaram kādu labu vārdu 3. būt dzirdamam, atskanēt, skanēt kostab muusikat ir dzirdama mūzika; koridoris kostsid kellegi sammud gaitenī atskanēja kāda soļi; neiu hääles kostab mure meitenes balsī skan raizes
kõigutama v 1. šūpot tuul kõigutab puude latvu vējš šūpo koku galotnes; lained kõigutavad paati viļņi šūpo laivu; isa kõigutab laitvalt pead tēvs nosodoši šūpo galvu; kellegi autoriteeti kõigutama šūpot kāda autoritāti 2. likt svārstīties, satricināt miski ei suuda kõigutada minu usku nekas nespēj satricināt manu ticību
`küüs s {küüne, `küünt, `küüsi} 1. nags akrüülküüs akrila nags pikad küüned gari nagi; küüsi lõikama griezt nagus; küünte seentõbi nagu sēnīšu slimība; küüsi närida grauzt nagus; karu küüned lāča nagi 2. (ķiploka) daiva küünte ja hammastega ar zobiem un nagiem; sattuma kellegi küünte vahele krist kāda nagos; küüsi külge lööma dabūt savos nagos
lipakas s {lipaka, lipakat, lipakaid} 1. papīriņš, gabaliņš, strēmele paberilipakas papīra gabaliņš kirjutasin telefoninumbri mingi lipaka peale uzrakstīju tālruņa numuru uz kaut kāda papīriņa 2. sar palaistuve
lõõg s {lõa, lõõga, lõõgu} pavada, saite, valgs loomad pandi lõõga lopus piesēja; ta oli enda lõõga tõmmanud viņš bija pakāries lõõg on täis mērs ir pilns; kellegi lõa otsas olema būt kāda pavadā
külge lööma 1. piesist, piestiprināt kast on valmis, lööme sangad ka külge kaste ir gatava, piesitīsim arī rokturus 2. pielipt, pieķerties loodame, et teile mingi uus tõbi külge ei löö cerēsim, ka jums nepielips kāda jauna kaite 3. piebikstīt 4. koķetēt, sist kanti poisid löövad tüdrukutele külge puiši koķetē ar meitenēm
maas`tik s {maastiku, maas`tikku, maas`tikke} 1. ainava talvemaastik ziemas ainava; kultuurmaastik kultūras ainava turistid imetlevad kauneid maastikke tūristi apbrīno skaistās ainavas; siia seinale sobiks mõni maastik pie šīs sienas derētu kāda ainava 2. apvidus tundramaastik tundras apvidus
materjal s {materjali, materjali, materjale} 1. (viela) materiāls pakkematerjal iepakojuma materiāls; saematerjal zāģmateriāls looduslikud materjalid dabīgie materiāli; mis materjalist see vaas on? no kāda materiāla ir šī vāze? 2. (ziņas) materiāls arhiivimaterjal arhīva materiāls; süüdistusmaterjal apsūdzības materiāls; õppematerjal mācību materiāls arheoloogiline materjal arheoloģiskais materiāls
möga s {möga, möga, mögasid} 1. blēņas, nieki ta ajab möga suust välja viņš melš niekus 2. pļāpa, muldoņa ta on igavene möga viņš ir īsts muldoņa 3. ķēpa, pļura see pole õige pasteet, vaid mingi möga! tā nav īsta pastēte, bet gan kaut kāda ķēpa!
