[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 18 artiklit

tagasi ajama 1. dzīt atpakaļ peremees ajas ta tagasi saimnieks dzina viņu atpakaļ 2. strīdēties pretī, noliegt alguses püüdis ta tagasi ajada, hiljem tunnistas üles sākumā viņš centās strīdēties pretī, vēlāk atzinās
vastu ajama 1. sliet pretī siil ajab okkad vastu ezis izslej pretī adatas 2. strīdēties pretī ta on süüdi, ärgu ajagu vastu viņš ir vainīgs, lai nestrīdas pretī
lollakas a s {lollaka, lollakat, lollakaid} pamuļķis, muļķītis, vientiesis lollakaga ei tasu vaielda ar pamuļķi nav vērts strīdēties
`lust s {lusti, `lusti, `luste} 1. prieks, jautrība, luste lust vaadata, kuidas töö edeneb prieks skatīties, kā darbs sokas; lusti lööma lustēties 2. patika, vēlme, luste ei ole lusti sinuga vaielda negribas ar tevi strīdēties
lõputult adv bezgalīgi, nebeidzami temaga võib lõputult väidelda ar viņu var strīdēties bezgalīgi
minema a v {`minna, lähen} 1. iet, doties läksime mööda metsasihti gājām pa meža stigu; lähme jala ejam kājām; jõel läheb jää upē iet ledus; tööle minema iet uz darbu; ta läks mehele viņa izgāja pie vīra; raudtee läheb läbi metsa dzelzceļš iet caur mežu; see oli läinud nädalal tas bija pagājušajā nedēļā; millal rong läheb? kad atiet vilciens?; läheks tarvis būtu vajadzīgs; see kaup ei lähe šī prece nekustas 2. aiziet, zust kui kiiresti küll aeg läheb! cik ātri gan iet laiks!; varsti on lumi läinud drīz sniegs būs nokusis; see on ammu moest läinud tas sen ir izgājis no modes; kõik lootused on läinud visas cerības ir zudušas 3. kļūt, tapt ta läks näost valgeks viņš nobālēja; tuju läheb heaks garastāvoklis uzlabojas; puud lähevad lehte koki salapo; taevas läheb selgeks debesis noskaidrojas; ägedaks minema sadusmoties 4. (darbību vai procesu) sākt mootor läks käima motors sāka darboties; vesi läks keema ūdens uzvārījās; põõsas ei läinud kasvama krūms neieauga; nad läksid omavahel vaidlema viņi sāka strīdēties savā starpā 5. iet, klāties, veikties kuidas sul eksamil läks? kā tev gāja eksāmenā?; kahju, et nõnda läks žēl, ka tā izgāja; neil minevat nüüd hästi viņiem tagad klājoties labi 6. piestāvēt, derēt punased värvitoonid lähevad talle sarkani krāsu toņi viņam piestāv; see nõu ei lähe šis padoms neder 7. saiet, satilpt katlasse läheb viisteist pange vett katlā saiet piecpadsmit spaiņi ūdens mine sa tea ej nu sazini; mine võta kinni ej nu sazini
kokku minema 1. saiet kopā, sapulcēties mehed läksid naaberkülla kokku nõu pidama vīri sanāca kaimiņu ciemā, lai apspriestos 2. iet kopā, sakrist, saskanēt minu seisukoht läks sõbra omaga kokku mans viedoklis sakrita ar drauga viedokli; värvid lähevad ilusasti kokku krāsas skaisti saskan 3. saiet, sarauties, sarecēt särk läks pesus kokku krekls mazgājot sarāvās; hapukas piim läheb keetes kokku ieskābis piens vārot sarec 4. saķerties, sastrīdēties, saplēsties nad läksid koosolekul kokku sapulcē viņi saķērās 5. sar satikties, sacensties meie meeskonnal tuleb kokku minna Itaalia võistkonnaga mūsu komandai jātiekas ar Itālijas komandu
`punnima a v {`punnida, punnin} 1. spuroties, pretoties, strīdēties tule kaasa, mis sa punnid nāc līdzi, ko tu spurojies; ta punnis kaua, enne kui oma eksimuse üles tunnistas viņš ilgi spurojās, līdz atzina savu kļūdu; ei tasu temaga punnida nav vērts ar viņu strīdēties 2. pūlēties, pūlēties izdarīt mees punnis küll, aga kivi kohalt kangutada ei jaksanud vīrs pūlējās gan, taču akmeni no vietas izkustināt nespēja; ta punnis koti vankrile viņš pūlējās iedabūt maisu ratos
vastu raiuma (runājot) atcirst, cirst pretī, strīdēties pretī ta raiub mulle vastu viņš strīdas man pretī
`riidlema v {riielda, `riidlen} 1. bārt, rāt ta ei riidle lastega viņš nebar bērnus; sain ema käest riielda māte mani sabāra 2. bārties, ķildoties, strīdēties mees ja naine riidlevad päevast päeva vīrs un sieva strīdas dienu no dienas
vastu seletama runāt pretī, strīdēties pretī tüdruk hakkas vastu seletama meitene sāka strīdēties pretī
vastu sõitlema strīdēties pretī
sõnelema v strīdēties tühiste asjade pärast sõnelema strīdēties par niekiem
südi adj {südi, südi, südisid} brašs, ņiprs, enerģisks hästi südi poiss ļoti brašs zēns; ta on südi vaidlema viņam patīk strīdēties
tuliselt adv 1. karsti, ugunīgi toitu tuleb süüa soojalt, mitte tuliselt ēdiens jāēd silts, nevis karsts 2. karsti, kvēli, dedzīgi tuliselt vaidlema karsti strīdēties 3. ārkārtīgi, ļoti mul on seda raha tuliselt vaja man tā nauda ir ļoti vajadzīga
tülitsema v ķildoties, strīdēties mees tülitses naisega tühja-tähja pärast vīrs strīdējās ar sievu par sīkumiem
`vaidlema v {vaielda, `vaidlen} strīdēties, diskutēt maitse üle ei vaielda par gaumi nestrīdas
vastu vaidlema 1. strīdēties pretī ta vaidleb sõbrale vastu viņš strīdas draugam pretī 2. apstrīdēt, iebilst ta vaidles käsule vastu viņš apstrīdēja pavēli

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur