?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 18 artiklit
tagasi ajama 1. dzīt atpakaļ ∙ peremees ajas ta tagasi saimnieks dzina viņu atpakaļ 2. strīdēties pretī, noliegt ∙ alguses püüdis ta tagasi ajada, hiljem tunnistas üles sākumā viņš centās strīdēties pretī, vēlāk atzinās
vastu ajama 1. sliet pretī ∙ siil ajab okkad vastu ezis izslej pretī adatas 2. strīdēties pretī ∙ ta on süüdi, ärgu ajagu vastu viņš ir vainīgs, lai nestrīdas pretī
lollakas a s {lollaka, lollakat, lollakaid} pamuļķis, muļķītis, vientiesis ∙ lollakaga ei tasu vaielda ar pamuļķi nav vērts strīdēties
`lust s {lusti, `lusti, `luste} 1. prieks, jautrība, luste ∙ lust vaadata, kuidas töö edeneb prieks skatīties, kā darbs sokas; lusti lööma lustēties 2. patika, vēlme, luste ∙ ei ole lusti sinuga vaielda negribas ar tevi strīdēties
lõputult adv bezgalīgi, nebeidzami ∙ temaga võib lõputult väidelda ar viņu var strīdēties bezgalīgi
minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties ∙ läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust ∙ kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ∙ ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt ∙ mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties ∙ kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt ∙ punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt ∙ katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens ∆ mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini
kokku minema 1. saiet kopā, sapulcēties ∙ mehed läksid naaberkülla kokku nõu pidama vīri sanāca kaimiņu ciemā, lai apspriestos 2. iet kopā, sakrist, saskanēt ∙ minu seisukoht läks sõbra omaga kokku mans viedoklis sakrita ar drauga viedokli; värvid lähevad ilusasti kokku krāsas skaisti saskan 3. saiet, sarauties, sarecēt ∙ särk läks pesus kokku krekls mazgājot sarāvās; hapukas piim läheb keetes kokku ieskābis piens vārot sarec 4. saķerties, sastrīdēties, saplēsties ∙ nad läksid koosolekul kokku sapulcē viņi saķērās 5. sar satikties, sacensties ∙ meie meeskonnal tuleb kokku minna Itaalia võistkonnaga mūsu komandai jātiekas ar Itālijas komandu
`punnima a v {`punnida, punnin} 1. spuroties, pretoties, strīdēties ∙ tule kaasa, mis sa punnid nāc līdzi, ko tu spurojies; ta punnis kaua, enne kui oma eksimuse üles tunnistas viņš ilgi spurojās, līdz atzina savu kļūdu; ei tasu temaga punnida nav vērts ar viņu strīdēties 2. pūlēties, pūlēties izdarīt ∙ mees punnis küll, aga kivi kohalt kangutada ei jaksanud vīrs pūlējās gan, taču akmeni no vietas izkustināt nespēja; ta punnis koti vankrile viņš pūlējās iedabūt maisu ratos
vastu raiuma (runājot) atcirst, cirst pretī, strīdēties pretī ∙ ta raiub mulle vastu viņš strīdas man pretī
`riidlema v {riielda, `riidlen} 1. bārt, rāt ∙ ta ei riidle lastega viņš nebar bērnus; sain ema käest riielda māte mani sabāra 2. bārties, ķildoties, strīdēties ∙ mees ja naine riidlevad päevast päeva vīrs un sieva strīdas dienu no dienas
vastu seletama runāt pretī, strīdēties pretī ∙ tüdruk hakkas vastu seletama meitene sāka strīdēties pretī
vastu sõitlema strīdēties pretī
sõnelema v strīdēties ∙ tühiste asjade pärast sõnelema strīdēties par niekiem
südi adj {südi, südi, südisid} brašs, ņiprs, enerģisks ∙ hästi südi poiss ļoti brašs zēns; ta on südi vaidlema viņam patīk strīdēties
tuliselt adv 1. karsti, ugunīgi ∙ toitu tuleb süüa soojalt, mitte tuliselt ēdiens jāēd silts, nevis karsts 2. karsti, kvēli, dedzīgi ∙ tuliselt vaidlema karsti strīdēties 3. ārkārtīgi, ļoti ∙ mul on seda raha tuliselt vaja man tā nauda ir ļoti vajadzīga
tülitsema v ķildoties, strīdēties ∙ mees tülitses naisega tühja-tähja pärast vīrs strīdējās ar sievu par sīkumiem
`vaidlema v {vaielda, `vaidlen} strīdēties, diskutēt ∙ maitse üle ei vaielda par gaumi nestrīdas
vastu vaidlema 1. strīdēties pretī ∙ ta vaidleb sõbrale vastu viņš strīdas draugam pretī 2. apstrīdēt, iebilst ∙ ta vaidles käsule vastu viņš apstrīdēja pavēli