`pill a s {pilli, `pilli, `pille} 1. mūz instruments klahvpill taustiņinstruments; löökpill sitaminstruments pilli mängima spēlēt instrumentu; orel on võimas pill ērģeles ir varens instruments; kõrvus lõi pilli ausīs džinkstēja 2. raudas, asaras lapsed lasksid kohe pilli lahti bērni uzreiz laida vaļā raudas; pill tuleb pika ilu peale pēc lieliem priekiem nāk gaužas asaras 3. sar aparāts neil on uus raadio, küll on pillil ilus puhas heli viņiem ir jauns radio, ir nu gan aparātam skaista, tīra skaņa kellegi pilli järgi tantsima dancot pēc kāda stabules; pille kotti panema kravāt mantiņas; pilli ajama raudāt; pilli lõhki ajama pāršaut pār strīpu
`rokk a s {roka, `rokka, `rokki} 1. (lopiem) dzira loomadele antakse rokka lopiem dod dziru 2. (raudzēts miltu dzēriens vai putra) dzira, kultenis soojal ajal joodi haput rokka siltā laikā dzēra skābu dziru 3. (nievājoši) susla, žurga, pļura see pole supp, see on mingi rokk tā nav zupa, tā ir kaut kāda pļura 4. netīrumi, ķēpa oled end mingi rokaga määrinud tu esi ar kaut ko noķēpājies
`silm a s {silma, `silma, `silmi} 1. acs silmakoobas acs dobums; silmanurk acs kaktiņš; silmatrauma acs trauma; silmavalge acs baltums vasak silm kreisā acs; ta pilgutab silmi viņš mirkšķina acis; silmad jooksevad vett acis asaro; ma suudan tõele silma vaadata es spēju skatīties patiesībai acīs; kui silm ei peta, on tulijaid kaks ja acs neviļ, nācēji ir divi; järvede sinised silmad zilās ezeru acis; ta pani pudrule tükikese võid silmaks viņš ielika putrā gabaliņu sviesta kā actiņu 2. acs, skatiens kullisilm vanaga acs tõstsin silmad raamatult pacēlu acis no grāmatas; kellegi soove silmist lugema nolasīt kāda vēlmes no acīm 3. acs, cilpa, valdziņš nõelasilm adatas acs; sukasilm zeķes valdziņš; võrgusilm tīkla acs niit tuleb silmast läbi ajada diegs jāizver caur aci; pahempidi kootud silmad kreiliski adīti valdziņi 4. acs, punkts kaardimängijad loevad silmi kāršu spēlmaņi skaita acis ta ei pilguta silmagi viņš ne acu nepamirkšķina; ilusate silmade pärast par skaistām acīm; kahe silma vahele jääma nepamanīt ~ palaist garām; kuri silm ļauna acs; lahtiste silmadega vaļā acīm; nelja silma all zem četrām acīm; silmi peast välja nutma izraudāt visas acis; oma silm on kuningas paša acs neviļ; palja silmaga ar neapbruņotu aci; pinnuks silmas olema būt skabargai acī; silma otsaski ne acu galā; silma ees lööb kirjuks metas raibs gar acīm; silmadega sööma aprīt ar acīm; silme all acu priekšā; silmad on märja koha peal acis slapjā vietā; silma torkama durties acīs; silma heitma mest acis; silma paistma izcelties; silma peale heitma uzmest aci; silma peal hoidma paturēt acīs; silma looja laskma aizdarīt acis; silm vajub kinni acis krīt ciet; silmast silma aci pret aci; silmi peast vahtima visas acis izskatīt; silmi lahti hoidma turēt acis vaļā; silmist kaotama pazaudēt no acīm; silmist laskma izlaist no acīm; silm silma vastu aci pret aci; suuri silmi tegema taisīt lielas acis; silmi kinni pigistama pievērt acis ~ skatīties uz citu pusi; silmas pidama paturēt acīs
tajuma v uztvert, jaust, manīt kõrvad ei taju nii kõrgeid helisid ausis neuztver tik augstas skaņas; tajun su mõtteid nojaušu tavas domas; tajusin kellegi uurivat pilku manīju kāda pētošo skatienu
tuli s {tule, `tuld, tulesid} 1. uguns olümpiatuli olimpiskā uguns; virvatuli malduguns; tulekeel uguns mēle; tuleleek uguns liesma; tulesein uguns siena; tulesäde uguns dzirkstele elus tuli dzīva uguns; igavene tuli mūžīgā uguns; ta tegi tule pliidi alla viņš iekūra plītī uguni; kuivad puud võtsid tuld sausā malka aizdegās; võta pott tulelt ära noņem katlu no uguns; puhu tuli surnuks! nopūt uguni!; tuli hävitas hooned uguns iznīcināja ēkas; temas põles mingi sisemine tuli viņā kvēloja kāda iekšēja uguns 2. uguns, gaisma foorituli luksofora gaisma suure linna tuled lielas pilsētas ugunis; toas oli juba hämar, süütasin tule istabā jau bija krēsla, iededzu uguni; auto tagumised tuled ei põlenud automobiļa aizmugurējie lukturi nedega; punane tuli sarkanā gaisma 3. mil uguns, apšaude risttuli krustuguns ründajate pihta avati tuli pret uzbrucējiem atklāja uguni; ta andis püssist vareste pihta tuld viņš ar bisi šāva pa vārnām 4. (šahā) šahs kuningale tuld andma pieteikt karalim šahu jalgadele tuld andma dot kājām vaļu; kahe tule vahel starp divām ugunīm; tulega taga otsima meklēt kā ar uguni; nagu tuli ja vesi kā kaķis ar suni; nii et tuli taga kā uz ugunsgrēku; tuli takus uguns pakulās; tuld võtma iedegties; tulega mängima spēlēties ar uguni; läbi tule ja vee minema iet caur uguni un ūdeni; tuld sülitama spļaut uguni
tunne s {`tunde, tunnet, `tundeid} 1. sajūta külmatunne aukstuma sajūta; enesetunne pašsajūta nälg oli nii suur, seda tunnet ei saa unustada bads bija tik liels, to sajūtu nevar aizmirst; pärast sauna on kohe teine tunne pēc pirts uzreiz ir cita sajūta 2. jūtas, emocijas häbitunne kauna jūtas oma tundeid avaldama paust savas jūtas; ta andis oma tunnetele voli viņš ļāva savām jūtām vaļu 3. nojauta, sajūta ohutunne briesmu sajūta mingi tunne ütleb, et see ei lõpe heaga kaut kāda nojauta saka, ka tas nebeigsies labi; mul on tunne, et keegi kuulab meid pealt man ir sajūta, ka kāds mūs noklausās
uba s {`oa, uba, ube} 1. pupa sojauba sojas pupa türgi oad turku pupas; peotäis ube sauja pupu; uba kasvatama audzēt pupas; ube keetma vārīt pupas 2. pupiņa kohviuba kafijas pupiņa ube röstima grauzdēt kafijas pupiņas 3. jēga, grauds mingi uba ta jutus ju on kaut kāda jēga viņa stāstā taču ir
viga s {`vea, viga, vigu} 1. kļūda grammatika­viga gramatiska kļūda; trükiviga drukas kļūda; tüüpviga tipiska kļūda vigade parandus kļūdu labojums; mul polnud etteütluses ühtki viga man diktātā nebija nevienas kļūdas 2. kļūme, defekts, bojājums südameviga sirds defekts kellal on mingi viga pulkstenim ir kāds bojājums 3. kaite, vaina tal on mingi sisemine viga, jääb järjest kõhnemaks viņam ir kāda iekšķīga vaina, kļūst arvien tievāks; poiss kukkus puu otsast alla ja sai viga zēns nokrita no koka un savainojās; mis sul viga on? kas tev kaiš?; viga on minus vaina ir manī
üks c pr {ühe, `üht(e), `üksi} 1. viens üks meist viens no mums; ta on üks andekamaid õpilasi klassis viņš ir viens no talantīgākajiem skolēniem klasē; üks on selge viens ir skaidrs; mõlemad raamatud on ühe hinnaga abas grāmatas ir par vienu cenu; üks ning sama summa viena un tā pati summa; ühel või teisel põhjusel viena vai otra iemesla dēļ; sa oled ka üks naljatilk! tu nu gan esi viens joks! 2. kāds elas kord üks kuningas reiz dzīvoja kāds karalis; ühel heal päeval kādā skaistā dienā; üks on mu magustoidu ära söönud kāds ir apēdis manu saldo ēdienu; kusagil meres on üks saar kaut kur jūrā ir kāda sala 3. šis, tas olen sellest üht ja teist kuulnud par to esmu šo un to dzirdējis

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur